97. stunda
Apustuļu darbu 23.–26. nodaļa
Ievads
Jūdu vadoņi izjautāja Pāvilu, un kāda jūdu grupa sazvērējās viņu nogalināt. Pāvils tika aizvests uz Cēzareju, kur viņš vairāku romiešu pārvaldnieku priekšā sevi aizstāvēja pret viltus apsūdzībām. Viņš atstāstīja savu pievēršanos un liecināja par Jēzu Kristu.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Ap. d. 23.–25. nodaļa
Pāvils tiek vajāts, tiesāts un apcietināts
Pirms stundas sākuma uz papīra lapas uzrakstiet šādu frāzi: Dieva baušļi un svētības. Izmantojiet līmlenti vai auklu, lai nodalītu daļu klases telpas, un novietojiet šo papīra lapu uz grīdas šajā telpas daļā. Sākoties stundai, uzaiciniet kādu studentu nostāties telpas daļā, kas simbolizē Dieva baušļus un svētības.
-
Kad mēs tuvināmies Dievam, ievērojot Viņa baušļus un mācības, kādas ir dažas no svētībām, ko mēs varam saņemt?
Aiciniet studentu pamest telpas daļu, kas simbolizē Dieva baušļus un svētības.
-
Kā pasaule var kārdināt kādu novērsties un pārstāt dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem un mācībām?
-
Kas var notikt, kad cilvēki attālinās no Dieva?
Pateicieties studentam un aiciniet viņu apsēsties savā vietā. Lūdziet studentus apdomāt, kādā virzienā šobrīd ir vērsts viņu skats un cik tuvu vai tālu no Debesu Tēva viņi jūtas. Aiciniet studentus, pētot Ap. d. 23.–26. nodaļu, meklēt patiesības, kas viņiem palīdzēs, kad viņi sajūt, ka ir attālinājušies no Dieva un Viņa svētībām.
Atgādiniet studentiem, ka Jeruzālemē Pāvils pie tempļa tika arestēts un vests jūdu vadoņu priekšā (skat. Ap. d. 21:30–33; 22:23–30). Rezumējiet Ap. d. 23:1–10, paskaidrojot, ka Pāvils tika šo jūdu vadītāju nopratināts un apcietināts.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ap. d. 23:11. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika, kamēr Pāvils bija cietumā. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
-
Ko cietumā Tas Kungs teica Pāvilam?
Atgādiniet studentiem par apsolījumu Ap. d. 18:9–10, ka Tas Kungs būs ar Pāvilu un aizsargās viņu, kamēr viņš darīs Tā Kunga darbu. Aiciniet studentus atzīmēt frāzi „Tas Kungs viņam piestājās” un pierakstīt Ap. d. 18:9–10 kā mijnorādi lappuses malā — līdzās 11. pantam.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo kopsavilkumu:
Ap. d. 23:12 – 25:27 mēs uzzinām, ka romiešu komandieris, kas arestēja Pāvilu, sūtīja viņu uz Cēzareju, lai neļautu jūdu grupējumam viņu nogalināt. Pāvils paziņoja par savu nevainību romiešu zemes pārvaldnieka Fēliksa priekšā. Kaut gan pārliecināts par Pāvila nevainību, Fēliks turpināja turēt Pāvilu apcietinātu divus gadus. Fēsts nomainīja Fēliksu kā romiešu komandieris Jūdejā. Ķēniņš Hērods Agripa, kurš pārvaldīja apgabalu, kas atradās uz ziemeļaustrumiem no Galilejas jūras, apciemoja Fēstu un vēlējās dzirdēt par Pāvila lietu. Pāvils tika vests ķēniņa Agripas priekšā.
Ap. d. 26. nodaļa
Pāvils atstāsta savu pievēršanos un liecina par Jēzu Kristu ķēniņam Agripam.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Ap. d. 26:4–11. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot to, kā Pāvils ķēniņam Agripam aprakstīja savu pagātni.
-
Kā Pāvils ķēniņam Agripam aprakstīja savu pagātni?
Paskaidrojiet, ka Pāvils atstāstīja savu vīziju par Glābēju. Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 26:16–18. Palūdziet pārējiem klasesbiedriem sekot līdzi, meklējot, kādā misijā Tas Kungs sūtīja Pāvilu pa ceļam uz Damasku.
-
Kādu uzdevumu Tas Kungs deva Pāvilam? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt frāzes, kas apraksta uzdevumu, ko Tas Kungs deva Pāvilam.)
Paskaidrojiet, ka vārds mantojums 18. pantā attiecas uz ieiešanu Dieva celestiālajā valstībā.
-
Kas var palīdzēt kādam novērsties no tumsības un Sātana ietekmes un pievērsties gaismai un Dieva baušļiem, un svētībām?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 26:19–23. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot, ko, pēc Pāvila teiktā, viņš bija mācījis gan jūdiem, gan citticībniekiem par to, kas tiem jādara, lai saņemtu 18. pantā minētās svētības. Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi” 20. pantā varētu nozīmēt — dzīvot taisnīgi, lai parādītu, ka patiesi esat nožēlojuši grēkus.
-
Saskaņā ar 20. pantu, ko Pāvils bija pamācījis gan jūdus, gan citticībniekus darīt?
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Ja mēs nožēlojam grēkus un pievēršamies Dievam …
-
Balstoties uz to, ko uzzinām 18. pantā, kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto izteikumu? (Apkopojiet studentu atbildes, pabeidzot uz tāfeles uzrakstīto teikumu, lai tas skanētu šādi: Ja mēs nožēlojam grēkus un pievēršamies Dievam, mēs varam pārvarēt Sātana varu mūsu dzīvē, saņemt savu grēku piedošanu un būt celestiālās valstības cienīgi.)
Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma (apsveriet iespēju izsniegt katram studentam šī izteikuma kopiju):
„Kad mēs grēkojam, mēs novēršamies no Dieva. Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs atkal pievēršamies Dievam.
Aicinājums — nožēlot grēkus — reti kad ir soda balss, bet drīzāk mīlošs lūgums apgriezties un no jauna vērsties pie Dieva [skat. Helamana 7:17]. Mūsu mīlošā Tēva un Viņa Vienpiedzimušā Dēla aicinājums ir, lai mēs būtu kas vairāk, lai mēs tiektos pēc cēlākas dzīves, lai mēs mainītos un justu laimi, kas gūstama no baušļu ievērošanas” („Nožēlojiet … lai Es varētu jūs dziedināt”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40. lpp.).
-
Saskaņā ar eldera Andersena teikto, ko mēs varam iegūt, ja nožēlojam grēkus un pievēršamies atpakaļ Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?
Turpinot studēt Ap. d. 26. nodaļu, aiciniet studentus meklēt, kas atturēja Fēstu un ķēniņu Agripu no grēku nožēlošanas, vēršanās pie Dieva un pievēršanās Jēzum Kristum. Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Lai pievērstos Jēzum Kristum …
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus kopā ar partneriem izlasīt Ap. d. 26:24–28. Lūdziet viņus noteikt un salīdzināt veidus, kā Fēsts un kā ķēniņš Agripa reaģēja uz Pāvila mācībām un liecību par Glābēju. Kamēr studenti kopā ar saviem partneriem lasa un apspriežas, pārzīmējiet uz tāfeles šo tabulu (neiekļaujiet zem virsrakstiem dotos apgalvojumus):
|
Reakcija uz Pāvila mācībām | |
|---|---|
|
Fēsts |
Ķēniņš Agripa |
|
Runāja skaļā balsī Teica, ka Pāvils bija traks Apsūdzēja Pāvilu, ka viņš ir traks |
Gandrīz tika pārliecināts kļūt par kristieti |
Pēc pietiekami ilga laika uzaiciniet vairākus studentus iznākt pie tāfeles un uzrakstīt, ko viņi ir sameklējuši (atbildēm vajadzētu līdzināties frāzēm no augstāk dotās tabulas).
-
Kā Fēsta reakcija pauž viņa viedokli par Pāvila mācībām? (Pievienojiet vārdu neticība pie studentu atbildēm — zem virsraksta „Fēsts”.)
-
Saskaņā ar 27. pantu, ko, pēc Pētera teiktā, viņš zināja par ķēniņu Agripu? (Pievienojiet frāzi ticēja praviešiem zem virsraksta „Ķēniņš Agripa”.)
-
Ko mēs varam mācīties no Agripas komentāra Pāvilam par Agripas daļējo interesi kļūt par kristieti (skat. 28. pants)? (Pievienojiet frāzi nevēlas pilnībā saistīties zem virsraksta „Ķēniņš Agripa”.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 26:29. Lūdziet, lai pārējie audzēkņi seko līdzi, meklējot, kā Pāvils atbildēja uz ķēniņa Agripas komentāru par to, ka viņš gandrīz tika pārliecināts būt par kristieti.
-
Ko Pāvils vēlēja ķēniņam un visiem tiem, kas bija dzirdējuši viņa mācības?
-
Kas, jūsuprāt, atturēja Fēstu no pievēršanās Jēzum Kristum?
-
Kas, jūsuprāt, atturēja ķēniņu Agripu no pievēršanās?
-
Ko mēs varam mācīties no Fēsta un ķēniņa Agripas par to, kas mums ir jādara, lai kļūtu pievērsti Jēzum Kristum? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Lai pievērstos Jēzum Kristum, mums ir jāizvēlas ticēt evaņģēlijam un jāapņemas pilnībā dzīvot pēc tā.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo principu, aiciniet kādu studentu nolasīt šo stāstu, kurā dalījās prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:
„Divi jauni brāļi stāvēja nelielas klints virsotnē, kas pacēlās pāri zila ezera tīrajiem ūdeņiem. Tā bija populāra niršanas vieta, un brāļi bieži bija runājuši par lēkšanu ūdenī — kā viņi bija redzējuši to darām citus.
Lai arī viņi abi gribēja ielēkt ūdenī, tomēr neviens no viņiem negribēja būt pirmais. Klints nemaz nebija tik augsta, bet šiem diviem jaunajiem zēniem katru reizi, kad tie liecās uz priekšu, lai paskatītos lejā, klints augstums šķita pieaugam, — un viņu drosme drīz vien pagaisa.
Beidzot viens no brāļiem ar vienu kāju uzkāpa uz klints nogāzes un apņēmīgi spēra soli uz priekšu. Taču tajā brīdī viņa brālis čukstēja: „Varbūt mums vajadzētu pagaidīt līdz nākamai vasarai?”
Taču inerce pirmo brāli jau stūma uz priekšu. „Brāli,” viņš atbildēja, „es esmu uzņēmies saistības!”
Viņš ar šļakatām ielēca ūdenī un ātri iznira ar uzvaras saucienu. Otrais brālis viņam tūlīt sekoja. Pēc tam viņi abi smējās par pirmā brāļa pēdējiem vārdiem, pirms viņš ienira ūdenī: „Brāli, es esmu uzņēmies saistības.”
Saistību uzņemšanās ir līdzīga ieniršanai ūdenī. Vai nu jūs esat uzņēmušies saistības, vai arī neesat. Vai nu jūs sperat soli uz priekšu, vai arī stāvat nekustīgi. Trešā varianta nav. …
Tie, kuri ir tikai daļēji uzņēmušies saistības, var sagaidīt, ka tikai daļēji saņems liecības, prieka un miera svētības. Debesu logi var būt tikai daļēji atvērti viņiem. …
Kaut kādā ziņā katrs no mums stāv izvēles priekšā, vērojot ūdeni no augšas. Mana lūgšana ir, lai mums būtu ticība spert soli uz priekšu, ar drosmi stāties pretī bailēm un šaubām un pateikt pašiem sev: „Es esmu uzņēmies saistības!”” („Brother, I’m Committed”, Ensign, 2011. g. jūl., 4.–5. lpp.).
-
Kādā veidā apņemšanās — dzīvot saskaņā ar evaņģēliju — ir līdzīga ieniršanai ūdenī?
-
Saskaņā ar prezidenta Uhtdorfa teikto, kāpēc ir svarīgi, ka esam pilnībā apņēmušies, nevis „daļēji uzņēmušies saistības” dzīvot saskaņā ar evaņģēliju?
-
Kādā veidā jūsu apņemšanās — dzīvot saskaņā ar kādu bausli vai evaņģēlija principu — ir palīdzējusi stiprināt jūsu pievēršanos Jēzum Kristum? (Jūs varētu dalīties ar kādu piemēru no jūsu dzīves.)
Aiciniet studentus savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās uzskaitīt baušļus un evaņģēlija principus, saskaņā ar kuriem viņi ir pilnībā apņēmušies dzīvot. Lūdziet viņus padomāt par evaņģēlija principiem, saskaņā ar kuriem viņi „gandrīz”, bet ne „pilnībā” ir apņēmušies dzīvot (skat. Ap. d. 26:29). Aiciniet studentus izvirzīt mērķi attiecībā uz to, ko viņi var darīt, lai palielinātu savu izpratni par kādu no šiem principiem un apņemšanos dzīvot saskaņā ar to. Mudiniet studentus lūgt, lai saņemtu palīdzību, kad viņi cenšas pieņemt Jēzu Kristu, pilnīgāk dzīvojot pēc evaņģēlija.
Apkopojiet Ap. d. 26:30–32, paskaidrojot, ka Fēsts un ķēniņš Agripa atzina Pāvilu par nevainīgu, un viņi būtu varējuši viņu atbrīvot, bet tādēļ, ka Pāvils savu lietu bija pārsūdzējis ķeizaram, viņiem vajadzēja sūtīt viņu uz Romu.
Noslēgumā pārskatiet un lieciniet par principiem, kas tika mācīti Ap. d. 23.–26. nodaļā.
Komentāri un skaidrojumi
Ap. d. 25:13. Kas bija Hērods Agripa?
Izmantojiet Svēto Rakstu ceļvedī blakus ierakstam „Hērods” atrodamo tabulu, kas parāda attiecības starp dažādiem Hērodu ģimenes locekļiem, kuri ir pieminēti Jaunajā Derībā.
„Hērods Agripa II (dēvēts arī par Marku Jūliju Agripu) bija septītais un pēdējais ķēniņš jūdu Hērodu dinastijā. Viņš pārvaldīja teritoriju uz ziemeļaustrumiem no Galilejas jūras apmēram no m.ē. 55. līdz 93. gadam. Viņš bija Hēroda Agripas I, kurš pieprasīja Jēkaba nāvi un apcietināja Pēteri, dēls (skat. Ap. d. 12:1–4); Hēroda Antipas, kurš sodīja Jāni Kristītāju ar galvas nociršanu, mazdēls (skat. Mateja 14:1–12); un Hēroda Lielā, kurš pavēlēja Betlēmē nogalināt zīdaiņus, mazmazdēls (skat. Mateja 2:16).
Agripas valdījums atradās uz ziemeļiem no Fēsta teritorijas. Agripa un viņa māsa Bernike apciemoja Fēstu Cēzarejā laikā, kad Pāvils tur bija apcietināts. Tādēļ, ka Agripa bija jūds un tādējādi bija zinošāks jūdu lietās nekā Fēsts, kurš bija romietis, Fēsts cerēja, ka Agripa varētu palīdzēt viņam saprast pret Pāvilu izvirzītās apsūdzības un arī palīdzēt uzrakstīt vēstuli ķeizaram (skat. Ap. d. 25:24–27; 26:3)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 326. lpp.).
Ap. d. 26:24. „Pāvil, tu esi traks, lielās zināšanas tevi padara traku!”
Pravietis Džozefs Smits salīdzināja vajāšanas, ko viņš pieredzēja pēc savas Pirmās vīzijas, ar apustuļa Pāvila pieredzēm (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:24–25). Gan Pāvils, gan Džozefs Smits redzēja Glābēju un dzirdēja Viņa balsi. Abi liecināja, ka ir redzējuši vīziju. Rezultātā abi tika vajāti un zaimoti, taču viņi palika uzticīgi savai liecībai par Jēzu Kristu. Papildus tam, ir daudz pierakstu par Džozefa Smita Pirmo vīziju, tieši tāpat kā ir daudz Pāvila vīzijas pierakstu par Glābēju (skat. Ap. d. 9:3–9; Ap. d. 22:6–11; Ap. d. 26:13–18). Neraugoties uz nelielām atšķirībām detaļās, daudzie pieraksti sasaucas būtiskā patiesībā par to, ka viņi abi redzēja un sarunājās ar Jēzu Kristu.
Ap. d. 26:28. „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.”
Kalpodams kā Septiņdesmitais, elders Brūss C. Heifens mācīja:
„Ja mums ir jāatdod viss, kas mums ir, tad atdot tikai gandrīz visu — ir nepietiekami. Ja mēs gandrīz ievērojam baušļus, mēs gandrīz saņemam svētības” („The Atonement: All for All”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 98. lpp.)
Prezidents Harolds B. Lī attiecināja ķēniņa Agripas vārdus uz Baznīcas locekļiem, kuri cenšas atrast ieganstu — neievērot baušļus:
„Kāds bīskaps izteica interesantu komentāru par to, ko viņš dēvēja par skumjākajiem, viņam zināmajiem, vārdiem, ko jebkad sacījis kāds, kas ieņem augstu amatu. Viņš lasīja vārdus no apustuļa Pāvila dienām, kad Pāvils ķēniņa Agripas priekšā sniedza spēcīgu liecību par savu pievēršanos. Ķēniņa Agripas atbilde bija: „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.” (Ap. d. 26:28.) Tad bīskaps teica: „Ķēniņš zināja patiesību, bet viņam pietrūka drosmes darīt to, kas būtu nepieciešams.” …
Un tad īsā, bet spēcīgā sprediķī bīskaps aprakstīja dažas lietas, ko viņš bija atklājis savā paša bīskapijā. „Atbildot uz Skolotāja aicinājumu — „Seko Man” (Marka 10:21), daži Baznīcas locekļi gandrīz,” viņš saka, „bet ne pavisam, saka: „Tu mani gandrīz pārliecini būt godīgam, bet man ir vajadzīga neliela palīdzība (krāpšanās), lai nokārtotu pārbaudes darbu.”” …
[Bīskaps turpina]: „Tu gandrīz mani pārliecini turēt Sabata dienu svētu, bet ir tik jautri svētdienā uzspēlēt bumbu.
Tu gandrīz pārliecini mani mīlēt manu kaimiņu, bet viņš ir nelietis; būt iecietīgam pret citu cilvēku viedokļiem, bet viņiem nepavisam nav taisnība; … veikt mājskološanu, bet šovakar ārā ir tik auksts un slapjš; maksāt desmito tiesu un ziedojumus, bet mums patiešām ir vajadzīgs jauns televizors. … gandrīz! Gandrīz! Gandrīz!”” (Conference Report, 1964. g. apr., 23.–24. lpp.)