152. stunda: Jāņa atklāsmes grāmatas 2.–3. nodaļa

152. stunda

Jāņa atklāsmes grāmatas 2.–3. nodaļa

Ievads

Jānis rakstīja septiņiem Baznīcas draudžu eņģeļiem jeb kalpotājiem Mazāzijā un nodeva svētajiem Tā Kunga uzslavu, norādījumus uz viņu kļūdām un brīdinājuma vārdus. Jānis ietvēra arī paaugstināšanas apsolījumus tiem, kas uzvarēs.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa atkl. 2.–3. nodaļa

Jānis septiņu draudžu vadītājiem raksta Jēzus Kristus vārdus

Aiciniet kādu studentu nolasīt šādu māsas Sidnejas S. Reinoldsas, agrākās Sākumskolas vispārējā prezidija locekles, izteikumu. Palūdziet audzēkņiem saklausīt, ko no šī izteikuma viņi var mācīties par To Kungu.

„Māsa Geila Klega, no Sākumskolas vispārējā prezidija, un viņas vīrs vairākus gadus dzīvoja Brazīlijā. Nesen viņa bija Sākumskolas uzdevumā Japānā. Kad svētdienā viņa ienāca Dievkalpojuma zālē, starp japāņu svētajiem viņa pamanīja kādu brazīliešu ģimeni. … Viņai bija tikai minūte, lai ar viņiem sasveicinātos, un viņa redzēja, ka māte un bērni bija entuziasma pilni, taču viņa pamanīja, ka tēvs bija samērā kluss. „Man būs iespēja ar viņiem aprunāties pēc dievkalpojuma,” viņa nodomāja, kad viņu ātri veda uz paaugstinājumu. Viņa sniedza uzrunu angļu valodā, kas tika tulkota uz japāņu valodu, un tad viņa sajuta iedvesmu — liecināt arī portugāļu valodā. Viņa vilcinājās, jo tur nebija tulku, kas varētu pārtulkot no portugāļu valodas, un 98 procenti cilvēku nesaprastu, ko viņa saka.

„Pēc dievkalpojuma brazīliešu [ģimenes] tēvs pienāca pie viņas un teica: „Šejienes paražas ir tik atšķirīgas, un es esmu juties vientuļi. Ir grūti nākt uz baznīcu un neko nesaprast. Dažkārt es prātoju, vai nebūtu labāk, ja es vienkārši lasītu Svētos Rakstus mājās. Es teicu savai sievai: „Es mēģināšu vēl vienu reizi,” un šodien es atnācu, domājot, ka šī būs pēdējā reize. Bet, kad jūs sniedzāt savu liecību portugāļu valodā, Gars aizkustināja manu sirdi, un es zināju, ka šī ir vieta, kur man ir jābūt. Dievs zina, ka esmu šeit, un Viņš man palīdzēs”” („He Knows Us; He Loves Us”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 76. lpp.)

Ko mēs varam uzzināt par To Kungu no šīs pieredzes?

Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu teikumu: Tādēļ, ka Tas Kungs pazīst katru no mums, … Studējot Jāņa atkl. 2.–3. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesības, kas palīdz viņiem izprast, ko Tas Kungs var viņu labā darīt tādēļ, ka Viņš viņus pazīst.

Paskaidrojiet, ka Jāņa atkl. 2.–3. nodaļa ietver apustuļa Jāņa pierakstu par Jēzus Kristus vārdiem septiņām Baznīcas draudzēm Mazāzijā (tagadējā Turcijā).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa atkl. 2:1–3, 6. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs zināja par svētajiem Efezā.

Ko Tas Kungs zināja par svētajiem Efezā? (Paskaidrojiet, ka [6. pantā] lietotais termins nikolaīti varētu attiekties uz cilvēku grupu, kuras locekļi uzskatīja, ka viņi var darīt seksuālus grēkus, netiekot sodīti, jo Dieva labvēlība tos izglābs [skat. Bible Dictionary, „Nicolaitans”].)

Norādiet, ka šie panti vēsta, ka Tas Kungs uzteica jeb uzslavēja svētos par viņu labajiem darbiem. Papildiniet uz tāfeles uzrakstīto apgalvojumu, lai tas tagad skanētu šādi: Tādēļ, ka Tas Kungs pazīst katru no mums, Viņš var mūs personīgi uzslavēt …

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa atkl. 2:4–5. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko vēl Tas Kungs zināja par svētajiem Efezā.

Ko vēl Tas Kungs zināja par svētajiem Efezā?

Norādiet, ka Tas Kungs norādīja svētajiem uz nepieciešamajām izmaiņām viņu grēku dēļ. Pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto apgalvojumu, lai tas paustu šādu patiesību: Tādēļ, ka Tas Kungs pazīst katru no mums, Viņš var mūs personīgi uzslavēt un norādīt uz mūsu kļūdām.

Kā mēs varam saņemt personisku uzslavu un norādes par mūsu kļūdām no Tā Kunga?
Kā zināšanas par to, ka Tas Kungs var sniegt mums personīgu uzslavu un norādes par mūsu kļūdām, ietekmē to, kā mēs attiecamies pret mūsu personīgo Svēto Rakstu studēšanu un lūgšanu? Kā tas ietekmē to, kā mēs attiecamies pret Baznīcas vadītāju un vecāku padomu?
Kāpēc mums vajadzētu pielikt pūles, lai meklētu personisku uzslavu un norādes par mūsu kļūdām no Tā Kunga?
Kad jūs esat pieredzējuši, ka Tas Kungs sniedz jums personīgu uzslavu vai norāda uz jūsu kļūdām? Kā šī pieredze palīdz jums zināt, ka Tas Kungs jūs personīgi pazīst? (Brīdiniet studentus — nedalīties īpaši svētās vai personiskās pieredzēs.)

Aiciniet studentus padomāt, viņuprāt, par kādu rīcību Tas Kungs viņus varētu uzslavēt un kādas domas vai uzvedību Tas Kungs varētu likt viņiem mainīt. Aiciniet studentus izvirzīt mērķi — nožēlot grēkus, kad Tas Kungs norāda uz viņu kļūdām.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa atkl. 2:7. Aiciniet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs apsolīja tiem, kuri uzvar jeb iztur līdz galam.

Ko Tas Kungs apsolīja tiem, kuri uzvar jeb iztur līdz galam taisnīgumā?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „ēst no dzīvības koka”? (7. pants.)
Pēc tam, kad svētie Efezā saņēma norādes par savām personīgajām kļūdām, kā zināšanas par apsolīto svētību varētu viņiem palīdzēt?

Atgādiniet studentiem, ka papildus tam, ka Tas Kungs uzrunāja Baznīcas draudzes Efezā, Viņš uzrunāja citas Baznīcas draudzes Mazāzijā.

Sadaliet studentus piecās grupās un katrai no grupām nozīmējiet vienu no šīm atsaucēm:

Jāņa atkl. 2:8–11
Jāņa atkl. 2:12–17
Jāņa atkl. 2:18–29; (Grupai, kas saņem šo atsauci, iedodiet Džozefa Smita tulkojumu Jāņa atkl. gr. 2:26–27: „Un tam, kurš uzvar un ievēro manus baušļus līdz galam, Es došu varu pār daudzām valstībām; un viņš tās pārvaldīs ar Dieva vārdu; un viņa rokās tās būs kā māla trauki podnieka rokās; un viņš tās pārvaldīs ticībā, vienlīdzībā un taisnīgumā, tieši tā kā Es saņēmu no Sava Tēva”.)
Jāņa atkl. 3:1–6; (Grupai, kas saņem šo atsauci, iedodiet Džozefa Smita tulkojumu Jāņa atkl. gr. 3:1–2: „Un Sardu draudzes kalpotājam raksti: „Tā saka Tas, kam ir septiņas zvaigznes, kas ir septiņi Dieva kalpi: „Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris. Tādēļ esi modrs un stiprini tos, kas atlikuši, kas gatavi mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Dieva priekšā.”””)
Jāņa atkl. 3:7–13

Aiciniet studentus savās grupās lasīt viņiem nozīmētos pantus, meklējot, ko Tas Kungs ieteica svētajiem darīt un kādas svētības Viņš apsolīja, ka tie saņems, ja tā darīs.

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet vienu studentu no katras grupas pastāstīt, ko viņa vai viņas grupa ir atradusi. Aiciniet kādu studentu uz tāfeles (zem Jāņa atkl. 2:7 apsolītajām svētībām) uzrakstīt katras grupas atpazīto, apsolīto svētību (skat. Jāņa atkl. 2:11, 17, 26; 3:5, 12). Pēc tam, kad saraksts ir pabeigts, norādiet, ka katra no šīm svētībām attiecas uz paaugstināšanas svētību saņemšanu, kuras atkarīgas no mūsu uzticīgās izturēšanas līdz galam.

Kādu principu šajos pantos mēs varam atpazīt, lai saņemtu paaugstināšanas svētības? (Palīdziet studentiem atpazīt principu — līdzīgu šim: Ja mēs uzvaram, tad mēs varam saņemt paaugstināšanas svētības.)
Kas, jūsuprāt, mums jāuzvar, lai saņemtu paaugstināšanas svētības?

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jāņa atkl. 3:14–17. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kādus apstākļus Baznīcas locekļiem Lāodikejā vajadzēja pārvarēt [jeb uzvarēt], lai saņemtu paaugstināšanu.

Kādus apstākļus Baznīcas locekļiem Lāodikejā vajadzēja pārvarēt [jeb uzvarēt]?
Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka šie Baznīcas locekļi bija „remdeni” Jēzus Kristus mācekļi? (15. pants.) (Vārds karsts varētu būt lietots, lai aprakstītu kādu, kurš ir pilnībā nodevies evaņģēlijam, un auksts varētu būt lietots, lai aprakstītu kādu, kurš neievēro evaņģēlija mācības un derības. „Remdens” māceklis varētu būt kāds, kurš tic, ka evaņģēlijs ir patiess, bet nav pilnībā apņēmies dzīvot pēc tā.)
Jūsuprāt, kādas dažas lietas „remdeni” Jēzus Kristus mācekļi varētu darīt un kādas — nē?

Aiciniet studentus padomāt, ko pēdējo dienu laikā viņi ir darījuši, lai sekotu Jēzum Kristum, un vai viņi ir karsti, auksti vai remdeni Jēzus Kristus mācekļi.

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jāņa atkl. 3:19. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāpēc Tas Kungs norādīja uz Lāodikejas svēto kļūdām.

Pamatojoties uz to, ko Tas Kungs teica svētajiem Lāodikejā, kāpēc Viņš norāda uz mūsu kļūdām? (Palīdziet studentiem atpazīt patiesību — līdzīgu šai: Tādēļ, ka Tas Kungs mūs mīl, Viņš norāda uz mūsu kļūdām, lai mēs nožēlotu grēkus.)

Parādiet attēlu Jēzus pie durvīm (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 65; skat. arī LDS.org).

Ko Glābējs dara šajā attēlā?

Nolasiet šos jautājumus un aiciniet studentus pie sevis apdomāt savas atbildes:

Kādas sajūtas jūs pārņemtu, ja jūs izdzirdētu klauvēšanu pie jūsu mājas durvīm un saprastu, ka tas ir Glābējs?
Vai jūs atvērtu durvis?

Norādiet, ka šis attēls atspoguļo vārdus, ko Tas Kungs veltīja Baznīcai Lāodikejā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa atkl. 3:20. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot svētību, ko Tas Kungs piedāvāja Lāodikejas svētajiem, un to, kas viņiem bija jādara, lai to saņemtu.

Kādu svētību Tas Kungs piedāvāja Lāodikejas svētajiem?
Kas viņiem bija jādara, lai saņemtu šo svētību?
Kādu principu mēs varam mācīties no 20. panta? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Kad mēs atveram durvis Glābējam, Viņš ienāks pie mums un ieturēs ar mums mielastu.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē — ieturēt mielastu ar Glābēju —, paskaidrojiet, ka sendienu Tuvo Austrumu kultūrā mielasta ieturēšana kopā ar kādu kalpoja par zīmi viņu draudzībai. Tas norādīja uz to, ka pastāvēja vai vismaz tika piedāvāta draudzība un savstarpējs miers.

Ko, jūsuprāt, simbolizē 20. pantā minētā durvju atvēršana?

Paskaidrojiet, ka cilvēki, kas atver Glābējam durvis un ietur ar Viņu mielastu, ir cilvēki, kuri nožēlo savus grēkus un nodibina sadraudzību ar Viņu un mūsu Debesu Tēvu.

Lai palīdzētu studentiem saprast, ko varēja simbolizēt durvju atvēršana, aiciniet kādu studentu nolasīt šādu prezidenta Spensera V. Kimbala izteikumu:

„Kādu dienu [kāds mākslinieks, vārdā Holmans Hants,] rādīja kādam draugam savu gleznu „Kristus klauvē pie durvīm”, kad draugs pēkšņi iesaucās: „Tavā gleznā ir viena aplamība!”

„Kāda tad?” jautāja mākslinieks.

„Durvīm, pie kurām klauvē Jēzus, nav roktura,” atbildēja draugs.

„Ak,” atbildēja misters Hants, „tā nav kļūda. Redzi, tās ir durvis uz cilvēka sirdi. Tās var atvērt tikai no iekšpuses.”

Un tas tā ir. Jēzus var stāvēt un klauvēt, bet katrs no mums izlemj — atvērt vai nē” (The Miracle of Forgiveness [1969], 212. lpp.).

Kā, jūsuprāt, mēs varam atvērt mūsu sirdis Glābējam?

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Jāņa atkl. 3:21–22, meklējot Tā Kunga apsolījumu un padomu svētajiem Lāodikejā.

Saskaņā ar 22. pantu, kādu padomu deva Tas Kungs?

Aiciniet studentus „[sa]dzird[ēt], ko Gars saka” (22. pants), apdomājot to, ko viņi šodien iemācījušies. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar jebkādiem saņemtajiem pamudinājumiem.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa atkl. 2:1 – 3:22. Tā Kunga norādījumi septiņām draudzēm

Vairāk informācijas par Tā Kunga norādījumiem septiņām draudzēm meklējiet New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 531.–532. lpp.

Jāņa atkl. 2:11. „Otrā nāve”

„Jāņa atkl. 2:11 māca, ka uzticīgos „neievainos otrā nāve”. Taču ļaunajiem „būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve”. (Jāņa atkl. 21:8) Kalpojot Septiņdesmito prezidijā, elders Erls S. Tinglijs izskaidroja, ka „otrā nāve ir garīgā nāve. Tā ir nošķirtība no Dieva klātbūtnes”” („The Great Plan of Happiness”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 73. lpp.).

„Kaut kādā mērā mēs visi piedzīvojām garīgo nāvi, kad atstājām Dieva klātbūtni, lai ierastos uz Zemes. Taču šī sākotnējā atšķirtība nav Jāņa atkl. 2:11 minētā „otrā nāve”. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu visi Dieva bērni uzveiks šo sākotnējo garīgo nāvi un tiks vesti atpakaļ Dieva klātbūtnē, lai tiktu tiesāti (skat. Helamana 14:16–17), pēc kā vairums cilvēku iemantos godības valstību. Otrā garīgā nāve tiks pasludināta tiesas dienā tiem, kas atsakās nožēlot savus grēkus un kas labprātīgi saceļas pret evaņģēlija gaismu un patiesību, kā to izdarīja Sātans [skat. M&D 29:44–45; Svēto Rakstu ceļvedis: „Nāve, garīgā”, scriptures.lds.org]. Viņi uz visiem laikiem tiks atšķirti no Dieva un kļūs par pazušanas dēliem (skat. M&D 76:30–37, 44)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 534. lpp.).

Jāņa atkl. 2:14. „Balaama mācība”

„Balaams (Rakstos tulkots arī kā Bileāms) bija Vecās Derības pravietis, kura darbi aprakstīti 4. Mozus 22.–24. nodaļā; 31:16. Iesākumā viņš bija uzticīgs Tam Kungam un Viņa cilvēkiem, atkārtoti atteikdams Balaka prasījumam — nolādēt Israēlu. Tomēr galu galā Balaams padevās Balaka bagātību piedāvājumam un apmācīja Balaku, kā likt Israēla armijai sevi padarīt vāju caur seksuālu grēku un elku pielūgšanu (skat. 4. Mozus 25:1–5; 31:13–16). Šajā plānā ietilpa, ka moābiešu meitas pavedina Israēla vīriešus un pārliecina tos pienest upurus pagānu dieviem, tādējādi viņus garīgi iznīcinot” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 534. lpp.).

Jāņa atkl. 2:17. „Apslēptā manna” un „balts akmens”

„Tas Kungs nodrošināja Israēla bērnus ar dzīvību uzturošo mannu, ko tie varētu ēst, uzturoties 40 gadus tuksnesī (skat. 2. Mozus 16:15, 35). Tāpat kā manna uzturēja fizisko dzīvību, Jēzus Kristus ir „dzīvības maize”, kas uztur garīgo dzīvību (Jāņa 6:35, 48). Jāņa atkl. 2:17 pieminētā „apslēptā manna” attiecas uz Jēzu Kristu. Jēzus ir „apslēpts” ļauno acīm. Bet, kā Viņš mācīja Jāņa 6. nodaļā: tie, kas simboliski bauda Viņa miesu, saņems mūžīgo dzīvību (skat. Jāņa 6:47–58). …

„…Lai lasītu par atklāsmi attiecībā uz baltā akmens nozīmi, skatiet Mācības un Derību 130:8–11” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 535. lpp.).

Jāņa atkl. 2:28. „Es došu viņam rīta zvaigzni”

„„Rīta zvaigzne” ir Jēzus Kristus simbols (Jāņa atkl. 2:28; 22:16). „Rīta zvaigznes” apsolījums dots tam, „kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam” (Jāņa atkl. 2:26)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 535. lpp.).

Jāņa atkl. 3:14. „Āmen”

„Ebreju un grieķu valodā vārds „āmen” nozīmē — patiesi, noteikti vai uzticīgi. Jāņa atkl. 3:14 Kristus uzticība un patiesīgums kā dižais „Āmen” tiek parādīts kā kontrasts Lāodikejiešu remdenajai attieksmei (skat. arī Jāņa atkl. 3:15–16). Lūgšanas vai runas noslēgumā pateikts „āmen” ir veids, kā svinīgi apstiprināt teikto vai paust savu piekrišanu pateiktajam. Elders Brūss R. Makonkijs mācīja, ka Glābēja tituls „Āmen” arī parāda, ka „Viņā un caur Viņu dievišķais apliecinājuma zīmogs tiek uzlikts visiem Tēva apsolījumiem” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 32. lpp.)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 536. lpp.).