Mājmācības stunda

Jēkaba 2. nodaļa – Pētera 1. vēstules 5. nodaļa (29. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājam

Ikdienas mājmācības stundu kopsavilkums

Tālāk dotais notikumu, doktrīnu un principu, ko studenti apguva, studējot Jēkaba 2. nod. – 1. Pētera 5. nod. (29. daļu), kopsavilkums jums nav jāmāca kā daļa no savas stundas. Šajā stundā, ko jūs mācīsiet, vajadzētu koncentrēties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena (Jēkaba vēstules 2.–3. nodaļa)

No Jēkaba mācībām šajās nodaļās studenti mācījās, ka Jēzus Kristus uzticīgie mācekļi mīl visus cilvēkus neatkarīgi no viņu apstākļiem un ka pat tad, ja sagrēkojam vienā lietā, esam vainīgi Dieva priekšā. Viņi arī uzzināja, ka patiesa ticība Jēzum Kristum atspoguļojas mūsu taisnīgajos darbos. Studējot Jēkaba mācības par mūsu vārdu kontrolēšanu, studenti atklāja, ka teiktā kontrolēšanas apgūšana var krasi ietekmēt mūsu dzīves un ka Dieva sekotāji cenšas pielietot savu valodu taisnīgos nolūkos, nevis lai izplatītu ļaunu.

2. diena (Jēkaba vēstules 4.–5. nodaļa)

Studējot šīs Jēkaba vēstules nodaļas, studenti iemācījās šos patiesos principus: ja mēs tuvosimies Dievam, Viņš tuvosies mums. Ja mēs zinām, kā rīkoties pareizi, bet to nedarām, mēs grēkojam. Ar ticības lūgšanu un priesterības spēku slimie var tikt dziedināti.

3. diena (Pētera 1. vēstules 1.–3. nodaļa)

Studējot Pētera mācības, studenti iemācījās šos patiesos principus: kaut mēs pieredzam grūtības, mēs gūstam prieku par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un svētībām, kuras Dievs mums ir apsolījis. Mūsu ticība Jēzum Kristum tiek pārbaudīta, mums uzticīgi pārvarot grūtības. Mēs esam pestīti caur Jēzus Kristus dārgajām asinīm. Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus dzīvoja bez grēka, Viņš varēja Sevi ziedot kā pilnīgu upuri par mums. Jēzus Kristus tika iepriekšordinēts būt par mūsu Glābēju. Dievs aicina Savus svētos būt nošķirtiem un atšķirīgiem no pasaules, lai citi varētu ievērot viņu piemēru un godināt Viņu. Mēs varam sekot Glābēja piemēram, pacietīgi pārvarot grūtības.

4. diena (Pētera 1. vēstules 3.–5. nodaļa)

No Pētera iedrošinājuma viņa laika svētajiem studenti mācījās, ka mums kā Jēzus Kristus sekotājiem vajadzētu censties vienmēr būt gataviem lēnprātībā un pazemībā aizstāvēt un dalīties savos uzskatos. Studenti arī iemācījās, ka evaņģēlijs tiek sludināts mirušajiem, lai viņiem būtu tāda pat iespējas, kā tiem, kuri evaņģēliju ir dzirdējuši mirstīgās dzīves laikā. Pēteris mācīja, ka Baznīcas vadītājiem ir pienākums mīlestībā un ar piemēru rūpēties un pārraudzīt Dieva ganāmpulku.

Ievads

Apustulis Jēkabs palīdzēja noskaidrot dažas radušās nesaskaņas svēto starpā par to, kas ir patiesa ticība. Viņš mācīja arī par saikni starp ticību un darbiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jēkaba 2:14–26

Jēkabs māca par ticības un darbu nozīmi mūsu glābšanā

Aiciniet, lai studenti iztēlojas, ka jauns vīrietis apzinās, ka ir grēkojis. Viņš tic Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai un Glābēja spējai viņu izglābt. Viņš saka, ka viss, kas viņam jādara, ir jātic, ka Tas Kungs viņam piedos, no savas puses nepieliekot nekādas citas pūles.

Aiciniet studentus apdomāt, vai ar šī jaunā vīrieša ticību ir pietiekami, lai viņa grēki tiktu viņam piedoti.

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jēkaba 2:14. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēkabs jautāja svētajiem par ticību.

• Ko Jēkabs vaicāja svētajiem par ticību?

• Par kāda veida darbiem, jūsuprāt, Jēkabs runāja?

Atgādiniet studentiem, ka, studējot stundu par Jēkaba vēstules 2. nodaļu, viņi mācījās, ka apustulis Jēkabs izlaboja nepatiesu mācību par ticību. Daži cilvēki bija sajaukuši ticību ar mutisku ticības apliecinājumu. Jēkaba 2:14 kontekstā Jēkabs lietoja jēdzienu darbi atšķirīgi no tā, kā to lietoja Pāvils. Kad Pāvils lietoja vārdu darbi, viņš atsaucās uz Mozus likuma darbiem. Kad Jēkabs lietoja vārdu darbi, viņš atsaucās uz nodošanās un taisnīguma darbiem.

Paskaidrojiet, ka Jēkabs izmantoja līdzību, lai ilustrētu atbildi uz savu jautājumu 14. pantā.

Aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā. Palūdziet vienam no studentiem tēlot ubagu, kurš lūdz pēc ēdiena, apģērba un pajumtes, kas nepieciešama izdzīvošanai. Aiciniet citu studentu tēlot kādu, kurš palīdzētu ubagam. Aiciniet trešo studentu nolasīt Jēkaba 2:15–16 un, kamēr tie tiek lasīti, palūdziet pirmajiem diviem studentiem attēlot to, kas aprakstīts šajos pantos.

• Kas bija nepareizi tajā rīcībā, kas tika vērsta pret ubagojošo studentu?

• Vai otra studenta atbilde būtu pietiekama, lai palīdzētu ubagam?

Aiciniet audzēkņus izlasīt Jēkaba 2:17–18, meklējot, ko Jēkabs mācīja par ticību. Atgādiniet viņiem, ka Jēkaba 2:17–18 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta.

• Ko, jūsuprāt, (17. pantā) nozīmē frāze: „Ticība, ja tai nav darbu, tā ir pati par sevi nedzīva”?

• Kā Jēkaba salīdzinājums par ubagu palīdz mums saprast šīs frāzes nozīmi?

• Saskaņā ar 17. pantu, ko Jēkabs mācīja par to, kas ir patiesa ticība Jēzum Kristum? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču viņiem būtu jāpauž līdzīgs princips: Patiesa ticība Jēzum Kristum atspoguļojas mūsu taisnīgajos darbos. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jēkaba 2:19–20. Džozefa Smita tulkojumā Jēkaba 2:19 ir teikts: „… arī ļaunie gari tic un dreb, tu neesi attaisnots, jo esi darījis sevi līdzīgu tiem.” Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus piemērus Jēkabs izmantoja, lai parādītu, ka ticēšana Dievam ne vienmēr nozīmē ticību Dievam.

• Kādus piemērus Jēkabs izmantoja, lai parādītu, ka ticēšana Dievam ne vienmēr nozīmē ticību Dievam?

Uzaiciniet kādu no studentiem nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Patiesa ticība koncentrējas uz To Kungu, Jēzu Kristu, un vienmēr vada uz taisnīgu rīcību. … Rīcība vien nav ticība Glābējam, bet rīcība saskaņā ar pareiziem principiem ir centrālā ticības sastāvdaļa. Tādējādi „ticība bez darbiem ir nedzīva” (Jēkaba 2:20)” („Lūgt ticībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 95.lpp.).

• Saskaņā ar eldera Bednāra teikto, kas ir „centrālā ticības sastāvdaļa”?

• Kāpēc ir svarīgi saprast, ka ticība Jēzum Kristum nozīmē — gan ticēt Viņam, gan rīkoties saskaņā ar pareiziem principiem?

Atgādiniet studentiem stundas sākumā doto piemēru par jauno vīrieti.

• Kā izpratne par to, ka ticība ietver sevī gan ticēšanu, gan rīcību, palīdz kādam, kurš tiecas pēc grēku piedošanas?

Apkopojiet Jēkaba 2:21–26, paskaidrojot, ka Jēkabs atsaucās uz Ābrahāmu un Rahābu kā diviem cilvēku piemēriem, kuru ticība Jēzum Kristum atspoguļojās viņu darbos. (Stāsts par drosmīgo sievieti Rahābu ir atrodams Jozuas 2:1–22.)

Aiciniet studentus pierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās par kādu reizi, kad viņi ar darbiem izrādījuši ticību Jēzum Kristum un to, kā viņi par to tika svētīti. Iedrošiniet studentus pievienot viņu liecības par Glābēju un to, kā viņi izrādīs šo ticību ar savu rīcību. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savā pierakstītajā ar pārējiem.

Aiciniet studentus lūgšanu pilniem padomāt, kā viņi var pilnīgāk izrādīt ticību Jēzum Kristum, Viņam paklausot. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem.

Nākamā daļa (Pētera 2. vēstule – Jūdas vēstule)

Pajautājiet studentiem, kāpēc, viņuprāt, cilvēki izvēlas grēkot, kaut arī tie zina, ka tas ir nepareizi. Aiciniet studentus nākamnedēļ, lasot Pētera 2. vēstuli līdz pat Jūdas vēstulei, meklēt patiesības, kas var palīdzēt viņiem atbildēt uz jautājumiem: Kā mēs varam izvairīties tikt nepatiesas mācības maldināti? Pēc Jāņa teiktā, kas izkliedēs bailes? Kā mēs varam paust savu mīlestību pret Dievu? Kādas dievišķās īpašības mums jāizkopj, lai mantotu mūžīgo dzīvi? Kāds brīdinājums tika dots par to, ar ko izvēlamies draudzēties?