48. stunda
Lūkas 7:18–50
Ievads
Jēzus slavēja Jāni Kristītāju un liecināja par to, ka Jānis sagatavoja ceļu Viņa kalpošanai. Kad Jēzus bija pie farizeja Sīmaņa uz mielastu, kāda grēkus nožēlojusi sieviete izrādīja Glābējam savu ticību un mīlestību.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Lūkas 7:18–35
Jēzus slavē Jāni Kristītāju un liecina par Jāņa misiju
Aiciniet studentus strādāt pāros un katram pārim iedodiet papīra lapu. Aiciniet pārus vienas minūtes laikā uzrakstīt pēc iespējas vairāk faktus, ko viņi var atcerēties par Jāni Kristītāju. Pēc vienas minūtes palūdziet studentiem saskaitīt, cik faktus viņi ir pierakstījuši.
-
Cik faktus par Jāni Kristītāju jums izdevās uzskaitīt?
Aiciniet studentus nosaukt dažus faktus, ko viņi pierakstīja.
Ja iespējams, parādiet garu niedri un mīkstu apģērba gabalu. Paskaidrojiet, ka ar šo priekšmetu palīdzību Jēzus mācīja cilvēkiem par Jāņa Kristītāja personību. Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:24–26. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko, atsaucoties uz niedri un mīkstu apģērbu, Jēzus mācīja par Jāni Kristītāju.
-
Ar ko Jānis Kristītājs atšķīrās no niedres vai zāles stiebra? (Atšķirībā no niedres, kuru vējš purina un plivina, Jānis Kristītājs bija stingrs un nelokāms savā liecībā un misijas paveikšanā.)
Jāņa Kristītāja sludināšana
Parādiet šo attēlu ar Jāni Kristītāju un pajautājiet:
-
Ar ko Jānis Kristītājs atšķīrās no tiem, kas bija „[ģērbti] mīkstās drēbēs” un dzīvoja greznībā „ķēniņa namos” (25. pants)? (Jānis Kristītājs dzīvoja tuksnesī un valkāja apģērbu, darinātu no kamieļu spalvas, kas bija ļoti raupja. Jānis Kristītājs nemeklēja laicīgas ērtības, bet tikai centās darīt Dieva gribu.)
-
Ko Jēzus teica par Jāni Kristītāju 26. pantā?
Lai palīdzētu studentiem izprast Jāņa Kristītāja unikālo lomu, paskaidrojiet, ka Jēzus citēja pirms simtiem gadu pierakstītu pravietojumu, kurā tika stāstīts par „sūtni, kam būs sataisīt ceļu [Mesijas] priekšā” (Maleahija 3:1). Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 7:27–28 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas padarīja Jāni Kristītāju unikālu, salīdzinot ar citiem praviešiem.
-
Kāda bija Jāņa Kristītāja unikāli svarīgā loma, ko viņš bija iepriekš izredzēts paveikt? (Studenti var sniegt dažādus formulējumus, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda patiesā mācība: Jānis Kristītājs bija iepriekš izredzēts pravietis, lai sagatavotu ceļu Dieva Dēlam un Viņu kristītu.)
-
Kā Jānis Kristītājs sagatavoja ceļu Jēzus Kristus atnākšanai?
Paskaidrojiet, ka attiecībā uz Lūkas 7:28 rakstvietu, pravietis Džozefs Smits ir izteicies šādi:
„Par Jēzu domāja, ka Viņam ir vismazākās tiesības Dieva valstībā, un [acīmredzot] Viņu vismazāk uztvēra kā pravieti, uz ko Viņš it kā atbildēja: „Tas, kas tiek uzskatīts par vismazāko starp jums, ir lielāks par Jāni, — tas Es esmu””(Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 82. lpp.).
Rezumējiet Lūkas 7:29–35, paskaidrojot, ka daudzi ticēja Jēzus mācībām, taču klātesošie farizeji un bauslības mācītāji noraidīja Viņa mācības. Jēzus paskaidroja, ka viņi noraidīja patiesību, neskatoties uz to, kurš to mācīja — Viņš vai Jānis Kristītājs.
Lūkas 7:36–50
Jēzum pusdienojot pie farizeja Sīmaņa, kāda sieviete ar savām asarām mazgā Jēzus kājas
Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu: Vai man var tikt piedots?
Aiciniet studentus padomāt par tām reizēm, kad viņi, iespējams, ir prātojuši, vai viņiem var tikt piedots? Aiciniet studentus, turpinot studēt Lūkas 7. nod., sameklēt patiesās mācības, kas var sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Lai palīdzētu studentiem saprast Lūkas 7:36–50 kontekstu un saturu, aiciniet kādu no viņiem nolasīt šo apkopojumu un skaidrojumu:
Farizejs, vārdā Sīmanis, uzaicināja Jēzu uz dzīrēm savā namā. Tāda veida dzīrēs viesi atlaidās uz dīvāna spilveniem apkārt zemam galdiņam, izstiepdami savas kājas nostāk no tā. Tā laika sabiedrības paražas ļāva trūcīgiem cilvēkiem savākt dzīru ēdiena paliekas. Tādējādi tas nebija nekas neparasts, ka neaicināti ļaudis dzīru laikā ieradās šajos namos (skat. Džeimss E. Talmidžs, Jesus the Christ, 3. izd. (1916. g.), 261. lpp.).
-
Kā Lūka raksturo sievieti, par kuru rakstīts Lūkas 7:37?
-
Kā šī sieviete izrādīja savu mīlestību pret Glābēju? (Jūs varētu paskaidrot, ka „alabastra [trauciņš] ar svaidāmo eļļu” bija pudelīte ar dārgu, smaržīgu eļļu.)
-
Ko Sīmanis nodomāja, kad viņš ieraudzīja, ko sieviete darīja?
Atkārtojot līdzību, ko mācīja Jēzus, palūdziet kādam studentam nolasīt Lūkas 7:40–43. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus mācīja Sīmanim.
Pārzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu.
|
Aizdevējs = | |
|
Parādnieks, kurš parādā 50 denāriju = |
Parādnieks, kurš parādā 500 denāriju = |
Paskaidrojiet, ka aizdevēju sauc arī par kreditoru, bet parādnieku — par debitoru. Parādnieks piekrīt atmaksāt naudu aizdevējam vai doties cietumā. Palūdziet kādam studentam pastāstiet saviem vārdiem šo līdzību.
-
Ko simbolizē aizdevējs? (Uzrakstiet uz tāfeles Jēzus Kristus — blakus vārdam „Aizdevējs”.)
-
Kurš parādnieks varētu simbolizēt sievieti, un kurš — farizeju Sīmani? Kāpēc? (Uzrakstiet farizejs Sīmanis zem frāzes „Parādnieks, kurš parādā 50 denāriju” un sieviete zem frāzes „Parādnieks, kurš parādā 500 denāriju”.)
Paskaidrojiet, ka laikā, kad dzīvoja Jēzus, namatēvam bija ierasti izrādīt laipnību, godinot savus īpašos viesus, kā piemēram, sasveicinoties noskūpstīt, sniegt ūdeni, lai nomazgātu viņu kājas, vai iesvaidīt viņu galvas ar eļļu (skat. Džeimss E. Talmidžs, Jesus the Christ, 261. lpp.).
Turpiniet rādīt video no 7:25 min un apstādiniet pēc tam, kad Jēzus būs pateicis: „Ej ar mieru” (Lūkas 7:50) (8:52 min). Vai arī aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 7:44–47. Lūdziet audzēkņus uzmeklēt, kā Sīmanis izturējās pret Jēzu — salīdzinājumā ar to, kā pret Viņu izturējās sieviete un kādas, visdrīzāk, bija viņu abu sajūtas pret Jēzu.
-
Saskaņā ar 44.–47. pantu, ar ko atšķīrās Sīmaņa attieksme pret Jēzu no sievietes attieksmes un kādas, visdrīzāk, bija viņu sajūtas pret Jēzu? (Ierakstiet studentu atbildes tabulā uz tāfeles.)
Kad studenti būs beiguši stāstīt to, ko atklāja, tabulai būtu jāizskatās šādi:
|
Aizdevējs = Jēzus Kristus | |
|
Parādnieks, kurš parādā 50 denārijufarizejs Sīmanis Nedeva Jēzum ūdeni, lai nomazgātu Viņa kājas Nesniedza Viņam skūpstu Nesvaidīja Viņu ar eļļu Maz Viņu mīlēja |
Parādnieks, kurš parādā 500 denārijusieviete Mazgāja Viņa kājas ar savām asarām un noslaucīja ar saviem matiem Skūpstīja Viņa kājas Svaidīja Viņa kājas ar eļļu Daudz Viņu mīlēja |
-
Kādu svētību sieviete saņēma no Glābēja?
Uzsveriet, ka, netieši pielīdzinot Sīmani parādniekam, kurš bija parādā 50 denāriju, Glābējs norādīja uz to, ka arī Sīmanim ir nepieciešama viņa grēku piedošana.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Lūkas 7:47–50 un palūdziet viņiem sameklēt, kas ļāva šai sievietei saņemt piedošanu.
-
Kādus principus mēs varam mācīties no šī pieraksta? (Uzrakstiet šos principus uz tāfeles, izmantojot studentu atbildes: Kad mēs pielietojam ticību, izrādot savu mīlestību un pieķeršanos Tam Kungam, mēs varam saņemt Viņa piedošanu. Kad mēs saņemam Tā Kunga piedošanu, mēs tiekam piepildīti ar vēlmi — aizvien vairāk Viņu mīlēt un Viņam kalpot.)
-
Kāpēc, saņemot piedošanu, mums varētu rasties lielāka vēlme mīlēt Glābēju un Viņam kalpot?
Palūdziet trim studentiem nolasīt pa vienai rindkopai no tālāk sniegtā Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, eldera Nīla L. Andersena, izteikuma:
„Pastāv dažādas personīgā cienīguma un taisnīguma pakāpes. Tomēr grēku nožēlošana ir svētība ikvienam no mums. Nožēlojot savus grēkus, mums katram ir nepieciešamas Glābēja žēlastības rokas.
Pirms vairākiem gadiem mani palūdza satikties ar vīrieti, kurš ilgu laiku pirms mūsu sarunas bija piekopis izlaidīgu dzīvesveidu. Savu slikto lēmumu rezultātā viņš bija zaudējis piederību Baznīcai. Jau labu laiku atpakaļ viņš bija atgriezies Baznīcā un uzticīgi ievēroja baušļus, taču viņu vajāja iepriekšējās rīcības. Satiekoties ar viņu, es sajutu viņa kaunu un dziļo nožēlu par to, ka reiz bija atmetis savas derības. Mūsu intervijas beigās es uzliku savas rokas uz viņa galvas un devu viņam priesterības svētību. Pirms tiku pateicis kaut vienu vārdu, es sajutu milzīgu Glābēja mīlestību un piedošanu šim vīram. Pēc svētības došanas mēs apskāvāmies, un šis vīrs ļāva vaļu asarām.
Es apbrīnoju Glābēja ieskaujošo mīlestību un žēlastību pret grēkus nožēlojušu cilvēku, neskatoties uz to, cik savtīgs ir bijis nožēlotais grēks. Es liecinu, ka Glābējs spēj un ļoti vēlas piedot mūsu grēkus. Izņemot to dažu cilvēku grēkus, kuri izvēlas elles mokas pēc tam, kad saņēmuši pilnību, nav tāda grēka, par kuru nevarētu saņemt piedošanu. Kāda brīnišķa privilēģija ir katram no mums — novērsties no saviem grēkiem un nākt pie Kristus. Dievišķa piedošana ir viens no saldākajiem evaņģēlija augļiem, tā vainu un sāpes mūsu sirdī aizvieto ar prieku un sirdsapziņas mieru” („Nožēlojiet … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa) , Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40.–41. lpp.).
Aiciniet studentus padomāt, kad viņi ir saņēmuši Tā Kunga piedošanu. Lūdziet viņus pārdomāt, kādas bija viņu domas un sajūtas pret Glābēju.
Pievērsiet studentu uzmanību jautājumam uz tāfeles. Palūdziet studentiem paskaidrot, kā viņi atbildētu, ja kāds viņiem vaicātu: „Vai man var tikt piedots?”
Stundas noslēgumā lieciniet par to, ka Jēzum Kristum ir spēks mums piedot, ja vien mēs pielietojam ticību Viņam un nožēlojam savus grēkus.
Prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtojums
Lai palīdzētu studentiem atkārtot piecas prasmīgi pārzināmās rakstvietas, kuras šī kursa ietvaros viņi jau ir apguvuši, jūs varētu uzdot viņiem mazu pārbaudes darbu. Sniedziet atslēgvārdus no semināra grāmatzīmes un palūdziet studentiem uzrakstīt attiecīgo rakstvietu atsauces. Papildu idejām skatiet šīs rokasgrāmatas pielikumu.
Komentāri un skaidrojumi
Lūkas 7:18–20. Vai Jānis Kristītājs šaubījās par to, ka Jēzus bija Mesija?
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, deva uz šo jautājumu skaidru atbildi:
„Jebkāda veida pieņēmums, ka Jānis Kristītājs savā prātā nebija drošs vai šaubījās attiecībā uz Skolotāja identitāti un misiju, ir pilnībā nepamatots. Īstenībā, ieslodzītais Ēlija un Tā Kunga priekšgājējs šādi centās pārliecināt savus mācekļus pamest viņu un sekot Jēzum.
Jānis Kristītājs zināja, kas Jēzus bija; Viņš neļodzījās kā niedre vējā. … Šī rīcība — sūtot savus mācekļus pie Jēzus — būtībā bija Jāņa Kristītāja pēdējā spēcīgā liecība par to, ka Jēzus ir Dieva Jērs, jo viņš zināja, ja viņa mācekļi personīgi redzēs Skolotāju un dzirdēs Viņa mācības, viņi nevarēs nesekot lielākai gaismai” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965–1973), 1:261–262).
Jānis Kristītājs saprata svarīgu patieso mācību, ko prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija atkārtoti pauda:
„Katram no mums ir jāiegūst personīga liecība par to, ka Jēzus ir Kristus. Mēs nevaram to saņemt no kāda cita” („A Testimony of Christ”, Ensign vai Liahona, 2005. g. marts, 3. lpp.).
Lūkas 7:20–22. Kāpēc Tas Kungs paveic brīnumus?
Prezidents Brigams Jangs paskaidroja, kāda loma Tā Kunga darbā ir brīnumiem:
„Brīnumi … ir domāti, lai mierinātu svētos un lai stiprinātu un apliecinātu to cilvēku ticību, kas mīl, bīstas un kalpo Dievam” (Discourses of Brigham Young, atlas. Džons A. Widso (1954. g.), 341. lpp.)
Lūkas 7:24–28. „No visiem, kas dzimuši no sievām, neviens pravietis nav lielāks par Jāni Kristītāju”
Pravietis Džozefs Smits izskaidroja, kāpēc Jēzus uzskatīja Jāni Kristītāju par lielāko no praviešiem:
„Pirmkārt, viņam bija uzticēta dievišķa misija — sagatavot ceļu Tā Kunga priekšā. Kam gan vēl pirms tam un pēc tam ir veltīta šāda uzticība? Nevienam cilvēkam.
Otrkārt, viņam bija uzticēta svarīga misija — tika prasīts, lai viņš kristītu Cilvēka Dēlu. Kam gan jebkad ir bijis gods to darīt? Kam gan jebkad ir bijusi tik liela privilēģija un godība? Kurš gan veda Dieva Dēlu kristīšanas ūdeņos un kam bija privilēģija skatīt Svētā Gara nolaišanos baloža izskatā vai drīzāk baloža zīmē par liecību tās izpildīšanai? …
Treškārt, Jānis tajā laikā bija vienīgais pilnvarotais valstības īstenotājs, kas bija uz Zemes, un viņam vienīgajam bija spēka atslēgas. Jūdiem bija jāklausa viņa norādījumiem, vai arī, saskaņā ar viņu pašu likumiem, viņiem bija jātiek nolādētiem. Un Pats Kristus piepildīja visu taisnību, paklausot likumam, kuru Viņš bija devis Mozum uz kalna, un tādējādi to paaugstināja, un padarīja godājamu, nevis to iznīcināja. Caharijas dēls caur svēto iesvaidīšanu un debesu likumu no jūdiem ieguva atslēgas, valstību, spēku un godību. Un šie trīs iemesli padara viņu par lielāko no praviešiem, kas dzimis no sievas” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 82. lpp.).
Lūkas 7:37–50. Ko mēs zinām par šo sievieti?
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma rakstīja, ka sieviete, kas ir pieminēta Lūkas 2:37–50, ieradās pie Glābēja jau grēkus nožēlojusi un vēlējās izrādīt savu mīlestību. Attiecībā uz viņas pausto mīlestību, viņš teica: „Tas viss bija dievbijīgas un uzticīgas sievietes darbs un pielūgsme, kas bijusi grēciniece, taču tagad tikusi attīrīta, brīva no daudzu pārkāpumu nospiedošās nastas; tagad viņa dzīvoja atjaunotu dzīvi, pateicoties Viņam, kā kājas viņa tagad skūpstīja un kam viņa tagad dāvāja visu godbijīgo mīlestību, kāda vien viņas sirdī bija” (The Mortal Messiah, 4 sēj. (1979–1981), 2:200).
Lūkas 7:47–50. „Viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti”
Elders Šeins M. Bovens, Septiņdesmito kvoruma loceklis, uzdeva un arī atbildēja uz jautājumu — vai cilvēkam, kurš vēlas saņemt piedošanu caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, jelkad šī iespēja ir liegta:
„Vai ir iespējams mainīt dzīvi, kas, neapdomīgi atstāta novārtā, kļuvusi tik piesārņota, ka liekas, ka cilvēks nevar saņemt piedošanu? Vai kā ir ar cilvēku, kurš ir godīgi centies, taču atkritis atpakaļ grēkā tik daudzas reizes un domā, ka nepastāv veids, kā pārtraukt šķietami nebeidzamo loku? Vai kā ir ar cilvēku, kurš ir izmainījis savu dzīvi, bet vienkārši nespēj sev piedot? …
Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir pieejama katram no mums. Viņa Izpirkšana ir bezgalīga. Tā attiecas uz ikvienu, pat jums. Tā var attīrīt, mainīt un padarīt svētu pat jūs. Tieši to nozīmē bezgalība — tā ir absolūta, pilnīga, visa, mūžīga” („Grēku Izpirkšana var attīrīt, labot un darīt svētu mūsu dzīvi” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 33.–34. lpp.).