34. stunda: Marka evaņģēlija 1. nodaļa

34. stunda

Marka evaņģēlija 1. nodaļa

Ievads

Jānis Kristītājs sludināja „grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu” (Marka 1:4). Kad Jānis bija kristījis Jēzu, Glābējs sāka sludināt evaņģēliju un darīt brīnumus ar dievišķu spēku un pilnvarām. Viņš izdzina nešķīstus garus un dziedināja spitālīgo. Viņa slava izplatījās pa visu Galileju.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Marka 1:1–20

Jēzus uzsāk Savu kalpošanu

Dažas dienas pirms nodarbības aiciniet divus studentus klases priekšā īsumā dalīties liecībā par Jēzu Kristu. Pēc sākuma dziesmas un lūgšanas aiciniet šos divus studentus dalīties savā liecībā par Glābēju. Pēc tam pavaicājiet audzēkņiem:

Kāpēc ir vērtīgi dzirdēt liecības no vairākiem cilvēkiem, nevis tikai no viena cilvēka?
Kāpēc, jūsuprāt, varētu būt vērtīgi studēt Marka liecību, kad jūs jau esat studējuši Mateja liecību?

Aiciniet studentus klusībā pārlasīt Marka 1:1–4, 9–11, meklējot notikumu, ar kuru Marks sāka savu pierakstu par Glābēja dzīvi.

Ar kādu notikumu Marks sāka savu pierakstu?

Paskaidrojiet, ka Marka pieraksts par Glābēja dzīvi atšķiras no Mateja pieraksta. Tas sākas pēkšņi, sižets strauji attīstās, tiek uzsvērts Glābēja dievišķums, koncentrējoties uz Viņa darbiem un brīnumiem. Marks veica savu pierakstu, visdrīzāk, balstoties uz to, ko bija uzzinājis no apustuļa Pētera.

Lai apkopotu Marka 1:12–20, paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Jēzus bija gavējis 40 dienas, viņu kārdināja velns. Viņš Galilejā arī sludināja grēku nožēlošanu un aicināja apustuļus sekot Viņam. (Piezīme: Par to padziļināti mācīja nodarbībās par Mateja evaņģēlija 4. nodaļu.)

Marka 1:21–39

Jēzus izdzen ļaunus garus un dziedina slimos

Uzrakstiet uz tāfeles frāzi Ienaidnieka teritorija un pajautājiet studentiem, ar kādām briesmām kareivis varētu saskarties ienaidnieka teritorijā.

Palūdziet kādu studentu nolasīt šo apgalvojumu, ko teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Jūs, jaunie cilvēki, augat ienaidnieka teritorijā.

No Svētajiem Rakstiem mēs zinām, ka debesīs bija karš un ka Lucifers sacēlās, un ka viņš kopā ar saviem sekotājiem „tika nomests uz zemi” [Jāņa atkl. 12:9]. Viņš ir apņēmies sagraut mūsu Debesu Tēva ieceri, un viņš tiecas kontrolēt visu cilvēku prātus un rīcību” („Padoms jauniešiem” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 16. lpp.).

Kādā ziņā mūsu dzīve šeit, uz Zemes, ir atrašanās ienaidnieka teritorijā?

Aiciniet studentus pacelt savu roku, ja viņi kādreiz ir izjutuši satraukumu ļauno ietekmju un apkārtējo kārdinājumu dēļ. Kad studenti pētīs Marka 1:21–39, aiciniet viņus meklēt patiesību, kas viņiem palīdzēs, saskaroties ar ļaunām ietekmēm un kārdinājumiem.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 1:21–22. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, ko Jēzus darīja Kapernaumā un kāda bija jūdu reakcija.

Kāpēc jūdus izbrīnīja Glābēja mācības?
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze, ka Jēzus mācīja „kā tāds, kam vara”? (Marka 1:22.)

Paskaidrojiet, ka rakstu mācītāji tika uzskatīti par Mozus likuma zinātājiem. Kad viņi sludināja, viņi bieži citēja kādreizējos Mozus likuma pārzinātājus (skat. New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.],103. lpp.). Atšķirībā no viņiem, Jēzus runāja ar spēku un pilnvarām no Sava Tēva, kā diženais Jehova, kurš bija devis Mozus likumu (skat. Džozefa Smita tulkojums, Mateja 7:37).

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Marka 1:23–26 vai parādiet audzēkņiem video „Jesus Heals a Possessed Man” (1:48), Bībeles video materiāli, Jēzus Kristus dzīve, tie ir pieejami LDS.org. Aiciniet audzēkņus uzzināt, kas notika, kad Jēzus mācīja sinagogā. Aiciniet studentus dalīties, ko viņi ir atraduši. Paskaidrojiet, ka „nešķīsts gars” nozīmē — ļaunais gars.

Ko ļaunais gars zināja par Jēzu?
Kā ļaunais gars zināja, kas ir Jēzus? (Ļaunie gari, kas tiecas sagrābt fiziskos ķermeņus, ir Lucifera sekotāji. Pirms izraidīšanas no debesīm, viņi mita Debesu Tēva un Jēzus Kristus klātbūtnē.)
Ja jūs toreiz būtu bijuši sinagogā, ko jūs domātu par Jēzu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 1:27–28. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kāda bija cilvēku reakcija, kad viņi redzēja, kā Jēzus no cilvēka izdzina ļaunu garu.

Kā cilvēki uz to reaģēja?
Ko tas mums māca par Glābēja spēku? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu patiesību: Glābējam ir vara pār velnu un viņa sekotājiem.)
Kā zināšanas par šo patiesību mums palīdz, kad izjūtam satraukumu ļauno ietekmju un apkārtējo kārdinājumu dēļ?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija:

„[Džozefs Smits] sacīja: „Ļaunajiem gariem ir noteiktas robežas, ierobežojumi un likumi, kas tos pārvalda” [History of the Church, 4:576]. Tādēļ Sātans un Viņa eņģeļi nav visuvareni. …

… Sātana plānus var izjaukt visi tie, kas nāk pie Kristus, būdami paklausīgi evaņģēlija derībām un priekšrakstiem” („Serving the Lord and Resisting the Devil”, Ensign, 1995. g. sept., 6., 7. lpp.).

Saskaņā ar prezidenta Fausta sacīto, ko mēs varam darīt, iegūstot lielāku spēku, lai pretotos velnam?
Saskaņā ar 28. pantu, kas notika pēc tam, kad Glābējs bija izdzinis ļauno garu?

Lai apkopotu Marka 1:29–39, paskaidrojiet, ka Glābējs dziedināja Sīmaņa sievasmāti no drudža, dziedināja daudzus citus, kuri bija slimi, un izdzina daudzus ļaunos garus. Jēzus turpināja sludināt Galilejā.

Marka 1:40–45

Jēzus dziedina spitālīgo

Aiciniet studentus klusībā pārskatīt Marka 1:40 un sameklēt, kas pienāca pie Glābēja, kad Viņš turpināja sludināt Galilejā. Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Aiciniet kādu studentu iznākt klases priekšā. Aiciniet pārējos studentus iedomāties, ka klases priekšā esošais students sirgst ar spitālību.

Paskaidrojiet, ka spitālība jeb lepra ir hroniska slimība, kas bojā ādu, nervus, acis, kaulus un ķermeņa locekļus. Ja šī slimība netiek ārstēta, tā noved pie mokošas nāves. Sendienās cilvēki uzskatīja, ka ikviens, kas nonāk saskarē ar spitālīgajiem, iegūst šo slimību. Norādiet uz studentu, kurš ir klases priekšā, un jautājiet:

Ja (no sauciet studenta vārdu) būtu spitālība un viņš/viņa dzīvotu sendienās, kā pret viņu izturētos?

Paskaidrojiet: lai aizsargātu kopienas veselību un labklājību, spitālīgie bija spiesti dzīvot ārpus pilsētas. Likumā bija noteikts, ka viņiem bija skaļi jāsauc: „Nešķīsts,” lai brīdinātu katru, kas tiem tuvojas (skat. Bible Dictionary, „Leper”; 3. Mozus 13:44–46). Aiciniet dažus studentus attēlot šo ainu un iet garām studentam, kurš pārstāv spitālīgo. Kad viņi iet garām, aiciniet studentu, kurš pārstāv spitālīgo, saukt: „Nešķīsts! Nešķīts!” Pajautājiet studentiem, kuri iet garām, kā viņi šādā situācijā reaģētu. Pēc tam aiciniet studentus apsēsties.

Ja jūs būtu slimi ar spitālību, kā tas ietekmētu jūsu dzīvi?

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi sirgst ar spitālību Jēzus Kristus laikā. Pajautājiet, ko viņi darītu, ja redzētu, ka tiem tuvojas Glābējs.

Saskaņā ar Marka 1:40, ko darīja spitālīgais, kad viņš redzēja Glābēju? (Paskaidrojiet, ka vārds lūgt nozīmē — izteikt vēlēšanos vai prasību.)
Kā spitālīgais parādīja savu ticību Jēzum Kristum? Kā frāze „ja Tu gribi” norāda uz spitālīgā ticību?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Marka 1:41–42 un uzzināt, kā Glābējs atbildēja uz šī vīrieša lūgumu.

Kas jūs īpaši iespaido, domājot par Glābēja atbildi uz šī vīrieša lūgumu?
Ja jūs būtu spitālīgs, ko jums nozīmētu Glābēja pieskāriens? Kāpēc?
Kā izmainītos jūsu dzīve, ja Jēzus Kristus jūs dziedinātu no spitālības?

Uz tāfeles uzrakstiet šādu apgalvojumu: Spitālību var salīdzināt ar grēku.

Lai palīdzētu studentiem izprast, kā spitālību var salīdzināt ar grēku (skat. 3. Mozus 14. nod.), aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Vēl papildus tam, ka spitālīgie bija izstumti no sabiedrības, Bībeles laikos spitālība simbolizēja grēku un nešķīstību, uzsverot, ka, tāpat kā šī ļaunā slimība saēd un iznīcina fizisko ķermeni, arī grēks saēd un maitā cilvēka garīgo pusi” (The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 2:45).

Kādā ziņā spitālību var pielīdzināt grēkam? (Kad studenti salīdzina spitālību ar grēku, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka ne vienmēr slimības izraisa grēks.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 1:40–42, vārdu spitālīgs aizvietojot ar grēcīgs un spitālība ar grēks. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā mēs varam salīdzināt šī spitālīgā dziedināšanu ar attīrīšanu no grēka.

Lasot šos pantus šādā veidā, kuri vārdi norāda uz piedošanu?
Kā mēs varam pielīdzināt to, ko darīja spitālīgais, lai tiktu attīrīts no spitālības, tam, kas ir jādara mums, lai mēs būtu attīrīti no grēka?
Kādu principu mēs varam mācīties, dziedināšanu no spitālības pielīdzinot attīrīšanai no grēka? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs izrādīsim ticību un nāksim pie Glābēja, Viņš izrādīs līdzjūtību pret mums un attīrīs mūs no grēka. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles, izmantojot studentu atbildes.)
Kādā veidā mums ir jāizrāda ticība un jānāk pie Glābēja, lai Viņš varētu piedot mūsu grēkus?

Aiciniet studentus vēlreiz apdomāt, kāda bija spitālīgā dzīve pirms un pēc viņa dziedināšanas.

Ja cilvēki nāk pie Jēzus Kristus, lai tiktu attīrīti no grēka, kā tas var izmainīt viņu dzīvi?
Kad jūs esat redzējuši kāda dzīvē izmaiņas, kad viņš vai viņa caur Kristus Izpirkšanu ir ticis attīrīts no grēka? (Aiciniet studentus būt piesardzīgiem un nesaukt cilvēku vārdus, kā arī nerunāt par saviem pagātnes grēkiem.)

Aiciniet studentus pārdomāt, no kādiem grēkiem viņiem ir jātop attīrītiem. Aiciniet studentus nākt pie Glābēja, izrādot ticību Viņam caur lūgšanu, grēku nožēlošanu un paklausību, lai Viņš var darīt viņus tīrus. Jūs varētu dalīties savā liecībā par Glābēja īstenotās Izpirkšanas attīrošo spēku.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt no Marka 1:43–45. Aiciniet klasi meklēt, kādu padomu Glābējs deva dziedinātajam spitālīgajam. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Paskaidrojiet, ka Mozus likums noteica, ka tiem, kas ir dziedināti no spitālības, vajadzēja parādīt sevi tempļa priesterim un nest upuri.

Ko šis vīrs darīja pēc tam, kad Glābējs piekodināja, lai viņš nevienam neko nesaka?
Kas notika, kad šis vīrs izplatīja ziņas par savu dziedināšanu?

Jūs varētu noslēgt stundu, aicinot studentus dalīties, kas uz viņiem atstāj vislielāko iespaidu saistībā ar Jēzus Kristus rīcību Marka 1. nodaļā.

Komentāri un skaidrojumi

Marka 1:24–25. Kāpēc Glābējs ļaunajam garam pavēlēja „pali[kt] klusu”?

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka Jēzus „pastāvīgi aizliedza [ļaunajiem gariem] apliecināt Viņa dievišķumu. Liecība, kas pievērš, nāk no Dieva, nevis no Lucifera. Ja Jēzus būtu pieļāvis, ka ļaunie gari netiktu norāti vai būtu pieņēmis viņu liecību par Sevi (lai gan tā bija patiesa), jūdi uzskatītu, ka viņiem ir lielāks iemesls viltus apsūdzībām pret Viņu, sakot: „Viņā ir velns, Viņš ir prātu zaudējis! Ko jūs Viņu klausāties?” (Jāņa 10:20..)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:168).

Marka 1:40. Spitālība

Kāds Bībeles komentētājs spitālības postošās sekas aprakstīja šādi:

„Šīs slimības simptomi un sekas ir ļoti nepatīkamas. Izveidojas balts pietūkums vai krevele, mainās matu krāsa — no dabiskā toņa uz dzeltenu; šī infekcija iekļūst dziļi ādā un pietūkumā var redzēt jēlu miesu. … Nagi kļūst vaļīgi un nokrīt, smaganas uzsūcas, zobi sairst un izkrīt; no mutes nāk nepatīkam smaka, deguns izirst; dažreiz tiek pazaudēti pirksti, rokas, kājas un acis. Cilvēka skaistums ir pakļauts iznīcībai” (Charles F. Deems, The Light of the Nations [1884], 185. lpp.).

Marka 1:40-42. Caur Glābēja īstenoto Izpirkšanu mēs varam būt attīrīti no grēka

Elders Šeins M. Bovens no Septiņdesmitajiem mācīja:

„Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ir pieejama mums visiem. Viņa īstenotā Izpirkšana ir bezgalīga. Tā attiecas uz visiem, pat uz jums. Tā var attīrīt, mainīt un iesvētīt pat jūs. Bezgalīga Izpirkšana nozīmē, ka tā ir pilnīga, neierobežota, visaptveroša un mūžīga. Prezidents Boids K. Pekers mācīja: „Nav neviena ieraduma, atkarības, sacelšanās, pārkāpuma, atkrišanas vai nozieguma, uz kuru netiktu attiecināts pilnīgas piedošanas apsolījums. Tāds ir Kristus īstenotās Izpirkšanas apsolījums” („The Brilliant Morning of Forgiveness”, Ensign, 1995. g. nov., 20. lpp)” („The Atonement Can Clean, Reclaim, and Sanctify Our Lives”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 34. lpp.).