46. stunda

Lūkas 5. nodaļa

Ievads

Pēc tam, kad Pēteris, Jēkabs un Jānis ar Glābēja palīdzību brīnumainā kārtā noķer daudz zivju, viņi pamet visu, lai sekotu Glābējam, kļūstot par cilvēku zvejniekiem. Jēzus izdziedināja spitālīgo un paralizētu vīru. Viņš aicināja Mateju kļūt par mācekli un mācīja to, ka Viņš ir nācis piesaukt grēciniekus nožēlot grēkus. Jēzus arī mācīja līdzību par jaunu vīnu vecos traukos.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 5:1–11

Tas Kungs aicina Pēteri, Jēkabu un Jāni kļūt par cilvēku zvejniekiem

Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu: Kad jums kāds ir lūdzis kaut ko izdarīt, nezinot visus iemeslus, kāpēc tas ir jādara? Lūdziet studentus pārdomāt šo jautājumu un aiciniet dažus dalīties savā pieredzē.

• Kādēļ varētu būt grūti sekot norādījumiem, neizprotot to pamatojumu?

• Kurām Baznīcas vadītāju pavēlēm vai padomiem dažiem jauniešiem varētu būt grūti paklausīt, ja viņi pilnībā neizprot to pamatojumu? (Apsveriet iespēju pierakstīt studentu atbildes uz tāfeles.)

Studējot Lūkas 5:1–11, aiciniet studentus sameklēt principu, kas varētu palīdzēt, kad viņi pilnībā neizprot, kāpēc viņiem tiek lūgts sekot Tā Kunga padomam vai pavēlēm.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 5:1–5. Palūdziet pārējiem sekot līdzi un uzmeklēt, ko Glābējs lūdza Sīmanim (Pēterim) darīt pēc tam, kad Viņš bija pabeidzis sludināt. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.

• Ko Sīmanis pastāstīja Glābējam par viņu iepriekšējiem mēģinājumiem noķert zivis?

• Ko Sīmaņa iepriekšējā zvejošanas pieredze lika viņam, iespējams, nodomāt, kad Glābējs teica, lai viņi vēlreiz izmet tīklus?

• Kuri Sīmaņa vārdi norāda uz to, ka viņš paļāvās uz To Kungu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 5:6–9 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kas notika, kad Sīmanis darīja tā, kā to bija lūdzis Tas Kungs.

• Kas notika, kad Sīmanis darīja tā, kā to bija lūdzis Tas Kungs?

• Kādu principu mēs varam apgūt, balstoties uz Sīmaņa gatavību darīt to, ko Tas Kungs bija lūdzis, pat tad, kad viņš neizprata — kāpēc? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs darām to, ko Tas Kungs mums lūdz, pat ja nesaprotam — kāpēc, Viņš var sniegt lielākas svētības, nekā mēs bijām gaidījuši. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles, izmantojot studentu atbildes.)

Palīdziet studentiem atpazīt netieši norādītos principus

Daudzi principi Svētajos Rakstos nav precīzi formulēti, taču tie ir norādīti netieši. Netieši norādītos principus bieži vien var atklāt, uzdodot jautājumu: „Kāda ir šī stāsta pamācība vai vēstījums?” Palīdziet studentiem analizēt kādā Svēto Rakstu stāstījumā minēto cilvēku vai cilvēku grupu rīcību, attieksmi un uzvedību, atpazīstot saņemtās svētības vai radušās sekas. Šādi studējot Svēto Rakstu pierakstus, var labāk ievērot netieši norādītos evaņģēlija principus.

• Kādā ziņā, lai dzīvotu saskaņā ar šo principu, mums ir nepieciešams paļauties uz Jēzu Kristu?

Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet kādu no viņiem nolasīt, ko ir teicis elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Apdomājiet, vai vēlaties izsniegt katram studentam šī izteikuma eksemplāru:

„Šajā dzīvē mēs iegūstam absolūtās paļaušanās pieredzi — paļaušanos uz Jēzu Kristu, paļaušanos uz Viņa mācībām, paļaušanos uz savām spējām, ko vada Svētais Gars, mums paklausot šīm mācībām, lai gūtu laimi tagad un mērķtiecīgi augstāko laimi mūžīgajā pastāvēšanā. Paļauties nozīmē labprātīgi paklausīt, no paša sākuma nezinot beigas (skat. Sal. pam. 3:5–7). Lai paļāvība nestu augļus, jūsu ticībai Tam Kungam jābūt daudz spēcīgākai un izturīgākai, nekā jūsu pārliecībai par pašu personīgajām sajūtām un pieredzi” („Trust in the Lord”, Ensign, 1995. g. nov., 17. lpp.).

• Kā mēs varam attīstīt šāda veida paļāvību uz Glābēju?

• Kad jūs vai jūsu ģimene ir saņēmusi lielākas svētības par tām, ko gaidījāt, tāpēc ka sekojāt Tā Kunga norādījumiem, pat pilnībā neizprotot to pamatojumu? (Iespējamās atbildes varētu būt saistītas ar pieredzēm, kas palīdzēja studentiem galu galā saprast, kāpēc Tas Kungs deva šādus norādījumus.)

Aiciniet studentus pierakstīt uz papīra lapas, ko viņi var paņemt līdzi uz mājām, Tā Kunga padomu vai pavēles, kurām viņi varētu paklausīt ar lielāku paļāvību arī tad, ja pilnībā neizprot to pamatojumu. (Ja atliek laiks, jūs varētu aicināt studentus smelties idejas brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai (2012. g.).)

Rezumējiet Lūkas 5:10–11, paskaidrojot, ka Pēteris, Jēkabs un Jānis pameta savas zveju laivas un tīklus, lai sekotu Jēzum.

Lūkas 5:12–26

Jēzus dziedina spitālīgo un triekas ķerto vīru

Parādiet studentiem šādus priekšmetus (vai uzzīmējiet tos uz tāfeles): šļirci, apsēju, ziepes un ledus iepakojumu.

• Kā šie priekšmeti var palīdzēt izārstēt cilvēku no kādas slimības vai dziedēt brūci?

• Atskaitot slimību vai fizisku ievainojumu, no kā vēl cilvēkam var būt nepieciešamība tapt dziedinātam? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles. Iespējamās atbildes: grēks, atkarība, bezcerība un sarūgtinājums.)

Studējot Lūkas 5:12–25, aiciniet studentus meklēt principus, kas mums māca — ko mēs varam darīt, lai palīdzētu sev un citiem saņemt nepieciešamo dziedināšanu.

Pārzīmējiet šo tabulu uz tāfeles un aiciniet studentus to pārrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:

Kopīgs	Atšķirīgs

Uz tāfeles uzrakstiet šādas atsauces: Lūkas 5:12–15 un Lūkas 5:17–25. Paskaidrojiet, ka šajos pantos ir stāstīts par to, kā Glābējs izdziedināja divus vīrus. Viens vīrs sirga ar spitālību, bet otrs bija triekas ķerts jeb paralizēts. Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet studentiem pāros izlasīt abus pierakstus un pārrunāt šādus jautājumus:

• Kas abām dziedināšanām ir kopīgs? Kas tām ir atšķirīgs?

• Kāda loma bija ticībai katrā no pierakstiem?

Palūdziet studentiem ierakstīt savā tabulā, ko viņi ir atraduši. Pēc laika aiciniet studentus pastāstīt to, ko viņi uzzināja. Apdomājiet, vai vēlaties aicināt studentus atzīmēt frāzi „redzēdams viņu ticību” 20. pantā. Pārliecinieties, ka studenti saprot — to cilvēku ticība, kas atveda pie Glābēja triekas ķerto vīru, sekmēja šī vīra dziedināšanu.

• Kādus principus mēs varam apgūt no šiem pierakstiem attiecībā uz to, kā mēs varam tapt dziedināti un kā varam palīdzēt citiem saņemt dziedināšanu? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādus principus: Kad mēs izrādām ticību un nākam pie Glābēja, Viņš var mūs dziedināt. Mēs varam palīdzēt citiem nākt pie Glābēja, lai viņi varētu tikt dziedināti. Uzrakstiet šos principus uz tāfeles.)

• Kāda veida dziedināšanu mēs varam saņemt no Glābēja? (Palīdziet studentiem saprast, ka Glābējs var mūs atbrīvot no vājībām vai Viņš var sniegt mums drosmi, ticību, mierinājumu un mieru, kas mums ir nepieciešams, lai izturētu vai pārvarētu savas vājības.)

Lūdziet studentus pārdomāt uz tāfeles uzrakstītās vājības, no kurām cilvēki ir jādziedina.

• Kā jūs varētu palīdzēt atvest cilvēkus pie Glābēja, lai viņi saņemtu Viņa dziedinošo spēku?

• Kad jūs vai kāds jums pazīstams cilvēks ir ticis dziedināts, pateicoties tam, ka izrādīja ticību Glābējam? (Atgādiniet studentiem, ka viņi var nedalīties pārāk personiskās pieredzēs.)

• Kad jūs esat novērojuši to, ka kāds cilvēks tiek atvests pie Tā Kunga, lai saņemtu Glābēja dziedinošo spēku?

Palūdziet studentiem apdomāt, kā viņi var izrādīt lielāku ticību Jēzum Kristum, lai saņemtu dziedināšanu, piedošanu vai mierinājumu, vai ko viņi var darīt, lai atvestu draugu vai kādu citu cilvēku pie Glābēja. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar pamudinājumiem, ko varētu saņemt.

Lūkas 5:27–35

Rakstu mācītāji un farizeji jautā Jēzum, kāpēc Viņš ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 5:27–28 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kāds bija Glābēja aicinājums Levijam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.

• Kādu iespaidu uz jums atstāj Levija atbilde Glābēja aicinājumam?

Atgādiniet studentiem, ka Leviju sauca arī par Mateju (skat. Mateja 9:9). Viņš bija muitnieks, proti, viņš vāca nodokļus no citiem jūdiem Romas valdībai. Jūdi lielākoties ienīda muitniekus un uzskatīja viņus par izstumtajiem, grēciniekiem un pat par Israēla tautas nodevējiem. Rezumējiet Lūkas 5:29–35, paskaidrojot: kamēr Jēzus ēda kopā ar Leviju un pārējiem, rakstu mācītāji un farizeji Viņu nosodīja par to, ka Viņš ēda kopā ar grēciniekiem. Jēzus mācīja to, ka Viņš ir nācis piesaukt grēciniekus nožēlot grēkus.

Lūkas 5:36–39

Jēzus stāsta līdzību par jaunu vīnu vecos traukos

Paskaidrojiet, ka Glābējs mācīja rakstu mācītājus un farizejus ar līdzības palīdzību. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 5:36–39. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, kādus priekšmetus Glābējs izmantoja Savā līdzībā.

• Kādus priekšmetus Glābējs izmantoja, mācot Savu līdzību?

Parādiet studentiem jaunu apģērba gabalu un vecu apģērba gabalu ar caurumu tajā. Paskaidrojiet, ka 36. pantā pieminētais „jaunais apģērbs” attiecas uz audumu, kas vēl nav sarāvies. Nevar veco apģērbu salāpīt ar drānu no jaunā apģērba, jo, kad jaunais ielāps sarausies, izveidosies lielāks caurums par iepriekšējo. Līdzīgi ir ar Jēzus Kristus evaņģēliju — tas nebija ielāps vecai ticībai un paradumiem, bet gan pilnīga patiesības atjaunošana.

Tā kā viens no līdzībā minētajiem priekšmetiem bija ādas vīna trauks, ja ir iespējams, parādiet studentiem jauna un veca ādas materiāla gabalu.

• Ar ko atšķiras jauns ādas materiāla gabals no vecā? (Jauns ādas gabals ir mīksts un viegli padodas apstrādei; vecs ir ciets un trausls.)

Paskaidrojiet: jauno vīnu raudzējot ādas traukos, to iekšpusē veidojās gāzes, kas trauku pastiepa. Tiklīdz vīna ādas trauks šādi bija pastiepts, cenšoties tajā vēlreiz iepildīt jaunu vīnu raudzēšanai, pastāvēja risks, ka tas plīsīs.

Šajā līdzībā jaunais vīns simbolizē Glābēja mācības un mūžīgā evaņģēlija pilnību, bet vecais vīns simbolizē farizeju paradumus, tradīcijas un ticību saskaņā ar Mozus bauslību.

• Kādā ziņā rakstu mācītājus un farizejus var salīdzināt ar„vecajiem traukiem”? (Gluži tāpat kā vecie trauki, kas nav pietiekami elastīgi, lai saturētu jauno vīnu, rakstu mācītāji un farizeji bija nocietinājuši savas sirdis un nevēlējās mainīties, lai pieņemtu Glābēju un Viņa mācības.)

• Ko varētu simbolizēt „jaunie trauki”? (Tos cilvēkus, kuri bija pazemīgi un gatavi mainīties, lai pieņemtu Glābēju un Viņa mācības.)

• Saskaņā ar apgūto no šīs līdzības, kas mums ir jādara, lai pieņemtu Glābēju un Viņa evaņģēliju? (Studentiem vajadzētu formulēt principu — līdzīgu šim: Lai pieņemtu Glābēju un Viņa evaņģēliju, mums ir jābūt pazemīgiem un gataviem mainīties. Aiciniet studentus pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos, līdzās Lūkas 5:36–39.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet viņus atkārtoti ieskatīties Lūkas 5. nodaļā un sameklēt cilvēku piemērus ar stingru un nepiekāpīgu attieksmi pret Glābēju un Viņa mācībām, kā arī to cilvēku piemērus, kas bija pazemīgi, gatavi mainīties un augt, sekojot Glābējam. Aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Stundas noslēgumā dalieties savā liecībā par apgūtajiem principiem no Lūkas 5. nodaļas.

Komentāri un skaidrojumi

Lūkas 5:23. „Kas ir vieglāk — vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, — vai sacīt: celies un staigā?”

Prezidents Harolds B. Lī attiecībā par lielākajiem mūsdienu brīnumiem ir mācījis šādi:

„Lielākie brīnumi, kurus es mūsdienās redzu, nav vienmēr slimu ķermeņu dziedināšana; lielākie brīnumi, kurus es redzu, ir slimu dvēseļu dziedināšana, to cilvēku slimās dvēseles un gari, kuri ir nomākti un izmisuši, atrodoties uz nervu sabrukuma robežas. Mēs cenšamies tuvināties visiem šiem cilvēkiem, jo Tā Kunga acīs viņi ir dārgi, un mēs vēlamies, lai neviens nejustos aizmirsts” („Stand Ye in Holy Places”, Ensign, 1973. g. jūl., 123. lpp.).

Lūkas 5:21–24. „Kas var grēkus piedot, kā vien Dievs?”

Komentējot rakstu mācītāju un farizeju šaubas par Glābēja pilnvarām — piedot grēkus, elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Šis notikums Tā Kunga dzīvē bija acīmredzams un neapstrīdams pierādījums tam, ka Viņš bija Mesija; un to atzina tie, kuru vidū Viņš kalpoja. Viņš bieži pauda Saviem vārdiem liecību par to, ka Dievs bija Viņa Tēvs, un apstiprināja šo liecību ar nepārspējamu kalpošanu — sludinot un dziedinot. Tad tas bija Viņa mērķis — paziņot, ka Viņš bija izdarījis to, ko neviens, izņemot Dievu, nevarēja izdarīt, un pierādīt, ka Viņš to paveica ar vēlāk pausto spēku no Sava Tēva.

Gan Jēzus, gan „bauslības mācītāji”, kas toreiz bija klāt, zināja, ka neviens, izņemot Dievu, nevar piedot grēkus. Tādējādi, kā īpaša un dramatiska liecība tam, ka Viņam bija spēks no Dieva … , Jēzus izdarīja to, ko neviens krāpnieks nevarētu izdarīt — Viņš pierādīja Savu dievišķo spēku, dziedinot vīru, kam bija piedots” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965–1973), 1:177–178).

Lūkas 5:20. „Redzēdams viņu ticību”

Atsaucoties uz pierakstu par triekas ķerto vīru un frāzi „redzēdams viņu ticību” (Lūkas 5:20 slīpraksts pievienots), elders Čī Hongs (Sams) Vongs mācīja:

„Mūsu apvienotā ticība arī ietekmēs citu labklājību.

Kas bija tie cilvēki, kurus pieminēja Jēzus? Tie varēja būt gan tie četri, kas nesa triekas ķerto, gan pats triekas ķertais, gan cilvēki, kas bija lūguši par viņu, gan visi tie, kas bija klāt un klausījās Jēzus sludināšanā un kas klusi savā sirdī piesauca brīnumu. Tā tikpat labi varēja būt arī sieva vai vecāks, dēls vai meita, misionārs, kvoruma prezidents, Palīdzības biedrības prezidente, bīskaps vai attāls draugs. Mēs visi varam viens otram palīdzēt. Mums vienmēr vajadzētu dedzīgi nodoties to cilvēku meklēšanai, kuri ir nonākuši grūtībās” („Glābt vienotībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 16. lpp.).