144. stunda: Pētera 1. vēstules 1.–2. nodaļa

144. stunda

Pētera 1. vēstules 1.–2. nodaļa

Ievads

Pēteris rakstīja, lai stiprinātu svēto ticību, kamēr viņi cieta no spēcīgas Romas impērijas vajāšanas. Viņš uzsvēra, ka viņi ir tikuši izpirkti caur Jēzus Kristus asinīm, un atgādināja tiem par viņu dievišķo mantojumu, kas attiecās uz Dieva īpašuma ļaudīm. Pēteris pamācīja svētos slavināt Dievu cilvēku starpā un paciest ciešanas, kā to darīja Jēzus Kristus.

Norāde: Aplūkojiet sānjoslu „Iepriekšēja sagatavošanās”, lai sagatavotos 149. stundai.

Ieteikumi stundas mācīšanai

1. Pētera 1. nod.

Pēteris māca svētajiem par viņu iespējamo mantojumu un pārbaudījumu nozīmi

Parādiet vai uzzīmējiet tīģeļa attēlu un paskaidrojiet, ka tīģelis ir trauks, kurā metāli vai citas vielas tiek attīrītas, kas nozīmē, ka tās tiek uzkarsētas un izkausētas, lai atbrīvotos no netīrumiem un stiprinātu gala produktu.

Palūdziet kādam studentam nolasīt eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Apceļojot Baznīcu visā pasaulē, es redzu Baznīcas locekļus tiekam pārbaudītus ciešanu tīģelī” („Hyrum Smith: Firm As the Pillars of Heaven”, Ensign, 1995. g. nov., 9. lpp.).

Ko, jūsuprāt, elders Balards domāja, sakot „ciešanu tīģelī”? (Dzīves izaicinājumi un grūtības.)

Paskaidrojiet, ka Pēteris savu pirmo vēstuli rakstīja, stiprinot un iedrošinot svētos, kad tie pieredzēja ciešanu tīģeli. Paskaidrojiet, ka līdz aptuveni 64. g. m. ē., ap to laiku, kad Pēteris rakstīja šo vēstuli, romiešu valdība lielākoties bija iecietīga pret kristietību. Tā paša gada jūlijā ugunsgrēks iznīcināja lielu daļu Romas. Daži ievērojamākie romieši apsūdzēja kristiešus par ugunsgrēka izraisīšanu. Tas visā Romas impērijā izraisīja spraigu kristiešu vajāšanu. Nereti kristiešu pieredzēto vajāšanu īstenoja viņu kādreizējie draugi un kaimiņi.

Studējot 1. Pētera 1. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesības, kas varētu viņiem palīdzēt palikt uzticīgiem laikā, kad tie tiek pārbaudīti ciešanu tīģelī.

Apkopojiet 1. Pētera 1:1–2, paskaidrojot, ka Pēteris uzrunāja svētos romiešu provincēs Mazāzijā (mūsdienu Turcijā) un atgādināja viņiem, ka viņi ir izraudzīti ļaudis, kas nozīmē, ka viņi tika izraudzīti, lai saņemtu īpašas svētības, ja dzīvos uzticīgi.

Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Pētera 1:3–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris atgādināja svētajiem par Kristus paveikto un kādas svētības tika apsolītas svētajiem.

Kādas svētības svētie saņemtu, ja paliktu uzticīgi Jēzus Kristus evaņģēlijam?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Pētera 1:6 un palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, kāda bija svēto atbilde uz apsolītajām svētībām. Paskaidrojiet, ka vārds pārbaudījumi 6. pantā attiecas uz grūtībām un likstām.

Kā svētie atbildēja uz apsolītajām svētībām? (Viņi līksmojās.)
Ko mēs varam mācīties no 3.–6. pantam? (Studentiem būtu jāsaskata šāds vai līdzīgs princips: Kaut mēs pieredzam grūtības, mēs gūstam prieku Jēzus Kristus veiktajā izpirkšanā un svētībās, kuras Dievs mums ir apsolījis.)
Kā mēs varam priecāties savu pārbaudījumu laikā, atceroties Deiva apsolītās svētības?

Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Pētera 1:7–9. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris mācīja par svēto ticības pārbaudījumu.

Saskaņā ar 1. Pētera 1:7, ar ko Pēteris salīdzina svēto ticības pārbaudījumu?
Kā mūsu pārbaudītā ticība varētu tikt pielīdzināta zeltam? (Ticība, kas tikusi pārbaudīta, ir vērtīga — gluži kā zelts. Tomēr ticība ir vērtīgāka par zeltu, jo zelts ir iznīcīgs [7. pants], bet ticība Jēzum Kristum ved uz pestīšanu [skat. 9. pantu], kas ir mūžīga. Turklāt zelts tiek attīrīts ar uguni. Līdzīgi mūsu ticība Jēzum Kristum tiek pārbaudīta, ja mēs uzticīgi pārvaram grūtības. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kurš paskaidroja, kā mēs varam palikt nelokāmi un nesatricināmi sava ticības pārbaudījuma laikā:

„Kā palikt „[nelokāmiem un nesatricināmiem]” [Almas 1:25] ticības pārbaudījuma laikā? Gremdējieties tajā, kas palīdzēja izveidot jūsu ticības kodolu, — izrādiet ticību Kristum, lūdziet, apdomājiet Rakstus, nožēlojiet grēkus, turiet baušļus un kalpojiet citiem.

Sastopoties ar ticības pārbaudījumu, — lai ko jūs darītu, neatkāpieties no Baznīcas! Sevis attālināšana no Dieva valstības ir līdzīga pazemes patvertnes pamešanai, kad jūs redzat tuvojamies viesuļvētru” („Jūsu ticības pārbaudījums”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 40. lpp.).

Ko elders Andersens norādīja mums darīt savu ticības pārbaudījumu laikā?
Kāpēc, jūsuprāt, mums ir svarīgi darīt šīs lietas, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta?

Uzsveriet, ka daži svētie, kuriem Pāvils rakstīja, iespējams, laikā, kad viņi pieredzēja reliģisko vajāšanu, tika kārdināti atmest savu ticību. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 1. Pētera 5:13–17 un pievērst uzmanību Pētera pamudinājumiem svētajiem — uzticīgi izturēt viņu grūtības. Jūs varat iedrošināt studentus pasvītrot to, ko atraduši.

Kā Pēteris mudināja svētos rīkoties?
Kā šis Pētera padoms varēja palīdzēt viņiem uzticīgi pārvarēt viņu pārbaudījumus?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Pētera 1:18–21. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot papildu patiesos principus, kurus Pēteris mācīja svētajiem, lai palīdzētu viņiem izturēt viņu pārbaudījumus un neatmestu ticību.

Kādus patiesus principus šajos pantos Pēteris māca svētajiem? (Lai gan studenti varētu izteikties dažādi, tiem būtu jāatpazīst šāds patiess princips: Mūs izpērk Jēzus Kristus izlietās asinis. Jēzus Kristus dzīvoja bez grēka, Viņš varēja Sevi ziedot kā pilnīgu upuri par mums. Jēzus Kristus tika iepriekšordinēts būt par mūsu Glābēju.)
Kā šo patieso principu atcerēšanās ir palīdzējusi svētajiem uzticīgi pārvarēt viņu pārbaudījumus?

Lai palīdzētu studentiem sajust 1. Pētera 1. nodaļā sameklēto patieso principu nozīmīgumu, aicini viņus padomāt par kādu reizi, kad viņi paši vai kāds, kuru viņi pazīst, izvēlējās pārvarēt pārbaudījumu ar ticību Jēzum Kristum. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē ar pārējiem.

Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt, lai paliktu uzticīgi, kad viņi tiek pārbaudīti ciešanu tīģelī.

Apkopojiet 1. Pētera 1:22–25, paskaidrojot, ka Pēteris iedrošināja svētos mīlēt citam citu un atcerēties, ka viņi ir atdzimuši, pieņemot Dieva vārdu, kas paliek mūžīgs.

1. Pētera 2:1–12

Pēteris uzsver svēto pienākumus

Kā Baznīcas locekļi atšķiras no pasaules?
Ar kādiem izaicinājumiem mēs saskaramies, būdami atšķirīgi?

Lūdziet studentus, pētot 1. Pētera 2. nodaļu, sameklēt patiesu principu, kas stiprinās viņu, Tā Kunga Baznīcas locekļu, vēlmi atšķirties no pasaules.

Apkopojiet 1. Pētera 2:1–8, izskaidrojot, ka, atbilstoši Pētera mācītajam, svētie ir kā dzīvie akmeņi un ka Jēzus Kristus ir uzticīgo stūrakmens jeb pamats. Bet tiem, kas ir nepaklausīgi, Viņš ir kā klupšanas akmens un par „piedauzību” (8. pants), kas nozīmē, ka viņi apvainojas uz Viņu.

Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Pētera 2:9–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Pēteris raksturoja uzticīgos svētos.

Kā Pēteris raksturoja uzticīgos svētos?

Uzsveriet, ka vārdi Dieva īpašums 9. pantā tika tulkoti no grieķu vārda, kas nozīmē — iegādāts jeb saglabāts, un atbilst ebreju vārdam, kas izmantots 2. Mozus 19:5, norādot uz to, ka Dieva derības ļaudis ir Viņa īpašumā un ir Viņam ļoti vērtīgi (skat. 1. Pēt. 2:9 ).

Kā vārdi, kurus Pēteris izmantoja, lai aprakstītu svētos 9.–10. pantā, palīdzēja viņiem būt drosmīgiem, kad viņi pieredzēja reliģisko vajāšanu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Pētera 2:11–12. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris lūdza svētajiem darīt kā Dieva īpašumam. Paskaidrojiet, ka Pēteris dēvēja svētos par „svešiniekiem” un „piedzīvotājiem” vai nu tāpēc, ka viņi dzīvoja starp cilvēkiem, kuri savā kultūrā un reliģijā atšķīrās no svētajiem, vai arī tāpēc, ka viņi atradās tālu no savām debesu mājām, uz laiku dzīvojot kā mirstīgie.

Saskaņā ar 11. pantu, ko Pēteris ieteica svētajiem darīt, lai būtu nošķirti no pasaules?
Saskaņā ar 12. pantu, kāda veida ietekmi svētie, esot Dieva īpašums un Dieva izraudzītie, varētu atstāt uz citiem?
Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no Pētera par to, ko Dievs aicina savus svētos darīt? (Studentiem būtu jāsaskata šāds vai līdzīgs princips: Dievs aicina savus svētos būt nošķirtiem un atšķirīgiem no pasaules, lai citi varētu ievērot viņu piemēru un godināt Viņu.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt māsas Eleinas S. Daltones, agrākās vispārējās Jauno sieviešu biedrības prezidentes, izteikumu:

„Ja jūs vēlaties ietekmēt pasauli, jums jāatšķiras no pasaules” („Now Is the Time to Arise and Shine!” Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 124. lpp.).

Kā jūsu izvēle — būt nošķirtiem un atšķirīgiem no pasaules — ir pozitīvi ietekmējusi citus vai palīdzējusi viņus vadīt pie Dieva?

Aiciniet studentus padomāt, ko viņi var darīt labāk, lai būtu nošķirti un atšķirīgi no pasaules un būtu piemērs citiem. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar pamudinājumiem, kurus viņi varētu saņemt.

1. Pētera vēstules 2:13–25

Pēteris pamāca svētos izturēt ciešanas, kā to darīja Glābējs.

Apkopojiet 1. Pētera 2:13–18, paskaidrojot, ka Pēteris mācīja svētos pakļauties likumiem un valsts varai, kura pār tiem valda (tai skaitā romiešu imperatoram, kurš ierosināja viņu vajāšanu; skat. arī M&D 58:21–22). Viņš iedrošināja tos, kuri cieta grūtības kā kalpotāji, panest savas ciešanas ar pacietību un atcerēties, ka Dievs zina par viņiem.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Pētera 2:19–20. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Pētera padomu svētajiem par to, kā viņiem vajadzētu panest ciešanas.

Kāds bija Pētera padoms svētajiem par to, kā pastāvēt viņu ciešanās?

Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 1. Pētera 2:21–25, meklējot Pētera aprakstu par to, kā Jēzus Kristus atbildēja uz vajāšanām.

Kā Kristus atbildēja uz vajāšanām?
Saskaņā ar 21. pantu, kāds bija viens no iemesliem, kādēļ Glābējs cieta mūsu dēļ?
Kādu patiesu principu varam atpazīt 21.–25. pantā? (Studentiem būtu jāatpazīst šāds princips: Mēs varam sekot Glābēja piemēram, pacietīgi pārvarot pārbaudījumus.)

Dalieties savā liecībā par Glābēju un aiciniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt labāk, lai sekotu Viņa piemēram, pacietīgi pārvarot pārbaudījumus.

Komentāri un skaidrojumi

1. Pētera 1:6–8. „Lai jūsu pārbaudītā ticība … izrādītos teicama, slavējama un godājama”

Elders Orsons F. Vitnijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja par to, ko varam gūt no šīs dzīves pārvarētajiem pārbaudījumiem:

„Nevienas sāpes, ko mēs izciešam, nevienas likstas, ar kurām saskaramies, neiet zudumā. Tās veicina tādu īpašību attīstīšanu un pilnveidošanu kā pacietība, ticība, gara spēks un pazemība. Viss, ko mēs izciešam un izturam, it īpaši, ja mēs izturam pacietīgi, nostiprina mūsu raksturu, šķīsta mūsu sirdis, paplašina mūsu dvēseles un dara mūs maigākus un žēlsirdīgākus, cienīgākus, lai sauktos par Dieva bērniem, … un tieši caur bēdām un ciešanām, smagu darbu un nelaimēm mēs gūstam tās mācības, kuras esam nākuši šeit iegūt un kuras padarīs mūs līdzīgākus mūsu Tēvam un Mātei debesīs” (Spensers V. Kimbals, Faith Precedes the Miracle [1972], 98. lpp.).

1. Pētera 2:18–25. Jēzus Kristus rādīja piemēru, kā mums vajadzētu izturēt ciešanas

Elders Aleksandrs B. Morisons no Septiņdesmitajiem mācīja:

„Pēteris, dižais apustulis, kurš pats izcieta mocekļa nāvi (skat. Jāņa 21:18–19), atzina, ka dievišķais atalgojums ir saistīts ar pacietīgām ciešanām Kristus dēļ, bet maz slavas gūstam, ja ciešam mūsu pašu grēku rezultātā. Viņš rakstīja: „Tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams. Jo kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet, ja jūs, labu darīdami, cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk.” (1. Pētera 2:19–20.) Ja mēs izciešam nepelnītas ciešanas, mēs attīstām Kristum piemītošās īpašības, kas pilnveido mūsu dvēseles un ved mūs tuvāk Viņam” (Feed My Sheep: Leadership Ideas for Latter-day Shepherds, 1992. g., 166. lpp.).