Ievads Pāvila vēstulē Titam
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Pāvila vēstulē Titam, tāpat kā viņa vēstulēs Timotejam, ir ietverti padomi ar mūžīgu vērtību, ko vietējam Baznīcas vadītājam deva apustulis Pāvils. Pāvils rakstīja, ka pirmo reizi „cerīb[u] uz mūžīgo dzīvību” Dievs apsolīja pirmszemes dzīves laikā, „pirms mūžīgiem laikiem” (Titam 1:2). Viņš mācīja, ka svētajiem vajadzētu ar prieku gaidīt paaugstināšanas un Otrās atnākšanas „svētlaimību, uz kuru ceram” (Titam 2:13). Pāvils arī rakstīja Titam par „mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā”, netieši norādot uz kristīšanās priekšrakstu un Svētā Gara dāvanas šķīstījošo ietekmi; šie abi priekšraksti mūs sagatavo tam, lai „mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki” (Titam 3:5, 7). Studējot Pāvila iedvesmotos padomus Titam, studenti var vairot savu ticību tam, ka evaņģēlija mācības un priekšraksti sniedz cerību uz mūžīgo dzīvi.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Grāmatu Titam sarakstīja Pāvils (skat. Titam 1:1).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Visticamāk, Pāvils uzrakstīja vēstuli Titam laikā starp savu 1. vēstuli Timotejam un 2. vēstuli Timotejam 64.–65. g. pēc Kr. (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”, scriptures.lds.org). Pāvils uzrakstīja vēstuli Titam pēc sava pirmā ieslodzījuma Romā. Pāvils nenorādīja, kur atradās, kad rakstīja vēstuli Titam.
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Šo vēstuli Pāvils uzrakstīja Titam, uz kuru Pāvils atsaucās šādi — „savam īstam bērnam kopīgā ticībā” (Titam 1:4). Tits bija grieķis (Galatiešiem 2:3), un Pāvils viņu pievērsa evaņģēlijam (skat. Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Titus”). Pēc viņa pievēršanas ticībai Tits strādāja kopā ar Pāvilu, lai izplatītu evaņģēliju un organizētu Baznīcu (skat. Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Titus”). Viņš palīdzēja savākt ziedojumus nabadzīgajiem Jeruzālemē (skat. 2. korintiešiem 8:6, 16–23) un arī pavadīja Pāvilu uz padomi Jeruzālemē (skat. Galatiešiem 2:1). Pāvils uzticēja Titam aizgādāt uz Korintu Pāvila pirmo vēstuli tur dzīvojošajiem svētajiem (skat. 2. korintiešiem 7:5–15). Pāvils rakstīja Titam, lai stiprinātu viņu savā uzdevumā — vadīt un rūpēties par Baznīcas draudzi Krētā, neskatoties uz pretestību (skat. Titam 1:5, 10–11; 2:15; 3:10).
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Šī vēstule ir viens no bīskapa vēstījumiem jeb vēstulēm (adresēta Baznīcas bīskapam vai vadītājam); citas divas ir 1. un 2. vēstule Timotejam (skat. Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Pauline Epistles”). Vēstule Titam sniedz agrīnos pierādījumus tam, ka Baznīca tika nodibināta uz grieķu salas Krētas, kas atrodas Vidusjūrā (skat. Titam 1:5). Tita atbildība bija jaunu bīskapu aicināšana uz šīs salas. Pāvils nosauca dažas no bīskapam nepieciešamajām garīgajām prasībām (skat. Titam 1:6–9). Turklāt Pāvils deva konkrētu padomu vīriešiem, sievietēm un kalpiem par to, kā svētajiem pienācīgi jāuzvedas (skat. Titam 2:2–10).
Satura izklāsts
Pāvila vēstules Titam 1. nodaļā Pāvils norāda, ka Titam jāordinē Baznīcas vadītāji, un tad nosauc dažas bīskapam izvirzītās prasības. Viņš norāda Titam — izlabot maldu mācības un norāt viltus skolotājus, kuri „apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz” (Titam 1:16).
Pāvila vēstules Titam 2. nodaļā Pāvils mudina Titu pamācīt gados vecākos Baznīcas locekļus — rādīt priekšzīmi gados jaunākajiem svētajiem. Vēl viņš liek, lai Tits mācītu kalpiem, ka tiem ir jāpakļaujas saviem kungiem. Pāvils paskaidro, kā mācekļiem vajadzētu dzīvot, lai sagatavotos Tā Kunga atgriešanās brīdim. Viņš apraksta pestīšanu, kas īstenota caur Jēzu Kristu.
Pāvila vēstules Titam 3. nodaļā Pāvils māca, ka Baznīcas locekļiem jābūt labiem pilsoņiem un taisnīgiem Jēzus Kristus sekotājiem. Caur kristīšanos mēs varam saņemt mūžīgo dzīvi, pateicoties Tā Kunga labvēlībai.