79. stunda: Jāņa 20. nodaļa

79. stunda

Jāņa 20. nodaļa

Ievads

Svētdienā pēc krustā sišanas Marija Magdalēna atklāja, ka kaps ir tukšs, un paziņoja par to Jānim un Pēterim, kuri tad steidzās pie tukšā kapa. Augšāmcēlies Kristus parādījās Marijai Magdalēnai un vēlāk — Saviem mācekļiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa 20:1–10

Marija Magdalēna atklāj, ka kaps ir tukšs, un pavēsta to Jānim un Pēterim, kuri tad steidzas pie tukšā kapa

Lai sagatavotu studentus Jāņa 20. nodaļas studēšanai, aiciniet viņus padomāt par laiku, kad mūžībā aizgāja kāds viņu tuvinieks vai viņiem pazīstama cilvēka tuvinieks.

Kādas sajūtas mēs piedzīvojam, kad mūžībā aiziet kāds tuvinieks?

Lai palīdzētu studentiem saprast Jāņa 20. nodaļas kontekstu, atgādiniet viņiem, ka tad, kad Jēzus nomira, kas notika apmēram trijos pēcpusdienā piektdienā, vēlāk tajā pēcpusdienā viņa ķermenis tika guldīts kapā, un kapa ieejai tika aizvelts priekšā liels akmens. Tad, pēc saulrieta, sākās sabats. (Varat paskaidrot, ka pirms Jēzus Kristus augšāmcelšanās Tā Kunga derības ļaudis sabatu ievēroja no saulrieta piektdienā līdz saulrietam sestdienā.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Džozefa B. Virtlina, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet studentus iztēloties, kā Jēzus mācekļi jutās tajā traģiskajā piektdienā.

„Es domāju par to, cik tumša bija tā piektdiena, kad Kristu pacēla pie krusta.

Tajā briesmīgajā piektdienā zeme trīcēja un satumsa. Briesmīgas vētras plosīja zemi.

Ļaunie cilvēki, kuri alka pēc Viņa dzīvības, priecājās. Kad Jēzus vairs nebija, noteikti tie, kas Viņam sekoja, izklīda. Tajā dienā ļaunie domāja, ka ir sasnieguši savu mērķi.

Tajā dienā tempļa priekškars pārplīsa divās daļās.

Marija Magdalēna un Marija, Jēzus māte, bija bēdu un izmisuma pārņemtas. Lieliskais Cilvēks, kuru viņas mīlēja un godāja, nedzīvs karājās pie krusta.

Tajā piektdienā apustuļi bija satriekti. Jēzus, viņu Glābējs, — vīrs, kurš staigāja pa ūdens virsu un atdzīvināja mirušos, pats bija nodots ļaunu cilvēku varā. Viņi bezpalīdzīgi noskatījās, kā Viņš tika Savu ienaidnieku pieveikts.

Tajā piektdienā cilvēces Glābējs tika pazemots un sists, izkropļots un nievāts.

Tā bija piektdiena, ko pildīja postošas un mokošas sēras, kas grauza to dvēseles, kuri mīlēja un godināja Dieva Dēlu.

Es domāju, ka kopš pasaules vēstures pirmsākumiem tā piektdiena bija vistumšākā” („Svētdiena pienāks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 29.–30. lpp.).

Ja jūs būtu viens no mācekļiem, kas tajā piektdienā bija klāt, kādas būtu bijušas jūsu domas un sajūtas?

Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, nolasiet šādu eldera Virtlina piebildi:

„Taču tās dienas nelaimei nebija lemts ilgi turpināties” („Svētdiena pienāks”, 30. lpp.).

Aiciniet studentus, pētot Jāņa 20. nodaļu, meklēt, kā „tās dienas nelaimei nebija lemts ilgi turpināties”.

Lūdziet kādu studentu nolasīt Jāņa 20:1–2. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Marija Magdalēna atklāja, kad pirmās nedēļas dienas jeb svētdienas agrā rītā nogāja pie Jēzus kapa.

Ko Marija atklāja?
Ko Marija darīja, kad atklāja, ka akmens, kas aizsedza kapa ieeju, bija novelts? Kādu pieņēmumu viņa izdarīja?

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa 20:3–10. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris un Jānis, kurš ir minēts kā „otrs māceklis” (3. pants), darīja, izdzirdējuši Marijas jaunumus.

Ko Pēteris un Jānis darīja, izdzirdējuši Marijas jaunumus?
Saskaņā ar 8. pantu, kā Jānis reaģēja, redzēdams tukšo kapu? Kam viņš ticēja?

Varat paskaidrot, ka līdz brīdim, kad Jānis ielūkojās tukšajā kapā, viņš nebija pilnībā sapratis Glābēja teikto par to, ka Viņš trešajā dienā celsies no mirušajiem. Kad Jānis ieraudzīja tukšo kapu, viņš atcerējās un noticēja (skat. Jāņa 20:8–9).

Jāņa 20:11–31

Augšāmcēlies Glābējs parādās Marijai Magdalēnai un vēlāk Saviem mācekļiem

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 20:11–15. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas uzrunāja Mariju pēc tam, kad Pēteris un Jānis bija aizgājuši no kapa.

Kas uzrunāja Mariju 12.–13. pantā?
Kas uzrunāja Mariju 15. pantā? Par ko Marija noturēja Jēzu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 20:16–18. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus lika Marijai darīt, kad viņa bija Viņu atpazinusi.

Lai palīdzētu studentiem saprast frāzes „neaizskar Mani” (17. pants) nozīmi, aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Karaļa Jēkaba Bībeles tulkojuma versijā Jēzus saka: „Neaizskar Mani.” Džozefa Smita Bībeles tulkojumā ir rakstīts: „Neturi Mani.” Dažādos tulkojumos no grieķu valodas šī rakstvieta ir arī tulkota kā „nepiekļaujies Man” vai „neturi Mani”. Daži to skaidro kā „nepiekļaujies Man vairs ilgāk” vai „neaizturi Mani vairs ilgāk”. Daži runā par to, ka viņai bija jāpārstāj turēt Viņu vai piekļauties Viņam, liekot secināt, ka viņa pirms tam Viņu turēja. Pamatoti ir uzskatīt, ka Augšāmceltā Kunga teiktais Marijai bija šāds: „Tu nevari Mani šeit noturēt, jo Es došos pie Sava Tēva”” (The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 4:264).

Saskaņā ar 17. pantu, ko Jēzus lika Marijai darīt?

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir viens no mācekļiem, kas dzirdēja Marijas liecību. Aiciniet studentus atbildēt uz šādiem jautājumiem savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā:

Kā, jūsuprāt, jūs būtu jutušies, klausoties Marijas teiktajā?
Vai jūs būtu viņai ticējuši? Kāpēc — jā, vai kāpēc — nē?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko viņi ir uzrakstījuši. Atgādiniet viņiem, ka dažiem mācekļiem bija grūti noticēt Marijas liecībai (skat. Marka 16:11).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 20:19–20 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, kas notika tās dienas vakarā.

Kas notika tās dienas vakarā, kad mācekļi bija sapulcējušies kopā?
Kādu svarīgu mācību Marija un mācekļi apguva? (Lai gan studenti var izteikties dažādiem vārdiem, viņiem būtu jāatpazīst šāda mācība: Jēzus Kristus pārvarēja nāvi caur Savu augšāmcelšanos.)
Saskaņā ar 20. pantu, kā mācekļi jutās, kad ieraudzīja augšāmcēlušos Kungu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto eldera Džozefa B. Virtlina izteikumu:

„Un tai pat brīdī acis, no kurām nepārtraukti lija asaras, nožuva. Lūpas, pār kurām plūda bēdu un skumju pilnas lūgšanas, tagad pildīja gaisu ar brīnumainu slavēšanu, jo Jēzus Kristus, dzīvā Dieva Dēls, stāvēja viņu priekšā kā augšāmcelšanās pirmais auglis, kas bija par pierādījumu tam, ka nāve ir tikai sākums jaunai un brīnišķīgai esamībai” („Svētdiena pienāks”, 30. lpp.).

Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, var mums palīdzēt, kad sērojam par mums tuva cilvēka nāvi? (Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, ikviens uz šīs Zemes dzīvojušais cilvēks tiks augšāmcelts [skat. 1. korintiešiem 15:20–22].)

Rezumējiet Jāņa 20:21–23, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus mācekļiem bija parādījis rētas Savās rokās un sānos, Viņš uzdeva viņiem darīt Viņa darbu un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu” (22. pants).

Lūdziet kādu studentu nolasīt Jāņa 20:24–25. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kurš apustulis nebija klāt tajā svētajā notikumā.

Kurš apustulis nebija klāt, kad pārējie mācekļi redzēja augšāmcēlušos Kungu?
Saskaņā ar 25. pantu, kas, pēc Toma teiktā, viņam bija nepieciešams, lai noticētu?
Kā Toma atbilde šajā pantā atšķiras no Jāņa atbildes, kad viņš ieraudzīja tukšo kapu, kā pierakstīts Jāņa 20:8?
Kāpēc, jūsuprāt, Tomam bija grūti noticēt?

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa 20:26–29. Lūdziet klases audzēkņus sameklēt, ko Toms piedzīvoja astoņas dienas pēc tam, kad bija pateicis, ka netic tam, ka Jēzus bija augšāmcēlies.

Tā vietā, lai liktu studentiem lasīt, varat parādīt video „Blessed Are They That Have Not Seen, and Yet Have Believed” (2:29) no cikla The Life of Jesus Christ Bible Videos, lai palīdzētu studentiem iztēloties Toma pieredzi, kā tā ir pierakstīta šajos pantos. Šis video ir pieejams vietnē LDS.org.

Pēc tam, kad Jēzus atļāva Tomam pieskarties Savām rokām un sānam, kādu izvēli Viņš aicināja Tomu izdarīt? (Esi ticīgs!)
Saskaņā ar 29. pantu, ko Jēzus vēlējās, lai Toms saprastu?
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja mācības? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Mēs tiksim svētīti, ja izvēlēsimies ticēt Jēzum Kristum pat tad, kad Viņu neredzam.)

Sadaliet studentus grupās pa divi vai trīs un iedodiet katrai grupai izdales materiālus ar šādiem jautājumiem.

Mēs tiksim svētīti, ja izvēlēsimies ticēt Jēzum Kristum pat tad, kad Viņu neredzam

Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 79. stunda

Kāpēc jūs izvēlaties ticēt Jēzum Kristum pat tad, ja neesat Viņu redzējuši ar savām miesīgajām acīm?
Kā mēs varam parādīt, ka esam izvēlējušies ticēt Jēzum Kristum?
Kā jūs esat tikuši svētīti, izvēloties ticēt Jēzum Kristum?

Aiciniet katru grupu kopīgi pārrunāt šos jautājumus un pierakstīt savas atbildes izdalītajās lapās vai savās studiju dienasgrāmatās. Pēc pietiekami ilga laika lūdziet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem.

Paskaidrojiet: lai arī Jēzus mācīja, ka mēs tiksim svētīti, ja izvēlēsimies Viņam ticēt pat tad, kad Viņu neredzam, Viņš nodrošina pierādījumus par pamatu mūsu ticībai.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 20:30–31. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādēļ Jānis pierakstīja šos notikumus.

Kādēļ Jānis pierakstīja šos notikumus? (Varat paskaidrot, ka vārds dzīvība [31. pantā] attiecas uz mūžīgo dzīvi.)
Kādus patiesus principus mēs varam mācīties no 31. panta par apustuļu un praviešu liecībām? (Lai gan studenti var izteikties dažādiem vārdiem, viņiem būtu jānosaka līdzīgi patiesie principi: Apustuļi un pravieši liecina par Jēzu Kristu, lai mēs ticētu, ka Viņš ir Dieva Dēls. Izvēloties ticēt apustuļu un praviešu sniegtajām liecībām par Jēzu Kristu, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi. Šī ticība sevī ietver to, ka cilvēks centīsies ievērot Viņa baušļus un būs uzticīgs saņemtajai liecībai.)
Kā apustuļu un praviešu liecības ir stiprinājušas jūsu ticību Jēzum Kristum?

Noslēgumā dalieties savā liecībā par Jēzu Kristu. Mudiniet studentus pielietot Jāņa 20. nodaļā atrastos patiesos principus, apņemoties noteiktos veidos izrādīt savu ticību Jēzum Kristum.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 20:11–18. Augšāmceltā Kristus pirmais liecinieks

Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija paskaidroja, ka liela nozīme ir tam, kurš bija pirmais cilvēks, kam Jēzus parādījās kā augšāmcēlusies būtne:

„Nevienai sievietei nevajadzētu apšaubīt to, kā Glābējs novērtē sievietes. Sērojošā Marija Magdalēna bija pirmā, kas apmeklēja kapu pēc krustā sišanas, un, kad viņa ieraudzīja, ka akmens bija novelts un ka kaps bija tukšs, viņa skrēja, lai to paziņotu Pēterim un Jānim. Abi apustuļi atskrēja, lai to redzētu, un noskumuši aizgāja. Taču Marija palika. Viņa bija stāvējusi pie krusta [skat. Mateja 27:56; Marka 15:40; Jāņa 19:25]. Viņa piedalījās Jēzus miesu apbedīšanā [skat. Mateja 27:61; Marka 15:47]. Un nu viņa raudādama stāvēja pie tukšā kapa [skat. Jāņa 20:11]. Te nu viņa bija, saņēmusi pagodinājumu, — būt par pirmo mirstīgo, kas redzējusi augšāmcēlušos Kungu” („Woman, Why Weepest Thou?” Ensign, 1996. g. nov., 54. lpp.).

Jāņa 20:16–20. „Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami”

Elders Džozefs B. Virtlins no Divpadsmit apustuļu kvoruma raksturoja Jēzus Kristus mācekļu izmisumu piektdienā, kad Viņš tika sists krustā. Tad viņš piemetināja:

„Izmisums nebija ilgs, tāpēc ka svētdienā augšāmcēlies Kungs sarāva nāves saites. Viņš iznāca no kapa un triumfālā godībā parādījās kā visas cilvēces Glābējs. …

Katram no mums būs pašiem savas piektdienas — dienas, kad liksies, ka viss Visums ir sasists druskās un mūsu pasaule ir ap mums sīkās drumstalās. Mēs katrs piedzīvosim tādus brīžus, kad liksies, ka vairs nekas nav līdzams. Mums katram būs savas piektdienas.

Taču es jums liecinu Tā vārdā, kurš uzveica nāvi, — svētdiena pienāks. Lai arī mēs būtu savu bēdu tumsībā, svētdiena pienāks.

Neatkarīgi no mūsu izmisuma un bēdām, svētdiena pienāks. Šajā dzīvē vai nākamajā — svētdiena pienāks.

Es jums liecinu, ka Augšāmcelšanās nav izdomājums. Mums ir to personiskās liecības, kuri Viņu redzēja. Tūkstošiem cilvēku vecajā un jaunajā pasaulē bija augšāmcēltā Glābēja aculiecinieki. Viņi taustīja rētas Viņa rokās, kājās un sānos. Viņi lēja nevaldāma prieka asaras, Viņu apskaujot” („Svētdiena pienāks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 30. lpp.).

Jāņa 20:22. „Viņš dvesa un sacīja viņiem”

Prezidents Herolds B. Lī izteicās šādi:

„Viņš dvesa un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa 20:22), kas, visticamākais, bija konfirmācija un rīkojums saņemt Svēto Garu jeb kristības ar Garu, uzliekot rokas, kā to pēc tam darīja Viņa mācekļi” (Conference Report, 1955. g. apr., 18. lpp.).

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma līdzīgi norādīja, ka frāze „Jēzus „dvesa un sacīja viņiem” droši vien nozīmē to, ka Viņš bija uzlicis viņiem rokas uz galvas brīdī, kad teica: „Ņemiet Svēto Garu.”” Elders Makonkijs vēl piebilst, ka šis notikums norāda uz atšķirību starp Svētā Gara dāvanas piešķiršanu un šīs dāvanas baudīšanu: „Tādējādi viņi saņēma, taču tajā brīdī vēl nebaudīja Svētā Gara dāvanu. … Svētā Gara dāvana ir tiesības, kas balstās uz taisnīgumu, saņemt patstāvīgu šī dievības locekļa klātbūtni, un šī dāvana tiek piešķirta pēc kristībām ar roku uzlikšanu uz galvas. Šī dāvana sniedz noteiktas svētības, ja cilvēks pilnīgi ievēro ar to saistīto likumu. Patiesībā ne visi, kam šī dāvana ir piešķirta, to bauda jeb ne visiem tā piemīt. Apustuļu gadījumā dāvanas baudīšana tika atlikta līdz Vasarsvētku dienai. (Ap. d. 2. nod.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 1:857).