Bibliotēka
45. stunda: Lūkas 3.–4. nodaļa

45. stunda

Lūkas 3.–4. nodaļa

Ievads

Jānis Kristītājs sludināja grēku nožēlošanu un liecināja par Mesijas atnākšanu. Jēzus Kristus tika Jāņa kristīts un tad 40 dienas gavēja tuksnesī. Pēc ierašanās Galilejā Jēzus Nacaretē pasludināja, ka ir Mesija. Cilvēki Nacaretē Viņu noraidīja, un Viņš devās uz Kapernaumu, kur dziedināja slimos un izdzina ļaunos garus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 3:1–22

Jānis Kristītājs pravieto par Jēzu Kristu

Pirms stundas lūdziet kādu studentu izpētīt stāstu par Eliju un atraitni no Sareptas 1. Ķēniņu 17:1–16 un citu studentu izpētīt stāstu par Naamanu un Elīsu 2. Ķēniņu 5:1–15. Paskaidrojiet, ka vēlāk, stundas gaitā, viņiem būs īsi jāatstāsta šie stāsti. Lūdziet viņus uzsvērt to, ko izdarīja Naamans un Sareptas atraitne, lai nodemonstrētu savu ticību, un norādiet, ka viņi abi bija citticībnieki (ne no Israēla nama).

Sākot stundu, lūdziet studentus uz papīra lapas uzrakstīt, kad viņi ir jutušies nošķirti jeb izolēti no apkārtējiem, tāpēc ka dzīvoja saskaņā ar Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju (pārliecinieties, ka studenti uz lapas neraksta savu vārdu). Pēc pietiekami ilga laika lūdziet studentus atdot jums savas papīra lapas. Nolasiet priekšā dažas viņu pieredzes.

Aiciniet studentus, kad viņi studēs Lūkas 3:1–22, sameklēt patiesu principu, kas var paskaidrot, kāpēc tie, kas dzīvo saskaņā ar evaņģēliju, dažreiz var justies nošķirti no citiem.

Paskaidrojiet, ka saskaņā ar Mozus likumu, augstais priesteris bija Ārona priesterības prezidējošā amatpersona un Israēla tautas politiskais vadītājs. Tomēr, pienākot Glābēja kalpošanas laikam, augstā priestera amats bija kļuvis samaitāts. Augtie priesteri vairs nebija Dieva izraudzīti, bet gan tos izvēlējās cilvēki, piemēram, Hērods un citi romiešu ierēdņi (skat. Bībeles vārdnīca PDS angļu valodas Bībeles versijā, „High priest”).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 3:2–6. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, uz ko Dievs runāja augsto priesteru vietā.

  • Pār ko nāca Tā Kunga vārds augsto priesteru vietā? („Pār Jāni, Caharijas dēlu”, kas bija pazīstams arī kā Jānis Kristītājs.)

  • Ko Jānis Kristītājs mācīja?

Paskaidrojiet, ka Jāņa dienās daži cilvēki uzskatīja, ka tāpēc, ka viņi bija Ābrahāma pēcnācēji, viņi bija labāki vai Dieva vairāk mīlēti nekā tie, kas nepiederēja pie Israēla tautas. Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 3:7–9 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, ko Jānis Kristītājs mācīja jūdiem darīt, lai viņi labpatiktu Dievam.

  • Ko Jānis mācīja jūdiem darīt, lai viņi labpatiktu Dievam? (Paskaidrojiet, ka „augļi” simbolizē mūsu izdarīto izvēļu sekas.)

  • Saskaņā ar 9. pantu, kas notiks ar tiem, kas nenesīs „labus augļus” jeb nedzīvos taisnīgi?

Rezumējiet Lūkas 3:10–15, paskaidrojot, ka Jānis mācīja konkrētām grupām piederīgus jūdus par to, kā viņi var nest labus augļus. Jāņa kalpošana bija ļoti īpaša, un daži domāja, ka viņš varētu būt Mesija.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 3:16–17 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, ko pēc Jāņa vārdiem Mesija darīs, kad Viņš atnāks.

  • Ko Jānis atklāja par Mesijas darbiem?

Paskaidrojiet, ka frāze „jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni” (16. pants) attiecas uz attīrošo un iesvētošo ietekmi, ko dod Svētā Gara dāvanas saņemšana.

Lai palīdzētu studentiem pilnīgāk saprast 17. pantu, parādiet sauju ar sēkliņām vai maziem oļiem un nedaudz zāģu skaidu vai mazus avīžu gabaliņus. Samaisiet sēkliņas kopā ar zāģu skaidām un uzberiet maisījumu uz seklas paplātes.

  • Kā lai sēkliņas atdala no zāģu skaidām?

Paskaidrojiet, ka pēc kviešu nopļaušanas un nokulšanas (kad grauds tika atdalīts no pārējās auga daļas) graudi tika vētīti. Vētīšana ir sena metode, ko pielietoja kviešu graudu atdalīšanai no pelavām un sēnalām (grauda cietā apvalka). Vētītājs lietoja lielu liekšķeri vai koka dakšas (kas Svētajos Rakstos ir tulkotas kā vēteklis), lai nokultos kviešus sviestu gaisā. Vēja brāzmas aiznesa vieglās, nevēlamās pelavas, un smagākie kviešu graudi sabira kaudzē uz kuļamklona.

Lai nodemonstrētu šo metodi, parādiet rokās turamu vētekli (jūs varat izmantot biezu papīru, kartonu vai salocītu papīru, ja nepieciešams). Lūdziet kādu studentu iznākt priekšā un vicināt vētekli virs sēkliņām un zāģu skaidām. Studentam vicinot vētekli, viegli metiet gaisā maisījumu, lai plūstošais gaiss sāktu pūst prom zāģu skaidas, sēkliņām nokrītot atpakaļ uz paplātes. Tad lūdziet studentu apsēsties savā vietā.

  • Ko simbolizē kvieši un pelavas? (Kvieši simbolizē taisnīgos, un pelavas simbolizē ļaunos.)

  • Saskaņā ar 16.–17. pantu, kurš atdala taisnīgos no ļaunajiem? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Jēzus Kristus atdala taisnīgos no ļaunajiem.)

  • Lai arī galīgā taisnīgo atdalīšana no ļaunajiem notiks tiesas dienā, kā sekošana Jēzum Kristum un dzīvošana saskaņā ar Viņa evaņģēliju var veicināt to, ka Viņa mācekļi jau tagad tiek atdalīti no citiem?

  • Kāpēc mums ir jāsaprot, ka centieni sekot Jēzum Kristum un dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju var izraisīt to, ka esam vai jūtamies atdalīti no citiem?

Rezumējiet Lūkas 3:18–22, paskaidrojot, ka Jēzus atnāca pie Jāņa Kristītāja, lai taptu viņa kristīts. Vēlāk Hērods iemeta Jāni Kristītāju cietumā.

Lūkas 3:23–38

Ir doti Jēzus raduraksti

Rezumējiet Lūkas 3:23–38, paskaidrojot, ka Lūka pierakstīja Jēzus ģenealoģiju un liecināja, ka Jāzeps bija, „kā mēdza domāt”, (ne īstais) tēvs Jēzum, kurš bija Dieva Dēls.

Lūkas 4:1–13

Sātans kārdina Jēzu tuksnesī

Paskaidrojiet, ka Lūkas 4:1–13 ir stāstīts par to, kā Jēzus 40 dienas gavēja tuksnesī un noraidīja Sātana kārdinājumus.

Lūkas 4:14–30

Jēzus paziņo, ka ir Mesija

Uz tāfeles uzrakstiet vārdus: bēdu sagrauzts, satriekts, cietumnieks, nabags un akls. Lūdziet studentus padomāt, kad ar vienu vai vairākiem šiem vārdiem varēja raksturot to, kā viņi jutās. Kad viņi studēs Lūkas 4:14–30, aiciniet viņus sameklēt to, kā viņi varētu atrast atvieglojumu šādām sajūtām.

Rezumējiet Lūkas 4:14–17, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus atgriezās no tuksneša, Viņš sāka sludināt Galilejas sinagogās. Neilgi pēc tam Viņš atgriezās Savā dzimtajā pilsētā Nacaretē. Tur būdams, Viņš stāvēja sinagogā un lasīja no Jesajas grāmatas.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 4:18–21 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, ko Jesaja mācīja par Mesijas dievišķo misiju.

  • Par ko Jēzus liecināja Savas dzimtās pilsētas Nacaretes iedzīvotājiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu principu: Jēzus ir Mesija, kurš tika sūtīts, lai dziedinātu bēdu sagrauztos un atbrīvotu tos, kas ir garīgā gūstā.)

  • Kādas pieredzes jums ir bijušas, kas jums ir apliecinājušas, ka Jēzus Kristus mūsdienās turpina mūs dziedināt un atbrīvot?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 4:22 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, kā Nacaretes iedzīvotāji reaģēja uz Jēzus drosmīgo paziņojumu, ka Viņš bija ilgi gaidītais Mesija.

  • Kā cilvēki reaģēja uz Jēzus paziņojumu?

  • Pamatojoties uz 22. pantu, kāpēc, jūsuprāt, Nacaretes iedzīvotājiem bija grūti noticēt, ka Jēzus bija Mesija?

Rezumējiet Lūkas 4:23, paskaidrojot, ka Jēzus zināja, ka Nacaretes iedzīvotāji metīs Viņam izaicinājumu — pierādīt, ka Viņš bija Mesija, atkārtojot brīnumus, ko Viņš bija paveicis Kapernaumā.

Aiciniet studentus klusībā izskatīt Lūkas 4:24–27, meklējot divus Vecās Derības stāstus, uz kuriem Glābējs atsaucās, atbildot Nacaretes iedzīvotājiem . Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Lūdziet tos divus studentus, kurus iepriekš aicinājāt studēt šos stāstus, tagad īsi tos atstāstīt. Pēc tam paskaidrojiet, ka Jēzus mācīja Nacaretes iedzīvotājiem: lai arī Israēlā bija atraitnes un spitālīgie, brīnumus pieredzēja tieši divi Israēla tautai nepiederīgi cilvēki (citticībnieki).

  • Kā Naamans un Sareptas atraitne nodemonstrēja ticību?

  • Kā atraitnes un Naamana ticība atšķīrās no Nacaretes iedzīvotāju ticības?

Norādiet, ka Jēzus Nacaretē veica pavisam nedaudz brīnumu, tāpēc ka cilvēkiem tajā pilsētā trūka ticības Viņam (skat. Mateja 13:54–58; Marka 6:1–6).

  • Kādu principu par ticību mēs varam mācīties, kad Nacaretes iedzīvotājus pretstatam Sareptas atraitnei un Naamanam? (Palīdziet studentiem noteikt līdzīgu principu: Kad mēs nodemonstrējam savu ticību Jēzum Kristum, mēs varam pieredzēt brīnumus.)

Lūdziet studentus iznākt pie tāfeles un izveidot sarakstu ar to, kā mēs varam nodemonstrēt savu ticību tam, ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs. Kad studenti ir izveidojuši šo sarakstu, pajautājiet:

  • Kādu svētību vai brīnumu piemērus jūs varat nosaukt, kas gūstami vienīgi tad, kad mēs vispirms rīkojamies ticībā?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 4:28–30 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, kā tie, kas bija sinagogā, atsaucās uz Jēzus teikto. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

  • Kā šis stāsts ilustrē to, kā Jēzus Kristus atdalīs ļaunos no taisnīgajiem? (Skat. Lūkas 3:17.)

Lūkas 4:31–44

Jēzus izdzen ļaunos garus un dziedina slimos

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus ar savu partneri nolasīt Lūkas 4:31–44 un noteikt, kādas svētības saņēma Kapernaumas iedzīvotāji salīdzinājumā ar Nacaretes iedzīvotājiem. Kad viņi ir beiguši lasīt, aiciniet viņus pārrunāt ar savu partneri savas atbildes uz tālāk dotajiem jautājumiem (jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles):

  • Kā Kapernaumas iedzīvotāju reakcija uz Jēzus vārdiem atšķīrās no Nacaretes iedzīvotāju reakcijas?

  • Kādas svētības saņēma Kapernaumas iedzīvotāji, salīdzinot ar svētībām, ko saņēma Nacaretes iedzīvotāji?

  • Kā šie stāsti ilustrē principu — kad mēs nodemonstrējam savu ticību Jēzum Kristum, mēs varam pieredzēt brīnumus?

Aiciniet dažus studentus dalīties ar pārējiem klases audzēkņiem savās atbildēs uz pēdējiem diviem jautājumiem.

Noslēdziet stundu, daloties savā liecībā par Jēzu Kristu un svētībām, ko esat saņēmuši, tāpēc ka nodemonstrējāt ticību Viņam. Lūdziet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās par to, kā viņi var dažādos veidos nodemonstrēt savu ticību Jēzum Kristum. Aiciniet viņus izvirzīt mērķi — darīt to, ko ir pierakstījuši.

Komentāri un skaidrojumi

Lūkas 3:17. „[Viņš] sakrās kviešus Savā klētī”

Viens skaidrojums klētij, kurā kvieši jeb taisnīgie tiks sapulcināti, ir tāds, ka tā simbolizē templi. Citējot līdzīgu analoģiju (skat. Almas 26:5) tai, kas atrodama Lūkas 3:17, elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma izteicās šādi:

„Klētis ir svētie tempļi. Elders Nīls A. Maksvels paskaidroja: „Nepārprotami, kad mēs kristām, mūsu acīm jāraugās tālāk par kristību baseinu — uz svēto templi. Lielā klēts, kur kūlīšiem ir jātiek savāktiem, ir svētais templis” (citēts Džons L. Herts, „Make Calling Focus of Your Mission”, Church News, 1994. g. 17. sept., 4. lpp.). Šī pamācība izskaidro un uzsver svēto tempļa priekšrakstu un derību nozīmīgumu — kūlīšus nedrīkst laist zudumā” („Godpilni turi vārdu un stāju” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 97. lpp.).

Lūkas 4:25–27. Naamans un Sareptas atraitne

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma šādi izteicās par ticību, ko nodemonstrēja Sareptas atraitne un Naamans, salīdzinājumā ar tiem, kas Jēzus laikā dzīvoja Nacaretē:

„Ja ir ticība, tad brīnums notiek; ja ticības nav, brīnuma nav. Ja pravieši senatnē devās ārpus Israēla draudzes, lai atrastu tos, kas būtu viņu kalpošanas cienīgi, tāpat arī Jēzus devās ārpus Nacaretes, lai atrastu alkstošas dvēseles, kas Viņam ticētu un saņemtu svētības, ko Viņš atnāca dāvāt. Ja Nacaretes iedzīvotāji vēlētos redzēt brīnumainos darbus, kas tika darīti citur, tad viņiem būtu jāpieņem Viņš, kas tagad sludināja viņu sinagogā, un arī viņi saņemtu debesu svētības” (The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 2:26).