Lūkas 5:1 – 10:37 (10. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājam

Ikdienas mājmācību stundu kopsavilkums

Šo notikumu, mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Lūkas 5:1 – 10:37 (10. daļu), nav paredzēts mācīt jūsu stundā. Šai stundai, ko mācīsiet, vajadzētu balstīties tikai uz dažām no šeit minētajām mācībām un principiem. Apsverot savu studentu vajadzības, sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem.

1. diena (Lūkas 5. nod.)

Balstoties uz pierakstu par to, kā Glābējs aicināja Pēteri, Jēkabu un Jāni kļūt par cilvēku zvejniekiem, studenti uzzināja: ja mēs darām to, ko Tas Kungs mums lūdz, pat ja nesaprotam — kāpēc, Viņš var sniegt lielākas svētības, nekā mēs bijām gaidījuši. Un, pateicoties pierakstam par spitālīgā un paralizētā vīra dziedināšanu, studenti apguva šos principus: kad mēs izrādām ticību un nākam pie Glābēja, Viņš var mūs dziedināt, un mēs varam palīdzēt citiem nākt pie Glābēja, lai viņi varētu tikt dziedināti. Studenti arī uzzināja, ka, lai pieņemtu Glābēju un Viņa evaņģēliju, mums ir jābūt pazemīgiem un gataviem mainīties.

2. diena (Lūkas 6:1 – 7:17)

Studenti atklāja: ja mēs darām citiem labu, par to negaidot neko pretī, mūsu atlīdzība būs liela un mēs būsim Visaugstākā bērni, un to, ka Debesu Tēvs mūs dāsni svētīs, ja mēs dāsni dāvāsim citiem. Viņi arī apguva šādas patiesās mācības: Pielietojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam palīdzēt svētīt citu cilvēku dzīves. Mēs varam sekot Jēzus Kristus paraugam, izrādot pret citiem žēlastību un kalpojot, lai apmierinātu tās vajadzības, kuras viņi nav pauduši.

3. diena (Lūkas 7:18–50)

Šajā stundā studenti uzzināja, ka Jānis Kristītājs bija iepriekš izredzēts pravietis, lai sagatavotu ceļu Dieva Dēlam un Viņu kristītu. Balstoties uz stāstu par sievieti, kas mazgāja Glābēja kājas ar savām asarām, studenti apguva šādus principus: Kad mēs pielietojam ticību, izrādot savu mīlestību un pieķeršanos Tam Kungam, mēs varam saņemt Viņa piedošanu. Kad mēs saņemam Tā Kunga piedošanu, mēs tiekam piepildīti ar vēlmi — aizvien vairāk Viņu mīlēt un Viņam kalpot.

4. diena (Lūkas 8:1 – 10:37)

Šajā stundā studenti tika mudināti sekot Glābēja paraugam, izvēloties atbildēt uz aizvainojumiem vai apvainojumiem ar pacietību un iecietību. Viņi arī uzzināja — lai būtu par patiesu Jēzus Kristus mācekli, mēs nedrīkstam pieļaut, ka jebkas cits kļūst svarīgāks par sekošanu Viņam, un lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir jāmīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.

Ievads

Kāds rakstu mācītājs jautāja Glābējam: „Ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” (Lūkas 10:25.) Tālāk izklāstītās mācīšanas idejas var palīdzēt studentiem apgūt, ko nozīmē mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 10:25–37

Jēzus māca līdzību par labo samarieti

Palūdziet kādam studentam nolasīt šādu prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:

„Apkārtējie cilvēki nav pilnīgi. Cilvēki mēdz darīt to, kas kaitina, liek vilties un sadusmo. Šajā mirstīgajā dzīvē tā vienmēr būs” („Žēlastības pilnie saņems žēlastību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 77. lpp.).

Aiciniet studentus apdomāt, vai viņi pazīst kādu, kurš dara to, kas viņus kaitina, liek vilties un sadusmo.

Kāpēc varētu būt grūti mīlēt cilvēku, kurš tā rīkojas?

Studējot Lūkas 10:25–37, aiciniet studentus meklēt patiesās mācības, kas var vadīt viņus saziņā ar cilvēkiem, kurus varētu būt grūti mīlēt.

Atgādiniet studentiem, ka, patstāvīgi studējot Lūkas 10. nod., viņi uzzināja par kādu rakstu mācītāju, kurš vaicāja Glābējam, kā iemantot mūžīgo dzīvību.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:26–28. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāda bija Glābēja atbilde. Pēc tam palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Kādu principu attiecībā uz to, kas mums ir jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu formulēt principu — līdzīgu šim: Lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir jāmīl Dievu un jāmīl savu tuvāko kā sevi pašu. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko nozīmē — mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli, spēku un prātu?

Norādiet uz frāzi — „jāmīl savu tuvāko kā sevi pašu”, kas ir pierakstīta uz tāfeles. Lai palīdzētu studentiem saprast, ko varētu nozīmēt —mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, aiciniet viņus uzskaitīt uz tāfeles tipiskas dienas nodarbes. (Iespējamie piemēri: sagatavošanās dienai, ēšana, gulēšana, mājasdarbu pildīšana utt.)

Kad būsiet uz tāfeles sastādījuši sarakstu, aiciniet studentus apdomāt, cik daudzas no šīm aktivitātēm koncentrējas uz viņiem pašiem. (Jūs varētu palūgt viņiem noteikt, kuras no šīm aktivitātēm koncentrējas uz viņiem, kuras tiek veiktas citu cilvēku, bet kuras Dieva labā.)

Ko mēs varam mācīties no šī uzdevuma?
Kā mēs varētu biežāk koncentrēties uz citu cilvēku labklājību un censties viņus mīlēt tikpat daudz, cik mēs mīlam sevi?
Kā mēs varam to darīt arī tad, kad veicam uz sevi koncentrētas aktivitātes? (Iespējamie piemēri: mēs varētu pusdienot kopā ar tiem, kuri izskatās vientuļi, vai izteikt citiem komplimentus skolas aktivitātēs.)
Kā, jūsuprāt, mīlot Dievu un savu tuvāko tikpat daudz, cik sevi pašu, mēs varam tuvināties mūžīgajai dzīvei?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:29. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu vēl jautājumu Jēzum uzdeva rakstu mācītājs.

Kāds bija otrais rakstu mācītāja jautājums?

Sagatavojiet dažus studentus izspēlēt līdzību par labo samarieti no Lūkas 10:10–35. Aiciniet vienu studentu būt par teicēju, bet citus attēlot ievainoto jūdu, divus laupītājus, priesteri, levītu un samarieti. (Ja jūsu klasē ir tikai daži studenti, viņi var attēlot vairākas lomas.) Jūs varētu sagādāt dažus rekvizītus, piemēram, nozīmīti ar attēlojamo lomu, papildu drēbes, ko novilkt no jūda, divas pudelītes ar iedomājamo eļļu un vīnu, krēslu uz ritentiņiem, kas attēlotu lopu, un divas monētas, kas simbolizētu divus denārijus. (Piezīme: Jūs varētu izvēlēties ludziņas dalībniekus vēl pirms nodarbības un sniegt viņiem konkrētus norādījumus, lai nodrošinātu efektīvu, piemērotu un drošu lomu spēli.)

Aiciniet teicēju lasīt Lūkas 10:30–35 un palūdziet tos, kas piedalās, izspēlēt līdzību. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību Glābēja mācībai par to, kurš ir mūsu tuvākais. Pēc lomu spēles aiciniet studentus atgriezties savās vietās.

Kura samarieša rīcība jūs visvairāk iedvesmo?

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kas tika gaidīts no priestera, levīta un samarieša, aiciniet kādu no viņiem nolasīt šo skaidrojumu:

Mozus bauslībā ir pierakstīts, ka priesteriem un levītiem bija uzdevums [un pienākums] kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem gan templī, gan kā skolotājiem un būt par Dieva bauslības paraugiem. Šie priesterības nesēji pilnībā apzinājās bausli: „Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” (3. Mozus 19:18). Patiesībā, levītiem bija dots īpašs uzdevums — sniegt ceļotājiem ekonomisko un citāda veida palīdzību (skat. 3. Mozus 25:35–36). Turpretī „samarieši daļēji bija israēlieši un daļēji citticībnieki. Viņu reliģija bija jūdu un pagānu ticības un paražu sajaukums. … [naids] bija izveidojies starp jūdiem pret samariešiem, tādēļ ka samarieši bija atkrituši no israēliešu reliģijas” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Samarieši”, scriptures.lds.org). Gan jūdi, gan samarieši parasti darīja visu, lai izvairītos cits no cita.

Kāpēc priestera, levīta un samarieša rīcība šajā līdzībā varētu šķist pārsteidzoša?
Kādu iemeslu dēļ samarietis varētu nepalīdzēt ievainotajam jūdam?
Saskaņā ar Lūkas 10:33, kas aizkustināja samarieti un lika viņam rīkoties, ieraugot ievainoto vīru?

Vērsiet uzmanību, ka frāze „sirds tam iežēlojās” norāda uz žēlsirdību, un tas nozīmē — pamanīt cita cilvēka vajadzības vai grūtības un izjust vēlmi darīt visu, kas mūsu spēkos, lai šim cilvēkam palīdzētu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 10:36–37. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un uzmeklēt, ko Glābējs mācīja tālāk rakstu mācītājam.

Kā šī līdzība atbild uz 29. pantā uzdoto jautājumu: „Kurš tad ir mans tuvākais?”

Palīdziet studentiem saprast: tas, kā Glābējs šajā līdzībā izmantoja piemēru par samarieti, liek mums domāt, ka mūsu tuvākais nav tikai mūsu kaimiņš, bet gan jebkurš Debesu Tēva bērns, ieskaitot to, kuru mums ir visgrūtāk mīlēt.

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu:

„Mums ir jāatceras: lai arī mēs iegūstam draugus, Dievs it visur ir radījis mūsu tuvākos. Mīlestībai nevajadzētu būt robežu. … Kristus teica: „Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?” (Mateja 5:46)” („The Lord’s Touchstone”, Ensign, 1986. g. nov., 35. lpp.).

Saskaņā ar Lūkas 10:37, ko Glābējs mācīja rakstu mācītājam darīt?

Aiciniet studentus vēlreiz padomāt par tiem cilvēkiem, kurus viņiem varētu būt grūti mīlēt.

Ko mēs varam darīt, lai mīlētu un izjustu žēlsirdību pret tiem, kurus mums ir grūti mīlēt?
Padomājiet par kādu reizi, kad jūs vai kāds, ko pazīstat, ir sekojis šim Glābēja padomam — „tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” (Lūkas10:27). Kāds bija iznākums?

Lieciniet par šodien stundā mācītajiem, patiesajiem principiem. Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu izteikumu un aiciniet studentus to pabeigt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās: Es sekošu labā samarieša paraugam, kad …

Nākamā daļa (Lūkas 10:38 – 17:37)

Paskaidrojiet studentiem, ka nākamajā daļā viņi mācīsies par to, kā Jēzus vairākkārt norāja farizejus tādēļ, ka viņi centās izskatīties taisnīgi, taču sirdī bija savtīgi. Palūdziet viņiem apdomāt, kā viņi varētu mazāk līdzināties farizejiem, bet vairāk — pazemīgajiem Kristus sekotājiem. Tāpat viņi studēs arī dažas citas līdzības, kuras stāstīja Jēzus, ieskaitot līdzību par pazudušo dēlu. Palūdziet viņiem pievērst uzmanību tam, kas notika ar turīgo vīru, kurš nolēma veltīt savu dzīvi bagātību iegūšanai un atraidīja nabadzīgos.