Romiešiem 8. nodaļa – 1. korintiešiem 6. nodaļa (21. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājam

Ikdienas mājmācību stundu kopsavilkums

Šo notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Romiešiem 8.–16. nod. un 1. korintiešiem 1.–6. nod. (21. daļu), nav paredzēts mācīt jūsu stundā. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena: Romiešiem 8.–11. nod.

Balstoties uz mācībām par miesas un Gara tieksmēm, ko Pāvils sniedza romiešu svētajiem, studenti uzzināja: ja mēs sekojam Svētā Gara ietekmei, mēs varam pārvarēt miesīgā cilvēka tieksmi grēkot. Studenti arī atklāja šādas patiesās mācības: Ja mēs esam uzticīgi Dieva derības bērni, mēs varam kļūt par Jēzus Kristus līdzmantiniekiem visam tam, kas pieder Debesu Tēvam. Ja mēs mīlam Dievu, visas lietas strādās kopā mūsu labumam. Pateicoties Jēzum Kristum, mēs varam pārvarēt visus mirstīgās dzīves izaicinājumus un likstas. Ja mēs pieņemam Jēzu Kristu un paklausām Viņa evaņģēlijam, mēs varam saņemt Dieva derību svētības un tapt izglābti.

2. diena: Romiešiem 12.–16. nod.

Lasot Romiešiem 12.–13. nod., studenti atklāja, ka Dievs sagaida, lai mēs veltītu savu dzīvi Viņam un nepakļautos pasaules tendencēm, un, šādi darot, mēs varēsim vairāk līdzināties Jēzum Kristum. Studējot Romiešiem 14.–15. nod., studenti uzzināja, ka gadījumos, kas nav saistīti ar konkrētiem baušļiem, mums ir jāatturas no citu cilvēku izvēļu kritizēšanas un jādomā par to, kā mūsu izvēles ietekmē citus. Studenti arī uzzināja, ka Svētie Raksti tika sarakstīti, lai mūs mācītu un sniegtu mums cerību.

3. diena: 1. korintiešiem 1.–2. nod.

Vēstulē Korintas svētajiem Pāvils minēja savas bažas un jautājumus. Balstoties uz to, ko viņš rakstīja, studenti uzzināja, ka Tas Kungs sagaida, ka mēs, svētie, būsim vienoti un novērsīsim šķelšanos un strīdus, un to, ka mēs varam uzzināt un izprast Dieva lietas tikai caur Svēto Garu.

4. diena: 1. korintiešiem 3.–6. nod.

Šajā stundā audzēkņi turpināja studēt Pāvila vēstuli Korintas svētajiem. No Pāvila vārdiem studenti apguva šādas patiesās mācības: Lai gan mēs varam palīdzēt citiem mācīties par Jēzus Kristus evaņģēliju, cilvēki tiek pievērsti ar Svētā Gara spēku. Tas Kungs mūs tiesās taisnīgi, jo Viņš zina visas lietas, arī mūsu sirds domas un vēlmes. Ja mēs izvēlamies veidot tuvas attiecības ar tiem, kuri labprāt grēko, mūs var ietekmēt viņu ļaundarības.

Ievads

Šī stunda var palīdzēt studentiem saprast, kā izvairīties no grēka, kas atrodas viņiem visapkārt. Tāpat viņi arī uzzinās to, kāpēc ir svarīgi saglabāt savus ķermeņus šķīstus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

1. korintiešiem 6. nodaļa

Pāvils māca svētajiem par vienotību un Šķīstības likumu

Uz tāfeles uzzīmējiet augļu trauku ar vienu svaigu augli tajā, bet pārējiem — sapuvušiem. Aiciniet studentus padomāt, vai viņi kādreiz ir prātojuši, kā izvairīties no grēka, kas atrodas viņiem visapkārt.

Studējot 1. korintiešiem 6. nod., aiciniet studentus uzmeklēt tos apustuļa Pāvila mācītos patiesos principus, kas palīdzēs viņiem dzīvot taisnīgi — par spīti apkārt valdošajai ļaunuma ietekmei.

Rezumējiet 1. korintiešiem 6:1–8, paskaidrojot, ka Pāvils sniedza Korintas svētajiem padomu — taisnīgi atrisināt strīdus savā starpā, nevis uzreiz griezties pilsoņu tiesās.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:9–11. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, no kādām korintiešu grēcīgajām paražām, saskaņā ar Pāvila mācīto, Baznīcas locekļiem ir jāizvairās.

No kāda veida grēcīgās uzvedības Pāvils māca Baznīcas locekļiem izvairīties?
Saskaņā ar 1. korintiešiem 6:11, ko Pāvils atgādināja svētajiem par viņiem pašiem? (Daudzi Korintas pievērstie piekopa šādu grēcīgu uzvedību pirms pievienošanās Baznīcai, taču viņi nožēloja grēkus un tika attīrīti no grēkiem.)

Paskaidrojiet, ka senatnē Korinta bija iemantojis netikumības slavu, un daudzi korintieši sludināja ideju, ka mūsu ķermeņi tika radīti baudas gūšanai. Rezumējiet 1. korintiešiem 6:12, Džozefa Smita tulkojumu, paskaidrojot, ka Pāvila mācība apgāza uzskatu, ka labais un sliktais nepastāv.

Kā Korintā esošās idejas un paražas līdzinās tendencēm, ko redzam mūsdienu pasaulē?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:13. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot Pāvila mācību par to, ar kādu nodomu mums ir dots ķermenis.

Ko Pāvils mācīja par mūsu ķermeni? (Lai gan daudzi korintieši acīmredzami ticēja, ka ķermenis tika radīts vien fiziskas baudas gūšanai, Pāvils laboju šo uzskatu, mācot, ka mūsu ķermenis tika radīts, lai piepildītu Tā Kunga nodomus.)

Rezumējiet 1. korintiešiem 6:14–17, paskaidrojot, ka tie, kas pievienojas Baznīcai, kļūst vienoti ar Kristu kā garīgās Viņa ķermeņa „daļas”. Pāvils arī paskaidroja: tie, kas nav seksuāli šķīsti nevar pastāvēt garīgās attiecībās ar Jēzu Kristu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:18. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils mācīja Korintas svētajiem rīkoties. (Jūs varētu arī norādīt, ka 1. korintiešiem 6:18 Džozefa Smita tulkojumā frāze „ārpus miesas” ir aizstāta ar frāzi „pret Kristus miesu”.)

Kā Pāvils mācīja Korintas svētajiem rīkoties?
Kādu patiesu principu Pāvils mācīja par tiem, kas nododas netiklībai? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt 18. pantā vārdus, kas māca šo patieso principu: Tie, kas nododas netiklībai, grēko pret paša miesu.)

Paskaidrojiet, ka Pāvils tālāk mācīja, kāpēc netiklība jeb seksuālā nešķīstība ir grēks „pie savas paša miesas”.

Atgādiniet studentiem, ka 1. korintiešiem 6:19–20 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:19. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kam Pāvils pielīdzināja mūsu ķermeni.

Kam Pāvils pielīdzināja mūsu ķermeni?

Parādiet tempļa attēlu.

Ar ko templis atšķiras no jebkuras citas ēkas?
Kā jūs rezumētu 19. pantā mācīto patieso principu? (Lai gan studenti varētu to formulēt citiem vārdiem, viņiem būtu jāatpazīst šāda mācība: Mūsu ķermenis ir Dieva templis, kur var mājot Svētais Gars.)
Kā, izpratne par to, ka mūsu ķermenis ir templis, ietekmē mūsu izturēšanos pret savu un citu ķermeni?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā vēl izpratnei par to, ka mūsu ķermenis ir Dieva templis, vajadzētu ietekmēt mūsu izturēšanos pret to.

„Atzīstot šīs patiesības [no 1. korintiešiem 6:19–20] … , mēs noteikti nebojātu savu ķermeni ar tetovējumiem vai novājinātu to ar narkotikām, vai arī aptraipītu to, neievērojot seksuālo šķīstību, pārkāpjot laulību vai esot izaicinoši savā izskatā. … Tā kā mūsu ķermenis ir darbarīks mūsu garam, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs par to rūpētos pēc iespējas labāk. Mums vajadzētu ziedot tā spēkus kalpošanai un Kristus darba virzīšanai” („Pārdomas par svētu ziedošanos Dievam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 17. lpp.).

Ko, jūsuprāt, Pāvils domāja, sakot, „jūs nepiederat sev pašiem” 1. korintiešiem 6:19?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 6:20. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāpēc mūsu ķermeņi nepieder mums pašiem.

Kuras frāzes norāda uz to, ka mūsu ķermenis nepieder mums pašiem? (Paskaidrojiet, ka „dārgi atpirkti” nozīmē — pestīti caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.)
Kā jūs rezumētu 19.–20. pantā ietverto patieso principu? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, palīdziet viņiem atpazīt šo patieso principu: Tā kā mēs tikām atpirkti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, mūsu ķermeņi nepieder mums pašiem.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Lūdzu, nekad nesakiet: „Kam tas nodara pāri? Kāpēc gan nevarētu būt nedaudz brīvības? Es varu grēkot tagad un nožēlot vēlāk.” Lūdzu, neesiet tik muļķīgi un nežēlīgi. Jūs nevarat nesodīti „Dieva Dēlu sist krustā” [skat. Ebrejiem 6:6]. „Sargaities no netiklības!” [1. korintiešiem 6:18] Pāvils raksta, „nedz [dariet] ko līdzīgu tam” [M&D 59:6, slīpraksts pievienots] — tā ir teikts Mācībā un Derībās. Kāpēc? Viens no iemesliem ir tās neaptveramās ciešanas gan miesā, gan garā, kuras izcieta pasaules Glābējs, lai mēs varētu sargāties [īpaši skat. Mācību un Derības 19:15–20]. Mēs Viņam par to esam ko parādā. Patiesi, mēs esam Viņam par to visu parādā” („Personal Purity”, Ensign, 1998. g. nov., 76. lpp.).

Kā zināšanas par to, ka mūsu ķermenis nepieder mums pašiem, ietekmē izvēles, ko veicam attiecībā uz mūsu ķermeni?

Vērsiet studentu uzmanību uz tāfeli, kur atrodas attēls ar svaigo augli un sapuvušiem augļiem tam apkārt.

Kā izpratne par šīm patiesajām mācībām attiecībā uz mūsu ķermeni palīdz mums palikt šķīstiem, kad esam ļaunuma ieskauti?

Lieciniet par pārrunātajām, patiesajām mācībām. Aiciniet studentus apdomāt iespaidus vai pamudinājumus, kurus viņi šajā stundā sajuta, un rīkoties atbilstoši tiem.

Nākamā daļa (1. korintiešiem 7.–14. nodaļa)

Paskaidrojiet studentiem, ka Debesu Tēvs ir devis katram no viņiem vismaz vienu garīgo dāvanu. Studējot nākamo daļu, aiciniet viņus uzmeklēt, kādas ir dažas no garīgajām dāvanām, ko Debesu Tēvs sniedz Saviem bērniem. Pastāstiet viņiem, ka apustulis Pāvils mācīja: pat ja viņš atdotu visu, kas viņam pieder, lai pabarotu nabagos un atdotu savu ķermeni sadegšanai, bet viņam nebūtu vienas konkrētas garīgās dāvanas, viņš nebūtu nekas. Aiciniet studentus padomāt par to, kādas dāvanas viņiem ir dotas.