Bibliotēka
71. stunda: Jāņa 11. nodaļa

71. stunda

Jāņa 11. nodaļa

Ievads

Marija un Marta nosūtīja Jēzum ziņu, ka viņu brālis Lācars ir slims. Jēzus ceļā aizkavējās un ieradās četras dienas pēc Lācara nāves. Mīlestībā un līdzjūtībā Jēzus piecēla Lācaru no mirušajiem. Šī dramatiski dievišķā spēka aina uzsvēra, ka Jēzus ir izredzētais Mesija un Viņam ir vara pār nāvi. Uzzinot par šo brīnumu, vadošie priesteri un farizeji sazvērējās nogalināt Jēzu un Lācaru.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jāņa 11:1–46

Jēzus uzceļ Lācaru no mirušajiem

Katram studentam iedodiet mazu papīra lapiņu. Aiciniet katru studentu uz papīra lapas uzrakstīt pārbaudījumus, kurus viņš vai kāds viņa paziņa ir pieredzējis. Kad studenti raksta, informējiet, ka viņu pierakstītais anonīmi tiks pastāstīts pārējiem audzēkņiem, tāpēc viņiem nevajadzētu uz savām papīra lapiņām rakstīt vārdus. Savāciet lapiņas un skaļi nolasiet dažus no pārbaudījumiem. (Ja jums ir tikai daži studenti, lai izvairītos no iespējas, ka var atpazīt konkrētu studentu pārbaudījumus, lūdziet studentus uzskaitīt vairākus pārbaudījumus, kurus viņi ir redzējuši citus piedzīvojam.)

  • Kā pārbaudījumi var ietekmēt cilvēku ticību Jēzum Kristum?

Studējot Jāņa 11. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesas mācības, kas var mums palīdzēt grūtību brīžos palielināt savu ticību Jēzum Kristum.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 11:1–3. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot dažus no Jēzus draugu pārbaudījumiem.

  • Saskaņā ar 1. pantu, kāds bija Lācara pārbaudījums? Kādā ziņā tas bija pārbaudījums arī Marijai un Martai?

  • Ko Marija un Marta darīja Lācara slimības dēļ? Ko tas liecina par viņām?

Norādiet, ka Jēzus bija Betānijā Perejā, viņpus Jordānas (skat. Jāņa 1:28; 10:40), kas atradās aptuveni dienu garā ceļojumā no Betānijas ciemata. Tādējādi bija nepieciešama vismaz viena diena, lai cilvēks nogādātu šo vēstījumu Jēzum, un vēl viena diena, lai Jēzus nonāktu Betānijā.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 11:4–7. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Jēzus atbildēja, kad izdzirdēja par Lācara slimību.

  • Zinot, ka Jēzus mīl Martu, Mariju un Lācaru, kā, mācekļuprāt, Jēzum vajadzēja rīkoties, kad Viņš izdzirdēja par Lācara slimību? (Nekavējoties doties uz Betāniju un dziedināt Lācaru vai, iespējams, runāt un dziedināt viņu no attāluma, kā Jēzus bija darījis ar augstmaņa dēlu [skat. Jāņa 4:46–53].)

  • Ko tā vietā izdarīja Jēzus?

  • Atbilstoši 4. pantam, kas, saskaņā ar Jēzus vārdiem, tiks sasniegts caur Lācara saslimšanu?

Atgādiniet studentiem, ka Betānija atradās mazāk kā divas jūdzes no Jeruzālemes Jūdejas zemē (skat. Jāņa 11:18). Apkopojiet Jāņa 11:8–10, paskaidrojot, ka daži no mācekļiem deva Jēzum padomu — neatgriezties Jūdejā, jo jūdu vadītāji šajā reģionā gribēja Viņu nogalināt (Skat. Jāņa 10:31–39. Džozefa Smita veiktais tulkojums Jāņa 11:16: „Tad Tomass, kurš ir saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: „Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu; jo viņi bijās, ka jūdi nesaņem Jēzu un nenodod Viņu nāvei, tā kā viņi vēl nesaprata Dieva spēku”.). Jēzus atbildot norādīja, ka Viņš izmantos atlikušās dzīves laiku, lai bez vilcināšanās darītu Savu darbu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 11:11–15. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus teica par Lācara stāvokli.

  • Kā mācekļi kļūdaini saprata Jēzus teikto par Lācara stāvokli?

  • Saskaņā ar 15. pantu, kāpēc Jēzus bija priecīgs, ka Viņš nebija klāt, lai dziedinātu Lācaru no viņa slimības? (Aiciniet studentus apdomāt iespēju savos Svētajos Raktos atzīmēt frāzi „lai jūs ticētu”.)

Uzsveriet, ka Glābējs norādīja, ka tas, ko Viņš darīs Betānijā, palīdzēs Viņa mācekļiem palielināt ticību Viņam.

Apkopojiet Jāņa 11:16, paskaidrojot, ka apustulis Toms mudināja pārējos apustuļus pievienoties viņam un kopā ar Jēzu doties uz Jūdeju, pat ja tas nozīmētu nomirt kopā ar Viņu.

Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 11:17, meklējot, cik ilgi Lācars bija miris, kad Jēzus ieradās Betānijā. Lūdziet studentus dalīties izlasītajā.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Brūsa R. Makonkija, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Lūdziet pārējiem audzēkņiem saklausīt, kāda nozīme bija tam, ka Lācars bija miris četras dienas.

Elders Brūss R. Makonkijs

„Ķermeņa sadalīšanās jau bija sākusies, nāve jau sen neapšaubāmi bija iestājusies. … Jūdiem četru dienu nāves laiks bija īpaši nozīmīgs; viņiem bija uzskats, ka ceturtajā dienā gars beidzot galīgi un neatsaucami atdalījās no līķa” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:533).

  • Kāds bija jūdu uzskats, kas notika ar mirušu personu ceturtajā dienā?

  • Ja jūs būtu Marta vai Marija, ko jūs domātu vai justu, ja Jēzus ierastos četras dienas pēc Lācara nāves?

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Jāņa 11:18–27. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko Marta Jēzum teica par šo pārbaudījumu.

Video ikonaTā vietā, lai studentiem lūgtu lasīt, jūs varat parādīt viņiem ainu par šo sarunu starp Glābēju un Martu — video „Lazarus Is Raised from the Dead” no The Life of Jesus Christ Bible Videos [laika kods 2:02 – 3:35]. Šis video ir pieejams vietnē LDS.org.

  • Kuri izteikumi 21.–27. pantā norāda, ka šajā grūtajā brīdī Marta izvēlējās pielietot ticību Jēzum Kristum? (Ja rādījāt video, jūs varat studentiem dot minūti laika pārskatīt šos pantus.)

  • Kurš no Martas izteikumiem jūs visvairāk iespaidoja? Kāpēc?

  • Ko mēs varam mācīties no Martas pieredzes par to, ko mēs varam darīt savos pārbaudījumos? (Studenti var minēt šādu principu: Pārbaudījumos mēs varam izvēlēties pielietot ticību Jēzum Kristum.)

Vērsiet studentu uzmanību uz Jāņa 11:25–26. Paskaidrojiet, ka frāze „nemirs nemūžam” (Jāņa 11:26) attiecas uz otro jeb garīgo nāvi jeb atšķirtību no Dieva klātbūtnes un valstības.

  • Kādu patiesu mācību mēs apgūstam no Glābēja izteikuma Martai? (Studenti varētu sniegt šādas atbildes: Jēzus Kristus ir augšāmcelšanās un dzīvība. Ja mēs ticam Jēzum Kristum, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvību.)

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Jāņa 11:28–36. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko Marija teica Jēzum un kā Viņš atbildēja. Jūs varat paskaidrot, ka „aizgrābts” šajā pantā nozīmē — sērot vai būt noskumušam.

  • Kā Marijas izteikums 32. pantā atspoguļo viņas ticību Glābējam?

  • Kā Jēzus reaģēja, kad Viņš redzēja raudošo Mariju un tos, kas bija viņai līdzās?

  • Kāpēc, jūsuprāt, Jēzus raudāja?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Jāņa 11:37, meklējot, kādi bija dažu cilvēku uzskati par to, ko Jēzus varēja darīt Lācara labā. Aiciniet studentus dalīties, ko viņi ir atraduši.

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Jāņa 11:38–46. Aiciniet audzēkņus meklēt, ko Glābējs darīja tālāk.

  • Ko Jēzus atgādināja Martai 40. pantā pēc tam, kad viņa bija apšaubījusi, vai vajag ņemt nost akmeni, kas aizsedza Lācara kapu?

  • Kā šis apsolījums tika piepildīts? (Jūs varat paskaidrot, ka Lācars netika augšāmcelts no mirušajiem un viņš nebija nemirstīgs; viņa garīgais ķermenis tika atgriezts fiziskajā ķermenī, taču šis ķermenis nebija nemirstīgs.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Brūsa R. Makonkija izteikumu. Aiciniet pārējos audzēkņus saklausīt, kādu svarīgu nolūku Glābējs sasniedza, pieceļot Lācaru no mirušajiem.

Elders Brūss R. Makonkijs

„Viņš sagatavoja skatuvi, lai uz visiem laikiem izspēlētu vienu no Viņa lielākajām mācībām: ka Viņš ir augšāmcelšanās un dzīvība, ka nemirstība un mūžīgā dzīve nāk caur Viņu, un ka tie, kas Viņam tic un paklausa Viņa vārdiem, nekad garīgi nemirs” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:531).

  • Kā šis brīnums vēstī par Glābēja Augšāmcelšanos?

  • Kā šis brīnums pauž Viņa varu — nodrošināt nemirstību un mūžīgo dzīvi?

  • Kā mēs varam tapt svētīti, saprotot Glābēja varu — nodrošināt nemirstību un mūžīgo dzīvi?

Atgādiniet audzēkņiem, ka Marta un Marija sākotnēji parādīja ticību Jēzum Kristum, sūtot pēc Viņa, kad Lācars saslima, un turpinot ticēt Viņam pat tad, kad Lācars bija miris. Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Ja pārbaudījumos mēs izvēlamies pielietot ticību Jēzum Kristum, tad …

  • Kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto principu, balstoties uz to, ko iemācījāties Jāņa 11. nodaļā? (Studentiem sniedzot savas atbildes, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu šādi: Ja pārbaudījumos mēs izvēlamies pielietot ticību Jēzum Kristum, tad saņemsim apstiprinājumu savai ticībai un tā kļūs dziļāka.)

Atgādiniet studentiem, ka daži ļaudis brīnījās, vai Jēzus varēja nepieļaut Lācara nāvi (skat. 37. pants), tomēr Jēzus kavējās ierasties Betānijā, kamēr Lācars nebija miris četras dienas (skat. 17. pants).

  • Kā Lācara atgriešana dzīvē pēc tam, kad viņš bija miris četras dienas, ir apstiprinājusi un padziļinājusi Jēzus mācekļu, Martas un Marijas ticību Glābējam? (Pieceļot Lācaru no mirušajiem četras dienas pēc nāves, Jēzus parādīja, ka Viņam ir vara pār nāvi — tā, ka jūdi nevarēja to noliegt vai pārprast.)

  • Kad jūs pārbaudījumos esat izvēlējušies pielietot ticību Jēzum Kristum un saņēmuši apstiprinājumu savai ticībai vai tā kļuvusi dziļāka?

Aiciniet studentus ierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, ko viņi darīs, lai grūtībās izvēlētos ticību Jēzum Kristum.

Jāņa 11:47–57

Vadošie priesteri un farizeji kopīgi apspriežas, kā nogalināt Jēzu

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Jāņa 11:47–48. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā augstie priesteri un farizeji reaģēja uz ziņām, ka Jēzus piecēla Lācaru no mirušajiem. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.

Apkopojiet Jāņa 11:49–57, paskaidrojot, ka Kajafa, augstais priesteris, atbalstīja, ka Jēzu vajadzētu nogalināt, lai nepieļautu, ka romieši iznīcina viņu tautu. Vēl viņš, pašam nezinot, pravietoja, kāda būs Jēzus nāves ietekme uz Dieva bērniem. Jūdu vadītāji apņēmās nogalināt Jēzu un pavēlēja, lai tie, kas zina Viņa atrašanās vietu, ziņotu un viņi varētu Jēzu arestēt.

Noslēgumā lieciniet par stundā pārrunātajām, patiesajām mācībām.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 11:11. „Lācars guļ”

Glābējs Lācara nāvi nosauca par miegu. Miegs ir piemērota nāves metafora, jo visām mirstīgām būtnēm ir jāguļ, miegs ir īslaicīgs stāvoklis, no kura mēs pamostamies, un pēc miega ķermenis ir atjaunojies. Līdzīgi visām mirstīgām būtnēm ir jāmirst, nāve ir pārejošs stāvoklis, kas beidzas pēc augšāmcelšanās, un augšāmcelšanās procesā mūsu ķermeņi top atjaunoti.

Šķiet, ka brīdī, kad Jēzus uzzināja, ka Lācars ir slims, viņš jau bija miris. Jēzus atradās Betānijā, viņpus Jordānas, kas atradās aptuveni vienu dienu garā ceļā no Betānijas (skat. Jāņa 10:40). Izvēlēdamies nogaidīt divas dienas un tad doties vienas dienas garā ceļā, Jēzus ieradās Betānijā, kad Lācars jau bija miris četras dienas.

Jāņa 11:43–44. Svarīgie mērķi, kas tika sasniegti, pamodinot Lācaru no mirušajiem

„Lācara piecelšana no mirušajiem bija viens no ievērojamākajiem vēstures brīnumiem. Pirms šī brīnuma Glābējs bija atgriezis dzīvē divus cilvēkus: Kaira meitu (skat. Lūkas 8:41–42, 49–56) un Nainas atraitnes dēlu (skat. Lūkas 7:11–17). Tomēr Lācara piecelšana no mirušajiem atšķīrās no šiem brīnumiem un tam bija īpaši nolūki, to paskaidrojis elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Ar „mūsu draugu Lācaru” bija cita situācija. … Īpaši izceļas divi iemesli. (1) Kad tuvojās mūsu Kunga mirstīgās kalpošanas noslēgums, Viņš no jauna veidā, kuru nevarēja atspēkot, liecināja par Savu Mesijas būtību, par Savu dievišķo Dēla esamību, par faktu, ka Viņš patiesi bija Dieva Dēls; un (2) Viņš sagatavoja skatuvi, lai uz visiem laikiem paustu vienu no Savām lielākajām mācībām: ka Viņš ir augšāmcelšanās un dzīvība, ka nemirstība un mūžīgā dzīve nāk caur Viņu, un ka tie, kas Viņam tic un paklausa Viņa vārdiem, nekad garīgi nemirs” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:530). (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 236. lpp.).

Lācara piecelšana no mirušajiem bija pierādījums tam, ka Jēzus burtiski bija Dieva Dēls — tituls, kas jūdiem asociējās ar Mesiju (skat. Psalmi 2:7; Jāņa 11:41–42).

Jāņa 11:25. „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība”

Kad Jēzus pateica: „ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība”; Viņš pasludināja Savu dievišķo identitāti un spēku. Ar šo izteikumu Jēzus mācīja, ka Viņa persona simbolizē augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Viņš ir augšāmcelšanās un mūžīgās dzīves avots, un iemesls, kādēļ tas ir pieejams Debesu Tēva bērniem. Kā paskaidrojis Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „augšāmcelšanās atslēgas droši noguldītas mūsu Kungā un Skolotājā” („Life after Life”, Ensign, 1987. g. maijs, 10. lpp.).

Prezidents Ezra Tafts Bensons paskaidroja, kāpēc augšāmcelšanās spēks ir „noguldīts” Glābējā:

„Viņš ir augšāmcelšanās un dzīvība. (Skat. Jāņa 11:25.)

Spēks atjaunot Viņa paša dzīvību bija iespējams tāpēc, ka Jēzus Kristus bija Dievs — patiesi Dieva Dēls. Pateicoties tam, ka Viņam bija spēks pārvarēt nāvi, visa cilvēce augšāmcelsies. „Jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot” (Jāņa 14:19.)” („Jesus Christ:: Our Savior and Redeemer”, Ensign, 1983. g. jūn., 7.lpp.).

Jēzus Kristus dod dzīvību, nodrošinot garīgo atdzimšanu (skat. Jāņa 3:3–5) un dodot spēku citiem dzīvot Viņam raksturīgu dzīvesveidu, kas ir mūžīgās dzīves dzīvesveids (skat. Jāņa 14:6). Tie, kas ir atdzimuši garīgi un uzticīgi seko Glābējam, saņem piedošanu par saviem grēkiem, un viņu sirdis pakāpeniski tiek attīrītas no grēka. Ja viņi uzticīgi turpinās līdz dzīves beigām, viņi „celsies augšām dzīvībai” (Jāņa 5:29), ar to domājot, ka viņiem būs mūžīgā dzīve. Tas viss ir iespējams, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai.