47. stunda: Lūkas 6:1 – 7:18

47. stunda

Lūkas 6:1 – 7:18

Ievads

Jēzus mācīja, cik svarīgi ir darīt labu citiem, tai skaitā sabatā. Pavadījis nakti, lūdzot Dievu, Viņš aicināja Divpadsmit apustuļus un tad mācīja viņus un lielu ļaužu pulku. Viņš arī dziedināja virsnieka kalpu un uzcēla no miroņiem atraitnes dēlu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 6. nodaļa

Jēzus dziedina sabatā, izrauga Divpadsmit apustuļus un māca lielu ļaužu pulku

(Piezīme: Daudz no tā, kas rakstīts Lūkas 6. nodaļā, tika apskatīts stundās, kad tika studēta Mateja 5.–7. nodaļa; 10:1–4 un Marka 3:1–6. Šajā stundas daļā uzmanība ir pievērsta Lūkas 6:31–38.)

Lūdziet studentus iedomāties, ka Baznīcas sanāksmē svētdienā viņi dzird paziņojumu par kalpošanas nepieciešamību kādai kaimiņos dzīvojošai ģimenei. Pēc paziņojuma viņi nejauši izdzird četras dažādas atbildes. Aiciniet četrus studentus nolasīt tālāk dotās hipotētiskās atbildes:

„Šai ģimenei pēdējā laikā ir nācies daudz ko pārciest. Es ar prieku palīdzēšu, kā vien spēšu.”
„Pēc kalpošanas vajadzētu būt uzkodām; ja to nebūs, tad es neiešu.”
„Es īsti negribu iet, taču man noderētu palīdzība kalpošanas projektā, ko es organizēju nākamnedēļ, tāpēc man droši vien vajadzētu tagad palīdzēt.”
„Ja mans draugs ies, tad es iešu.”

Ko šie piemēri liecina par iemesliem, kāpēc cilvēki dažreiz kalpo?

Lūdziet studentus apdomāt kalpošanas iespējas, kādas viņiem ir bijušas, un to, kā viņi jutās kalpojot. Kad viņi studē Lūkas 6.–7. nodaļu, aiciniet viņus sameklēt principus, kas var palīdzēt viņiem kalpot jēgpilnāk.

Rezumējiet Lūkas 6. nodaļu, paskaidrojot: kamēr Jēzus bija Galilejā Savas kalpošanas sākumā, Viņš sabatā dziedināja cilvēku ar nokaltušu roku, pavadīja nakti lūgšanās un aicināja Divpadsmit apustuļus. Jēzus tad sāka mācīt viņus un „lielu ļaužu daudzumu” (17. pants) par to, kā saņemt debesu balvas.

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Lūkas 6:19 un sameklēt to, ko Jēzus izdarīja, pirms sāka cilvēkus mācīt. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Lūkas 6:31–35. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot padomu, ko Jēzus deva Saviem mācekļiem.

Kādu padomu Jēzus deva Saviem mācekļiem?
Saskaņā ar 35. pantu, kāda atmaksa mums būtu jāsagaida par laba darīšanu citiem? (Jūs varat aicināt studentus atzīmēt frāzi „atmaksu negaidīdami”.)
Kādas laicīgās balvas cilvēki varētu sagaidīt par kalpošanu?
Ja mēs darām citiem labu, atmaksu negaidīdami, ko Tas Kungs apsola? (Studentiem būtu jānosaka līdzīgs princips: Ja mēs darām citiem labu, negaidot atmaksu, mūsu alga būs liela un mēs būsim Visuaugstākā bērni.)

Paskaidrojiet: lai arī mēs visi esam Dieva bērni, tie, kas dara citiem labu, piepilda savu dievišķo potenciālu, kļūstot līdzīgi Debesu Tēvam.

Kāpēc šis solījums ir vislabākā balva par citu mīlēšanu un laba darīšanu citiem?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 6:36–38. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot Jēzus dotos piemērus tam, kā mēs varam darīt labu citiem.

Saskaņā ar 36.–37. pantu, kādus piemērus Jēzus sniedza par to, kā mēs varam darīt labu citiem? (Jūs varat paskaidrot, ka tie, kas šādi dara labu citiem, saņems Dieva žēlastību un piedošanu.)

Lai palīdzētu studentiem saprast 38. pantu, atnesiet uz klasi spaini, grozu vai kasti un vairākus citus priekšmetus, tādus kā apģērbs, uzturs un ūdens pudeles. Noteikti paņemiet vairāk priekšmetu, nekā var ietilpināt jūsu atnestajā traukā. Lūdziet kādu studentu iznākt priekšā un mēģināt ietilpināt tvertnē pēc iespējas vairāk priekšmetu. Kad viņš ir beidzis, tad pajautājiet viņam:

Kā frāzes „piln[s], saspaidīt[s], sakratīt[s] un pārpārim ejoš[s] mēr[s]” (38. pants) raksturo jūsu pūliņus — piepildīt šo trauku? (Pateicieties studentam un aiciniet viņu atgriezties savā vietā.)
Kā šīs frāzes raksturo to, kā Debesu Tēvs apbalvo mūs, kad mēs dodam citiem? (Studenti var sniegt dažādus formulējumus, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda patiesība: Kad mēs dāsni dodam citiem, Debesu Tēvs svētī mūs dāsnāk.)
Kā mēs varam būt dāsni, dodot citiem?

Aiciniet studentus padomāt par kādu reizi, kad viņi vai kāds, ko viņi pazīst, ir dāsni devis citiem. Parādiet tālāk dotos jautājumus (vai nodrošiniet studentiem šos jautājumus rakstveidā) un aiciniet studentus uz tiem atbildēt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās (vai jūsu dotajā izdales materiālā):

Kā Tas Kungs svētīja jūs vai kādu, ko pazīstat, par dāsnu došanu citiem?
Ko jūs darīsiet, lai būtu dāsnāki pret citiem?

Pēc pietiekama laika jūs varat uzaicināt studentus pēc vēlēšanās pastāstīt, ko viņi uzrakstīja. Mudiniet studentus lūgt Tā Kunga palīdzību, kad viņi cenšas būt dāsnāki pret citiem.

Lūkas 7:1–10

Jēzus dziedina virsnieka kalpu

Paskaidrojiet, ka pēc liela ļaužu pulka mācīšanas Jēzus iegāja pilsētā, ko sauca Kapernauma.

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Lūkas 7:2–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, kurš meklēja Jēzus palīdzību, kad uzzināja, ka Viņš ir ienācis pilsētā.

Kurš meklēja Jēzus palīdzību?

Paskaidrojiet, ka „centurions” bija romiešu armijas virsnieks, kura pavēlniecībā bija 50–100 vīru.

Kas šo virsnieku uztrauca?

Norādiet, ka jūdi parasti izjuta nepatiku pret centurioniem, tāpēc ka viņi pārstāvēja romiešu politisko un militāro varu pār jūdiem un viņu zemi (skat. Jaunās Derības studenta rokasgrāmata [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 153. lpp.).

Kāds vīrs bija šis centurions?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:6–8. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un izzināt, kā šis virsnieks parādīja lielo ticību Jēzum Kristum.

Kā centurions parādīja lielo ticību Jēzum Kristum?

Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:9–10. Aiciniet pārējos klasē sekot līdzi un izzināt, kā centuriona ticība tika apbalvota. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.

Kādus principus mēs varam mācīties no šī stāsta? (Studenti var atpazīt vairākus principus, tajā skaitā šo: Izrādot ticību Jēzum Kristum, mēs varam palīdzēt — nest svētības citu dzīvē.)

Lūkas 7:11–18

Jēzus uzmodina no miroņiem atraitnes dēlu

Paskaidrojiet, ka nākamajā dienā pēc virsnieka kalpa dziedināšanas Glābējs paveica vēl vienu brīnumu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:11–12. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, ko Jēzus un Viņa mācekļi sastapa, kad pietuvojās pilsētai — ar nosaukumu Naine.

Tā vietā, lai kāds students balsī nolasītu Lūkas 7:11–12, jūs varat parādīt daļu no video īsfilmas „The Widow of Nain” (Atraitne no Naines) (0:00–0:45) no cikla The Life of Jesus Christ Bible Videos, kas ir atrodams LDS.org.

Ko Jēzus un Viņa mācekļi redzēja, kad pietuvojās pilsētas vārtiem?
Saskaņā ar 12. pantu, kāpēc šī jaunekļa nāve bija it īpaši sāpīga šai sievietei?

Norādiet, ka šī sieviete bija zaudējusi nāvē ne tikai savu dēlu, bet arī agrāk — savu vīru. Papildus lielajām bēdām, ko viņa droši vien izjuta, viņai, iespējams, vairs nebija neviena apgādnieka.

Lūdziet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:13–15 vai noskatieties video atlikušo daļu (0:45–2:23). Aiciniet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, ko Glābējs darīja, kad redzēja šo sievieti sērojam. .

Ko Glābējs izdarīja šīs sievietes labā?
Saskaņā ar 13. pantu, kāpēc Jēzus dziedināja šīs sievietes dēlu? (Jūs varētu paskaidrot, ka atraitne nelūdza Viņam dziedināt savu dēlu, taču Viņš redzēja viņas vajadzības un palīdzēja tās piepildīt.)
Kādas būtu jūsu sajūtas, ja jūs būtu šīs atraitnes vietā un būtu redzējuši, kā Glābējs uzceļ no mirušajiem jūsu vienīgo dēlu?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no šī stāsta par to, kā varam sekot Jēzus Kristus piemēram? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu principu: Mēs varam sekot Jēzus Kristus piemēram, izrādot līdzjūtību pret citiem un kalpojot viņu vārdos neizteiktajās vajadzībās.)
Kā mēs varam atpazīt citu vajadzības, ja viņi nav mums tās atklājuši?

Paskaidrojiet, ka, meklējot Svētā Gara sadraudzību, studenti var saņemt pamudinājumus par to, kā atsaukties uz citu slēptajām vajadzībām. Turklāt studenti var apdomāt padomu, ko reiz saņēma prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija: „Kad kādu satiekat, izturieties pret viņiem tā, it kā viņi būtu nopietnās grūtībās, un jums būs taisnība vairāk nekā pusē gadījumu” („In the Strength of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 16. lpp.).

Lai palīdzētu studentiem izjust viņu noteiktā principa patiesumu un nozīmīgumu, aiciniet kādu no viņiem nolasīt tālāk doto prezidenta Tomasa S. Monsona apgalvojumu:

„Tikai nedaudzi stāsti par Skolotāja kalpošanu aizskar mani vairāk nekā Viņa līdzjūtības piemērs, ko Viņš izrādīja sērojošajai atraitnei pie Naines. …

Kādu spēku, labsirdību un līdzjūtību mūsu Skolotājs tādējādi nodemonstrēja! Arī mēs varam svētīt, ja vien sekosim Viņa cēlsirdīgajam piemēram. Šādas iespējas ir it visur. Tam ir nepieciešamas acis, kas redz kādu, kam ir salauzta sirds un kas ir nožēlojamā stāvoklī, un ausis, kas dzird kādu, kas vēršas pie Dieva klusās lūgšanās. Jā, un dvēsele, kas pilna līdzjūtības, lai mēs varētu sazināties ne tikai ar skatieniem vai sadzirdētiem vārdiem, bet gan Glābēja majestātiskajā veidā — tieši no sirds uz sirdi” („Meeting Life’s Challenges”, Ensign, 1993. g. nov., 71. lpp.).

Kad jūs vai jūsu ģimene ir saņēmusi līdzjūtību vai kalpošanu no citiem pat tad, kad jūs to nelūdzāt?
Kā sekošana Kristus piemēram palīdz mums attīstīt spējas — atpazīt citu neizteiktās vajadzības?

Ja jūs nerādījāt video, aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:16–17. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, kā cilvēki reaģēja uz atraitnes dēla uzcelšanas brīnumu.

Kā cilvēki reaģēja, kad Jēzus uzcēla no mirušajiem atraitnes dēlu?

Paskaidrojiet, ka cilvēki izsaucās: „Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies” (16. pants), pateicoties līdzībām starp to, kā tika uzcelts no mirušajiem Naines atraitnes dēls, un gadījumiem, kad Vecās Derības pravieši Elija un Elīsa bija uzcēluši dēlus no mirušajiem (skat. 1. Ķēniņu 17:17–24; 2. Ķēniņu 4:17–22, 32–37; Jaunās Derības studenta rokasgrāmata, 154. lpp.).

Noslēdziet stundu, aicinot studentus meklēt iespējas, kā apmierināt citu neizteiktās vajadzības. Mudiniet viņus kalpot dāsni, negaidot nekādu atmaksu.

Komentāri un skaidrojumi

Lūkas 6:31–38. Kāpēc mēs kalpojam citiem?

Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma uzskaitīja dažus iespējamos mūsu kalpošanas iemeslus un noteica mūsu kalpošanas pareizo iemeslu:

„Cilvēki kalpo cits citam dažādu iemeslu dēļ, un daži iemesli ir labāki par citiem. Varbūt, ka neviens no mums nekalpo katrā aicinājumā visu laiku viena vienīga iemesla dēļ. Tā kā mēs esam nepilnīgas būtnes, vairums no mums droši vien kalpo vairāku iemeslu dēļ, un, mums augot garīgi, šie iemesli ar laiku var atšķirties. Taču mums visiem būtu jācenšas kalpot visaugstāko un vislabāko iemeslu dēļ.

Kādi ir daži no kalpošanas iemesliem? Es minēšu sešus iemeslus — no sliktākā līdz labākajam.

Daži var kalpot, cerot iegūt laicīgu atlīdzību. …

Kāds cits kalpošanas iemesls — droši vien vērtīgāks par pirmo, taču joprojām tajā kategorijā, kur tiek meklēta laicīga atlīdzība, — ir tāds, ko motivē personīga vēlme izveidot draudzīgas attiecības. …

Daži var kalpot, baidoties no soda. …

Citi cilvēki var kalpot aiz pienākuma vai lojalitātes pret draugiem, ģimenes vai tradīcijām. …

Viens šāds augstāks kalpošanas iemesls ir cerība iegūt mūžīgu balvu. …

Pēdējais motīvs, ko es minēšu, manuprāt, ir visaugstākais iemesls. Saistībā ar kalpošanu tas Svētajos Rakstos tiek saukts par „vēl pārāku ceļu” (1. kor. 12:31).

„Žēlsirdība ir tīrā Kristus mīlestība” (Mor. 7:47). …

Jāatzīst, ka princips — mūsu kalpošanai ir jābūt aiz mīlestības pret Dievu un līdzcilvēkiem, nevis kāda personīga labuma vai jebkāda cita mazvērtīgāka nolūka dēļ — ir augsts standarts. Glābējs droši vien tā uzskatīja, tā kā Viņš saistīja Savu bausli par nesavtīgu un pilnīgu mīlestību tieši ar pilnības ideālu” („Why Do We Serve?” New Era, 1988. g. marts, 6., 7. lpp.; skat. arī Dalins H. Oukss, „Why Do We Serve?” Ensign, 1984. g. nov., 12.–15. lpp.).