68. stunda: Jāņa 8:31–59

68. stunda

Jāņa 8:31–59

Ievads

Glābējs pēc Būdiņu svētkiem turpināja mācīt templī. Viņš mācīja par brīvību no grēka. Pēc tam, kad Jēzus bija paziņojis, ka Viņš ir diženais Jehova, jūdi centās Viņu nomētāt ar akmeņiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa 8:31–36

Jēzus māca par brīvību no grēka

Lai palīdzētu studentiem atcerēties, ko viņi ir apguvuši iepriekšējā stundā, parādiet viņiem nelielu akmeni. Lūdziet studentus īsi rezumēt, kā Glābējs atbildēja, kad rakstu mācītāji un farizeji atveda pie Viņa sievieti, kas bija pieķerta laulības pārkāpšanā, un ko Viņš pēcāk mācīja (skat. Jāņa 8:1–30). (Glābējs šo sievieti nenosodīja, taču piekodināja viņai „negrēko[t] vairs” [11. pants]. Pēc tam Jēzus mācīja, ka Viņš ir „pasaules gaisma” [12. pants] un ka, ticot Viņam un paklausot Viņa mācībām, mēs iepazīstam Tēvu.)

Saskaņā ar Jāņa 8:30, kā Jēzus rīcība un vārdi ietekmēja daudzus no šiem jūdiem?

Norādiet: kaut arī daudzi no šiem jūdiem ticēja Jēzum, daži turpināja Viņu izaicināt, kad Viņš cilvēkiem mācīja par māceklību, patiesību un brīvību — pretstatā gūstam un verdzībai.

Uz tāfeles uzzīmējiet šādu shēmu:

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 8:31–32. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Jēzus teikto par to, kas mums ir jādara, lai mēs būtu brīvi.

Aiciniet studentus iznākt pie tāfeles un aizpildīt tukšās vietas, pamatojoties uz to, ko Jēzus teica par to, kas mums ir jādara, lai mēs būtu brīvi. Aizpildītajai shēmai vajadzētu izskatīties līdzīgi šai:

Ko nozīmē — „palikt [Kristus] vārdos”? (31. pants.)
Kā jūs vienā principā rezumētu 31.–32. pantā pierakstītās Jēzus Kristus mācības? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šādu principu: ja mēs uzklausīsim Jēzus Kristus vārdu, mēs būsim Viņa mācekļi un zināsim patiesību, kas mūs darīs brīvus. Varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles. Jūs varētu arī norādīt, ka Jāņa 8:36 ir uzsvērts tas, ka, pateicoties Jēzum Kristum, mēs varam tapt brīvi.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Lūdziet pārējos audzēkņus ieklausīties, no kā mēs varam būt brīvi, ja dzīvojam saskaņā ar Glābēja vārdiem:

„Brīvi no viltus mācību lāstu nesošās varas, brīvi no tieksmju un iekāres verdzības, brīvi no grēka važām, brīvi no ikkatras ļaunas un samaitātas ietekmes un no ikkatra nomācoša un ierobežojoša spēka, brīvi, lai iegūtu neierobežotu brīvību, kuru visā tās pilnībā izbauda vienīgi paaugstinātas būtnes” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:456–57).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 8:33. Lūdziet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, kas, pēc jūdu domām, darīja viņus brīvus.

Kas, pēc jūdu domām, viņus darītu brīvus? (Viņi aplami ticēja, ka tikai tāpēc, ka bija Ābrahāma pēcteči un Ābrahāma derības mantinieki, viņiem bija nodrošināta garīgā brīvība.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 8:34–36. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, uz ko Jēzus norādīja, lai cilvēki tiktu atbrīvoti.

Saskaņā ar 34. pantu, uz ko Jēzus norādīja, lai cilvēki tiktu atbrīvoti?

Vērsiet audzēkņu uzmanību uz to, ka grieķu darbības vārds 34. pantā, kas ir iztulkots kā „dara”, rosina domāt par grēka atkārtošanu, nevis tā nožēlošanu.

Kādu principu mēs varam mācīties no 34. panta? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs grēkojam un nenožēlojam grēkus, mēs kļūstam par grēka vergiem.)
Ko nozīmē — būt par „grēka vergu”? (Varat norādīt, ka vārds, kas ir iztulkots kā „vergs”, var tikt tulkots arī kā „kalps”.)

Lai palīdzētu studentiem iztēloties saistību starp diviem atrastajiem principiem, uzzīmējiet uz tāfeles šādu shēmu:

Kāpēc daudzi mūsdienās jauc šīs patiesības, uzskatot, ka sekošana Glābējam vada uz verdzību, kamēr grēkošana — uz brīvību?

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šos divus principus, aiciniet kādu studentu nolasīt šādu eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Padošanās [Sātana] kārdinājumiem noved pie aizvien mazāk iespējām, līdz nepaliek nevienas, un noved pie atkarībām, kas padara mūs bezspēcīgus, lai tām pretotos. …

… Pasaule raugās ar Korihora acīm, uzskatot, ka paklausība Dieva likumiem un priekšrakstiem ir „verdzība” (Almas 30:24, 27). …

… Vai kāds šaubās, ka, tā kā Dievam pieder visa gaisma un patiesība, Viņam ir pilnīga brīvība, lai pastāvētu un rīkotos?

Tāpat ir arī ar mums — augot mūsu sapratnei par evaņģēlija mācību un principiem, paplašinās mūsu izvēles brīvība. Pirmkārt, mums ir vairāk izvēļu, un mēs varam sasniegt vairāk un saņemt lielākas svētības, jo mums ir vairāk likumu, kurus varam ievērot. … Otrkārt, pateicoties labākai sapratnei, mēs varam pieņemt gudrākus lēmumus, jo labāk redzam ne tikai citas iespējas, bet arī to iespējamos iznākumus” („Moral Agency”, Ensign, 2009. g. jūn., 49., 50.–51. lpp.).

Sadaliet studentus pa pāriem. Lūdziet katru pāri izstudēt viņiem nozīmēto daļu no Jaunatnes morāles stiprināšanai (brošūra, 2011. g.). Lūdziet studentus pārzīmēt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās šādu tabulu (jūs varat to uzzīmēt uz tāfeles). Aiciniet katru pāri kopā izlasīt viņiem nozīmēto daļu no Jaunatnes morāles stiprināšanai un aizpildīt šo tabulu.

Pārrunātais standarts brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai:	Kā dzīvošana atbilstoši šim standartam var dāvāt brīvību?	Kā dzīvošana pretēji šim standartam var novest pie verdzības?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet katru pāri samainīties ar partneriem no cita pāra un mācīt, ko viņi ir uzzinājuši par studēto standartu. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt pārējiem, ko viņi ir uzzinājuši.

Kādas Jaunatnes morāles stiprināšanai brošūrā solītās brīvības jūs esat piedzīvojuši?

Aiciniet studentus pierakstīt, kādā konkrētā veidā viņi centīsies būt brīvi, dzīvojot atbilstoši Glābēja vārdiem.

Jāņa 8:37–59

Jēzus liecina par Savu dievišķību

Aiciniet studentus īsi atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai jūs pazīstat kādu, kas ir ļoti līdzīgs savam tēvam?

Aiciniet dažus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa 8:37–40, 44–45. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā jūdu vadītāji, kas iebilda Tam Kungam, atšķīrās no dižā Vecās Derības pravieša Ābrahāma, kuru viņi sauca par savu tēvu.

Saskaņā ar 39. pantu, ko, pēc Tā Kunga teiktā, viņiem vajadzētu darīt, ja būtu Ābrahāma bērni?
Saskaņā ar 40. pantu, ko viņi vēlējās darīt, ko Ābrahāms nekad nebūtu darījis?
Saskaņā ar 44.–45. pantu, kas, pēc Jēzus teiktā, bija viņu tēvs? (Velns.) Kā viņi sekoja velnam?

Rezumējiet Jāņa 8:46–50, paskaidrojot, ka Glābējs mācīja, ka tie, kas ir no Dieva, pieņem Viņa vārdu. Jūdu vadītāji centās aizvainot Jēzu, saucot Viņu par samarieti (tā kā jūdi parasti nicināja samariešus), un apgalvoja, ka Viņā ir velns.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 8:51–53. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot jautājumu, kuru jūdu vadītāji uzdeva Jēzum.

Kādu jautājumu viņi uzdeva Jēzum? (Varat mudināt studentus atzīmēt jautājumu 53. pantā: „Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms”?)

Lūdziet kādu studentu nolasīt Jāņa 8:56–58. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Glābējs atbildēja uz jūdu jautājumu.

Kāda bija Jēzus atbilde uz jautājumu: „Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms”? (Varat mudināt studentus atzīmēt frāzi 58. pantā — „pirms Ābrahāms tapa, esmu Es”.)

Paskaidrojiet, ka frāze „Es esmu” 58. pantā attiecas uz Jehovu (skat. 2. Mozus 3:14). Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:

(Varat paskaidrot, ka jūdi ar vārdu Jehova apzīmēja Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu. Varat aicināt studentus pierakstīt savos Svētajos Rakstos šādu patiesu principu: Jēzus Kristus ir Jehova, Vecās Derības Dievs.)
Pamatojoties uz to, ko esat uzzinājuši 58. pantā, kāda bija Jēzus atbilde uz jautājumu par to, vai Viņš ir lielāks par Ābrahāmu?

Parādiet vairākus attēlus no Evaņģēlija mākslas darbu grāmatas ([2008. g.]; skat. arī LDS.org), kur ir attēloti Vecajā Derībā pierakstītie brīnumi (piemēram, Trīs vīri degošā ceplī, nr. 25, vai Daniēls lauvu bedrē, nr. 26).

Ja jūs būtu stāvējuši Jēzus priekšā un dzirdējuši Viņu paziņojam, ka tieši Viņš paveica Vecajā Derībā pierakstītos brīnumus, kā jūs būtu uz to reaģējuši?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 8:59. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā jūdu vadītāji reaģēja uz Jēzus paziņojumu, ka Viņš ir Jehova? Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Kāpēc, jūsuprāt, mums ir svarīgi zināt, ka Jēzus Kristus ir Jehova, Vecās Derības Dievs?

Varat lūgt dažus studentus dalīties savā liecībā par Jēzu Kristu ar pārējiem audzēkņiem. Nobeigumā varat dalīties arī savā liecībā.

Prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtojums

Viktorīnas un pārbaudes darbi dod studentiem iespējas parādīt to, cik labi viņi atceras prasmīgi apgūstamās rakstvietas. Kā pavedieni varētu būt atslēgvārdi vai Svēto Rakstu norādes, citāti no rakstvietām vai situācijas, kas ilustrē rakstvietās mācītās, patiesās atziņas. Viktorīnas un pārbaudes darbus var veikt mutiski, uz tāfeles vai papīra lapas. Pēc tam, kad studenti ir izspēlējuši viktorīnu vai izpildījuši pārbaudes darbu, apsveriet iespēju salikt studentus, kuriem ir grūtības ar prasmīgi apgūstamo rakstvietu iegaumēšanu, vienā pārī ar studentiem, kam ir augsti rezultāti. Students ar augstāku rezultātu varētu iejusties skolotāja lomā, palīdzot studentam ar zemāku rezultātu pilnveidot savas iemaņas. (Ja jūs izmantojat šo aktivitāti, pārliecinieties, lai tas nemulsinātu studentus, kuriem ir grūtības.)

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 8:33. „Mēs esam Ābrahāma dzimums”

Jūdu paziņojums par to, ka viņi ir Ābrahāma dzimums, pavēsta izplatītu, nepareizu priekšstatu par Ābrahāma derību, kā arī mācību par iepriekš izredzēšanu. Tālāk dotais skaidrojums no Bībeles vārdnīcas paskaidro Ābrahāma dzimumam dotos apsolījumus un viņu pienākumus:

„Ābrahāms saņēma evaņģēliju kristoties (kas ir glābšanas derība). Tad viņam tika piešķirta augstākā priesterība, un viņš noslēdza celestiālo laulību (kas ir paaugstināšanas derība), tādā veidā saņemot apstiprinājumu, ka viņam būs mūžīgs pieaugums. Visbeidzot Ābrahāms saņēma apsolījumu, ka visas šo derību svētības tiks piedāvātas viņa pēcnācējiem mirstīgajā dzīvē (M&D 132:29–50; Ābr. 2:6–11). … Ābrahāma pēcnācēji iemantotu noteiktas zemes sev par mūžīgu mantojumu (1. Moz. 17; 22:15–18; Gal. 3; Ābr. 2). Visi šie apsolījumi kopā tiek saukti par Ābrahāma derību. …

„Tās derības daļas, kas attiecas uz personīgo glābšanu un mūžīgo pieaugumu tiek atjaunotas ar katru personu, kura saņem celestiālās laulības priekšrakstu (skat. M&D 132:29–33). Tie, kas nav no Israēla pēc savas izcelsmes, parasti saukti par citticībniekiem, tiek adoptēti Israēla namā un kļūst par derības mantiniekiem un Ābrahāma dzimumu caur evaņģēlija priekšrakstiem (Gal. 3:26–29).

Tikai tas fakts vien, ka kāds ir Ābrahāma derības mantinieks, nepadara viņu par „izredzētu cilvēku”, bet gan norāda uz to, ka viņam ir atbildība — pasludināt evaņģēliju visām zemes tautām. Ābrahāma pēcnācēji ir veikuši misionāru darbu starp visām tautām kopš Ābrahāma dienām. (Mat. 3:9; Ābr. 2:9–11)” (Bible Dictionary, „Abraham, Covenant of”).

Jāņa 8:58. Ko nozīmē frāze — „pirms Ābrahāms tapa, esmu Es”?

Elders Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja frāzes „Es esmu” nozīmi un nozīmīgumu:

„Jēzus bija Jehova … (skat. 2. Moz. 6:3; Ps. 83:18; Jes. 12:2; Jes. 26:4). Šī svētā vārda izmantošana ir apstiprināta arī mūsdienu Svētajos Rakstos (skat. Mor. 10:34; M&D 109:68; M&D 110:3; M&D 128:9). Vārds Jehova ir cēlies no ebreju vārda hayah, kas nozīmē „būt” vai „pastāvēt”. Viena no vārda hayah formām Vecās Derības ebreju tekstos tika iztulkota kā ES ESMU (skat. 2. Moz. 3:14).

Brīnumainā kārtā Jehova izmantoja ES ESMU kā Savu vārdu (skat. M&D 29:1; M&D 38:1; M&D 39:1). Izlasiet šādu intriģējošu dialogu no Vecās Derības. Mozus tikko bija saņēmis dievišķu uzdevumu, pēc kura nebija tiecies, — izvest Israēla bērnus no verdzības. Notikumi risinājās Sinaja kalna virsotnē:

„Tad Mozus sacīja uz Dievu: „Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?”

Bez šaubām Mozus jutās nepiemērots šādam uzdevumam, tāpat kā jūs un es varam justies nepiemēroti, saņemot grūtu uzdevumu.

„Bet Mozus [atkal] sacīja uz Dievu: „Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis, — tad tie jautās: kā Viņu sauc? — Ko tad lai es viņiem saku?”

Dievs sacīja uz Mozu: „ES ESMU, kas ES ESMU.” Viņš sacīja: „Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU — tas mani sūtījis pie jums.

Un Dievs vēl sacīja uz Mozu: „Tā tu saki Israēla bērniem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums — tas ir Mans Vārds mūžīgi, to atcerieties uz audžu audzēm” (2. Moz. 3:11, 13–15).

Šādi Jehova atklāja Mozum Savu vārdu, ko Viņš pazemīgi un pieticīgi bija Sev izvēlējies pirmslaicīgajā dzīvē: „ES ESMU”” („Jesus the Christ: Our Master and More”, Ensign, 2000. g. apr., 6.–7. lpp.).