Ievads Jāņa evaņģēlijā
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Laikā, kad pieauga kristiešu vajāšana, atkrišana un strīdi par to, kas bija Jēzus Kristus, apustulis Jānis pierakstīja savu liecību par Glābēju. Jāņa evaņģēlija studēšana palīdzēs studentiem iepazīt Debesu Tēvu caur Viņa Dēla, Jēzus Kristus, kalpošanu. Jāņa pierakstā tiek mācīts, ka tie, kuri dzīvo saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām, var saņemt lielas svētības, tai skaitā mūžīgo dzīvi.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Šo grāmatu sarakstīja Jānis. Visā grāmatā viņš sevi sauc par „mācekli, kuru Jēzus mīlēja” (skat. Jāņa 13:23; 19:26; 20:2; 21:7, 20).
Jānis un viņa brālis Jēkabs bija zvejnieki (skat. Mateja 4:21). Pirms Jānis kļuva par Jēzus Kristus mācekli un apustuli, viņš, acīmredzot, bija Jāņa Kristītāja sekotājs (skat. Jāņa 1:35–40; Svēto Rakstu ceļvedī, „Jānis, Cebedeja dēls”, scriptures.lds.org).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Mēs nezinām, kad tieši Jānis sarakstīja šo grāmatu. Laika posms variē no 60. g. pēc Kr. līdz 100. g. pēc Kr. . Agrīnie kristiešu rakstveži, kuri dzīvoja otrajā gadsimtā pēc Kr., izteica minējumu, ka Jānis šo grāmatu sarakstīja Efezā, Mazāzijā (mūsdienu Turcijā).
Kam un kāpēc šī grāmata tika sarakstīta?
Lai gan Jāņa pieraksts bija domāts visiem cilvēkiem, viņa vēstījums, galvenokārt, bija paredzēts specifiskākai auditorijai. Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma rakstīja: „Jāņa evaņģēlijs ir pieraksts svētajiem; šis evaņģēlijs, galvenokārt, bija paredzēts Baznīcai” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965.–1973. g.), 1:65). Jānis teica, ka šīs grāmatas rakstīšanas nolūks bija pārliecināt citus, „ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai [viņi], pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā” (Jāņa 20:31). „Ainas no Jēzus dzīves, ko [Jānis] apraksta, ir rūpīgi atlasītas un sakārtotas tieši ar šo mērķi” (skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Jānis, Cebedeja dēls, Jāņa evaņģēlijs”).
Kādas ir šīs grāmatas īpatnējās iezīmes?
Aptuveni 92 procenti no Jāņa evaņģēlijā atrodamā pieraksta neatkārtojas citos evaņģēlijos. Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka auditorija, kurai rakstīja Jānis, — Baznīcas locekļi, kuriem jau bija izpratne par Jēzu Kristu, — neapšaubāmi atšķīrās no auditorijām, kam rakstīja Matejs, Marks un Lūka. Pieci no septiņiem brīnumiem, ko pierakstīja Jānis, nav pierakstīti nevienā citā evaņģēlijā. Kamēr Matejs, Marks un Lūka atklāja ievērojamu informāciju par Jēzus kalpošanu Galilejā, Jānis pierakstīja vairākus notikumus, kas notika Jūdejā. Jāņa evaņģēlijs ir ļoti doktrinārs, daži no tajā ietvertajiem tematiem ir par Jēzus Kristus, Dieva Dēla, dievišķumu, Kristus veikto Izpirkšanu, mūžīgo dzīvi, Svēto Garu, nepieciešamību piedzimt no jauna, kā arī to, cik svarīgi ir mīlēt citus un ticēt Glābējam.
Jānis uzsvēra Jēzus, Dieva Dēla, dievišķumu. Jānis pierakstīja vairāk nekā 100 Jēzus norādes uz Viņa Tēvu, ietverot vairāk nekā 20 norādes Jāņa 14. nodaļā vien. Viens no Jāņa lielākajiem ieguldījumiem ir pieraksts par Glābēja sniegtajām mācībām Viņa mācekļiem dažas stundas pirms Viņa apcietināšanas, tostarp dižā Aizlūgšana, ko Viņš noskaitīja naktī, kad cieta Ģetzemanē. Šajā Jāņa pieraksta daļā (Jāņa 13.–17. nodaļā) ir ietverti vairāk nekā 18 procenti no Jāņa evaņģēlija lappušu skaita, sniedzot mums lielāku izpratni par Glābēja mācību un to, ko Viņš sagaida no Saviem mācekļiem.
Satura izklāsts
Jāņa 1. nodaļā Jānis liecina par Jēzus Kristus pirmslaicīgo dievišķumu un misiju, lai sniegtu glābšanu visiem cilvēkiem. Jānis pierakstīja Jēzus kristīšanu un dažu mācekļu aicināšanu.
Jāņa 2.–4. nodaļā Jēzus Kristus pārvērš ūdeni vīnā. Viņš māca Nikodēmam par garīgu atdzimšanu un apliecina sievietei pie akas, ka Viņš ir Kristus. Viņš dziedina galma vīra dēlu.
Jāņa 5.–7. nodaļā Glābējs dziedina slimnieku pie Betzatas dīķa un apliecina Savu dievišķo spēku un varu. Viņš pabaro piecus tūkstošus cilvēku, gatavojoties sarunai par Dzīvības Maizi, apliecina, ka ir Mesija un Neraudzētas maizes svētkos paziņo, ka tikai tie, kuri Viņu pieņems, iegūs mūžīgo dzīvi.
Jāņa 8.–10. nodaļā Jēzus māca par līdzjūtību un grēku nožēlu, izmantojot sievietes pieredzi, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā. Viņš paziņo, ka ir Jehova, diženais Es Esmu. Viņš dziedina vīru, kas bija piedzimis akls, un apliecina, ka ir Labais Gans, kurš mīl Savas avis un atdod par tām Savu dzīvību.
Jāņa 11.–13. nodaļā Jēzus pieceļ Lācaru no nāves, parādot, ka Viņam ir vara pār nāvi. Viņš uzvaroši ieiet Jeruzālemē. Pēdējo vakariņu laikā Jēzus mazgā Savu mācekļu kājas un māca viņiem mīlēt citam citu.
Jāņa 14.–16. nodaļā Jēzus Saviem mācekļiem māca par saistību starp mīlestību un paklausību. Viņš apsola sūtīt Mierinātāju (Svēto Garu) un personīgi kalpot Saviem mācekļiem. Viņš paziņo, ka Viņš ir īstais Vīnakoks un ka ir uzvarējis pasauli.
Jāņa 17.–19. nodaļā Jēzus aizlūdz par Saviem mācekļiem un par tiem, kuri ticēs viņu sludināšanai. Viņš tiek nodots, apcietināts, šaustīts un notiesāts. Pēc ciešanām pie krusta Viņš mirst un tiek apglabāts.
Jāņa 20.–21. nodaļā augšāmceltais Jēzus Kristus pie dārza kapa parādās Marijai Magdalēnai un pēc tam arī dažiem Saviem mācekļiem Jeruzālemē. Viņš parādās septiņiem no saviem mācekļiem Galilejas jūrā un pilnvaro Pēteri vadīt mācekļus kalpošanā citiem.