143. stunda: Jēkaba vēstules 4.–5. nodaļa

143. stunda

Jēkaba vēstules 4.–5. nodaļa

Ievads

Jēkabs mācīja svētos pretoties velnam, lai tuvotos Dievam, un pacietīgi pārvarēt grūtības, gaidot Glābēja Otro atnākšanu. Viņš mācīja, lai slimie „ataicina draudzes vecajus” (Jēkaba 5:14). Jēkabs arī mācīja par to, ka ir svarīgi palīdzēt grēciniekiem nožēlot grēkus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jēkaba vēstules 4. nodaļa

Jēkabs māca svētos tuvināties Dievam un pretoties velnam.

Aiciniet studentus padomāt par kādu ģimenes locekli vai draugu, kuram viņi jūtas tuvi.

Kuru cilvēku jūs iedomājāties? Kādēļ jūs jūtaties tuvi šim cilvēkam?
Kā jūs kļuvāt tuvi ar šo cilvēku?

Aiciniet studentus apdomāt, cik tuvi viņi jūtas Dievam.

Kā mūsu dzīves tiek svētītas, ja mums ir tuvas attiecības ar Dievu?

Aiciniet studentus, pētot Jēkaba 4. nodaļu, meklēt patiesus principus, kas viņiem var palīdzēt stiprināt attiecības ar Dievu.

Apkopojiet Jēkaba 4:1–3, paskaidrojot, ka Jēkabs norāja svētos par to, ka viņi padevās pasaulīgām vēlmēm.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jēkaba 4:4. Palūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi, meklējot, par kāda veida draudzību Jēkabs brīdināja svētos. Paskaidrojiet, ka ienaidība nozīmē spēcīgu nepatiku vai naidu.

Par kāda veida draudzību Jēkabs brīdināja svētos?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — būt par pasaules draugu? (Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka Jēkaba padoms 4. pantā nenozīmē, ka mums vajadzētu izvairīties no draudzēšanās ar cilvēkiem, kuri nav Baznīcas locekļi. Drīzāk, ka mums vajadzētu izvairīties no pasaules nepatieso mācību, netaisnīgo vēlmju, standartu un paradumu piekopšanas.)
Saskaņā ar Jēkaba rakstīto, kas notiks ar tādu cilvēku, kurš draudzējas ar pasauli?

Aiciniet studentus izlasīt Jēkaba 4:6–8, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs pamācīja svētos darīt.

Ko Jēkabs ieteica svētajiem darīt?
Kā padošanās Dievam palīdz mums stāties pretī velnam?
Saskaņā ar 8. pantu, kas mums ir jādara, ja mēs vēlamies tuvināties Dievam? (Studentiem sniedzot savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs tuvosimies Dievam, Viņš tuvosies mums.)
Ko mēs varam darīt, lai tuvotos Dievam? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)

Lai palīdzētu studentiem saprast vienu no veidiem, kā mēs varam tuvoties Dievam, izceliet Pāvila pamācību — „šķīstiet rokas” un „skaidrojiet sirdis” (Jēkaba 4:8). Paskaidrojiet, ka Svētajos Rakstos minētās rokas varētu attēlot mūsu rīcību un sirdi — mūsu vēlmes.

Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka tīras rokas un skaidra sirds palīdz mums tuvināties Dievam?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jēkaba 4:9–12, 17. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot Jēkaba doto papildu padomu, kas palīdzētu viņiem tuvināties Dievam. Paskaidrojiet, ka frāze „jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos” (9. pantā) attiecināma uz dievišķām skumjām par grēku.

Ko vēl mācīja Jēkabs, kas palīdzētu kādam cilvēkam tuvināties Dievam?
Saskaņā ar 17. pantu, ko Jēkabs mācīja par to, kas ir grēks? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Ja mēs zinām, kā rīkoties pareizi, bet to nedarām, tad mēs grēkojam.)
Kāpēc jūsuprāt, tas ir grēks — zināt, kā būtu rīkoties pareizi, bet izvēlēties to nedarīt?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis Džeimss E. Fausts, kurš kalpoja Augstākajā prezidijā:

„Es baidos, ka daži no mūsu lielākajiem grēkiem ir bezdarbības grēki. Tas ir svarīgākais bauslībā, ko Glābējs ieteica neatstāt bez ievērības [skat. Mateja 23:23]. Tās ir pārdomātas, gādīgas rīcības, kuras mēs neveicam, un jūtamies vainīgi, tās atstādami novārtā.

Būdams mazs zēns fermā, sausajā vasaras karstumā atminos savu vecmāmiņu Mariju Finlinstoni gatavojam mūsu gardās maltītes uz karstas krāsns. Ikreiz, kad malkas kaste pie krāsns iztukšojās, vecmāmiņa klusībā pacēla kasti un devās ārā uz ciedru koka malkas kaudzi to atkal piepildīt, un ienesa smagi piekrauto kasti atpakaļ mājā. Es biju tik neiejūtīgs un ieinteresēts sarunā virtuvē, ka sēdēju un ļāvu manai mīļajai vecmāmiņai atkal piepildīt virtuves malkas kasti. Es kaunos par sevi un šo neizdarību nožēloju visu savu dzīvi. Es ceru kādu dienu lūgt viņai piedošanu” („The Weightier Matters of the Law: Judgment, Mercy, and Faith”, Ensign, 1997. g. nov, 59. lpp.).

Kādu labo darbu prezidents Fausts atstāja neizdarītu, būdams jauns zēns? Kā viņš jutās tā rezultātā?
Miniet piemērus kādiem bezdarbības grēkiem, kuri varētu mūs atturēt no tuvināšanās Dievam.
Kas mūs var atturēt no labo darbu darīšanas, kurus Jēzus Kristus evaņģēlijs mums māca darīt?
Kad jūs esat tuvinājušies Dievam, darot tās labās lietas, kuras jums ir mācītas?

Aiciniet studentus ierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā, ko viņi darīs, lai tuvinātos Dievam. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem.

Jēkaba vēstules 5. nodaļa

Jēkabs māca svētos pacietīgi izturēt grūtības un pamāca slimos aicināt draudzes vecajus

Apkopojiet Jēkaba 5:1–6, paskaidrojot, ka Jēkabs nosodīja bagātos, kuri ļaunprātīgi izmantoja savu bagātību un vajāja taisnos. Viņš brīdināja par nelaimi un nosodījumu, kas tos sagaidīja.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Jēkaba 5:7–11. Aiciniet klasi sekot līdzi un izzināt, kā Jēkabs pamācīja svētajiem rīkoties grūtību laikā, gaidot uz Jēzus Kristus Otro atnākšanu.

Saskaņā ar 7.–8. pantu, kā Jēkabs pamācīja svētajiem rīkoties, gaidot uz Glābēja Otro atnākšanu?
Saskaņā ar 10. pantu, uz kādu paraugu svētajiem vajadzētu raudzīties ļaunuma izturēšanai?
Miniet piemērus no Svētajiem Rakstiem par praviešiem, kuri pacietīgi panesa grūtības.

Paskaidrojiet, ka Jēkaba 5:13–16 ir pierakstīts Jēkaba padoms slimajiem un nomocītajiem. Aiciniet, lai kāds no studentiem izlasa šādu situāciju:

Draugs saka: „Es jūtos šausmīgi. Jau vairāk par nedēļu esmu slims. Esmu bijis pie ārsta un lietoju medikamentus, bet joprojām nejūtos labāk. Es vairs nezinu, ko iesākt.”

Palūdziet studentiem pie sevis padomāt, ko viņi teiktu šim draugam. Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Jēkaba 5:13–16. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Jēkabs pamācīja slimajiem un nomocītajiem rīkoties.

Ko Jēkabs ieteica slimajiem un nomocītajiem darīt?
Kādus norādījumus attiecībā uz slimajiem Jēkabs deva elderiem? (Svētīt slimos ar priesterības pilnvarām un iesvaidīt tos ar svaidāmo eļļu.)

Paskaidrojiet, ka elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Kad elderi iesvaida slimo un saista iesvaidīšanu, viņi atver debesu logus Tam Kungam pār nomocīto izliet svētības, kuras Viņš vēlas” („Slimo dziedināšana”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 48. lpp.)

Kas, pēc Jēkaba teiktā, papildus priesterības spēkam, glābs vai dziedinās slimos? („Ticīga lūgšana” [Jēkaba 5:15].)
Ko mēs varam mācīties no Jēkaba attiecībā uz to, kā slimie var tikt dziedināti? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ar ticības lūgšanu un priesterības spēku slimie var tikt dziedināti. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo patiesību, sagatavojiet un izsniedziet tālāk doto eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Sadaliet studentus pa pāriem un palūdziet katram pārim kopā izlasīt šo ziņojumu. Mudiniet viņus meklēt, ko elders Oukss mācīja par ticības lūgšanu un priesterības dziedinošo spēku.

„Kad mēs pielietojam neapšaubāmo Dieva priesterības spēku un turam dārgu Viņa solījumu, ka Viņš dzirdēs ticības lūgšanu un atbildēs uz to, mums vienmēr ir jāatceras, ka ticība un priesterības dziedinošais spēks nevar dot rezultātu, kas būtu pretrunā ar Tā gribu, kuram šī priesterība pieder. …

… Pat Tā Kunga kalpi, pielietojot Viņa dievišķo spēku situācijā, kad ir pietiekami ticības dziedināšanai, nevar dot tādu priesterības svētību, kas liktu slimajam tikt dziedinātam, ja Tas Kungs nevēlas, lai persona tiktu dziedināta.

Būdami Dieva bērni, zinot Viņa lielo mīlestību un Viņa galīgās zināšanas par to, kas ir vislabākais mūsu mūžīgajai labklājībai, mēs uzticamies Viņam. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un ticība nozīmē paļaušanos. … Es sajutu tādu pašu paļāvību vārdos, ko teica kādas citas lieliskas meitenes tēvs, kuras dzīvību bija paņēmis vēzis viņas pusaudžu gados. Viņš paziņoja: „Mūsu ģimenes ticība ir Jēzū Kristū, un tā nav atkarīga no laicīgā iznākuma.” Man šīs mācības izklausās patiesas. Mēs darām visu, ko mēs varam, lai dziedinātu mums mīļu cilvēku, un tad attiecībā uz iznākumu mēs uzticamies Tam Kungam” („Slimo dziedināšana”, 50).

Kā eldera Ouksa mācības var palīdzēt mums saprast priesterības dziedinošo spēku?
Kāpēc ir svarīgi, lai mūsu ticība nebalstītos uz priesterības svētības iznākumu?

Aiciniet studentus pārdomāt kādu gadījumu, kad kāds, kuru viņi pazīst, tika svētīts caur lūgšanām un priesterības spēku. Uzaiciniet studentus dalīties pieredzēs, kas ir stiprinājušas viņu ticību un liecības. (Atgādiniet studentiem, ka nevajadzētu dalīties pārāk personiskās vai svētās pieredzēs.)

Uzsveriet 15. pantā saistību starp slimo dziedināšanu un grēku piedošanu. Pazemība un ticība, kas nepieciešama, lai mēs tiktu fiziski dziedināti, ir tāda pati, kā tā pazemība un ticība, kas nepieciešama, lai saņemtu piedošanu (skat. Brūss R. Makonkijs, Mormon Doctrine, 2. izd. 1966. g., 297.–298. lpp.).

Apkopojiet Jēkaba 5:17–20, paskaidrojot, ka Jēkabs atsaucās uz pravieti Eliju kā uz tāda cilvēka piemēru, kurš izmantoja dedzīgas lūgšanas spēku. Jēkabs arī mudināja svētos palīdzēt grēciniekiem nožēlot grēkus.

Noslēdziet, liecinot par stundā mācītajiem patiesajiem principiem.

Komentāri un skaidrojumi

Jēkaba 4:8. „Šķīstījiet rokas … un skaidrojiet sirdis!”

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā mēs varam būt ar šķīstām rokām un skaidrām sirdīm:

„Rokas tiek attīrītas caur procesu, kurā tiek atmests miesīgais cilvēks un pārvarēts grēks un dzīves ļaunās ietekmes, pielietojot Glābēja veikto Izpirkšanu. Sirdis tiek šķīstītas, kad mēs saņemam Viņa stiprinošo spēku, lai darītu labo un kļūtu labāki” („Clean Hands and a Pure Heart”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 82. lpp.).

Jēkaba 5:15. „Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots”

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja saistību starp slimo dziedināšanu un grēku piedošanu:

„Cilvēks, kurš var saņemt dziedināšanu ar ticību, nodošanos, taisnīgumu un personīgu cienīgumu, var saņemt arī Gara apstiprinājumu par viņa dzīves virzību, un viņa grēki ir piedoti, ko viņš nevarētu saņemt, ja nebūtu cienīgs” (Mormon Doctrine, 2. izd. 1966. g., 297.–298. lpp.).

Jēkaba 5:20. „Apklās grēku pulku”

„Jēkabs mācīja, ka tad, kad grēcinieks pievēršas un saņem glābšanas priekšrakstus, viņa grēki tiek „apklāti” jeb piedoti caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, un viņš tiek izglābts no garīgās nāves” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 499. lpp.).

Tas, kurš palīdz citam pievērsties Jēzus Kristus evaņģēlijam, pats saņem lielas svētības. Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja:

„Tas, kurš veic misionāru darbu, glābdams citu dvēseles, pats sev sniedz glābšanu un šķīstīšanu. …

Pareizā motivācija veikt jebkāda veida misionāru darbu, kalpojot Baznīcā , protams, ir mīlestība pret līdzcilvēkiem, bet šāds darbs vienmēr atstāj ietekmi paša dzīvē. Tādēļ, kad mēs kļūstam par instrumentiem Dieva rokās, mainot citu cilvēku dzīves, mūsu pašu dzīves nevar palikt nesvētītas. Neviens nevar kaut nedaudz palīdzēt citam uzkāpt kalnā, ja pats tajā nekāpj” (The Miracle of Forgiveness [1969. g.], 205. lpp.).