64. stunda: Jāņa 5. nodaļa

64. stunda

Jāņa 5. nodaļa

Ievads

Glābējs apmeklēja svinības (līdzīgas Pashā svinībām) Jeruzālemē un dziedināja slimniekus pie Betzatas dīķa. Jēzus Kristus mācīja, ka Viņš pārstāv Debesu Tēvu, un paskaidroja, kāpēc cilvēkiem vajag godāt Dieva Dēlu. Viņš stāstīja arī par citām liecībām, kas apstiprina Viņa dievišķumu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa 5:1–30

Jēzus dziedina slimniekus sabata dienā un māca par Savām attiecībām ar Tēvu

Parādiet attēlu ar gabalos saplēstu podu jeb trauku (jūs varat arī uzzīmēt saplēstu trauku uz tāfeles).

Palūdziet studentiem pacelt roku, ja viņi jebkad ir saplēsuši kaut ko svarīgu vai vērtīgu. Paskaidrojiet, ka mums, Debesu Tēva bērniem, ir liela vērtība un mēs esam svarīgi. Tomēr, mūsu izvēļu vai pārbaudījumu dēļ mēs dažkārt jūtamies salauzti jeb nevērtīgi.

Kad cilvēki jūtas garīgi, fiziski vai emocionāli salauzti? (Sarakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)

Aiciniet studentus, pētot Jāņa 5:1–9, pievērst uzmanību patiesajam principam, kas mums var sniegt mierinājumu un cerību tad, kad jūtamies salauzti.

Apkopojiet Jāņa 5:1, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus Kristus bija kalpojis Galilejā, Viņš devās uz Jeruzālemi, lai piedalītos ebreju svētkos, kas, visticamāk, bija Pashā svētki. Esot Jeruzālemē, Viņš devās uz dīķi, kas atradās blakus templim.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 5:2–4. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību cilvēkiem, kuri pulcējās pie dīķa.

Kādi cilvēki pulcējās pie Betzatas dīķa? (Uzsveriet, ka ar vārdiem — akli, tizli un izkaltuši [3. pantā] — tika aprakstīti cilvēki, kuri bija slimi, vārgi un ar kustības traucējumiem.)
Ko šie sirgstošie cilvēki gaidīja? (Paskaidrojiet, ka, iespējams, pie dīķa atradās avots, kas laiku pa laikam tajā ietecēja un lika ūdenim burbuļot, tādējādi nedaudz atvieglojot cilvēku slimību radītās sāpes [skat. PDS Bībeles vārdnīcā angļu valodā, „Bethesda”].)

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Nav šaubu, ka Betzatas dīķis bija minerālūdens avots, kam piemita dziedinošs spēks. Taču priekšstats, ka tajā nolaidīsies eņģelis un sakustinās ūdeni, lai pēc tam cilvēks, kurš ūdenī ieies pirmais, varētu kļūt vesels, bija tīrākā māņticība. Dziedināšanas brīnumi netiek veikti tādā veidā” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. g.], 1:188).

Ko elders Makonkijs mācīja par uzskatu, ka eņģelis sakustina ūdeni, lai izdziedinātu pirmo cilvēku, kurš tajā ieies?
Kā, jūsuprāt, izskatījās aina pie dīķa, pie kura atradās tik daudzi cilvēki, cerot kļūt veseli, ja pirmie paspēs tajā iekāpt?

Palūdziet dažiem studentiem pēc kārtas nolasīt Jāņa 5:5–7. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kuru Glābējs redzēja guļam pie dīķa.

Parādiet attēlu Kristus dziedina slimos pie Betzatas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 42; skat. arī LDS.org).

Kā šajos pantos ir aprakstīti cilvēki, kurus redzēja Glābējs?

Aiciniet studentus pastāvīgi izlasīt Jāņa 5:8–9, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs teica slimniekam. Palūdziet viņiem atstāstīt izlasīto. Aiciniet ciņus pasvītrot frāzi „tas cilvēks kļuva vesels” (9. pantā).

Uzrakstiet uz tāfeles vārdu Betzata. Paskaidrojiet, ka vārds Betzata tiek tulkots kā „žēlastības nams” (skat. PDS Bībeles vārdnīcā angļu valodā,„Betzata”). Uzrakstiet uz tāfeles šo skaidrojumu — blakus vārdam Betzata. Paskaidrojiet, ka žēlastība ir līdzjūtība vai laipnība. Lielākais žēlastības darbs, kas jebkad ir veikts, bija Jēzus Kristus Izpirkšana.

Kāpēc Betzata bija piemērots nosaukums šai vietai, īpaši pēc tam, kad Glābējs bija dziedinājis šo cilvēku?
Kādā ziņā mēs visi zināmā mērā līdzināmies šim cilvēkam Betzatas dīķa malā?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Glābēja veiktās dziedināšanas? (Lai gan studenti to var paust citiem vārdiem, uzsveriet, ka caur Jēzus Kristus spēku un žēlastību mēs varam kļūt veseli.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto eldera Merila Dž. Beitmena skaidrojumu, ko viņš deva, kamēr kalpoja par prezidējošo bīskapu. Aiciniet studentus ieklausīties, kādos veidos Glābējs mūs var dziedināt:

„Gluži tāpat, kā slimajam cilvēkam pie Betzatas dīķa bija nepieciešams kāds spēcīgāks par viņu pašu, lai varētu tikt dziedināts (skat. Jāņa 5:1–9), tāpat arī mēs esam atkarīgi no Kristus Izpirkšanas brīnumiem, lai mūsu dvēseles varētu tikt dziedinātas no ciešanām, bēdām un grēka. … Pateicoties Kristum, mūsu salauztās sirdis tiek dziedinātas un miers aizstāj satraukumu un bēdas” („The Power to Heal from Within”, Ensign, 1995. g. maijs, 13. lpp.).

Kā mēs varam tikt dziedināti, pateicoties Jēzus Kristus un Viņa Izpirkšanas žēlastībai? (Jūs varat paskaidrot, ka mēs varam tikt dziedināti gan šajā dzīvē, gan garu pasaulē.)
Kas mums ir jādara, lai saņemtu žēlastību un dziedināšanu caur Glābēja Izpirkšanu?

Aiciniet studentus apdomāt, kad viņi ir pieredzējuši vai jutuši, ka Jēzus Kristus spēks, žēlastība vai līdzjūtība ir palīdzējusi viņiem vai kādam, kurš jutās garīgi, fiziski vai emocionāli salauzts. Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto izteikumu: Es zinu, ka Glābējs ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs, jo …

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi pabeigtu šo teikumu. Palūdziet dažiem studentiem dalīties savās atbildēs.

Apkopojiet Jāņa 5:10–16, paskaidrojot, ka Glābējs vēlāk atrada dziedināto cilvēku templī un deva viņam padomu „vairs negrēkot” (Jāņa 5:14). Kad ebreju garīgie vadītāji uzzināja, ka Jēzus cilvēku dziedināja sabatā, viņi vajāja Glābēju un centās Viņu nogalināt.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 5:17–18. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību vēl vienam iemeslam, kāpēc ebreju garīgie vadītāji dusmojās uz Jēzu.

Paskaidrojiet, ka saskaņā ar 17. pantā rakstīto Glābējs ebreju garīgajiem vadītājiem mācīja, ka, dziedinot cilvēku, Viņš darīja Debesu Tēva darbu. Pēc tam Glābējs mācīja par Savām attiecībām ar Tēvu.

Saskaņā ar 18. pantu, kāda vēl iemesla dēļ ebreju garīgie vadītāji bija dusmīgi uz Jēzu? (Viņi uzskatīja, ka Jēzus ir vainīgs zaimošanā, jo Viņš teica, ka Dievs ir Viņa Tēvs, tādējādi apgalvojot, ka ir pielīdzināms Dievam.)

Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu: Ko Glābējs mums mācīja par Savām attiecībām ar mūsu Debesu Tēvu? Sadaliet studentus pa pāriem. Lieciet katram pārim kopā izlasīt Jāņa 5:19–22, 26–27, 30. Palūdziet viņiem sameklēt atbildes uz šo jautājumu.

Pēc pietiekami ilga laika palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir sapratuši. Apkopojiet viņu atbildes uz doto jautājumu, uzrakstot tālāk sniegto principu uz tāfeles: Visā, ko Jēzus Kristus dara, Viņš pārstāv Debesu Tēvu un pakļaujas Viņa gribai. Paskaidrojiet, ka Glābējs mūs aicina darīt to pašu.

Kāpēc ir svarīgi saprast, ka Jēzus Kristus visā, ko Viņš dara, ir perfekts pārstāvis mūsu Debesu Tēvam?

Jāņa 5:31–47

Jēzus mācīja par vairākām liecībām, kas apliecina Viņa dievišķumu

Paņemiet uz stundu nelielu riekstu, kas joprojām ir savā čaulā (derēs arī neliela zirņu pāksts). Paņemiet riekstu savā plaukstā tā, lai studenti to nevarētu redzēt. Paskaidrojiet, ka jūs savā plaukstā turat ko tādu, ko neviens cilvēks nekad vēl nav redzējis. Palūdziet pacelt rokas tiem studentiem, kuri jums tic. Aiciniet studentu, kurš nav pārliecināts par to, vai tā ir patiesība, izvēlēties dažus klasesbiedrus, lai viņi aplūkotu šo lietu. Parādiet šiem studentiem riekstu un palūdziet viņiem pastāstīt pārējiem, vai jūs stāstāt patiesību.

Kā tiek stiprināts kāda apgalvojuma patiesums, ja tam ir vairāk nekā viens liecinieks?

Parādiet studentiem riekstu un paskaidrojiet, ka neviens cilvēks vēl nekad nav redzējis tā iekšpusi.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 5:31. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādā liecībā par Savām attiecībām ar Debesu Tēvu dalījās Glābējs. Palūdziet studentiem pastāstīt izlasīto.

Uzsveriet, ka Džozefa Smita tulkojums izskaidro 31. un 32. pantu: „Ja Es viens pats liecinu par Sevi, tad tomēr Mana liecība ir pareiza. Jo es neesmu viens” (Džozefa Smita tulkojums Jāņa 5:32–33). Paskaidrojiet, ka Glābējs mācīja ebrejiem, ka viņiem, neskatoties uz Viņa liecību, ir vēl citas liecības.

Uzrakstiet uz tāfeles šīs Svēto Rakstu atsauces: Jāņa 5:32–35; Jāņa 5:36; Jāņa 5:37–38; Jāņa 5:39; Jāņa 5:45–47. Piešķiriet katru atsauci vienam vai vairākiem studentiem. Aiciniet viņus izlasīt šos pantus un pievērst uzmanību citām liecībām par Jēzus dievišķumu. Palīdziet studentiem izveidot sarakstu ar šīm liecībām, aicinot viņus tās uzrakstīt uz tāfeles — blakus viņiem piešķirtajām atsaucēm.

Paskaidrojiet, ka, neskatoties uz daudzajām liecībām par Jēzu Kristu, ebreju garīgie vadītāji neticēja Jēzus dievišķumam. Uzsveriet, ka 39. pantā Jēzus, par Svētajiem Rakstiem runājot, teica: „Jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība.”

Par kādu maldus uzskatu Jēzus stāstīja ebrejiem? (Paskaidrojiet, ka daudzi ebreji Jēzus laikā ticēja, ka vienīgi Svēto Rakstu studēšana viņiem ļaus iegūt mūžīgo dzīvi. Viņi nesaprata, ka Svēto Rakstu mērķis bija norādīt uz Jēzu Kristu. Viņš būtībā teica: „Jūs domājat, ka jūs sagaida mūžīgā dzīvība, taču pētiet Svētos Rakstus, jo tie liecina par Mani.”)

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 5:40. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas ebrejiem bija jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvību.

Lai gan ebreji studēja Svētos Rakstus, ko viņi atteicās darīt, lai iegūtu mūžīgo dzīvību?
Saskaņā ar Glābēja mācībām 39. un 40. pantā, kas mums ir jādara, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvību? (Palīdziet studentiem saprast tālāk sniegtā principa būtību: Vienīgi nākot pie Jēzus Kristus, mēs varam saņemt mūžīgu dzīvību. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Atgādiniet studentiem, ka mūžīgā dzīve nozīmē kļūt tādiem kā Debesu Tēvs un dzīvot kopā ar mūsu cienīgajiem ģimenes locekļiem Viņa klātbūtnē.

Ko nozīmē — nākt pie Jēzus Kristus? (Nākt pie Kristus nozīmē — izrādīt Viņam ticību, nožēlot grēkus un paklausīt Viņa baušļiem.)
Kāpēc nākšana pie Jēzus Kristus ir tik būtiska, lai iegūtu mūžīgo dzīvību?

Aiciniet studentus apdomāt, kā uz tāfeles sarakstītās liecības var kādam palīdzēt tuvoties Glābējam.

Kad kāda no šīm liecībām par Jēzu Kristu jums ir palīdzējusi Viņam tuvoties?

Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi darīs, lai vēl vairāk tuvotos Glābējam un iegūtu mūžīgo dzīvību.

Noslēgumā lieciniet par patiesajiem principiem, kas mācīti Jāņa 5. nodaļā.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 5:17–47. „Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos”

Saskaņā ar eldera Džeimsa E. Talmidža, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, teikto, tas, ko Glābējs sacīja ebreju garīgajiem vadītājiem, kas pierakstīts Jāņa 5:17–47, „ir visaptverošākais sprediķis Svētajos Rakstos par ārkārtīgi svarīgo tēmu saistībā ar attiecībām starp Mūžīgo Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 208. lpp.).

Doktrinārajā apgalvojumā, kas izdots 1916. gada 30. jūnijā, Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums mācīja:

„Jēzus Kristus runāja un kalpoja Tēva vārdā; un ciktāl tas attiecas uz varu, pilnvarām un dievišķību, Viņa vārdi un darbi bija un ir Tēva vārdi un darbi” („The Father and the Son: A Doctrinal Exposition by the First Presidency and the Quorum of the Twelve Apostles”, Ensign, 2002. g. aprīlis, 17. lpp.).

Jāņa 5:29. Cilvēces augšāmcelšana

Apdomājot Jāņa 5:29, pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons redzēja vīziju, kas pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā. Šī vīzija viņiem palīdzēja labāk saprast augšāmcelšanos un pestīšanas ieceri (skat. M&D 76:11–19).

Jāņa 5:39. „Pētiet rakstus, … tie ir, kas dod liecību par Mani”

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

„Galu galā visu Rakstu galvenais mērķis ir piepildīt mūsu dvēseles ar ticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, — ticību, ka Viņi pastāv, ticību Tēva iecerei par mūsu nemirstību un mūžīgo dzīvi, ticību Izpirkšanai un tam, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, kas padara laimes ieceri par iespējamu, ticību — padarīt Jēzus Kristus evaņģēliju par mūsu dzīvesveidu, un ticību — atzīt „vienīgo patieso Dievu un to, ko [Viņš ir] sūtījis, Jēzu Kristu (Jāņa 17:3)” („Svēto Rakstu svētība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 34. lpp.).