Bibliotēka
3. stunda: Audzēkņa loma

3. stunda

Audzēkņa loma

Ievads

Evaņģēlija apguvē svarīga loma ir gan Svētajam Garam, gan skolotājam, gan audzēknim. Šī mācību stunda var palīdzēt studentiem izprast katru no šīm lomām, lai viņi varētu veiksmīgi mācīties. Jums, iespējams, vajadzēs regulāri pārskatīt šajā stundā ietvertos principus, lai atgādinātu studentiem par viņu atbildību evaņģēlija apguvē.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Svētā Gara, skolotāja un audzēkņa loma evaņģēlija apguvē

Aiciniet, lai kāds no studentiem izlasa šādu situāciju:

Viena jauniete jūtas iedvesmota un pacilāta, apmeklējot semināru. Viņa jūt Svētā Gara ietekmi un ir pateicīga par to, ko apguvusi. Otra jauniete apmeklē tās pašas semināra stundas, taču bieži jūtas garlaikota un viņai šķiet, ka neko daudz šajās stundās neapgūst.

  • Kādi varētu būt iemesli tam, ka šīm abām jaunietēm ir tik atšķirīga pieredze, kaut arī viņas apmeklē tās pašas semināra stundas? (Atbildes varētu būt šādas: var gadīties, ka pirmā jauniete daudz aktīvāk piedalās stundās, viņai ir bijis daudz vairāk iepriekšēju garīgo mācību pieredžu, uz kurām balstīt turpmāku evaņģēlija apguvi; var gadīties, ka otrās jaunietes uzmanību novērš citas rūpes.)

Aiciniet, lai, studējot šīsdienas stundu, studenti pievērstu uzmanību mācībām un principiem, kas var palīdzēt tiem veiksmīgi pildīt savu semināra audzēkņu lomu un stiprināt savu liecību par Jēzus Kristus evaņģēliju.

Paskaidrojiet, ka tādā evaņģēlija apguves procesā kā seminārs būtiska loma ir visiem trim indivīdiem: Svētajam Garam, skolotājam un audzēknim.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 14:26 un vēl kādu citu — Jāņa 16:13. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību dažām Svētā Gara lomām.

  • Kādus patiesus principus mēs varam mācīties no šiem pantiem par Svētā Gara lomu? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Svētais Gars māca patiesību.)

  • Kā mēs varam saprast, kad Svētais Gars māca mums patiesību? (Jūs varētu aicināt, lai studenti izlasa Mācības un Derību 8:2–3.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 50:13–14. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību evaņģēlija skolotāja lomai. Pirms students sācis lasīt, paskaidrojiet, ka šie panti tika doti agrīnajiem Baznīcas locekļiem, kuri bija ordinēti mācīt evaņģēliju.

  • Kāda ir evaņģēlija skolotāja loma? (Skat. arī M&D 42:14.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Nefija 33:1. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Svētais Gars dara, kad ar Tā spēku tiek mācīta patiesība.

  • Saskaņā ar šo pantu, ko Svētais Gars dara mūsu labā?

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā ieaicināt Svēto Garu, lai Tas nestu patiesību mūsu sirdīs, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 88:118. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā mums jāmeklē zināšanas.

  • Kā mums būtu jāmeklē zināšanas? (Studējot un ar ticību.)

Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa, ko teicis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet, lai pārējie ieklausās tajā, kam mēs ļaujam notikt, ja mēs tiecamies meklēt zināšanas ar ticību.

Elders Deivids A. Bednārs

„Skolotājs var paskaidrot, uzskatāmi parādīt, pārliecināt un liecināt, un darīt to visu efektīvi, ar lielu garīgo spēku. Taču galu galā vēstījuma saturs un Svētā Gara liecība iekļūst sirdī tikai tad, ja saņēmējs ļauj tiem ienākt. Mācīšanās ar ticību paver ceļu, lai mācība nokļūtu sirdī.” („Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 61. lpp.)

  • Saskaņā ar šo citātu, kādu principu mēs varam mācīties attiecībā uz to, kas ar mums notiek, ja mēs tiecamies meklēt zināšanas ar ticību? (Palīdziet studentiem atpazīt šo principu: Ja mēs tiecamies mācīties ar ticību, mēs ieaicinām savās sirdīs Svēto Garu, kas māca un liecina par patiesību. Jūs varētu uzrakstīt šo patieso principu uz tāfeles.)

Norādiet, ka ticība ir kas vairāk par pasīvu pārliecību. Mēs parādām savu ticību — rīkojoties.

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē — mācīties ar ticību?

Lai parādītu, kā mēs varam mācīties ar ticību, palūdziet, lai piesakās kāds brīvprātīgais, kurš nekad nav spēlējis futbolu. (Jūs varat pielāgot šo aktivitāti, iesaistot studentu, kurš nekad nav spēlējis basketbolu, spēlējis mūzikas instrumentu, žonglējis, sējis kaklasaiti utt.) Informējiet brīvprātīgo, ka vēlaties iemācīt viņam/viņai spēlēt futbolu pietiekami labi, lai viņš/viņa varētu spēlēt futbola komandā. Pavaicājiet brīvprātīgajam, vai viņš/viņa tic jūsu spējai mācīt un savai spējai mācīties. Tad paskaidrojiet un parādiet, kā spert futbola bumbu, bet neļaujiet viņam/viņai to izmēģināt. Paskaidrojiet, kā piespēlēt futbola bumbu. Un tad parādiet to, piespēlējot brīvprātīgajam, taču, pirms viņam/viņai radusies izdevība pamēģināt piespēlēt to atpakaļ, atgūstiet bumbu pats. Dariet to pašu, parādot, kā, bumbai tiekot izspēlētai ārpus laukuma, iespert to atpakaļ. Tad pavaicājiet brīvprātīgajam:

  • Cik sagatavots tu jūties, lai mēģinātu spēlēt futbola komandā? Kāpēc tā?

  • Kaut arī mācīšanās par futbolu un skatīšanās, kā citi spēlē, palīdz — kas tev jādara, ja vēlies attīstīt nepieciešamās iemaņas, lai varētu būt veiksmīgs futbolists?

  • Kas šim piemēram kopīgs ar mācīšanos ticībā? (Ar to vien, ka mēs ticam un paļaujamies uz to, ka Svētais Gars var mūs mācīt, nepietiek. Lai iegūtu zināšanas par Dieva patiesajām mācībām, mums pašiem jāpūlas mācīties un pielietot apgūto.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Bednārs. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi tam, ko viņš māca par mācīšanos ar ticību (jūs varētu izsniegt studentiem šī citāta kopijas un aicināt tos atzīmēt to, ko tie uzgājuši):

Elders Deivids A. Bednārs

„Pielietojot rīcības brīvību un rīkojoties saskaņā ar pareizajiem principiem, audzēknis atver savu sirdi Svētajam Garam, ieaicinot To mācīt, liecināt un apstiprināt. Mācīšanās ar ticību prasa garīgu, mentālu un fizisku piepūli, ne tikai pasīvu informācijas uzņemšanu. Tieši ticības iedvesmotā sirsnīgā un neatlaidīgā rīcība parāda mūsu Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, mūsu gatavību mācīties un saņemt norādījumus no Svētā Gara. …

Pasniedzējs nevar piespiest studentu mācīties ar ticību, lasot lekciju, rādot uzskates līdzekļus vai uzdodot izzinošu uzdevumu; tā vietā — lai students varētu iegūt zināšanas, viņam ir jāpielieto ticība un jārīkojas pašam.” („Seek Learning by Faith”, 64. lpp.)

  • Kādi garīgie, mentālie un fiziskie centieni varētu mums palīdzēt ieaicināt Svēto Garu, lai tas mācītu un liecinātu mums par patiesību?

Piezīme: Šis varētu būt piemērots brīdis, lai izlasītu Mācības un Derību 88:122 un pārrunātu to, cik svarīgi stundu laikā ievērot kārtību un izturēties cieņpilni.

  • Kāda veida attieksme vai rīcība var liegt Svētajam Garam mācīt mums patiesību semināra nodarbību laikā?

  • Kā atšķirsies tāda semināra studenta mācību pieredze, kurš tiecas mācīties ar ticību, no tāda studenta pieredzes, kurš to nedara?

Aiciniet studentus atvērt Mateja 4. nodaļu. Paskaidrojiet, ka apustuļa Pētera piemērs ilustrē, kā, meklējot zināšanas ar ticību, mēs ieaicinām savā sirdī Svēto Garu, lai Tas mācītu un liecinātu par patiesību. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 4:18–20. Lūdziet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, uz ko Glābējs aicināja Pēteri un viņa brāli Andreju.

  • Ko Glābējs aicināja Pēteri un Andreju darīt?

  • Kā viņu atbilde parāda to, kā mācīties ar ticību?

Norādiet, ka Pētera rīcība — sekošana Jēzum Kristum — ļāva tam palikt kopā ar Glābēju visu Viņa laicīgās kalpošanas laiku. Uzklausot Glābēja aicinājumu — sekot Viņam —, Pēterim bija tā privilēģija regulāri dzirdēt Glābēju mācām un redzēt, kā Viņš veic daudzus brīnumus. Pēc Glābēja lūguma Pēteris pat staigāja pa ūdens virsmu (skat. Mateja 14:28–29).

Paskaidrojiet audzēkņiem, ka reiz Jēzus uzdeva Saviem mācekļiem jautājumu. Lūdziet kādu studentu nolasīt Mateja 16:13–14. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs jautāja.

  • Ko Glābējs jautāja Saviem mācekļiem?

  • Ko viņi atbildēja?

Lūdziet kādu studentu nolasīt Mateja 16:15–17. Palūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Pēteris atbildēja uz nākamo Glābēja jautājumu.

  • Kā Pēteris atbildēja uz Glābēja jautājumu?

  • Kā Glābējs izskaidroja to, kā Pēteris ieguvis savas zināšanas?

  • Kā Pētera pieredze ilustrē šajā stundā apgūtos patiesos principus?

Aiciniet studentus rakstiski atbildēt uz turpmāk minētajiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās (jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles):

  • Kad jūs esat tiekušies mācīties ar ticību? Kā, to darot, Svētais Gars izpildīja Savu lomu evaņģēlija mācīšanā? (Jūs varētu palūgt studentiem padomāt par iepriekšējām mācību pieredzēm, kad viņi centušies uzzināt vairāk par Jēzu Kristu.)

Ja studenti jūtas ērti, palūdziet, lai vairāki no tiem pastāsta par pieredzēm, kuras tie pierakstījuši. Jūs varētu dalīties arī savā pieredzē, kā arī liecināt par patiesajiem principiem, kurus esat pārrunājuši.

Lūdziet, lai studenti padomā par vienu vai divām lietām, ko tie darīs, lai mācītos ar ticību un ieaicinātu savās sirdīs Svēto Garu, kas māca un liecina par patiesību. Aiciniet, lai audzēkņi pieraksta, ko viņi darīs.

Noslēdziet stundu, daloties tajā, ko teicis prezidents Tomass S. Monsons:

Prezidents Tomass S. Monsons

„Jaunie cilvēki, es jūs aicinu apmeklēt semināru. Katru dienu studējiet Svētos Rakstus. Uzmanīgi klausieties, ko saka jūsu skolotāji. Ar lūgšanu pielietojiet apgūto.” („Participate in Seminary”, 2011. g. 12. aug., seminary.lds.org.)

Komentāri un skaidrojumi

Godbijība ieaicina atklāsmi

Godbijīga attieksme un izturēšanās var būt daļa no mācīšanās ar ticību, kas ieaicina Svēto Garu, lai tas mācītu un liecinātu par patiesību. Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, kā godbijība ir saistīta ar atklāsmi:

„Pēdējo gadu laikā mēs Baznīcā esam vērojuši godbijības un negodbijības paraugus. Kamēr daudzi ir pelnījuši patiesu uzslavu, mēs peldam pa straumi. Mums ir iemesls lielam uztraukumam.

Pasaule kļūst aizvien trokšņaināka. …

Šī tendence, kas mudina uz pieaugošu troksni, uzbudinājumu, strīdiem, aicinot izrādīt arvien mazāk savaldības, cienīguma un formalitāšu, nav nejauša, nevainīga un nekaitīga.

Pirmais, ko komandieris pavēl, sākot militāru iebrukumu, — saraut saziņas kanālus starp tiem, kurus viņš iecerējis sakaut.

Godbijības trūkums kalpo pretinieka mērķiem, jo tas rada traucējumus smalkajos prāta un gara atklāsmes saņemšanas kanālos. …

Vadītājiem vajadzētu mācīt, ka godbijība ieaicina atklāsmi.” („Reverence Invites Revelation”, Ensign, 1991. g. nov., 22. lpp.)

Māsa Mārgareta S. Liferta no Sākumskolas vispārējā prezidija mācīja par godbijību Baznīcas sanāksmēs, un viņas norādījumi attiecas arī uz semināra nodarbībām:

„Tikai godbijīga attieksme ļauj Svētajam Garam apliecināt evaņģēlija patiesības ar Dieva vārda, mūzikas, liecības un lūgšanas starpniecību. …

Īsziņu rakstīšana vai e-pastu lasīšana Baznīcas sanāksmju laikā ir ne vien negodbijīga, bet arī novērš uzmanību un signalizē par godbijības trūkumu apkārtējiem. Mēs rādām godbijības piemēru, piedaloties sanāksmē, klausoties runātājos un kopīgi dziedot Ciānas garīgās dziesmas.” („Respect and Reverence”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 13. lpp.)

Pravieša aicinājums apmeklēt semināru

Prezidents Tomass S. Monsons dalījās šādā vēstījumā par dalību seminārā:

„Seminārs ir svētījis simtiem tūkstošu pēdējo dienu jauniešu dzīvi. Es atminos savu paša semināra pieredzi. Manā laikā seminārs tika noturēts agrā rīta stundā mazā mājiņā pretī vidusskolai. Man šķita, ja mans skolotājs var piecelties tik agri, arī es varu piecelties tikpat agri.

Seminārs palīdzēs jums izprast Jēzus Kristus mācības un Viņa īstenoto Izpirkšanu un paļauties uz to. Jūs jutīsiet Tā Kunga garu, mācoties iemīļot Svētos Rakstus. Jūs sagatavosities templim un kalpošanai misijā.

Jaunie cilvēki, es jūs aicinu apmeklēt semināru. Katru dienu studējiet Svētos Rakstus. Uzmanīgi klausieties, ko saka jūsu skolotāji. Ar lūgšanu pielietojiet apgūto.” („Participate in Seminary”, 2011. g. 12. aug., seminary.lds.org.)

Dalība stundās

Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par dalību evaņģēlija apgūšanas pieredzē:

„[Studentu] lēmums piedalīties nodarbībā ir vingrināšanās rīcības brīvības izmantošanā, kas dod iespēju Svētajam Garam nodot personisku vēsti, piemērotu studentu individuālajām vajadzībām. Radot vidi, kas veicina dalību nodarbībā, Garam tiek pavērta lielāka iespēja mācīt daudz svarīgākas lietas, nekā spēj pavēstīt [skolotājs].

Šāda dalība nodarbībās ļaus Garam vadīt studentu dzīvi. Kad jūs iedrošināt studentus pacelt roku, lai atbildētu uz jautājumu, viņi, iespējams, paši to nemaz neapzinoties, apliecina Svētajam Garam savu vēlmi mācīties. Šīs tikumiskās rīcības brīvības pielietošana ļauj Garam motivēt un daudz efektīvāk vadīt tos jūsu kopīgajā laikā. Dalība stundās ļauj indivīdiem pieredzēt Gara vadību. Tie mācās atpazīt un sajust to, kas ir garīga vadība.” („To Learn and Teach More Effectively” (Brigama Janga Universitātes Izglītības nedēļas svētbrīdis, 2007. g. 21. aug.), 4.–5. lpp., speeches.byu.edu.)

Papildidejas, kā palīdzēt studentiem pildīt savu lomu evaņģēlija apguvē

Lai palīdzētu studentiem pildīt savu lomu evaņģēlija apguvē, skat. šādas sadaļas grāmatā Evaņģēlija mācīšana un mācīšanās: rokasgrāmata reliģijas semināru un institūtu skolotājiem un vadītājiem (2012. g.):

  • „Mēs palīdzam studentiem pildīt savu lomu mācību procesā un sagatavojam viņus, lai viņi varētu mācīt evaņģēliju citiem.” (Sadaļa 1.3.3, 6.–7. lpp.)

  • „Sagaidiet, ka studenti pildīs savu audzēkņa lomu.” (Sadaļa 2.2.2, 15. lpp.)

  • „Pārrunājiet garīgas mācīšanās principus.” (Sadaļa 2.2.3, 17. lpp.)

  • „Pievērsieties tam, lai palīdzētu studentiem pildīt savu lomu.” (Sadaļa 4.3.4, 57. lpp.)