2. stunda: Pestīšanas iecere

2. stunda

Pestīšanas iecere

Ievads

Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma norādīja, lai katra mācību gada sākumā semināra skolotāji sniegtu īsu pārskatu par pestīšanas ieceri:

„Īss laimes ieceres pārskats … , ja sniegsiet to studentiem pašā sākumā un ik pa laikam atkārtosiet, būs neizsakāmi vērtīgs.” („The Great Plan of Happiness” (uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 1993. g. 10. aug.), si.lds.org; skat. arī Teaching Seminary: Preservice Readings (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2004. g.), 68.–74. lpp.).

Šajā stundā ir sniegts neliels pārskats par pestīšanas ieceri, pievēršoties Jēzus Kristus un Viņa veiktās Izpirkšanas centrālajai lomai tajā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jēzus Kristus loma pirmslaicīgajā dzīvē

Uzsākot svētbrīdi, jūs varētu aicināt audzēkņus nodziedāt garīgās dziesmas „Kristum ticu es” (Garīgās dziesmas, nr. 73) 1. un 4. pantu vai kādu citu dziesmu par Glābēju. Uzsāciet stundu, pavaicājot:

Kā jūs atbildētu, ja kāds jums vaicātu, kādēļ Jēzus Kristus jums ir tik svarīgs?

Paskaidrojiet studentiem, ka šajā stundā viņi mācīsies par Jēzus Kristus lomu Debesu Tēva pestīšanas iecerē. Aiciniet viņus šīsdienas studiju laikā pievērst uzmanību patiesajām mācībām, kas var stiprināt viņu ticību Jēzum Kristum.

Pārzīmējiet uz tāfeles šo tabulu. Jūs varat izsniegt to studentiem arī kā izdales materiālu. (Ja jūs izsniedzat izdales materiālu, lieciet, lai studenti aizpilda savas tabulas, kamēr jūs aizpildāt tabulu uz tāfeles.)

izdales materiāls: tabula par Jēzu Kristu

Jēzum Kristum ir centrālā loma Debesu Tēva pestīšanas iecerē

Rokasgrāmata Jaunās Derības semināra skolotājam: 2. stunda

Pirmslaicīgā dzīve	Laicīgā dzīve	Pēclaicīgā dzīve

Norādiet, ka Debesu Tēva iecere mūsu pestīšanai sastāv no trim galvenajiem posmiem: (1) mūsu pirmslaicīgās dzīves pirms mūsu fiziskās nākšanas pasaulē; (2) mūsu laicīgās dzīves un (3) mūsu pēclaicīgās dzīves — pēc mūsu fiziskās nāves.

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo apgalvojumu un lūdziet, lai pārējie pievērstu uzmanību ierobežojumiem, ar ko mēs saskārāmies mūsu pirmslaicīgajā dzīvē:

„Pirms mēs ieradāmies šajā pasaulē, mēs dzīvojām Debesīs kā mūsu Debesu Tēva gara bērni. Taču mēs nebijām tādi kā mūsu Debesu Tēvs un bez laicīgās dzīves pieredzes fiziskajā ķermenī nevarējām kļūt līdzīgi Viņam un baudīt visas tās svētības, kuras bauda Viņš.

Svarīgākais Dieva mērķis — Viņa darbs un Viņa godība — ir palīdzēt katram no mums būt spējīgiem baudīt visas Viņa svētības. Lai īstenotu Savu mērķi, Viņš ir nācis klajā ar nevainojamu ieceri. Pirms ieradāmies uz Zemes, mēs guvām izpratni par Viņa ieceri un pieņēmām to. …

Lai mēs varētu pilnveidoties un kļūt līdzīgi Dievam, ikvienam no mums vajadzēja iegūt ķermeni un tikt pārbaudītam šajā laikā uz Zemes. (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata (2004. g.), 60.–61. lpp.)

Ar kādiem ierobežojumiem mēs saskārāmies mūsu pirmslaicīgajā dzīvē?

Paskaidrojiet, ka tad, kad Debesu Tēvs iepazīstināja mūs ar Savu laimes ieceri, mēs uzzinājām: lai šo ieceri īstenotu, būs nepieciešams glābējs. Lucifers, viens no Dieva gara bērniem, noraidīja Debesu Tēva ieceri. Viņš kļuva zināms kā Sātans, kas ebreju valodā nozīmē „pretinieks”.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mozus gr. 4:1–3. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Sātans pieprasīja no Debesu Tēva.

Ko Sātans pieprasīja no Debesu Tēva?
Saskaņā ar 2. pantu, ko Debesu Tēvs sacīja par Jēzu Kristu?
Kādam darbam Jēzus Kristus tika izraudzīts? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles ailē Pirmslaicīgā dzīve šo patieso principu: Pirmslaicīgajā dzīvē Jēzus Kristus tika izraudzīts par cilvēces Pestītāju.)

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Jēzus Kristus tika izraudzīts par Debesu Tēva pestīšanas ieceres īstenotāju, Viņš radīja šo Zemi, kur ikviens no mums var iegūt fizisko ķermeni un dzīves pieredzi.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ebrejiem 1:1–2. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību Jēzus Kristus lomai Zemes radīšanā.

Kāda bija Jēzus Kristus loma Zemes radīšanā? (Uz tāfeles ailē Pirmslaicīgā dzīve ierakstiet šo mācību: Jēzus Kristus radīja šo Zemi Debesu Tēva vadībā.)

Aiciniet studentus padomāt par to, cik šī Zeme ir skaista. Jūs varētu izlikt apskatei vienu vai vairākus attēlus, kur atainota skaistā pasaule.

Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus radīja šo Zemi un miljoniem tai līdzīgu, ietekmē tavu attieksmi pret Viņu?

Jēzus Kristus loma laicīgajā dzīvē

Paskaidrojiet, ka laicīgajā dzīvē mēs pieredzam papildus ierobežojumus jeb šķēršļus, kas liedz mums līdzināties mūsu Debesu Tēvam un atgriezties Viņa klātbūtnē. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo apgalvojumu un lūdziet, lai pārējie pievērstu uzmanību diviem šķēršļiem, ar ko mēs saskaramies mūsu laicīgajā dzīvē:

„Laicīgajā dzīvē mēs esam pakļauti gan laicīgajai, gan garīgajai nāvei. Dievam ir nevainojams, godības pilns, nemirstīgs ķermenis no miesas un kauliem. Lai mēs kļūtu līdzīgi Dievam un atgrieztos Viņa klātbūtnē, arī mums ir nepieciešams nevainojams, nemirstīgs ķermenis no miesas un kauliem. Taču, tā kā Ādams un Ieva krita, visiem cilvēkiem uz Zemes ir nepilnīgs, mirstīgs ķermenis, un mēs visi beigu beigās mirsim. Ja nebūtu Glābēja Jēzus Kristus, nāve pieliktu punktu visām cerībām uz turpmāku eksistenci kopā ar Debesu Tēvu.

Līdztekus laicīgajai nāvei, grēks ir lielākais šķērslis, kas liedz mums kļūt līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam un atgriezties Viņa klātbūtnē. Laicīgajā stāvoklī mēs bieži vien krītam kārdināšanā, pārkāpjam Dieva baušļus un sagrēkojam. … Kaut arī dažkārt mums tā nešķiet, grēks vienmēr dara mūs nelaimīgus. Grēku dēļ mēs mokāmies vainas apziņā un kaunā. Savu grēku dēļ mēs nespēsim atgriezties, lai dzīvotu ar Debesu Tēvu, ja vien nesaņemsim piedošanu un netiksim attīrīti. …

Tāpat kā mēs nevaram pārvarēt laicīgo nāvi, mēs nevaram paši pārvarēt grēka sekas.” (Sludini Manu evaņģēliju, 62. lpp.)

Paskaidrojiet, ka pirms Jēzus nākšanas pasaulē, kad Jāzeps uzzināja, ka Marija gaida bērnu, viņu sapnī apciemoja eņģelis. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 1:21. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko eņģelis pasludināja Jāzepam.

Ko, saskaņā ar eņģeļa teikto, paveiks Jēzus? (Kad studenti ir atbildējuši, pierakstiet uz tāfeles ailē Laicīgā dzīve šo patieso mācību: Jēzus Kristus nāca, lai glābtu mūs no mūsu grēkiem.)
Ko Jēzus Kristus paveica, lai mēs varētu tikt glābti no saviem grēkiem?

Izlieciet apskatei attēlus Jēzus lūdz Ģetzemanē, Krustā sišana un Marija un augšāmcēlies Jēzus (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2009. g.), nr. 56, 57, 59; skat. arī LDS.org). Atgādiniet, ka Jēzus Kristus ciešanas, nāve un Augšāmcelšanās tiek dēvēta par Grēku Izpirkšanu.

Kas mums jādara, lai mēs tiktu glābti no saviem grēkiem caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu? (Skat. Apustuļu darbi 2:38.)

Jēzus Kristus loma pēclaicīgajā dzīvē

Palūdziet studentiem padomāt par kādu, kurš ir miris. Pēc kāda brīža pavaicājiet:

Saskaņā ar mūsu zināšanām par pestīšanas ieceri, kur atrodas tie, kuri ir miruši? (Pēc nāves visu cilvēku gari nonāk garu pasaulē. Lai padziļinātu studentu izpratni, jūs varētu aicināt kādu studentu nolasīt Almas 40:11–14.)

Parādiet attēlu Kristus apbedīšana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 58; skat. arī LDS.org). Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Pētera 3:18–20; 4:6. Pēc tam pajautājiet:

Ko Jēzus Kristus darīja tūliņ pēc Savas nāves?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:18–19, 30–32. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus Kristus darīja, lai evaņģēlijs varētu tikt sludināts visiem, kas atrodas garu pasaulē.

Ko Jēzus Kristus darīja, lai evaņģēlijs varētu tikt sludināts visiem, kas atrodas garu pasaulē?
Kā šie pūliņi parāda Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību pret visiem cilvēkiem?

Parādiet klasei attēlu „Marija un augšāmcēlies Jēzus” (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 59; skat. arī LDS.org) un pavaicājiet audzēkņiem:

Kas notika trešajā dienā pēc Glābēja nāves? (Viņš augšāmcēlās.)
Ko nozīmē — tikt augšāmceltam? Cilvēka gars un ķermenis atkal apvienojas, lai nekad vairs netiktu šķirti (skat.M&D 138:17).

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:20–22. Palūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus Kristus Augšāmcelšanās ietekmē ikvienu no mums.

Kā mūs ietekmē Jēzus Kristus Augšāmcelšanās? (Kad studenti ir atbildējuši, pierakstiet uz tāfeles ailē Pēclaicīgā dzīve šo mācību: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, visi cilvēki augšāmcelsies.)

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jāņa atkl. gr. 20:12. Pēc tam pajautājiet:

Kas notiks ar mums visiem pēc tam, kad mēs augšāmcelsimies?

Paskaidrojiet, ka dzīvības grāmata var simbolizēt cilvēka domas un rīcību šajā dzīvē, kā arī debesīs vestos pierakstus par taisnīgajiem (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Dzīvības grāmata”). Uzsveriet, ka mēs tiekam tiesāti ne tikai pēc saviem darbiem, bet arī atbilstoši savām domām, vārdiem un vēlmēm (skat. Mosijas 4:30; Almas 12:14; 41:3; M&D 137:9).

Jūs varētu ieteikt studentiem pierakstīt atsauci uz Jāņa 5:22 savu Svēto Rakstu piemalēs — līdzās Jāņa atkl. gr. 20:12. Aiciniet studentus izlasīt Jāņa 5:22, pievēršot uzmanību tam, kurš mūs tiesās.

Kurš mūs tiesās? (Kad studenti ir atbildējuši, pierakstiet uz tāfeles ailē Pēclaicīgā dzīve šo mācību: Jēzus Kristus tiesās visu cilvēci.)

Atgādiniet studentiem, ka Debesu Tēva ieceres galīgais mērķis ir dāvāt mums iespēju iegūt mūžīgo dzīvi jeb paaugstināšanu, kas nozīmē — kļūt tādiem kā Debesu Tēvs un mūžīgi dzīvot kopā ar Viņu mūžīgajā ģimenē. Jūs varētu parādīt savu ģimenes bildi un paskaidrot, kādēļ jums ir svarīgi mūžīgi dzīvot ar Debesu Tēvu un saviem ģimenes locekļiem.

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jāņa 3:16–17. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas mums jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.

Kas mums jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi? (Paskaidrojiet, ka ticēt Vienpiedzimušajam Dēlam nozīmē pielietot ticību Jēzum Kristum un dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju, tai skaitā arī saņemt tempļa priekšrakstus.)
Kā jūs definētu principu, kas rodams Jāņa 3:16? (Kad studenti ir atbildējuši, pierakstiet uz tāfeles ailē Pēclaicīgā dzīve šo principu: Ja mēs īstenojam ticību Jēzum Kristum un dzīvojam saskaņā ar Viņa evaņģēliju, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi.)

Atgādiniet studentiem jautājumu, ko uzdevāt šīs stundas sākumā: „Kā jūs atbildētu, ja kāds jums vaicātu, kādēļ Jēzus Kristus jums ir tik svarīgs?” Palūdziet studentiem paskaidrot, kā viņi varētu pilnveidot savu atbildi uz šo jautājumu, balstoties uz to, ko šodien apguvuši. Jūs arī varētu aicināt vairākus studentus dalīties savā liecībā par Jēzu Kristu un Viņa lomu Debesu Tēva iecerē. Jūs varētu noslēgt stundu, daloties savā liecībā.

Komentāri un skaidrojumi

Jēzus Kristus slēdza derību, solot kļūt par Pestītāju

Kalpojot Septiņdesmito kvoruma prezidijā, elders Tads R. Kalisters mācīja, ka Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu un ka Jēzus slēdza derību — īstenot Grēku Izpirkšanu Tēva pestīšanas ieceres ietvaros:

„Pirmslaicīgajā padomē Glābējs slēdza derību ar Tēvu, solot īstenot Grēku Izpirkšanu. Džons Teilors raksta: „Starp Viņu un Viņa Tēvu tika slēgta derība, kuras ietvaros Viņš apņēmās izpirkt pasaules grēkus, (The Mediation and Atonement (1882. g.), 97. lpp.), un kopš tā brīža Viņš kļuva zināms kā „kopš pasaules radīšanas nokautais Jērs” (Jāņa atkl. gr. 13:8; skat. arī Mozus gr. 7:47).”” (The Infinite Atonement (2000. g.), 74. lpp.)

Ābrahāma 3:27 mēs lasām, ka Jēzus Kristus parādīja Savu vēlmi piepildīt Pestītāja lomu, sakot: „Šeit Es esmu, sūti Mani.” Runājot par Jēzus Kristus teikto, Elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

„Tas bija viens no tiem īpašajiem brīžiem, kad daži vārdi nozīmē vairāk nekā garš izklāsts. Nekad neviens indivīds tikai dažos vārdos nav piedāvājis paveikt tik daudz tik daudzu labā, kā Jēzus, kad Viņš pazemīgi piedāvāja Sevi kā izpirkumu par mums visiem.” (Plain and Precious Things (1983. g.), 53. lpp.)

Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana palīdz mums uzveikt grēku un nāvi

Elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ka Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ļauj mums pārvarēt Ādama un Ievas Krišanas sekas, kā arī mūsu pašu grēku sekas:

„Ādama pārkāpuma rezultātā mirstīgie tika nošķirti no Dieva (skat. Romiešiem 6:23) un paliktu nošķirti uz mūžiem, ja vien netiktu rasts ceļš, kā saraut nāves saites. Tas nebūtu viegli, jo prasītu aizstājošo upuri no kāda, kurš ir bezgrēcīgs un tādējādi spēj uzņemties visas cilvēces grēkus.

Par laimi, Jēzus Kristus drošsirdīgi pienesa šo upuri senajā Jeruzālemē. … Jēzus cieta labprātīgi, lai mums visiem būtu iespēja tikt mazgātiem tīriem — caur ticību Viņam un savu grēku nožēlošanu, topot kristītiem ar atbilstošām priesterības pilnvarām, saņemot attīrošo Svētā Gara dāvanu ar konfirmāciju un pieņemot visus pārējos nepieciešamos priekšrakstus.” („The Atonement and the Value of One Soul”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 84.–85. lpp.)

Jēzus Kristus ir centrālā persona pestīšanas iecerē

Prezidents Gordons B. Hinklijs liecināja par Jēzus Kristus būtisko, centrālo lomu pestīšanas iecerē:

„[Jēzus Kristus veiktā] Izpirkšana ir dižākais notikums cilvēces vēsturē. Nav nekā, ko varētu tai pielīdzināt. Tai ir pati būtiskākā loma mūsu Tēva iecerē Viņa bērnu laimes nodrošināšanai. Bez tās laicīgā dzīve būtu strupceļš, bezcerīga esamība, kurai nav nākotnes.” („Inspirational Thoughts”, Ensign, 2007. g. sept., 8. lpp.; skat. arī Jāņa 3:16.)

Jēzus Kristus radīja pasaules

Zeme, uz kuras mēs dzīvojam, nav vienīgā planēta, ko radījis Jēzus Kristus. Ebrejiem 1:1–2 palīdz mums saprast, ka Dieva Tēva vadībā „pasauli radījis” Jēzus Kristus. Mozus grāmata atklāj, ka Viņš ir radījis „pasaules bez skaita” (Mozus gr. 1:32–33).