92. stunda: Apustuļu darbu 15. nodaļa

92. stunda

Apustuļu darbu 15. nodaļa

Ievads

Daži Baznīcas locekļi no Jūdejas teica citticībnieku pievērstajiem Antiohijā, ka tiem jātiek apgraizītiem, lai tiktu glābti. Pāvils un Barnaba ar šo jautājumu devās pie apustuļiem Jeruzālemē. Kāda pasākuma, saukta par Jeruzālemes konferenci, laikā (aptuveni m.ē. 49.–50. g.), Pēteris liecināja, ka Dievs izglābs ticīgos jūdus un citticībniekus, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav bijuši apgraizīti. Apustuļi izsūtīja vēstules Baznīcas locekļiem, skaidrojot, ka glābšanai apgraizīšana nav nepieciešama. Pāvils izvēlējās Sīlu kā savu misijas pārinieku un devās savā otrajā misijā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Apustuļu darbu 15:1–29

Iedvesmotā sapulcē Pēteris un citi apustuļi nosaka, ka Tas Kungs vairs nepieprasa apgraizīšanu

Lūdziet studentus uz tāfeles izveidot sarakstu ar vairākiem svarīgiem lēmumiem, kas viņiem jāpieņem tagad un nākotnē.

Ar ko jūs apspriežaties, kad jums ir jāpieņem svarīgi lēmumi? Kāpēc jūs runājat ar šiem cilvēkiem?
Kādēļ ir prātīgi meklēt Dieva palīdzību, pirms pieņemt lēmumus?

Studējot Ap. d. 15. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesības, kas varētu tos vadīt, kad viņi cenšas uzzināt Dieva gribu attiecībā uz viņiem.

Paskaidrojiet: kamēr Pāvils un Barnaba apciemoja svētos Antiohijā, daži jūdi no Jūdejas, kas bija pievērsušies kristietībai, izteica apgalvojumus par to, kas kristietībai pievērstajiem citticībniekiem jādara, lai tiktu glābti.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 15:1. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko šie vīri no Jūdejas ieteica pievērstajiem citticībniekiem darīt, lai tie tiktu glābti.

Ko šie vīri ieteica pievērstajiem citticībniekiem darīt, lai tie tiktu glābti?

Paskaidrojiet, ka, slēdzot derību ar Ābrahāmu, Dievs pavēlēja, ka visiem vīriešiem, kas stājās derībās ar Viņu, jātiek apgraizītiem. „Apgraizīšana tika veikta, nogriežot „miesas priekšādu” vīriešu kārtas zīdaiņiem un tāpat arī pieaugušajiem” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apgraizīšana”, scriptures.lds.org). Apgraizīšana tika ieviesta kā zīme jeb atgādinājums derībām, ko cilvēki noslēdza ar Dievu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 15:2–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika pēc tam, kad Pāvils un Barnaba dzirdēja vīrus apgalvojam, ka citticībnieku pievērstajiem nepieciešams tikt apgraizītiem.

Saskaņā ar 2. pantu, kas notika, kad šie vīri teica, ka Baznīcai pievērstajiem jābūt apgraizītiem?
Kam, pēc Baznīcas locekļu domām, Antiohijā vajadzētu tikt paveiktam?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 15:4–6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika, kad Pāvils un pārējie ieradās Jeruzālemē.

Pēc tam, kad Pāvils un Barnaba atstāstīja savas pieredzes evaņģēlija sludināšanā citticībniekiem, kas, pēc dažu pievērsto farizeju domām, citticībniekiem bija jādara, lai tiktu izglābti?
Saskaņā ar 6. pantu, ko apustuļi un elderi sapulcējušies grasījās darīt?

Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus vai nodrošiniet tos studentiem kā izdales materiālu:

Apustuļu darbu 15:7–11

Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 92. stunda

Kurš piecēlās, lai runātu?
Ko, jūsuprāt, Pēteris domāja, kad viņš teica, ka Dievs „nemaz nav šķirojis mūs [pievērstos jūdus] un viņus [pievērstos citticībniekus]”?
Kādas frāzes 8., 9. un 11. pantā norāda uz to, ka citticībnieku pievērstajiem nebija nepieciešams tikt apgraizītiem, lai saņemtu glābšanu?

Sadaliet audzēkņus pāros. Aiciniet studentus kopā ar saviem pāriniekiem izlasīt Ap. d. 15:7–11, meklējot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Pirms viņi lasa, paskaidrojiet, ka frāze „kad radās daudz pārrunu” 7. pantā nozīmē, ka apustuļi intensīvi apsprieda apgraizīšanas jautājumu.

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet, lai daži studenti pastāsta savas atbildes pārējiem. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši uz pirmo jautājumu, atgādiniet viņiem, ka Pēteris bija vecākais apustulis uz zemes un tādējādi — pilnvarots runāt Tā Kunga vārdā.

Kāds ir viens no veidiem, kā mēs varam uzzināt Tā Kunga gribu? (Studentiem vajadzētu noteikt patiesību — līdzīgu šai: Mēs varam zināt Tā Kunga gribu caur Viņa dzīvajiem praviešiem un apustuļiem. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kā dzīvie apustuļi palīdz mums uzzināt atklāsmes, ko viņi ir saņēmuši?

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 15:12–15. Lūdziet, lai pārējie audzēkņi seko līdzi, meklējot, kāda bija pūļa reakcija uz Pētera paziņojumu, ka apgraizīšana nebija nepieciešama, lai saņemtu glābšanu.

Kāda bija pūļa reakcija uz Pētera paziņojumu?
Ko izdarīja Pāvils un Barnaba, lai apstiprinātu Pētera paziņojumu, ka citticībniekiem nebija nepieciešams tikt apgraizītiem?
Saskaņā ar 15. pantu, kas bija kopīgs Jēkaba teiktajam ar Pētera (Sīmaņa) paziņojumu?

Jūs varat paskaidrot, ka Pēteris prezidēja konferencē un, šķiet, ka arī Jēkabam tur bija ievērojama loma. Jēkabs bija Jēzus Kristus pusbrālis un pirmais bīskaps Baznīcā Jeruzālemē. Apkopojiet Ap. d. 15:16–18, paskaidrojot, ka Jēkabs citēja Amosa 9:11–12, lai parādītu, ka Pētera paziņojums saskan ar praviešu vārdiem, rakstītiem Svētajos Rakstos.

Balstoties uz to, ko mācīja Jēkabs, kāds ir vēl viens veids, kā zināt Tā Kunga gribu? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāpauž patiesība — līdzīga šai: Mēs varam zināt Tā Kunga gribu, studējot Svētos Rakstus. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 15:19–20. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēkabs ieteica Baznīcas vadītājiem darīt.

Ko Jēkabs ieteica Baznīcas vadītājiem darīt citticībnieku labā? (Jēkabs ieteica Baznīcas vadītājiem, „ka nevajag apgrūtināt tos” [19. pants] jeb nevajag pievērstajiem citticībniekiem padarīt dzīvošanu saskaņā ar evaņģēliju grūtāku, un nevajag pieprasīt, lai viņi izpildītu Mozus likuma rituālus, pirms tie pievienojas Baznīcai. Šo sacīdams, Jēkabs atbalstīja lēmumu, ko iepriekš bija paziņojis Pēteris.)
Saskaņā ar 20. pantu, kādus Mozus likuma noteikumus, pēc Jēkaba domām, citticībnieku pievērstajiem tomēr vajadzēja ievērot? (Sargāties no netiklības, no elkiem upurētu dzīvnieku gaļas ēšanas un asiņu baudīšanas.)

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Ap. d. 15:22–27. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāds bija padomes lēmums.

Ko apustuļi nolēma darīt? (Sūtīt vēstuli Baznīcas locekļiem, paziņojot, ka glābšanai apgraizīšana nav nepieciešama.)
Kādēļ, jūsuprāt, apustuļi nolēma sūtīt tādus Baznīcas vadītājus kā Pāvils un Sīla, lai nogādātu vēstuli? (Studentu atbildes varētu būt dažādas, taču viens no iemesliem bija, lai apliecinātu, ka paziņojums ir vienots apustuļu lēmums. Norādiet, ka Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums seko šiem pašiem principiem mūsdienās, lai nodrošinātu iedvesmotu vadību Baznīcas locekļiem.)
Kādu patiesību mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, kā Baznīcas vadītāji saņem iedvesmu sarežģītos jautājumos? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesību: Apspriežoties kopīgi un meklējot Dieva atklāsmi, Baznīcas vadītāji saņem iedvesmu par sarežģītām problēmām.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā šī patiesība saistīta ar mūsdienu Baznīcu, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Šie paraugi ir redzami arī šodien atjaunotajā Jēzus Kristus Baznīcā. Baznīcas prezidents var pasludināt vai skaidrot doktrīnas, pamatojoties uz saņemto atklāsmi (skat., piemēram, M&D 138. nod.). Paskaidrojumu par doktrīnām var sniegt arī Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma apvienotā padome (skat., piemēram, Oficiālā Deklarācija — 2). Jautājumu apspriešana šādā padomē bieži ietver standarta Svēto Rakstu darbu, Baznīcas vadītāju mācību un tā caurskatīšanu, kas ir ticis darīts agrāk, līdzīgās situācijās. Taču mērķis, tāpat kā Jaunās Derības laikā, galu galā nav tikai vienprātība padomes locekļu starpā, bet atklāsme no Dieva. Tas ir process, kas ietver sevī gan domāšanu un spriešanu, gan ticību, lai apjaustu Tā Kunga prātu un gribu” („Kristus mācība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 88. lpp.).

Kāpēc, jūsuprāt, Baznīcas vadītājiem ir svarīgi bieži kopīgi apspriesties, kad tiek meklēta atklāsme no Dieva?

Palūdziet kādu studentu nolasīt Ap. d. 15:28–29. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko apustuļi un elderi rakstīja vēstulē Baznīcas locekļiem.

Ko apustuļi un elderi rakstīja vēstulē Baznīcas locekļiem?
Ko 28. pantā nozīmē frāze — „jums neuzlikt nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo”? (Cilvēkiem nebija nepieciešams paklausīt citām papildu prasībām, kas nāca no cilvēkiem, nevis no Dieva.)
Saskaņā ar 28. pantu, kā apustuļi uzzināja Dieva gribu attiecībā uz prasībām pret pievērstajiem citticībniekiem?

Norādiet, ka Svētais Gars iedvesmoja apustuļus, kad tie kopā apspriedās. Viņš arī deva apstiprinošu liecību tam, ka viņu lēmums bija pareizs.

Balstoties uz 28. pantā rakstīto par to, kā Baznīcas vadītāji uzzināja Tā Kunga gribu, kā mēs varam apjaust Tā Kunga gribu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi saprot, ka mēs varam uzzināt Tā Kunga gribu caur Svētā Gara iedvesmu. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.)

Aiciniet studentus aplūkot uz tāfeles uzrakstītās patiesības.

Kā šīs patiesības var mums palīdzēt, kad mums ir jāpieņem svarīgi lēmumi?
Saskaņā ar šīm patiesībām, kas mums ir jādara, lai mēs uzzinātu Tā Kunga gribu?
Kad jūs esat jutuši, ka esat uzzinājuši Tā Kunga gribu pateicoties tam, ka esat sekojuši šīm patiesībām?

Mudiniet studentus pētīt mūsdienu praviešu vārdus un Svētos Rakstus. Paskaidrojiet, ka, tā darot, viņi var uzzināt Tā Kunga gribu caur Svēto Garu, kad nepieciešams pieņemt svarīgus lēmumus.

Apustuļu darbu 15:30–41

Pāvils un citi [Baznīcas vadītāji] nogādā apustuļu vēstuli Baznīcas locekļiem Antiohijā

Apkopojiet Ap. d. 15:30–41, paskaidrojot, ka vairāki Baznīcas vadītāji nogādāja apustuļu vēstuli Baznīcas locekļiem Antiohijā. Pēc sludināšanas Antiohijā Pāvils lūdza Barnabu kopā ar viņu doties apciemot tās vietas, kur viņi bija sludinājuši evaņģēliju. Barnaba vēlējās ņemt līdzi Marku, bet Pāvils atteicās. Pēc abu Baznīcas vadītāju domstarpībām Barnaba nolēma ņemt sev līdzi Marku, tādēļ Pāvils izvēlējās Sīlu kā misijas pārinieku un devās savā otrajā misijā. Paskaidrojiet, ka nepiekrišana citu viedoklim netiek uzskatīta par grēku. Taču tā vietā, lai ķildotos, mums vajadzētu kopīgi meklēt risinājumus mūsu domstarpībām. (2. Timotejam 4:11 mēs uzzinām, ka problēma starp Pāvilu un Marku vēlāk tika atrisināta.)

Noslēgumā lieciniet par patiesajiem principiem, kurus studenti atrada Ap. d. 15. nodaļā.

Komentāri un skaidrojumi

Ap. d. 15:6. „Apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu”

Elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, kā Glābējs atklāj Savu gribu Saviem praviešiem:

„Kā Glābējs atklāj Savu gribu un mācību praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem? Viņš var darboties caur sūtni vai Pats personīgi. Viņš var runāt Pats Savā balsī vai ar Svētā Gara balsi, kas ir saziņas veids, kad Svētais Gars uzrunā cilvēka garu, kas var notikt gan vārdos, gan ar sajūtām un kas nodod zināšanas, ko grūti izteikt vārdos (skat. 1. Nefija 17:45; M&D 9:8). Viņš var vērsties pie Saviem kalpiem personīgi vai arī tad, kad tie darbojas padomē (skat. 3. Nefija 27:1–8)” („Kristus mācība”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 87. lpp.).

Ap. d. 15:6–11. Pēteris paziņoja Tā Kunga prātu pēc tam, kad apustuļi bija kopīgi apspriedušies

Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja par Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma lēmumiem:

„Visi lēmumi tiek pieņemti, apspriežoties Augstākajam prezidijam un Divpadsmit apustuļiem un panākot savā starpā pilnīgu vienprātību. Sākumā, pārspriežot jautājumus, viedokļi var atšķirties. Tā tam ir jābūt. Šiem vīriem ir atšķirīgas pieredzes. Šie vīri ir spējīgi paši spriest. Taču, pirms tiek pieņemts gala lēmums, iestājas prāta un balss vienprātība.

Tā tam ir jābūt, ja tiek sekots Tā Kunga, caur atklāsmi dotajam, vārdam. Un atkal es citēšu atklāsmi:

„Šo kvorumu lēmumi ir jāpieņem visā taisnīgumā, svētumā un sirds pazemībā, lēnprātībā un daudz izciešot, un ticībā, un tikumībā, un atziņā, atturībā, pacietībā, dievbijībā, brālīgā laipnībā un žēlsirdībā;

tāpēc ka solījums pauž to, ka šīs lietas būs viņos papilnam, viņi nebūs neauglīgi Tā Kunga atziņā” (M&D 107:30–31).

Es pievienoju tam savu personīgo liecību, ka divdesmit gadu laikā, kalpojot Divpadsmit apustuļu padomē, un gandrīz trīspadsmit gadu laikā, kalpojot Augstākajā prezidijā, ne reizi netika pieņemts kāds nopietns lēmums, neievērojot šo procedūru. Esmu redzējis, kā šajās apspriedēs tiek pausti atšķirīgi viedokļi. Šajā procesā, vīriem izsakot savas domas, tiek atlasītas un pārdomātas idejas un priekšstati. Taču es nekad neesmu novērojis nopietnas nesaskaņas vai personisku naidīgumu brāļu starpā. Tā vietā es novēroju ko skaistu un ievērības cienīgu — kā kopā sanākušie brāļi ar atšķirīgiem uzskatiem, Svētā Gara vadības un atklāsmes spēka ietekmē, sasniedz absolūtu harmoniju un pilnīgu vienošanos. Tikai tad seko lēmuma izpildīšana. Par to es liecinu, ka šādi atklāsmes gars sevi apliecina atkal un atkal, vadot Tā Kunga darbu” („God Is at the Helm”, Ensign, 1994. g. maijs, 54., 59. lpp.).

Ap. d. 15:20. Nožņaugti dzīvnieki un asinis

„Tādēļ ka Mozus likums aizliedza baudīt asinis (skat. 3. Mozus 3:17; 17:10–14; 19:26), Jēkaba padoms — atturēties „no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas” bija domāts, lai neaizvainotu jūdus un tādējādi netraucētu misionāru darbam starp tiem” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 309. lpp.).