Apustuļu darbu 20.–22. nodaļa

Ievads

Pāvils sludināja evaņģēliju Mazāzijā (tagadējā Turcijā) un, atrazdamies Milētā, pilsētā netālu no Efezas, viņš brīdināja par atkrišanu, kas būs nākotnē, un iedrošināja priesterības vadītājus iedvesmot Baznīcas locekļus. Pēc tam viņš ceļoja uz Jeruzālemi, kur viņu vajāja un arestēja. Stāvot uz Antonijas cietokšņa pakāpieniem (pie militārās bāzes, kur uzturējās romiešu karaspēks), Pāvils dalījās savā pievēršanās stāstā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ap. d. 20:1 – 21:40

Pāvils kalpo Mazāzijā un ceļo uz Jeruzālemi, kur viņu piekauj un arestē

Aiciniet studentus padomāt, kad viņiem ir nācies uz vairākām dienām, nedēļām vai mēnešiem atstāt savu ģimeni, draugus vai citus viņiem tuvus cilvēkus.

Kādas jums un tiem, kurus jūs atstājāt, bija sajūtas pirms jūsu došanās prom?
Ko jūs atvadoties teicāt cits citam?

Paskaidrojiet, ka savā trešajā misijas ceļojumā Pāvils bija Maķedonijā, Grieķijā un Mazāzijā. Šī ceļojuma laikā viņš sajutu iedvesmu — atgriezties Jeruzālemē. Kad viņš ceļoja, viņš apstājās, lai sludinātu un atvadītos no Baznīcas locekļiem. Naktī, pirms došanās uz Troadu, jaunajā sabata dienā (svētdienā), Pāvils un mācekļi sanāca kopā, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu (skat. Ap. d. 20:7). Pēc tam Pāvils līdz vēlai naktij runāja ar svētajiem.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 20:9–12. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzzināt, kas notika ar jaunieti, vārdā Eutihs, kad Pāvila sprediķa laikā viņš iegrima miegā.

Kas notika ar Eutihu?
Kādā veidā Pāvils parādīja mīlestību un rūpes par šo jaunieti?
Kādā ziņā Pāvila rīcība līdzinājās Glābēja kalpošanai?

Paskaidrojiet, ka sava trešā misijas ceļojuma ietvaros Pāvils trīs gadus, kalpodams cilvēkiem, aizvadīja Efezā. Lai apkopotu Ap. d. 20:13–17, paskaidrojiet, ka, būdams ceļā uz Jeruzālemi, Pāvils apstājās Milētā, netālu no Efezas, un nosūtīja ziņu Baznīcas vadītājiem Efezā, aicinot uz tikšanos.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 20:18–23. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, ko Pāvils teica par savu kalpošanu.

Kā Pāvils raksturo savu misionāra kalpošanu?
Ko varētu nozīmēt Pāvila teiktie vārdi: „Neko … neesmu noklusējis” (20. pants)?
Saskaņā ar 23. pantu, ar ko Pāvils bija gatavs saskarties, būdams Tā Kunga kalps?

Paskaidrojiet, ka Jeruzāleme Pāvilam bija īpaši bīstama vieta, jo jūdu vadītāji uzlūkoja viņu par nodevēju, tāpēc ka viņš sludināja Jēzus Kristus evaņģēliju.

Saskaņā ar 22. pantu, kāpēc Pāvils bija gatavs doties uz Jeruzālemi?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Ap. d. 20:24–27. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, ko Pāvils, būdams Tā Kunga kalps, bija gatavs darīt.

Saskaņā ar 24. pantu, ko Pāvils, būdams Tā Kunga kalps, bija gatavs darīt?
Saskaņā ar Pāvila teikto, ko viņš juta, sekojot Tā Kunga norādījumiem?
Ko mēs varam mācīties no Pāvila kalpošanas parauga? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Patiesi Tā Kunga kalpi uzticīgi veic savus pienākumus un, to darot, jūt prieku.)
Ko jums nozīmē — uzticīgi veikt savus pienākumus?
Kā mēs varam pielietot šo patieso principu savā dzīvē?

Aiciniet studentus dalīties pieredzē, kad viņi vai kāda viņu paziņa izvēlējās kalpot Tam Kungam ar visu savu spēku un izturību un, to darot, izjuta lielu prieku.

Atgādiniet studentiem, ka pirms došanās uz Jeruzālemi Pāvils vēl pēdējo reizi apciemoja Baznīcas vadītājus Efezā.

Ja jūs būtu Pāvila vietā un zinātu, ka jums vairs nebūs iespēju satikt Baznīcas vadītājus Efezā, kādu padomu jūs viņiem dotu, atvadoties no viņiem?

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Ap. d. 20:28–31 un noskaidrot, par ko Pāvils brīdina šos Baznīcas vadītājus.

Par ko Pāvils brīdināja šos vadītājus?

Paskaidrojiet, ka Pāvila teiktajā vilki ir metafora, ar ko ir domāti neuzticīgi cilvēki, kas maldinās uzticīgus Baznīcas locekļus.

Ar kādu vārdu mēs raksturojam stāvokli, kad cilvēki novēršas no patiesības un arī citus cenšas novirzīt no patiesības? (Atkrišana. Paskaidrojiet, ka Pāvils brīdināja Baznīcas vadītājus par atkrišanu, kas nākotnē būs Baznīcā.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 20:36–38. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzzināt, kā Baznīcas vadītāji atvadījās no Pāvila. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Lai apkopotu Ap. d. 21:1–10, paskaidrojiet, ka Pāvils turpināja savu ceļojumu uz Jeruzālemi un laiku pa laikam apstājās dažādos reģionos, lai pavadītu laiku ar Baznīcas locekļiem. Kad Pāvils apstājās Tiras pilsētā, daži mācekļi, būdami satraukti par Pāvila drošību, mudināja Pāvilu nedoties uz Jeruzālemi (skat. Ap. d. 21:4).

Cēzarejā pravietis, vārdā Agabs, pravietoja par to, kas Jeruzālemē notiks ar Pāvilu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 21:11. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, ko Agabs pravietoja. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 21:12–14. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā Pāvils un viņa pārinieki reaģēja uz šo pravietojumu.

Kā Pāvila pārinieki reaģēja uz šo pravietojumu?
Kā Pāvils reaģēja uz šo pravietojumu? Kas Pāvila atbildē jums liekas īpašs?
Kādu principu attiecībā uz to, kā būt par patiesiem Tā Kunga mācekļiem, mēs varam mācīties no Pāvila? (Studenti varētu sniegt dažādas atbildes, bet pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Patiesi Tā Kunga kalpi ir gatavi darīt Dieva gribu, lai ko tas viņiem prasītu.)

Aiciniet studentus apdomāt, kādi upuri varētu tikt prasīti mums kā Tā Kunga kalpiem.

Kad jūs esat bijuši gatavi darīt Tā Kunga gribu, neskatoties ne uz ko? Kāpēc jūs bijāt ar mieru to darīt?

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto Ap. d. 21:17–40 kopsavilkumu.

Ierodoties Jeruzālemē, Pāvils sniedza atskaiti par savu misionāra kalpošanu vietējiem Baznīcas vadītājiem. Pāvils devās uz templi, un, kad kāda jūdu grupu viņu ieraudzīja, kas zināja Pāvilu no viņa misionāra ceļojumiem, tā paziņoja, ka Pāvils ir viltus skolotājs, kurš māca pret Mozus likumu un templī pretlikumīgi ir ievedis citticībniekus. Šīs apsūdzības dēļ cilvēku pūlis izvilka Pāvilu no tempļa un sāka viņu sist. Romiešu karavīri iejaucās un aizveda viņu uz nopratināšanu. Stāvot uz Antonija cietokšņa kāpnēm (skat. Bībeles karti nr. 12, „Jeruzāleme Jēzus laikā”), Pāvils prasīja karavīriem atļauju uzrunāt cilvēkus.

Ap. d. 22:1–30

Pāvils pastāsta par savu pievēršanos un liecina par Jēzu Kristu

Uzrakstiet uz tāfeles vārdu jaunpievērstais un paskaidrojiet, ka pievērsties nozīmē — mainīties. Pajautājiet studentiem, kā ūdeni var pārvērst vai izmainīt, lai to varētu izmantot dažādu mērķu īstenošanai. (Piemēram, ūdeni var pārvērst par ledu.) Aiciniet studentus apdomāt, kādas izmaiņas notiek, pievēršoties evaņģēlijam.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 22:1–5. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā Pāvils sevi raksturoja, kad viņš, stāvēdams uz Antonija cietokšņa kāpnēm, Jeruzālemē uzrunāja jūdus.

Kāds bija Pāvils pirms tam, kad viņš tika pievērsts un kļuva par Jēzus Kristus mācekli?

Uzrakstiet šos jautājumus un Svēto Rakstu norādes uz tāfeles, vai arī sagatavojiet to kā izdales materiālu. Sadaliet studentus piecās grupās un katrai grupai iedaliet vienu jautājumu. Aiciniet studentus klusi izlasīt rakstvietas, kas ir saistītas ar viņiem iedalīto jautājumu, un pēc tam atbildēt uz šo jautājumu savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

Kā Pāvils raksturo savu sākotnējo vīziju? (Ap. d. 22:6–9)
Ko, saskaņā ar norādījumiem, Pāvilam vajadzēja darīt? (Ap. d. 22:10–11)
Ko Pāvils satika Damaskā, un ko Pāvils atguva? (Ap. d. 22:12–13)
Ko Ananija pravietoja par Pāvilu? (Ap. d. 22:14–15)
Kā Pāvils parādīja savu ticību Jēzum Kristum? (Ap. d. 9:18; 22:16)

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus sniegt savas atbildes. Aiciniet dažus studentus sniegt kopsavilkumu par to, ko viņi ir iemācījušies par Pāvila pievēršanās procesu. (Jūs varētu arī izskaidrot, ka laika periodā starp Pāvila sākotnējo vīziju un kalpošanu par misionāru viņš trīs gadus aizvadīja Arābijā, kur, visticamāk, garīgi sagatavojās un pilnveidojās [skat. Galatiešiem 1:11–18].) Pēc tam uzdodiet šos jautājumus:

Kā, jūsuprāt, Pāvils izmainījās pievēršanās rezultātā?
Kuri notikumi veicināja šīs izmaiņas?
Ko Pāvila pievēršanās mums māca par to, ka mēs varam tikt pievērsti? (Studenti varētu sniegt dažādas atbildes, bet pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Ja mēs paklausām Jēzus Kristus vārdiem, mēs varam tikt pilnībā pievērsti.)
Kā šis princips var palīdzēt tiem, kuri vēlas tikt pievērsti?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir sacījusi māsa Bonija L. Oskarsone, Jauno sieviešu vispārējā prezidente. Viņa paskaidro, kāda ir atšķirība starp liecību par evaņģēliju un būt tam patiesi pievērstam:

„Patiesa pievēršanās ir vairāk nekā tikai zināšanas par evaņģēlija principiem un ietver pat vairāk nekā tikai liecību pa šo principu patiesumu. Ir iespējams — būt ar liecību, bet nedzīvot saskaņā ar to. Būt patiesi pievērstam nozīmē — rīkoties saskaņā ar savu ticību. …

… Pievēršanās notiek, kad mēs rīkojamies saskaņā ar taisnīgajiem principiem, kurus iemācāmies savās mājās un klasēs. Pievēršanās apjaušama, kad mēs dzīvojam šķīstu un tikumīgu dzīvi un baudām Svētā Gara sadraudzību” („Topiet pievērsti”, Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 76., 78. lpp.).

Nolasiet vai uzrakstiet šo jautājumu uz tāfeles: Kā es varu būt patiesi pievērsts evaņģēlijam? Aiciniet studentus pierakstīt atbildes savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

Lai apkopotu Ap. d. 22:17–30, paskaidrojiet: Pāvils cilvēkiem pavēstīja, ka pēc viņa pievēršanās Tas Kungs viņu sūtīja prom no Jeruzālemes, lai viņš būtu par misionāru citticībniekiem. Cilvēku pūlis paziņoja, ka Pāvils ir jānonāvē. Pāvilu aizveda uz Jeruzālemi pie romiešu armijas komandiera, kurš nolēma Pāvilu pērt ar pletni jeb šaustīt, kas parasti bija soda mērs ar mērķi — pazemot un no noziedzniekiem iegūt informāciju. Tomēr, kad romiešu komandieris uzzināja, ka Pāvils ir romietis, viņi nolēma viņu nešaustīt, jo romieti apcietināt un pērt ar pletni „bez tiesas sprieduma” bija pret romiešu likumiem (25. pants). Tā vietā viņi sasauca jūdu augstos priesterus un visu sinedriju.

Noslēgumā dalieties liecībā par principiem, kas tiek mācīti Ap. d. 20.–22. nodaļā.

Komentāri un skaidrojumi

Ap. d. 22:1–24. Pāvilam pietiek drosmes dalīties evaņģēlijā

Pāvilam pietika drosmes dalīties savā liecībā par Jēzu Kristu, neskatoties uz to, ka tam bija nopietnas sekas (skat. Ap. d. 22:1–24). Prezidents Tomass S. Monsons mācīja, ka Jēzus Kristus mācekļiem vēl aizvien ir nepieciešama drosme rīkoties pareizi arī tad, ja tas nav populārs lēmums:

„Drosmi var parādīt daudz veidos. Kristiešu autors Čārlzs Svindols rakstīja: „Drosme neaprobežojas tikai ar kaujas lauku … vai ar drošsirdīgu zagļa notveršanu savās mājās. Īstie drosmes pārbaudījumi ir daudz neuzkrītošāki. Tie ir iekšējie pārbaudījumi — kā palikt uzticīgam, kad neviens neskatās, … kā pastāvēt vienatnē, kad esat pārprasts.” Es vēl piebilstu, ka šī iekšējā drosme ietver arī pareizu rīcību, pat ja esam nobijušies, pat ja, aizstāvot savus uzskatus, riskējam būt izsmieti, tā ir spēja saglabāt savus uzskatus, saskaroties pat ar draugu vai sociālā statusa zaudēšanas draudiem. Tam, kurš nelokāmi pastāv par pareizo, ir jāriskē dažreiz kļūt neatzītam vai nepopulāram” („Esi stiprs un drošsirdīgs” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 67. lpp.).