27. stunda: Džozefs Smits — Mateja ev.; Mateja 24. nodaļa

27. stunda

Džozefs Smits — Mateja ev.; Mateja 24. nodaļa

Ievads

Jēzus Kristus liecināja par Jeruzālemes un tempļa iznīcināšanu. Viņš atklāja Savas Otrās atnākšanas zīmes un deva uzticīgajiem norādījumu — būt modriem un sagatavoties tai dienai.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Džozefs Smits — Mateja 1:1–20

Jēzus pravietoja par Jeruzālemes un tempļa iznīcināšanu

Parādiet attēlu Otrā atnākšana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 66; skat. arī vietnē LDS.org). Aiciniet studentus apdomāt savus jautājumus par Jēzus Kristus Otro atnākšanu un pierakstīt šos jautājumus savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Necentieties atbildēt uz šiem jautājumiem šajā brīdī. Aiciniet studentus meklēt atbildes, kad viņi studē Džozefs Smits — Mateja ev..

Norādiet, ka Džozefs Smits — Mateja ev. ir Džozefa Smita veiktais Mateja 23:39 un Mateja 24. nodaļas tulkojums. Apkopojiet Džozefs Smits — Mateja 1:1–3, paskaidrojot: kad Jēzus Kristus mācīja Jeruzālemes templī, Viņa mācekļi saprata, ka Viņš atgriezīsies uz Zemes. Pēc tam Jēzus izgāja no tempļa, un Viņa mācekļi nāca pie Viņa, vēlēdamies vairāk uzzināt par to, kad tiks iznīcināts templis.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Džozefs Smits — Mateja 1:4. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt jautājumus, kurus mācekļi uzdeva Jēzum Eļļas kalnā. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši, un uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus:

Kad tiks iznīcināta Jeruzāleme un templis?
Kāda ir Jēzus Kristus Otrās atnākšanas un bezdievīgo iznīcināšanas zīme?

Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus runāja par pirmo jautājumu 5.–21. pantā un atbildēja uz otro jautājumu 21.–55. pantā. Sadaliet studentus pa pāriem. Dodiet viņiem norādījumus kopā ar pārinieku skaļi izlasīt Džozefs Smits — Mateja 1:5–12, meklējot zīmes, kas attiecas uz Jeruzālemes un tempļa iznīcināšanu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.

Lai gan Jēzus teica, ka Viņa mācekļi šajā laikā cietīs, ko Viņš teica par tiem, kas „paliks nelokāmi un netiks pieveikti”? (11. pants.)
Kādu principu mēs varam mācīties no 11. panta? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs paliekam nelokāmi un netiekam pieveikti, tad mēs būsim glābti. Studentu vārdiem uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko tas nozīmē — „palikt nelokāmam un netikt pieveiktam”? (Nelokāms nozīmē — būt stingram, spēcīgam, nesatricināmam un neuzveicamam.)

Lai palīdzētu studentiem saprast vārda glābti nozīmi 11. pantā, paskaidrojiet: kad mēs esam nelokāmi, tas nenozīmē, ka tiksim glābti no grūtībām, taču mēs galu galā tiksim izglābti Dieva valstībā.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt nākamo rindkopu. Aiciniet pārējos audzēkņus saklausīt, kā tie, kas paliek nelokāmi paklausībā Glābēja padomam, tiek glābti no iznīcības:

Džozefs Smits — Mateja 1:13–18 mēs uzzinām, ka Jēzus brīdināja Savus mācekļus būt gataviem bēgt kalnos un neatgriezties savās mājās, jo Jeruzālemei tiks uzbrukts un to iznīcinās. Viņš pravietoja, ka to dienu nelaimes būs ļaunākās, kādas Israēls jebkad ir piedzīvojis. 70. gadā pēc Kristus, aptuveni 40 gadus pēc tam, kad Jēzus bija teicis šos vārdus, romieši izveidoja Jeruzālemes blokādi un nogalināja aptuveni miljonu jūdu. Templis tika iznīcināts, un nepalika ne akmens uz akmens — gluži tā, kā Glābējs bija pravietojis (skat. Mateja 24:2). Tomēr tie, kas uzklausīja Jēzus brīdinājumus, aizbēga drošībā uz Pellu, pilsētu, kas atradās aptuveni 50 jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Jeruzālemes (skat. Bible Dictionary, „Pella”).

Kā jūdu pieredze ilustrē, cik svarīgi ir palikt nelokāmiem paklausībā Glābēja vārdiem?
Kad jūs esat tikuši svētīti par to, kas esat bijuši nelokāmi paklausībā baušļiem?

Apkopojiet Džozefs Smits — Mateja 1:19–20, paskaidrojot, ka Jēzus pravietoja: lai gan jūdi piedzīvos lielas grūtības, viņi tiks saudzēti, jo Dievs ir noslēdzis ar viņiem derības.

Džozefs Smits — Mateja 1:21–37

Jēzus pravieto par Viņa Otrās atnākšanas zīmēm

Paskaidrojiet, ka papildus tam, lai paskaidrotu zīmes, kas brīdinās par Jeruzālemes izpostīšanu, Glābējs atbildēja arī uz Savu mācekļu otro jautājumu, pravietojot par Savas Otrās atnākšanas zīmēm.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Džozefs Smits — Mateja 1:21–23. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāpēc Glābējs atklāja Savas Otrās atnākšanas zīmes.

Kāpēc ir svarīgi, lai Jēzus Kristus mācekļi zinātu zīmes, kas liecina par Otro atnākšanu?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Džozefs Smits — Mateja 1:24–26. Lūdziet pārējiem audzēkņiem meklēt, kā Glābējs parādīsies Savas Otrās atnākšanas brīdī.

Kā Glābējs parādīsies Savas Otrās atnākšanas brīdī?
Kā zināšanas par to palīdz izredzētajiem izvairīties no maldiem?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Džozefs Smits — Mateja 1:27–31, meklējot zīmes, kas būs pirms Otrās atnākšanas.

Ar kādām grūtībām cilvēki sastapsies pirms Otrās atnākšanas?
Pamatojoties uz 27. pantu un 31. pantu, kādas cerīgas zīmes būs pirms Otrās atnākšanas? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda patiesa mācība: Pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas Tā Kunga izredzētie tiks sapulcināti un visā pasaulē tiks sludināts evaņģēlijs.)
Kas apliecina, ka šis pravietojums tiek piepildīts?

Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits — Mateja 1:32–36 raksturo vēl citas zīmes, kas saistītas ar Otro atnākšanu.

Atgādiniet studentiem par Glābēja brīdinājumu, ka pēdējās dienās viltus kristi un viltus pravieši centīsies „pievilt izredzētos” (22. pants). Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Džozefs Smits — Mateja 1:37. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, kā izredzētie var izvairīties no pievilšanas.

Kā izredzētie var izvairīties no pievilšanas?
Kādu principu mēs varam mācīties no šī panta? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja Tā Kunga vārdi būs mūsu sirdīs, mēs netiksim pievilti. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Viens no centīgākajiem misionāriem, kas kalpoja kopā ar mani laikā, kad es biju misijas prezidents Toronto [Kanādā], pēc dažiem gadiem mani apciemoja. Es viņam jautāju: „Elder, kā es tev varu palīdzēt?”

„Prezident,” viņš teica, „man šķiet, ka mana liecība zūd.”

Es nespēju tam noticēt. Es viņam jautāju, kā tas ir iespējams.

„Pirmo reizi es izlasīju kādu pretmormoņu literatūru,” viņš teica. „Man ir daži jautājumi, un neviens uz tiem man neatbildēs. Esmu apjucis, un es domāju, ka mana liecība zūd”” („When Shall These Things Be?” Ensign, 1996. g. dec., 60. lpp.).

Palūdziet studentiem padomāt, vai viņi vai kāds viņu paziņa ir pieredzējis ko līdzīgu šī bijušā misionāra pieredzei.

Kādu padomu jūs dotu cilvēkam, kas nonācis šādā situācijā? Kāpēc?

Aiciniet kādu studentu turpināt skaļi lasīt eldera Balarda stāstu:

„Es viņam pajautāju, kāds ir viņa jautājums, un viņš man to pateica. Tie bija parastie pret Baznīcu vērstie temati, taču es vēlējos mazliet laika, lai apkopotu materiālus un varētu sniegt jēgpilnu atbildi. Tā nu mēs sarunājām tikšanos pēc 10 dienām, un es teicu viņam, ka tikšanās laikā es viņam atbildēšu uz visiem viņa jautājumiem. Kad viņš gatavojās doties prom, es viņu aizkavēju.

„Elder, tu man šodien esi uzdevis vairākus jautājumus,” es teicu. „Tagad man ir viens jautājums tev.”

„Jā, prezident?”

„Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš tu esi lasījis Mormona Grāmatu?” es jautāju.

Viņš novērsa skatienu. Kādu brīdi viņš raudzījās grīdā. Tad viņš paskatījās uz mani. „Ir pagājis ilgs laiks, prezident,” viņš atzinās.

„Labi,” es teicu. „Tu esi uzdevis uzdevumu man. Ir tikai godīgi, ka es uzdošu uzdevumu tev. Es vēlos, lai tu man apsolītu, ka no šodienas līdz mūsu nākamajai tikšanās reizei tu katru dienu vismaz vienu stundu lasīsi Mormona Grāmatu.” Viņš piekrita to darīt.

Pēc desmit dienām viņš atgriezās manā birojā, un es biju sagatavojies. Es paņēmu savus pierakstus, lai sāktu atbildēt uz viņa jautājumiem, taču viņš mani apstādināja.

„Prezident,” viņš teica, „tas nebūs nepieciešams.” Tad viņš paskaidroja: „Es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Es zinu, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis.”

„Tas ir lieliski,” es teicu. „Taču tu tik un tā saņemsi atbildes uz saviem jautājumiem. Es tam veltīju daudz laika, tāpēc tu vienkārši sēdi un klausies.”

Tā nu es atbildēju uz visiem viņa jautājumiem un tad pajautāju: „Elder, ko tu no tā esi iemācījies?”

Un viņš teica: „Velti Tam Kungam tikpat daudz laika” („When Shall These Things Be?” 60).

Kā šī pieredze ilustrē to principu, kuru mēs atradām 37. pantā?
Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties tam, ka esat paglabājuši Tā Kunga vārdu?

Džozefs Smits — Mateja 1:38–55

Jēzus dod norādījumus Saviem mācekļiem būt gataviem Viņa Otrajai atnākšanai

Paskaidrojiet, ka, izmantojot līdzības, Jēzus dod norādījumus Saviem mācekļiem, kā paglabāt Viņa vārdus un būt gataviem Viņa Otrajai atnākšanai.

Sadaliet studentus pa pāriem. Dodiet uzdevumu vienam studentam katrā pārniecībā — studēt Džozefs Smits — Mateja 1:38–46 un otram studēt Džozefs Smits — Mateja 1:47–54. Aiciniet studentus sev uzdotajos pantos sameklēt mācības un principus un pierakstīt tos.

Pēc pietiekami ilga laika lūdziet studentus apkopot izlasītās līdzības saviem pāriniekiem un pārrunāt šādus jautājumus:

Kādas patiesas mācības jūs atradāt?
Kā Glābējs ilustrē šīs patiesās mācības jūsu studētajos pantos?

Palūdziet vairākus studentus pastāstīt atrastās patiesās mācības, kas var ietvert, piem.: Tikai Debesu Tēvs zina, kad notiks Glābēja Otrā atnākšana. Ja mēs meklēsim zīmes un paklausīsim Tā Kunga baušļiem, tad mēs būsim gatavi Glābēja Otrajai atnākšanai.

Atkārtojiet Džozefs Smits — Mateja atklātās patiesās mācības un lūdziet studentus apdomāt, kā šīs patiesās mācības palīdz atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus viņi pierakstīja stundas sākumā. Aiciniet viņus liecināt par tām patiesajām mācībām, kuras viņi ir apguvuši.

Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu (ja iespējams, katram studentiem iedodiet vienu kopiju):

„Kā būtu, ja Viņš atnāktu rīt? Ja mēs zinātu, ka mēs satiksim To Kungu rīt — pēkšņas nāves dēļ vai Viņa negaidītās atnākšanas dēļ —, ko mēs darītu šodien? Kādos grēkos mēs atzītos? Ko mēs pārstātu darīt? Kādas nesaskaņas tiktu atrisinātas? Kam mēs sniegtu piedošanu? Par ko mēs liecinātu?

Ja mēs to visu darītu tad, kāpēc gan ne tagad?” („Preparation for the Second Coming”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 9. lpp.).

Aiciniet studentus uzrakstīt atbildi uz šādu jautājumu: Ja es zinātu, ka es rīt satikšu Glābēju, ko es mainītu šodien? Iedrošiniet studentus pielietot to, ko viņi pierakstījuši.

Komentāri un skaidrojumi

Džozefs Smits — Mateja 1:11. „Tas, kas paliks nelokāms un netiks pieveikts, tas tiks izglābts”

Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, ko nozīmē būt nelokāmiem:

„Vārds „steadfast” (nelokāms) šajā kontekstā nozīmē nostiprināts kādā vietā, stingrs un nemainīgs, un apņēmīgs (Oxford English Dictionary Online, 2. izd. [1989], „Steadfast”). Tādējādi cilvēks, kas ir nelokāms un nesatricināms, stingrs un nemainīgs, apņēmīgs, drošs un paļāvīgs, nevar tikt novirzīts no sākotnējā mērķa vai misijas” („Steadfast and Immovable: Always Abounding in Good Works”, New Era, 2008. g. janv., 2. lpp.).

Glābējs mācīja: „Tas, kas paliks nelokāms un netiks pieveikts, tas tiks izglābts” (Džozefs Smits — Mateja 1:11). Būt izglābtam nenozīmē būt pasargātam no visām grūtībām. Pravietis Džozefs Smits paskaidroja:

„Ir nepareizi domāt, ka svētie izvairīsies no visiem sodiem, kamēr ļaunie cietīs; jo visa miesa ir pakļauta ciešanām, un „taisnīgie tik tikko izbēgs”; lai gan daudzi svētie izglābsies ticības dēļ, tomēr daudzi taisnīgie kritīs par upuri slimībām, sērgām utt. vājās miesas dēļ, un tomēr viņi tiks izglābti Dieva valstībā” (skat. History of the Church, 4:11; skat. arī Journals, Volume 1: 1832–1839, vol. 1 no Journals series of The Joseph Smith Papers red. Dean C. Jessee, Ronald K. Esplin un Richard Lyman Bushman [2008], 352–353).

Džozefs Smits — Mateja 1:22. „Tur celsies arī viltus kristi un viltus pravieši”

Termini „viltus kristi” un „viltus pravieši” attiecas uz ikvienu — gan Baznīcā, gan ārpus tās —, kurš bez pilnvarām apgalvo, ka runā Tā Kunga vārdā, vai kurš izplata mācības, kas ir pretrunā mūsdienu praviešu mācībām. Viltus pielūgšanas sistēmas arī var būt viltus kristi (skat. Bruce R. McConkie, The Millennial Messiah [1982], 48. lpp.). Frāze „izredzēti saskaņā ar derību” 22. pantā attiecas uz Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem.

Elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja terminus „viltus kristi” un „viltus pravieši”:

„Kad mēs domājam par viltus praviešiem un viltus skolotājiem, mēs parasti iedomājamies par tiem, kas pauž acīmredzamu viltus mācību vai uzskata, ka viņiem ir pilnvaras mācīt Kristus patieso evaņģēliju pēc savas interpretācijas. Mēs bieži vien pieņemam, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelieliem, radikāliem grupējumiem, kas sabiedrībā nav pieņemti. Tomēr es atkārtoju: ir tādi viltus pravieši un viltus skolotāji, kuri ir vai viņi apgalvo, ka ir Baznīcas locekļi. Ir tādi, kuri, esot bez pilnvarām, apgalvo, ka viņu idejas un rīcību atbalsta Baznīca. No tādiem sargieties!” (.„Beware of False Prophets and False Teachers”, Ensign, 1999. g. nov., 62. lpp.).

Džozefs Smits — Mateja 1:22. „Ja iespējams, viņi pievils pat izredzētos”

Prezidents Džozefs F. Smits brīdināja Baznīcas locekļus:

„Nekam citam nav tādas autoritātes, kā tam, kas nāk tieši caur ieceltu „kanālu”, ar apstiprinātu priesterības kārtību, kuru Dievs ir noteicis, caur kuru darīt zināmu Viņa prātu un gribu pasaulei.

… Un tajā brīdī, kad cilvēki izvēlas kādu citu avotu, viņi paši sevi pakļauj Sātana maldinošajai ietekmei un padara sevi par iespējamiem velna kalpiem; viņi zaudē izpratni par īsto kārtību, caur kuru var baudīt priesterības svētības; viņi izkāpj ārpus Dieva valstības robežām un atrodas uz bīstamas zemes. Kad vien kāds cilvēks apgalvo, ka ir saņēmis tiešu atklāsmi no Tā Kunga visai Baznīcai, neņemot vērā priesterības kārtību un „kanālu”, jūs varat būt droši, ka šis cilvēks ir viltvārdis” (Gospel Doctrine, 5. izd., [1939], 42. lpp.).