70. stunda: Jāņa 10. nodaļa

70. stunda

Jāņa 10. nodaļa

Ievads

Jēzus mācīja, ka Viņš ir Labais Gans un ka Viņš atdos Savu dzīvību par Savām avīm. Vēl Viņš liecināja, ka Debesu Tēvs ir Viņam devis varu pār nāvi. Daži cilvēki apsūdzēja Jēzu zaimošanā par to, ka Viņš pasludināja Sevi par Dieva Dēlu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa 10:1–24

Jēzus māca, ka Viņš ir Labais Gans un ka Viņš atdos Savu dzīvību par Saviem ļaudīm

Aiciniet kādu studentu iznākt klases priekšā. Aizsieniet studentam acis un tad paņemiet vairākus Svēto Rakstu komplektus, tajā skaitā tā studenta komplektu, kuram ir aizsietas acis. Aiciniet studentu, kuram ir aizsietas acis, aptaustīt katru Svēto Rakstu komplektu un noteikt, kurš komplekts pieder viņam. Pēc tam pajautājiet:

Kāpēc tu varēji (vai nevarēji) noteikt, kurš komplekts ir tavs?
Ja es tev lūgtu aptaustīt savu klasesbiedru sejas, cik daudzus, tavuprāt, tu spētu atpazīt? (Nelūdziet viņam to tiešām darīt.)

Aiciniet studentu noņemt acu apsēju un atgriezties savā vietā. Paskaidrojiet: kādam ganam Tuvajos Austrumos reiz pajautāja, cik labi viņš zina savas avis. Viņš atbildēja: „Ja jūs aizliktu manām acīm priekšā drānu un atvestu jebkuru no manām avīm, un ļautu man tikai pielikt roku tās purniņam, es vienā mirklī varētu pateikt, vai tā ir mana vai nav” (G. M. Mackie, Bible Manners and Customs [n.d.], 35. lpp.).

Ja jūs būtu gans, kas, jūsuprāt, būtu nepieciešams, lai atpazītu avis savā ganāmpulkā, tāpat kā šis gans to spēja?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 10:14, meklējot, kā Jēzus Sevi dēvēja. Aiciniet viņus pastāstīt par atrasto. Uz tāfeles uzrakstiet šādu apgalvojumu: Jēzus Kristus ir Labais Gans.

Kādēļ, jūsuprāt, „labais gans” ir Glābējam piemērots tituls?

Studējot Jāņa 10. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesas mācības, kas mums māca, kādā ziņā Glābējs ir mūsu labais Gans.

Lai palīdzētu studentiem saprast kultūras paražasJāņa 10:1–5, paskaidrojiet, ka Glābēja dienās gani dienas laikā veda savus ganāmpulkus tur, kur bija pieejama barība, ūdens un patvērums. Naktīs vairāki gani sapulcināja savus ganāmpulkus kopīgā aplokā. Aploks ir ala vai iežogojums, ko aptver akmens sienas ar asiem ērkšķiem pa sienas augšmalu, lai neļautu savvaļas dzīvniekiem iekļūt aplokā.

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katru pārniecību kopā skaļi nolasīt Jāņa 10:1–5, meklējot, ko dara labs gans. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Uz tāfeles, zem uzraksta Jēzus Kristus ir Labais Gans, pierakstiet viņu atbildes. (Atbildes varētu būt šādas: Viņš ienāk pa durvīm, Viņš sauc Savas avis vārdā, un Viņš iet Savām avīm pa priekšu.)

Saskaņā ar 3. pantu, kā gans vadīja savas avis ārā no ganu aploka?
Saskaņā ar 4.–5. pantu, kāpēc avis sekoja tikai saviem ganiem?
Kā Glābējs sauca tos, kas centās ieiet aplokā kā citādi, nevis pa durvīm?

Paskaidrojiet, ka starp ļaudīm, kurus Jēzus uzrunāja, bija farizeji (Jāņa 9:41).

Kā farizejus var pielīdzināt zagļiem, laupītājiem un svešiniekiem aplokā?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 10:6, meklējot farizeju atbildi uz Glābēja mācībām. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Paskaidrojiet, ka, saskaņā ar Jāņa 10:7–16, Glābējs turpināja mācību par atšķirībām starp Viņu un farizejiem. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 7.–10. pantu, pēc tam nolasiet Džozefa Smita veikto tulkojumu šim pantam: „Ikviens, kas nācis pirms Manis, kas nav liecinājis par Mani, ir zaglis un laupītājs: bet avis viņiem neklausīja.” Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Jēzus mācības šajos pantos.

Kādas papildu atziņas par zagļiem dod Džozefa Smita veiktais 8. panta tulkojums?
Ko, jūsuprāt, Glābējs domāja, kad Viņš teica „Es esmu durvis” (7. pants, 9. pants)?

Paskaidrojiet, ka gani Israēlā stāvēja pie aploka ieejas un pārbaudīja katru avi, kas tajā iegāja, un, ja nepieciešams, apkopa ievainojumus. Kad aitas uz nakti bija sapulcinātas aplokā, gani apgūlās ieejā, to noslēdzot, lai plēsēji vai zagļi nevarētu nodarīt avīm pāri” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 231.–232. lpp.).

Kā šīs ganu rīcības ir pielīdzināmas tam, ko Glābējs dara mūsu labā?
Kādā ziņā, jūsuprāt, Glābējs tiem, kas seko Viņam, dod dzīvību „pārpilnībā” (Jāņa 10:10)?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 10:11–15. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko vēl, saskaņā ar Glābēja vārdiem, dara labais gans. Norādiet, ka derētais gans ir cilvēks, kura galvenais motīvs ir saņemt samaksu par savu darbu.

Aiciniet kādu studentu nākt pie tāfeles un zem uzraksta Jēzus Kristus ir Labais Gans pievienot, kas vēl piemīt Labajam Ganam. (Atbildes varētu būt šādas: Viņš atdod Savu dzīvību par Savām avīm, Viņš zina Savas avis, un Viņa avis Viņu pazīst.)

Ko labais gans, atšķirībā no derētā gana, ir gatavs darīt?
Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no šiem pantiem par Glābēju? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: Būdams Labais Gans, Jēzus Kristus zina ikvienu no mums un atdeva Savu dzīvību par mums. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles — zem uzraksta Jēzus Kristus ir Labais Gans.)

Atgādiniet studentiem par Tuvo Austrumu ganu, kurš tik labi pazina katru no savām avīm.

Cik labi, jūsuprāt, Glābējs jūs pazīst?
Kā jūsu ikdienas rīcības varētu ietekmēt izpratne par to, ka Glābējs jūs pazīst un bija gatavs atdot Savu dzīvību par jums?

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Viņš mācīja, ka atdos Savu dzīvību par mums, Glābējs norādīja, ko vēl Viņš darīs. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 10:16. Lūdziet pārējos audzēkņus sameklēt, ko vēl Glābējs darīs Savu avju labā (ar to domājot — Savus ļaudis).

Ko, saskaņā ar Glābēja vārdiem, Viņš darīs Savu avju labā?
Ko šis pants liecina par Viņa avju atrašanās vietu?

Paskaidrojiet, ka Glābējs mācīja jūdiem Jeruzālemē, ka Viņš apmeklēs Dieva bērnus citās zemēs, mācīs Viņiem evaņģēliju un atvedīs tos Savā aplokā (Savā Baznīcā). Paskaidrojiet, ka Mormona Grāmata paskaidro šo pantu.

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt 3. Nefija 15:15–17, 21; 16:1–3. Jūs varat ierosināt, lai studenti pieraksta šo atsauci savos Svētajos Rakstos — līdzās Jāņa 10:16.

Kā šie panti mums palīdz labāk saprast Jāņa 10:16? („Citas avis” norāda uz nefijiešiem un zudušajām ciltīm, nevis citticībniekiem.)

Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 10:17–18, meklējot doktrīnu par Glābēju. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu doktrīnu: Kā burtiskam Dieva Dēlam, Jēzum Kristum bija vara atdot Savu dzīvību un atkal to atgūt. Mudiniet studentus atzīmēt vārdus, kas šajos pantos māca šo doktrīnu.)

Kāpēc Glābējam bija gan spēja mirt, gan spēja atkal celties pēc nāves? (No Savas mātes Marijas, kas bija mirstīga sieviete, Jēzus mantoja mirstību, tajā skaitā spēju mirt. No Elohima, Sava Tēva, Viņš iemantoja nemirstību, spēku dzīvot mūžīgi. Tādējādi Viņš bija iemantojis spēju mirt un atkal augšāmcelties, kas bija nepieciešams, lai Jēzus varētu veikt Izpirkšanu. [Skat. stundu par Mateja 1.–2. nod..])

Apkopojiet Jāņa 10:19–24, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Glābējs bija mācījis šīs tēmas, ļaužu viedoklis par to, kas ir Jēzus, dalījās. Viņi uzrunāja Jēzu templī un spieda Viņu pateikt, vai Viņš tiešām ir Kristus.

Jāņa 10:25–42

Jēzus pasludina, ka Viņš ir Dieva Dēls

Aiciniet kādu studentu iznākt klases priekšā. Aizsieniet studentam acis un tad dodiet uzdevumu — vairākiem citiem studentiem pēc kārtas pateikt kādu vārdu (piem., „gans”). Lūdziet studentu, kuram bija aizsietas acis, klausīties katrā personā, kas izsaka vārdu, un noteikt, vai viņš vai viņa var atpazīt, kurš runā.

Kāpēc dažas balsis atpazīt ir vieglāk nekā citas?

Aiciniet studentu noņemt acu apsēju un atgriezties savā vietā. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 10:25–30. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Glābēja atbildi uz ļaužu lūgumu — pateikt, vai Viņš ir Kristus?

Kā Glābējs raksturoja Savas avis? (Glābēja avis dzird Viņa balsi un seko Viņam.)
Saskaņā ar 28. pantu, ko darīs tie, kas dzird Glābēja balsi un seko Viņam?
Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studenti var saskatīt visdažādākos principus, taču noteikti uzsveriet šo: ja mēs iepazīstam Labā Gana balsi un sekojam Viņam, Viņš mūs vedīs uz mūžīgo dzīvi. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles — zem uzraksta Jēzus Kristus ir Labais Gans. Jūs varat ieteikt, lai studenti pieraksta šo principu savu Svēto Rakstu lappuses malā — līdzās Jāņa 10:27–28.)

Atgādiniet audzēkņiem par studentu, kuram aizsēja acis, un par viņa spēju — atpazīt klasesbiedru balsis.

Ko mēs varam darīt, lai iepazītu Glābēja balsi? (Skat. arī M&D 18:34–36.)
Ko jūs esat darījuši, lai labāk iepazītu Glābēja balsi?
Kā mēs varam parādīt, ka mēs sekojam Glābējam?

Dodiet katram studentam laiku pārdomām, kā viņi var labāk dzirdēt Glābēja balsi un sekot Viņam. Aiciniet viņus savās studiju dienasgrāmatās ierakstīt (1) mērķi — rūpīgāk ieklausīties Glābēja balsī un konkrētus veidus, kā viņi to darīs, vai (2) mērķi — labāk sekot Viņa balsij un to, kā viņi plāno to darīt.

Apkopojiet Jāņa 10:31–42, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Glābējs liecināja, ka Viņš un Viņa Tēvs ir viens, jūdu vadītāji gribēja Viņu apvainot zaimošanā. Tomēr Viņš atbildēja saviem apsūdzētājiem, citējot Psalmu 82:6, kas skan šādi: „Es teicu: „Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli!” Tad Glābējs pajautāja jūdiem, kāpēc Viņi to apsūdz zaimošanā, kad Viņš teica, ka ir Dieva Dēls, norādot, ka Svētie Raksti saka, ka mēs visi esam Dieva bērni un paši varam būt dievi.

Noslēgumā lieciniet par patiesām mācībām un principiem, kas mācīti Jāņa 10. nodaļā, un mudiniet studentus tos pielietot.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 10:30. „Es un Tēvs, mēs esam viens”

Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja Glābēja izteikumu nozīmi, ka Glābējs kopā ar Savu Tēvu ir viens:

„Mūsu pirmais un vissvarīgākais ticības apliecinājums Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā ir: „Mēs ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam” [Ticības apliecinājumi 1:1]. Mēs ticam, ka šīs trīs dievišķās personas, kas rada vienu Dievību, ir vienotas mērķī, veidā, liecībā, misijā. Mēs ticam, ka Viņi ir piepildīti ar to pašu dievišķo žēlastības un mīlestības, taisnīguma un labvēlības, pacietības, piedošanas un grēku piedošanas sajūtu. Es domāju, ir pareizi teikt: mēs ticam, ka Viņi ir Viens ikvienā nozīmīgā un mūžīgā aspektā, kuru varam iedomāties, izņemot tajā, ka Viņi ir trīs personas, kas apvienotas vienā būtnē. Svētajos Rakstos nekad nav bijis rakstīts par Trīsvienību tāpēc, ka tā nav patiesība” („The Only True God and Jesus Christ Whom He Hath Sent”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 40. lpp.).

Elders B. H. Roberts, no Septiņdesmito prezidija, palīdzēja mums saprast Glābēja apsvērumus, atspēkojot farizejus, kas Viņu apsūdzēja zaimošanā:

„Ievērosim, ka iepriekšējā sarunā, kad Jēzu apsūdzēja par to, ka Viņš Sevi nodēvē par Dievu, Viņš nenoliedza apsūdzību, bet gluži pretēji — pievērsa viņu uzmanību faktam, ka Dievs ar likumu, kuru viņš devis Israēlam, ir dažiem no viņiem teicis: „Jūs esat Dievi.” Un tālāk Jēzus apgalvoja, ja tos, kam tika dots Dieva vārds, jūdu likumā dēvēja par dieviem, un Svētos Rakstus, kur šis fakts ir fiksēts, nevar ignorēt, tas ir, patiesību nevar noliegt vai runāt tai pretī [pasludinot to par nepatiesu vai nederīgu], — kāpēc jūdiem vajadzētu sūdzēties, kad arī viņš, kas ir Kristus, kuru Dievs Tēvs īpaši iesvētījis, nosauca Sevi par Dieva Dēlu?” (New Witnesses for God, 3 sēj. [1909–11], 1:465–466).

Jāņa 10:27. „Manas avis dzird Manu balsi … un viņas Man seko”

Prezidents Harolds B. Lī mācīja par dažādiem veidiem, kā mēs varam sadzirdēt Glābēja balsi:

„Ja mēs dzīvosim cienīgi, tad Tas Kungs mūs vadīs — personīgi parādoties, ar Savu paša balsi, vai Viņa balsij atskanot mums prātā, vai ar iespaidiem mūsu sirdīs un mūsu dvēselēs. Un, ak, cik pateicīgiem mums vajadzētu būt, ja Tas Kungs sūta mums sapni, kurā mums tiek atklāts mūžības skaistums vai brīdinājums un vadība mūsu īpašam mierinājumam. Jā, ja mēs tā dzīvosim, Tas Kungs mūs vadīs mūsu pestīšanai un mūsu labumam” (Teachings of Presidents of the Church: Harold B. Lee [2000], 51.–52. lpp.).

Elders Džozefs B. Virtlins, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, kā mēs varam sekot Glābējam:

„Kā mēs sekojam Glābējam? Pielietojot ticību. Ticot Viņam. Ticot mūsu Debesu Tēvam. Ticot, ka mūsdienās Dievs runā ar cilvēku.

Mēs sekojam Glābējam, nožēlojot savus grēkus — piedzīvojot ciešanas to dēļ un atsakoties no tiem.

Mēs sekojam Glābējam, ieejot kristību ūdeņos un saņemot savu grēku piedošanu, saņemot Svētā Gara dāvanu un ļaujot tai ietekmei mūs iedvesmot, dot norādījumus, vadīt un mierināt.

Kā mēs sekojam Glābējam? Paklausot Viņam. Viņš un mūsu Debesu Tēvs ir devis mums baušļus — nevis lai sodītu vai mocītu mūs, bet lai palīdzētu mums saņemt prieka pilnību gan šajā dzīvē, gan nākamajās mūžībās, pasaulēs bez gala” („Follow Me”, Ensign, 2002. g. maijs, 16.–17. lpp.).