141. stunda: Jēkaba vēstules 2. nodaļa

141. stunda

Jēkaba vēstules 2. nodaļa

Ievads

Jēkabs iedrošināja svētos sniegties pretī apspiestajiem un mācīja, ka patiesiem Jēzus Kristus sekotājiem nevajag bagātniekus vērtēt augstāk nekā nabagos. Jēkabs arī mācīja par saistību starp ticību un darbiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jēkaba 2:1–13

Jēkabs māca Kristus sekotājiem neizrādīt īpašāku labvēlību bagātniekiem

Nejauši izvēlieties kādu studentu un iedodiet viņam vai viņai nelielu našķi. Pastāstiet klases dalībniekiem, ka iemesls, kāpēc jūs iedevāt šim studentam našķi, ir patvaļīgi izvēlēts (piemēram, tāpēc ka šis students ir uzvilcis jūsu mīļākās krāsas drēbes vai tāpēc ka viņš vai viņa ir atnesuši uz klasi kādu noteiktu priekšmetu).

Kā mana izturēšanās pret šo studentu liek jums pārējiem justies?
Kāpēc cilvēki dažreiz kādam izrāda īpašāku labvēlību?

Aiciniet studentus padomāt par kādu citu gadījumu, kad viņi ir redzējuši, ka pret kādu izturas labāk nekā pret pārējiem, un lai viņi padomā, kā tas lika viņiem juties.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jēkaba 2:1–4. Palūdziet šim studentam arī izlasīt no Svēto Rakstu ceļveža Džozefa Smita tulkojumu Jēkaba 2:1. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, par ko Jēkabs brīdināja svētos.

Par ko Jēkabs brīdināja svētos?

Norādiet, ka „šķirot cilvēkus” (Džozefa Smita tulkojums, Jēkaba 2:1) nozīmē — parādīt lielāku labvēlību kādam atsevišķam cilvēkam vai cilvēku grupai, kamēr citi tiek noniecināti viņu apstākļu vai īpatnību dēļ.

Kādus piemērus Jēkabs min par nevienlīdzīgu izturēšanos?
Kādi piemēri ir sastopami mūsdienās, kad kāds izrāda lielāku labvēlību atsevišķiem cilvēkiem, kamēr noniecina citus viņu apstākļu vai īpatnību dēļ?

Sniedziet Jēkaba 2:5–7 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Jēkabs turpināja nosodīt svētos, kuri izrādīja īpašāku labvēlību bagātniekiem. Viņš mācīja viņiem, ka Dievs ir izredzējis nabadzīgos par bagātniekiem ticībā un Viņa valstības mantiniekiem. Jēkabs arī atgādināja svētajiem, ka tie bija bagātnieki, kas viņus apspieda un zaimoja To Kungu.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Jēkaba 2:8, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs atgādināja svētajiem darīt, kas palīdzētu viņiem novērst nevienlīdzīgu izturēšanos.

Ko Jēkabs atgādināja svētajiem darīt?
Kāpēc, jūsuprāt, šis bauslis tiek nosaukts par „ķēnišķīgo likumu”? (Jēkaba 2:8.)
Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā uzticīgie Jēzus Kristus mācekļi izturas pret cilvēkiem? (Studenti varētu izteikties ar citiem vārdiem, tomēr viņiem vajadzētu atpazīst principu, kas līdzinās šim: Uzticīgie Jēzus Kristus mācekļi mīl visus cilvēkus, neskatoties uz viņu apstākļiem. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kādā veidā Glābējs, kalpojot Savas mirstīgās dzīves laikā, bija paraugs tam, kā mīlēt citus, neskatoties uz viņu apstākļiem?

Aiciniet studentus padomāt par kādu, kurš cenšas mīlēt visus cilvēkus. Palūdziet dažiem studentiem dalīties ar pārējiem klases dalībniekiem, par kuru cilvēku viņi iedomājās un kāpēc.

Aiciniet studentus padomāt, kā viņi izturas pret līdzcilvēkiem. Mudiniet viņus meklēt iespējas sekot Glābēja paraugam, mīlot citus.

Pēc tam, kad viņi ir dzirdējuši Jēkaba mācības par to, ka ir jāmīl visi cilvēki, aiciniet studentus iedomāties šādu situāciju, kurā viņi dzird kādu sakām, ka tas nav tik būtiski, ja mēs izrādām kādam lielāku labvēlību, kamēr noniecinām citus. Šis cilvēks arī saka, ka ir daudz sliktākas lietas, kuras iespējams pastrādāt.

Kādas problēmas var parādīties, ja ir šādi uzskati?

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jēkaba 2:9–10. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kāpēc tā ir nopietna lieta — necensties mīlēt visus cilvēkus, neskatoties uz viņu apstākļiem.

Kāpēc tā ir nopietna lieta — necensties mīlēt visus cilvēkus, neskatoties uz viņu apstākļiem?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Jēkaba mācībām šajos pantos? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, tomēr pārliecinieties, ka viņi atpazīst patieso principu, kas līdzinās šim: Pat ja mēs pārkāpjam tikai vienu bausli, mēs kļūstam vainīgi Dieva priekšā.)
Saskaņā ar Jēkaba 2:10, kādas ir mūžīgās sekas tam, ka tiek pārkāpts kaut vai tikai viens Dieva bauslis? (Mēs kļūstam vainīgi, it kā būtu „noziegušies pret visiem”, tādējādi kļūstot netīri, un tāpēc nevaram dzīvot kopā ar Dievu [1. Nefija 10:21].)
Kāpēc mums vēl var būt cerība, pat ja nepaklausība Dievam padara mūs netīrus, lai dzīvotu kopā ar Dievu?

Palūdziet kādam studentam nolasīt šo prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:

„Taču viss nav zudis.

Dieva labvēlība ir mūsu dižā un mūžīgā cerība.

Caur Jēzus Kristus upuri žēlastības iecere apmierina taisnības prasības [skat. Almas 42:15] „un dod cilvēkiem iespēju, lai tiem varētu būt ticība grēku nožēlošanai” [Almas 34:15].

Mūsu grēki, lai arī tie būtu kā purpurs, var atkal kļūt balti kā sniegs [skat. Jesajas 1:18]. Pateicoties tam, ka mūsu mīļotais Glābējs „Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem”, [1. Timotejam 2:6] mums tiek nodrošināta ieeja Viņa mūžīgajā valstībā [skat. 2. Pētera 1:11]” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 108. lpp.).

Kas mums jādara, lai būtu cienīgi ieiet Tā Kunga valstībā caur Jēzus Kristus Izpirkšanu?
Kā šis princips, kuru mēs atpazinām 10. pantā, var mums palīdzēt daudz pilnīgāk novērtēt Jēzus Kristus Izpirkšanu?

Sniedziet Jēkaba 2:11–13 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Jēkabs sniedza piemēru principam, kurš tika mācīts 10. pantā. Pēc tam viņš mudināja ticīgos izturēties pret citiem ar žēlsirdību, jo tie, kas neparāda citiem žēlsirdību, tiks tiesāti bez žēlsirdības.

Jēkaba 2:14–26

Jēkabs māca par to, kādu lomu spēlē ticība un darbi mūsu pestīšanā

Aiciniet studentus iztēloties kādu jaunieti, kurš apzinās, ka ir grēkojis. Viņš tic Jēzus Kristus Izpirkšanai un Glābēja spējai viņu izglābt. Viņš apgalvo, ka viss, kas viņam jādara, ir jātic un Tas Kungs viņam piedos bez nekādas citas piepūles no viņa puses.

Aiciniet studentus padomāt, vai šāda jaunieša ticība vien ir pietiekoša viņam, lai viņa grēki tiktu piedoti.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jēkaba 2:14. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs jautāja svētajiem par ticību.

Ko Jēkabs jautāja svētajiem par ticību?
Jūsuprāt, uz kādiem darbiem Jēkabs norādīja?

Paskaidrojiet, ka Jēkabs centās izlabot nepatiesus pieņēmumus par ticību. Daži cilvēki nebija pareizi sapratuši ticību, domājot, ka tā ir savas reliģiskās pārliecības vienkārša, mutiska izpausme. Šajā rakstvietā, Jēkaba 2:14, Jēkabs izmantoja terminu darbi citā kontekstā, nekā to izmantoja apustulis Pāvils. Kad Pāvils izmantoja terminu darbi, viņš to attiecināja uz Mozus bauslības darbiem. Kad Jēkabs izmantoja terminu darbi, viņš to attiecināja uz ziedošanās darbiem vai taisnības darbiem.

Kā tas ir rakstīs Jēkaba 2:15–16, Jēkabs izmantoja līdzību, lai ar piemēru parādītu atbildi uz savu jautājumu 14. pantā. Aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā. Palūdziet vienam no studentiem tēlot ubagu, kurš lūdz pēc ēdiena, apģērba un pajumtes, lietām, kuras viņam nepieciešamas, lai izdzīvotu. Palūdziet otram studentam tēlot kādu, kurš var palīdzēt ubagam. Palūdziet trešajam studentam nolasīt Jēkaba 2:15–16, kamēr šie divi studenti attēlo to, kas rakstīts šajos pantos.

Kas šajā atbildē, kuru dzirdēja students, kurš tēloja ubagu, nav pareizi? Vai ar otra studenta atbildi būtu pietiekami, lai palīdzētu ubagam?

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jēkaba 2:17–18. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs mācīja par ticību.

Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva” (17. pants)?
Kā Jēkaba dotā līdzība par ubagu palīdz mums saprast šīs frāzes nozīmi?
Saskaņā ar 17. pantu, kādu patiesību Jēkabs māca par patiesu ticību Jēzum Kristum? (Studenti varētu izteikties ar citiem vārdiem, tomēr viņiem vajadzētu atpazīst patiesu principu, kas līdzinās šim: Patiesa ticība Jēzum Kristum tiek pavēstīta ar mūsu taisnīgiem darbiem. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt Jēkaba 2:19–20. Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktajā Jēkaba 2:19 tulkojumā ir teikts: „Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb; tu esi padarījis sevi līdzīgu viņiem, un neesi attaisnots.” Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību piemēram, kuru Jēkabs izmantoja, lai parādītu, ka ticēšana Dievam ne vienmēr ietver sevī arī ticību Dievam.

Kādu piemēru Jēkabs izmantoja, lai parādītu, ka ticēšana Dievam ne vienmēr ietver sevī arī ticību Dievam?

Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Patiesa ticība koncentrējas uz To Kungu, Jēzu Kristu, un vienmēr vada uz taisnīgu rīcību. … Rīcība viena pati nav ticība Glābējam, taču rīkošanās saskaņā ar pareiziem principiem ir galvenā ticības sastāvdaļa” („Lūgt ticībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 95. lpp.).

Saskaņā ar eldera Bednāra vārdiem, kas ir „galvenā ticības sastāvdaļa”?
Kādēļ ir svarīgi saprast, ka ticība Jēzum Kristum nozīmē — ticēt Viņam un arī rīkoties saskaņā ar pareiziem principiem?

Atgādiniet studentiem par jaunieti situācijā, kuru aicinājāt studentus iztēloties šīs stundas daļas sākumā.

Kā izpratne par to, ka ticība ietver sevī ticēšanu un arī rīkošanos, var palīdzēt kādam, kurš meklē savu grēku piedošanu?

Sniedziet Jēkaba 2:21–26 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Jēkabs norādīja uz Ābrahāmu un Rahābu kā uz diviem piemēriem, kuru ticība Jēzum Kristum tika pavēstīta ar viņu darbiem. (Apraksts par drosmīgo sievieti Rahābu ir atrodams Jozuas 2:1–22.)

Aiciniet studentus pierakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās par kādu gadījumu, kad viņi parādīja ticību Jēzum Kristum savos darbos, un to, kā viņi tika par to svētīti. Iedrošiniet studentus pierakstīt arī savas liecības par Glābēju un to, kā viņi parādīs ticību savos darbos. Aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko viņi pierakstīja, ar pārējiem klases dalībniekiem.

Aiciniet studentus lūgt un padomāt, kā viņi vēl pilnīgāk var izrādīt ticību Jēzum Kristum, paklausot Viņam. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar pamudinājumiem, kurus viņi varētu saņemt.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Jēkaba 2:17–18

Lai palīdzētu studentiem pielietot šajā prasmīgi pārzināmajā rakstvietā ietvertos patiesos principus, iedodiet katram no viņiem nelielu papīra lapu. Aiciniet viņus pierakstīt šīs rakstvietas vārdus vienā pusē uz papīra lapas. Pēc tam aiciniet viņus pabeigt šo teikumu papīra lapas otrajā pusē: Es parādīšu savu ticību Tam Kungam šādā veidā … Mudiniet studentus saglabāt šo papīra lapu savā kabatā un visas dienas garumā papildināt šo sarakstu ar idejām par to, kā viņi parādīs savu ticību Tam Kungam. Kad viņi papildinās šo sarakstu ar idejām, viņi var atkārtot prasmīgi pārzināmo rakstvietu. Iedrošiniet viņus novietot šo papīra lapu vietā, kur viņi to bieži redzēs un kas viņiem atgādinās par viņu apņemšanos.

Komentāri un skaidrojumi

Jēkaba 2:10 Ja mēs esam vainīgi, izdarot vienu grēku, vai tiešām mēs esam vainīgi visos grēkos?

Ir svarīgi saprast Jēkaba mācības, kuras ir pierakstītas Jēkaba 2:10, bet tās viegli var arī tikt pārprastas. Attiecībā uz šo pantu prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja:

„Jēkabs savā vēstulē teica: „Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem” [Jēkaba 2:10]. Daudziem varētu būt grūti noticēt šiem vārdiem, tomēr tie ir patiesi. Likumi, kuri valda celestiālajā valstībā, ir pilnīgi, un, pirms mēs tajā varēsim ienākt, mums ir jāpaklausa visiem šiem likumiem. Cilvēks, kurš ir sacēlies pret kādu no mūžīgajiem baušļiem, nevar tik attaisnots un nevar ieiet celestiālajā valstībā. Ja viņam atļautu tā darīt, viņš ienestu apjukumu šajā valstībā, un šāds stāvoklis nav attaisnojams” („The Standards of the Church”, Improvement Era, 1957. g. jūl., 506. lpp.).

Jēkaba 2:14–18 Mēs neesam glābti mūsu darbu dēļ

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija paskaidroja, ka tā nav mūsu paklausība Dieva baušļiem, kas mūs izglābs:

„Pestīšanu nevar nopirkt ar paklausību; par to ar Savām asinīm ir samaksājis Dieva Dēls [skat. Apustuļu darbi 20:28]. Uzskatīt, ka mēs savus labos darbus varam iemainīt pret pestīšanu, ir tas pats, kā nopirkt lidmašīnas biļeti un domāt, ka mums pieder visa aviolīnija. Vai arī domāt, ka, samaksājot īri par savu mājokli, mums pieder visa planēta Zeme” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 109. lpp.).

Jēkaba 2:18–26 „Es tev parādīšu ticību no saviem darbiem”

„Jēkabs atbildēja uz cilvēku paziņojumiem, kuri runāja par ticību vienkāršoti, it kā tā nebūtu saistīta ar cilvēka rīcību vai „darbiem” (skat. Jēkaba 2:14–26). …

… Jēkabs nemācīja, ka ticībai nav glābjoša spēka; viņš mācīja, ka pasīva ticēšana, kura neved pie rīcības, nav patiesa, glābjoša ticība. Kad Jēkabs izaicināja savus lasītājus ar vārdiem — „parādi man savu ticību bez darbiem” (Jēkaba 2:18) — viņš norādīja, ka nav iespējams parādīt savu ticību citādāk, kā tikai caur saviem darbiem: patiesa ticība nevar pastāvēt bez taisnīgiem darbiem” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 495. lpp.).

Jēkabs norādīja uz Ābrahāmu un Rahābu kā uz diviem piemēriem, kuru ticība Jēzum Kristum tika pavēstīta ar viņu darbiem. Jēkabs paskaidroja, ka Ābrahāms un Rahāba tika „attaisnoti no darbiem”. Būt attaisnotiem nozīmē — „tikt atbrīvotam no soda par grēku un pasludinātam par nevainīgu. Cilvēks tiek attaisnots ar Glābēja labvēlību caur ticību Viņam. Šī ticība tiek parādīta ar grēku nožēlošanu un paklausību evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Attaisnošana”, scriptures.lds.org). Tāpēc Ābrahāms un Rahāba netika glābti savu darbu dēļ, bet viņu darbi un paklausība Tam Kungam parādīja, ka viņiem bija patiesa ticība Jēzum Kristum un Viņa spēkam, lai izglābtu.