89. stunda
Apustuļu darbu 10.–11. nodaļa
Ievads
Vīzijā Dievs Pēterim atklāja, ka evaņģēlijam vajadzētu tikt sludinātam citticībniekiem. Pēteris mācīja evaņģēliju Kornēlijam un viņa namam un vēlāk nomierināja starp jūdu svētajiem pastāvošos strīdus par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem. Par spīti vajāšanām, Tā Kunga darbs turpināja virzīties uz priekšu.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Apustuļu darbu 10. nodaļa
Vīzijā Dievs Pēterim atklāj, ka evaņģēlijam vajadzētu tikt sludinātam citticībniekiem
Aiciniet studentus iztēloties, ka kāds draugs pajautā: „Es dzirdēju, ka 1978. gadā jūsu baznīca mainīja savu nostāju, atļaujot visiem vīriešiem neatkarīgi no rases saņemt priesterību. Ja jūs ticat, ka jūsu baznīcu vada Dievs, un Dievs ir nemainīga būtne, kā tas var būt iespējams?”
Aiciniet studentus ierakstīt savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā, kā viņi atbildētu šim draugam. (Piezīme: Pārliecinieties, ka studenti cenšas atbildēt par izmaiņām Baznīcas kārtībā, nevis sāk meklēt versijas par iespējamiem iemesliem priesterības iegūšanas liegumam. Tāpat nepaudiet neskaidras idejas par to, kāpēc šāds aizliegums — iegūt priesterību — bija spēkā, jo šie iemesli nav tikuši atklāti [skat. Oficiālā deklarācija — 2].)
Studējot Ap. d. 10.–11. nodaļu, aiciniet studentus meklēt mācības un principus, kas varētu palīdzēt viņiem atbildēt uz jautājumiem par to, kā Tas Kungs vada, virza, maina un pārvalda Savu Baznīcu.
Paskaidrojiet, ka līdz pat šim laikam Jaunās Derības laikos evaņģēlijs tika sludināts, ar dažiem izņēmumiem, tikai jūdiem, kas bija Glābēja rīkojums (skat. Mateja 10:5–6). Tomēr Glābējs arī teica Saviem mācekļiem, ka pēc tam, kad Svētais Gars nāca pār tiem, viņi sludinās evaņģēliju „līdz pašam pasaules galam” (Ap. d. 1:8). Ap. d. 8. nodaļā mēs lasījām par nozīmīgām izmaiņām Baznīcas darbībā, kas to atvieglos.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 10:1–2. Aiciniet pārējos sekot līdzi, meklējot detalizētāku aprakstu par citticībnieku, vārdā Kornēliju. (Jūs varētu norādīt, ka Kornēlijs bija „dievbijīgs” vīrs (2. pants). Dievbijīgie bija tādi citticībnieki, kas pielūdza To Kungu, bet nebija prosēliti jeb jūdu ticībai pievērstie, un tādējādi nedzīvoja pilnīgā saskaņā ar Mozus likumu.)
-
Kāda bija Kornēlija profesija? (Viņš bija virsnieks itāļu rotā, atbildīgs par simts karavīriem.)
Atgādiniet studentiem, ka līdz šim citticībnieki nevarēja pievienoties Kristus Baznīcai, ja tie vispirms nepievērsās jūdaismam, jo evaņģēlijs tika dots tikai jūdiem.
-
Kaut arī Kornēlijs, būdams citticībnieks, nevarēja pievienoties Baznīcai, kā viņš parādīja savu ticību Dievam?
Aiciniet divus studentus pēc kārtas nolasīt Ap. d. 10:3–6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika ar Kornēliju. (Paskaidrojiet, ka „devītā dienas stunda” [3. pantā] bija ap 3:00 dienā.)
-
Saskaņā ar 4. pantu, ko eņģelis teica Kornēlijam par viņa lūgšanām un dāvanām?
-
Ko eņģelis lika Kornēlijam darīt?
Apkopojiet Ap. d. 10:7–8, paskaidrojot, ka Kornēlijs sūtīja trīs vīrus uz Jopi [Rakstos minēta arī kā Jafa] uzmeklēt Pēteri. (Lai palīdzētu studentiem saprast, kur atrodas Cezareja attiecībā pret Jopi, jūs varētu likt studentiem atvērt karti „Svētā zeme Jaunās Derības laikos”, [Bībeles kartes, nr. 11].)
Paskaidrojiet, ka laikā, kad šie trīs vīri ceļoja uz Jopi, Pēterim bija ievērojama vīzija, kamēr viņš ciemojās kāda vīra, saukta par Sīmani, mājā. Iedodiet katram studentam papīra lapu. Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Ap. d. 10:9–16 un uzzīmēt Pētera vīziju, kāda tā ir aprakstīta šajos pantos. Pēc pietiekami ilga laika palūdziet studentiem, izmantojot savus zīmējumus, paskaidrot kādam klasesbiedram, kas notika Pētera vīzijā. Pēc šīs aktivitātes pajautājiet:
-
Saskaņā ar vīziju, ko Pēterim tika norādīts ēst?
-
Saskaņā ar 14. pantu, kāda bija Pētera pirmā reakcija uz šo pavēli? (Paskaidrojiet, ka saskaņā ar Mozus likumu jūdiem bija aizliegts ēst dzīvniekus, kas tika uzskatīti par prastiem vai nešķīstiem [skat. 3. Mozus 11. nodaļu].)
-
Saskaņā ar 15. pantu, ko Tas Kungs sacīja par nešķīstajiem dzīvniekiem, kurus Viņš pavēlēja Pēterim ēst?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 10:17–20. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika, kamēr Pēteris apdomāja vīzijas nozīmi.
-
Kāda frāze 17. pantā norāda uz to, ka Pēteris iesākumā nesaprata vīzijas nozīmi?
-
Kas ieradās, kamēr Pēteris apdomāja vīziju?
-
Ko Gars lika Pēterim darīt?
Apkopojiet Ap. d. 10:21–24, paskaidrojot, ka šie trīs vīri izstāstīja Pēterim par Kornēlija vīziju. Nākamajā dienā Pēteris un citi mācekļi pievienojās tiem, lai apciemotu Kornēliju.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Ap. d. 10:25–28. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris darīja, kad viņš ieradās Kornēlija namā.
-
Saskaņā ar 28. pantu, ko Pēteris teica par jūdu un citticībnieku savstarpējām attiecībām?
-
Ko tagad Pēteris saprata?
Apkopojiet Ap. d. 10:29–33, paskaidrojot, ka Kornēlijs izstāstīja Pēterim par savu vīziju. Kornēlijs bija arī sapulcinājis savu ģimeni un draugus, lai Pēteris varētu tos mācīt.
Palūdziet kādu studentu nolasīt Ap. d. 10:34–35. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris uzzināja.
-
Kā jūs apkopotu to, ko Pēteris uzzināja?
Apkopojiet Ap. d. 10:36–43, paskaidrojot, ka Pēteris mācīja Kornēliju un viņa namu par Jēzu Kristu un Viņa labajiem darbiem, krustā sišanu un augšāmcelšanos. Pēteris liecināja, ka tie, kas tic Jēzum Kristum, saņems savu grēku piedošanu.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 10:44–48. Lūdziet klasei sekot līdzi, meklējot, kā Pētera mācības ietekmēja šos citticībniekus. Paskaidrojiet, ka vārds „apgraizītie” 45. pantā attiecas uz jūdu mācekļiem, kas bija nākuši no Jopes kopā ar Pēteri.
-
Saskaņā ar 44.–46. pantu, kā Pētera mācības ietekmēja Kornēlija namu?
-
Kāpēc jūdi, kas tur bija klāt, izbijās?
-
Saskaņā ar Pētera piedzīvoto, kas aprakstīts Ap. d. 10. nodaļā, ko Tas Kungs viņam atklāja par citticībniekiem [jeb pagāniem]? (Evaņģēlijam jātiek sludinātam citticībniekiem, un tie var tikt kristīti Jēzus Kristus Baznīcā.)
Lai palīdzētu studentiem atpazīt doktrīnas, ko varam mācīties Ap. d. 10. nodaļā, sadaliet studentus grupās pa diviem vai trīs cilvēkiem. Izdaliet katrai grupai šādu izdales materiālu vai uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles. Aiciniet studentus darboties grupās, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem.
Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 89. stunda
-
Kādu patiesību mēs varam mācīties no pieraksta par Pēteri un Kornēliju saistībā ar to, kā Tas Kungs vada Savu Baznīcu?
-
Kādu patiesību mēs varam mācīties no fakta, ka Tas Kungs atklāja patiesību Pēterim pakāpeniski, nevis visu uzreiz?
-
Ko mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, ko Dievs var izdarīt ar norādījumiem, ko Viņš ir devis pagātnē?
© 2016 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus nākt pie tāfeles un uzrakstīt patiesības, ko viņu grupas ir atradušas. Pārliecinieties, ka viņu rakstītajā tiek atspoguļotas šādas patiesības:
Tas Kungs vada Savu Baznīcu, dodot atklāsmes Savam pravietim — vecākajam apustulim.
Mēs varam pakāpeniski saņemt atklāsmes un izpratni, ja paklausām Tam Kungam.
Dievs var izmainīt vai papildināt norādījumus, ko Viņš ir devis pagātnē, saskaņā ar Viņa gudrību un Viņa bērnu vajadzībām.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt šādu eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet klases audzēkņiem ieklausīties, kā eldera Kristofersona izteikumā ir atspoguļota trešā patiesība no iepriekš dotā saraksta.
„Ar šīs pieredzes un Pētera atklāsmes palīdzību Tas Kungs izmainīja Baznīcas darbību un atklāja daudz pilnīgāku doktrinālo izpratni Saviem mācekļiem. Un tā evaņģēlija sludināšana izplatījās, ietverot visu cilvēci” („Kristus mācība”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 88. lpp.).
Dodiet studentiem laiku pārskatīt, ko viņi uzrakstīja, kā viņi atbildētu uz sava drauga jautājumu. Iedrošiniet viņus pierakstīt papildus atziņas, ko viņi guva, studējot Ap. d. 10. nodaļu, un ļaujiet viņiem dalīties savās atziņās ar pārējiem.
Jūs varētu norādīt: kaut arī Dievs var izmainīt Baznīcas darbību un papildināt mūsu doktrināro izpratni caur nepārtrauktu atklāsmi (skat. Ticības apliecinājumi 1:9), Viņa dievišķā daba, īpašības, derības, mācības un plāns nekad nemainās. Zināšanas par šo patiesību var palīdzēt mums saglabāt ticību Dievam un pārliecību, ka Viņš vadīs Savu Baznīcu saskaņā ar Savu gudrību un Viņa bērnu vajadzībām.
Apustuļu darbi 11:1–18
Pēteris nomierina strīdus starp jūdu svētajiem par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem
-
Kā jums šķiet, kā jutās daži Baznīcas jūdu locekļi, kad viņi padzirdēja par Pētera saskarsmi ar citticībniekiem? (Pētera saskarsme ar citticībniekiem bija nozīmīga agrāko paražu maiņa, un dažiem Baznīcas locekļiem bija grūti pieņemt šīs izmaiņas.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 11:1–3. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā mācekļi atbildēja uz to, ko bija izdarījis Pēteris.
-
Kā mācekļi atbildēja uz to, ko bija izdarījis Pēteris?
Apkopojiet Ap. d. 11:4–15, paskaidrojot, ka Pēteris mācekļiem izstāstīja vīzijas, ko viņš un Kornēlijs bija saņēmuši. Viņš tiem izstāstīja, ka Kornēlijs un viņa nams ir saņēmuši Jēzus Kristus mācības un pieredzējuši Svētā Gara spēku tādā pat veidā, kā Pēteris un citi mācekļi.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 11:16–17. Palūdziet klasei sekot līdzi, meklējot Pētera pēdējās piezīmes mācekļiem.
-
Ko, jūsuprāt, Pēteris domāja, kad viņš teica: „Kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?” (17. pants)? (Pēteris nepretotos Dieva gribai — dot citticībniekiem iespēju saņemt evaņģēliju, nožēlot grēkus un tikt kristītiem.)
Palūdziet studentiem pie sevis izlasīt Ap. d 11:18, meklējot, kā mācekļi atbildēja uz Pētera paskaidrojumu.
-
Kā mācekļi atbildēja, kad uzzināja, ka Pēteris rīkojās, Dieva vadīts?
-
Kādu principu māca šis stāsts par to, kā mēs varam atbalstīt un sekot tiem, kas vada šo Baznīcu? (Studenti varētu atpazīt vairākus principus, taču pārliecinieties, ka viņi saprot: ja mēs zinām, ka tie, kas vada Baznīcu, ir Dieva vadīti, mēs varam pārliecināti atbalstīt viņus un sekot tiem. Šis princips ir ticis apstiprināts mūsdienu Rakstos, kur rakstīts, ka Dievs ir atklājis Savu gribu tiem, kam ir augstākās priesterības atslēgas [skat. M&D 28:2, 7; 42:11; 107:65–66].)
-
Kā jūs atskārtāt, ka tie, kas vada Baznīcu, ir Dieva vadīti?
-
Kādam praviešu padomam jūs esat izvēlējušies sekot tādēļ, ka jūs zināt, ka pravieši ir Dieva vadīti?
Aiciniet studentus uzstādīt mērķi — iegūt spēcīgāku liecību par to, ka tie, kas vada Baznīcu, ir Dieva vadīti.
Apustuļu darbu 11:19–30
Par spīti vajāšanām, Tā Kunga darbs turpina virzīties uz priekšu
Apkopojiet Ap. d. 11:19–30, paskaidrojot, ka vajāšanu dēļ vairāki mācekļi tika izklīdināti pa visu apgabalu, taču, lai arī kur tie gāja, tie uzticīgi sludināja Jēzus Kristus evaņģēliju.
Komentāri un skaidrojumi
Ap. d. 10:21–24. Kornēlijam bija nepieciešams sūtīt pēc Pētera, lai saņemtu evaņģēlija priekšrakstus
„Eņģeļa redzēšana vai apmeklējums no debesīm nenes glābšanu; baušļu ievērošana — nes. Kornēlijs vēlējās saņemt glābšanu, un, lai to saņemtu, viņam bija jāpakļaujas tās principiem. Eņģelis, kas parādījās un deva Kornēlijam sākotnējās norādes, būtu varējis pateikt viņam, ko darīt, taču viņš sūtīja to pie Pētera, kam bija pilnvaras uz Zemes. Šis ir Dieva valstības paraugs. Džozefs Smits novēroja: … „Eņģelis teica labajam Kornēlijam, ka viņam jāsūta vīri pēc Pētera, lai uzzinātu, kā tikt izglābtam: Pēteris varēja kristīt, bet eņģeļi nevarēja kristīt, jo uz Zemes bija pilnvaroti izpildītāji miesā, kam bija Valstības atslēgas vai priesterības pilnvaras” [Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010), 110. lpp.; slīpraksts pievienots]” (The Life and Teachings of Jesus and His Apostles [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 1979. g.], 252. lpp.).
Ap. d. 10:45. Svētā Gara dāvana
Frāze „Svētā Gara dāvana” Ap. d. 10:45 nozīmē Svētā Gara spēku, kas nāca pār šiem citticībniekiem. Tas atšķiras no Svētā Gara dāvanas, ko mēs saņemam ar konfirmēšanas priekšrakstu pēc kristīšanās (skat. Ap. d. 8:14–17; Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 97. lpp.).
Ap. d. 11. nodaļa. Dievs vada Savu Baznīcu, dodot atklāsmes Savam pravietim — vecākajam apustulim
Elders L. Toms Perijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, runāja par kārtību, kādā tiek saņemtas atklāsmes Baznīcai:
„Ir noteikta kārtība, kādā Tas Kungs atklāj Savu gribu cilvēcei. Mums visiem ir tiesības pieprasīt no Tā Kunga un caur Viņa Garu saņemt atklāsmi mūsu pašu vajadzībām. Vecāki var saņemt atklāsmi savai ģimenei, bīskaps — viņam uzticētajai draudzei, un Augstākais prezidijs — visai Baznīcai. Taču mēs nevaram saņemt atklāsmes kāda cita vajadzībām. Pravietis Džozefs Smits pasludināja:
„Tas būtu pretēji Dieva kārtībai, ja kāds Baznīcas loceklis, vai arī jebkurš cits saņemtu norādījumus tiem, kuriem ir augstākas pilnvaras nekā viņam” [Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010), 197.–198. lpp.] („We Believe All That God Has Revealed”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 85.–86. lpp.).
Ap. d. 11. nodaļa. Atklāsme bieži vien tiek saņemta pakāpeniski, kad mēs rīkojamies saskaņā ar to, ko zinām
Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, salīdzināja pakāpenisku atklāsmes saņemšanu ar saullēktu:
„Uzlecošās saules gaismas pakāpeniska palielināšanās ir kā Dieva vēstījuma saņemšana „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” (2. Nefija 28:30). Visbiežāk atklāsme nāk kā nelieli papildinājumi laika gaitā, un tā tiek dāvāta atbilstoši mūsu vēlmēm, cienīgumam un sagatavotībai. Šāda Debesu Tēva saziņa — pakāpeniska un liega — „[pil mūsu dvēselēs] kā rasa no debesīm” (M&D 121:45). Šāds atklāsmes veids ir daudz izplatītāks” („Atklāsmes gars”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 88. lpp.)