67. stunda

Jāņa 8:1–30

Ievads

Kamēr Glābējs bija Jeruzālemē Būdiņu svētkos, daži rakstu mācītāji un farizeji pie Viņa atveda kādu sievieti, kas bija pārkāpusi laulību, un viņi jautāja, vai šo sievieti vajadzētu nomētāt ar akmeņiem. Viņš samulsināja apsūdzētājus un izrādīja žēlastību sievietei. Vēl Jēzus mācīja, ka Tēvs liecina par Viņu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa 8:1–11

Kāda sieviete, kas pārkāpusi laulību, tika atvesta Glābēja priekšā

Aiciniet studentus domāt par situāciju, kad viņi nejauši sastapās vai sarunājās ar cilvēkiem, kuru ārējais izskats vai uzvedība nebija saskaņā ar Tā Kunga standartiem.

• Ar kādiem izaicinājumiem mēs varētu saskarties, būdami kopā ar cilvēkiem, kuru ārējais izskats vai uzvedība nav saskaņā ar Tā Kunga standartiem? (Studenti var atbildēt, ka mēs varam just kārdinājumu — netaisnīgi nosodīt šādus cilvēkus vai izturēties pret viņiem nelaipni.)

Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu:

Ko mums vajadzētu darīt situācijās, kad esam kopā ar cilvēkiem, kuru ārējais izskats vai uzvedība nav saskaņā ar Tā Kunga standartiem?

Studējot Jāņa 8:1–11, aiciniet studentus meklēt patiesas mācības, kas var mums palīdzēt atbildēt uz šo jautājumu.

Paskaidrojiet, ka pēc Būdiņu svētkiem Jēzus Kristus uz laiku palika Jeruzālemē un templī mācīja ļaudis (skat. Jāņa 8:1–2).

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:3–6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika, kad Jēzus mācīja ļaudis.

• Kas notika, kad Jēzus mācīja ļaudis?

• Kādus jautājumus rakstu mācītāji un farizeji uzdeva Glābējam?

• Kādi bija rakstu mācītāju un farizeju nolūki? (Viņi gribēja nonicināt Jēzu ļaužu priekšā un rast iemeslu Viņu apsūdzēt, jo viņiem bija nepieciešams iemesls, lai Viņu apcietinātu un nodotu nāvei [skat. Jāņa 7:1, 32].)

Paskaidrojiet: ja Jēzus būtu teicis nomētāt sievieti ar akmeņiem, Viņš varēja veicināt soda veidu, kas nebija populārs jūdu starpā un ko aizliedza romiešu likums. Ja Jēzus būtu teicis nenomētāt sievieti ar akmeņiem, Viņu varēja apsūdzēt par nevērību pret Mozus likumu vai necienīgu izturēšanos pret pagātnē pieņemtiem paradumiem. (Skat. Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 1:450–451).

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:7–8. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Glābējs atbildēja.

• Saskaņā ar 7. pantu, kāda bija Jēzus atbilde?

• Ko, jūsuprāt, Glābējs gribēja šiem vīriešiem likt saprast, kad Viņš teica: „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu”? (7. pants.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:9. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika, kamēr farizeji un rakstu mācītāji apdomāja Glābēja izteikumu.

• Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „aizgāja cits pēc cita”?

• Ko šie vīri atzina ar savu izvēli — doties prom?

• Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no šī pieraksta par to, kā izvairīties no citu cilvēku nosodīšanas? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Apziņa par savām nepilnībām var palīdzēt mums izvairīties no citu cilvēku nosodīšanas. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles — zem uzrakstītā jautājuma.)

• Kā, jūsuprāt, apziņa par mūsu pašu nepilnībām palīdz mums izvairīties no citu cilvēku nosodīšanas?

Atgādiniet studentiem, ka šī sieviete bija vainīga laulības pārkāpšanā, kas ir ļoti smags grēks (skat. Almas 39:3–5).

• Kā, jūsuprāt, varēja justies šī sieviete, kad viņas grēks tika atklāts Jēzum un lielam ļaužu pūlim?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:10–11. Lūdziet šo studentu arī skaļi nolasīt Džozefa Smita veikto 11. panta tulkojumu: „Un no tās stundas šī sieva slavināja Dievu un ticēja Viņa vārdam.”. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Jēzus atbildēja šai sievietei.

• Kā Glābējs šai sievietei izrādīja mīlestību un žēlastību?

• Kādus norādījumus Tas Kungs deva sievietei?

Lai palīdzētu studentiem saprast, ka Glābējs neattaisnoja sievietes grēku, aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Spensera V. Kimbala izteikumu:

„Viņa pavēle bija: „Ej un negrēko vairs.” Viņš lika sievietei iet savu ceļu, pamest savu grēcīgo dzīvi, negrēkot vairs, izmanīt savu dzīvi. Viņš teica: „Ej, sieviete, un sāc nožēlot grēkus,” un Viņš norādīja viņai uz pirmo soli — atmest savus pārkāpumus” (The Miracle of Forgiveness [1969. g.], 165. lpp.).

• Ko mēs mācāmies par To Kungu no 10.–11. pantam? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda patiesa mācība: Glābējs parāda mums žēlastību, dodot iespēju — nožēlot grēkus. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles.)

• Kā izpratne par šo patieso mācību var mums palīdzēt, kad mēs grēkojam?

• Kā abas patiesās mācības, kuras esam atklājuši, palīdz mums labvēlīgi atsaukties situācijās, kad esam kopā ar cilvēkiem, kuru ārējais izskats vai uzvedība nav saskaņā ar Tā Kunga baušļiem un standartiem?

• Saskaņā ar Džozefa Smita veikto 11. panta tulkojumu, kāda ietekme Glābēja žēlastībai bija uz šo sievieti?

Aiciniet studentus pierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā savas sajūtas pret Glābēju, zinot, ka Viņš ir gatavs izrādīt mums žēlastību un devis iespēju nožēlot grēkus.

Jāņa 8:12–30

Jēzus māca, ka Viņa Tēvs liecina par Viņu

Aiciniet studentus aizvērt acis un mēģināt uzzīmēt kādu vienkāršu konkrēta priekšmeta attēlu. Tad aiciniet studentus atvērt acis un salīdzināt savu zīmējumu ar blakussēdētāja zīmējumu.

• Miniet dažus piemērus, ko ir vieglāk darīt, ja ir gaisma?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:12. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs pasludināja par Sevi.

• Kā Jēzus Sevi nosauca? (Uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto doktrīnu: Jēzus Kristus ir pasaules gaisma.)

Atgādiniet studentiem, ka Jēzus to pasludināja Būdiņu svētkos. Astoņu dienu garo svētku laikā katru vakaru tempļa pagalmos tika aizdedzināti masīvi lampu statīvi jeb menoras, dodot gaismu daudzajiem ļaudīm, kas bija ieradušies Jeruzālemē uz svētkiem.

• Kā Jēzus Kristus deva gaismu sievietei, kuru pieķēra laulības pārkāpšanā un apsūdzēja?

• Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja vārdiem 12. pantā? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs sekojam Glābējam, mēs izvairīsimies no garīgas tumsas un tapsim piepildīti ar Viņa gaismu.)

• Kā jūs sajūtat, ka Glābējs jums palīdz izvairīties no staigāšanas garīgā tumsā?

Paskaidrojiet, ka vairāki Vecās Derības pravietojumi norāda, ka Mesija būs gaisma visām tautām (skat. Jesajas 49:6; 60:1–3). Tādējādi, pasludinot Sevi par pasaules gaismu, Jēzus publiski pateica, ka Viņš ir Mesija.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:13. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, kā farizeji reaģēja uz Glābēju paziņojumu.

• Kā farizeji reaģēja uz Glābēja paziņojumu?

• Kāpēc viņi teica, ka Jēzus paziņojums vai liecība nav patiesa? (Tāpēc, ka Viņš Pats bija par Sevi liecinājis.)

Paskaidrojiet, ka Jēzus atgādināja farizejiem, ka Mozus likums pieprasīja liecību no vismaz diviem cilvēkiem, lai tā būtu pareiza (skat. Jāņa 8:17; 5. Mozus 17:6). Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:18. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas vēl liecināja, ka Jēzus ir apsolītais Mesija.

• Saskaņā ar 18. pantu, ko Glābējs nosauca par Sava dievišķuma otro liecinieku? (Jūs varat uzsvērt, ka ar šo izteikumu Jēzus apliecināja, ka Viņš un Viņa Tēvs ir divas atsevišķas būtnes.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 8:19. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko farizeji nesaprata attiecībā uz Jēzu un Viņa Tēvu.

• Saskaņā ar 19. pantu, kāpēc farizeji nepazina Tēvu? (Farizeji nepazina Tēvu, jo viņi nepazina Jēzu un nezināja, kas Viņš patiešām ir.)

• Pamatojoties uz to, ko Glābējs teica farizejiem, ko mēs varam darīt, lai iepazītu Debesu Tēvu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka studenti saprot: kad mēs iepazīstam Jēzu Kristu, mēs iepazīstam Tēvu. Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles, izmantojot studentu atbildes.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Jēzus mums parādīja it visā, ko Viņš sacīja un darīja, tostarp un jo īpaši caur Savām Izpirkšanas ciešanām un upuri, kas un kāds ir Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs, un to, cik pilnīgi Viņš ziedojas Saviem bērniem katrā nācijā. Jēzus centās gan vārdos, gan darbos atklāt un padarīt mums personīgu patieso Sava un mūsu Tēva Debesīs dabu. …

Šādā veidā — pabarojot izsalkušos, dziedinot slimos, norājot liekuļus, lūdzot pēc ticības, — Kristus mums atklāja, kāds ir Tēvs — „žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, iecietīgs, un Viņam ir bezgalīgi laba sirds”. Ar Savu dzīvi un jo īpaši ar Savu nāvi Kristus pasludināja: „Tas, ko Es jums rādu, ir Dieva līdzjūtība, tāpat kā Mana”” („The Grandeur of God”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 70., 72. lpp.).

• Saskaņā ar eldera Holanda teikto, ko mēs uzzinām par Debesu Tēvu, kad mēs mācāmies par Jēzu Kristu?

Apkopojiet Jāņa 8:21–24, paskaidrojot, ka Glābējs brīdināja farizejus: ja viņi netic Viņam, viņi nomirs savos grēkos.

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Jāņa 8:25–30. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi papildu mācībām, kuras Jēzus mācīja farizejiem par Sevi un Debesu Tēvu. Jūs varat aicināt studentus atzīmēt atrasto.

• Kādas papildu mācības Jēzus Kristus māca par Sevi un Debesu Tēvu?

• Kā Glābēja mācības šajos pantos palīdz mums labāk saprast attiecības starp Glābēju un Debesu Tēvu?

Aiciniet studentus veltīt dažas minūtes, lai pārskatītu un pārdomātu pierakstus par Jēzus Kristus vārdiem un rīcību Jaunajā Derībā, ko viņi šajā gadā ir studējuši (tajā skaitā, piem., pierakstu par sievieti, kas tika pieķerta laulības pārkāpšanā). Jūs varat parādīt attēlus no Evaņģēlija mākslas darbu grāmatas ([2009]; skat. arī LDS.org), kas attēlo notikumus no Glābēja laicīgās kalpošanas. Aiciniet dažus studentus īsi pastāstīt kādu pierakstu, par kuru viņi padomāja, un paskaidrot klasei, ko tas māca par mūsu Tēvu Debesīs.

Noslēgumā dalieties savā liecībā par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 8:7. „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu”

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, Augstākā prezidija loceklis, mācīja šo pašpārbaudes iespēju, kas palīdz mums saskatīt, vai mēs dažkārt neesam vainīgi akmeņu mešanā:

„Mani dārgie brāļi un māsas, padomājiet par šādiem jautājumiem un pārbaudiet sevi:

Vai tev ir naids pret kādu cilvēku?

Vai tu tenko, pat ja tas, ko tu saki, iespējams, ir patiesība?

Vai tu izslēdz, atgrūd vai sodi citus par to, ko viņi ir izdarījuši?

Vai tu slepus apskaud kādu cilvēku?

Vai tu vēlies nodarīt kādam ļaunu?

Ja jūs apstiprinoši atbildējāt uz kādu no šiem jautājumiem, jums vajadzētu pielietot divu vārdu sprediķi, kas tika teikts iepriekš: pārstāj to!

Pasaulē, kas pilna ar apvainojumiem un nelabvēlību, ir viegli salasīt un mest akmeņus. Taču, pirms to darīt, atcerēsimies Tā vārdus, kurš ir mūsu Skolotājs un paraugs: „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!”

Brāļi un māsas, noliksim savus akmeņus” („Žēlastības pilnie saņems žēlastību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g., maijs, 76. lpp.).