146. stunda: Pētera 2. vēstules 1. nodaļa

146. stunda

Pētera 2. vēstules 1. nodaļa

Ievads

Pēteris iedrošināja svētos censties kļūt līdzīgiem Kristum. Pēteris apliecināja viņiem, ka šī garīgā izaugsme palīdzēs padarīt viņu aicināšanu un izredzēšanu „stipru” (skat. 2. Pētera 1:10). Pēteris runāja arī par savu pieredzi Apskaidrošanas kalnā un uzsvēra, ka Svētie Raksti ir Dieva iedvesmoti.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Pētera 2. vēstules 1:1–11

Pēteris māca, kā iegūt daļu no Jēzus Kristus dievišķās dabas

Pirms nodarbības sākuma uzrakstiet uz tāfeles šādu izteikumu („The Will Within”, Ensign, 1987. g. maijs, 68):

„Mūsu uzdevums ir sevī izkopt labāko” (prezidents Tomass S. Monsons).

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus izlasīt no tāfeles šo izteikumu un pāros pārrunāt šādus jautājumus:

Kā jūs domājat, ko prezidents Monsons bija domājis ar vārdiem „sevī izkopt labāko”?
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi „sevī izkopt labāko”?
Kas varētu mums traucēt izkopt labāko sevī?

Studējot Pētera 2. vēstules 1. nodaļu, aiciniet studentus meklēt principu, kas viņiem palīdzēs zināt, ko viņi var darīt, lai izkoptu sevī labāko.

Apkopojiet 2. Pētera 1:1–2, paskaidrojot, ka Pēteris rakstīja Baznīcas locekļiem, kuri jau bija ieguvuši ticību Jēzum Kristum.

Palūdziet kādam studentam nolasīt 2. Pētera 1:3–4 . Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pēteris mācīja, lai palīdzētu svētajiem palikt uzticīgiem savām liecībām Glābējam.

Saskaņā ar šiem pantiem, ko Pēteris mācīja svētajiem?
Ko nozīmē — „būtu daļa pie dievišķas dabas”? (4. pants).

Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 2. Pētera 1:5–7, pievēršot uzmanību tām Jēzus Kristus īpašībām, kuras Pēteris aicināja svētos izkopt. Lūdziet viņus uzrakstīt uz tāfeles viņu atrastās īpašības. Jūs varētu ieteikt studentiem sameklēt vārdnīcā definīcijas kādai no īpašībām, kuras viņi gribētu labāk izprast.

Aiciniet studentus padomāt par kādu piemēru, kad Glābējs izrādīja kādu no šīm īpašībām. Palūdziet vairākiem studentiem nolasīt klasei savas pierakstītās domas.

Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu principu: Ja mēs izkopjam sevī dievišķās īpašības, mēs varam …

Palūdziet kādam studentam nolasīt 2. Pētera1:8–9. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot svētību, kuru saņemsim, ja izkopsim Glābēja dievišķās īpašības.

Kādu svētību mēs saņemam, ja mēs izkopjam dievišķās īpašības? (Studentiem sniedzot savas atbildes, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu šādi: Ja mēs sevī izkopjam dievišķās īpašības, mēs varam iepazīt Jēzu Kristu.)
Kāpēc, jūsuprāt, dievišķo īpašību izkopšana palīdz mums iepazīt Jēzu Kristu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Pētera 1:10–11. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un sameklēt vēl citu svētību, kuru var iegūt tie, kuri uzcītīgi izkopj dievišķās īpašības.

Kāda svētība tiek apsolīta tiem, kas uzcītīgi izkopj dievišķās Jēzus Kristus īpašības? (Paskaidrojiet, ka frāze „aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek” [10. pantā] nozīmē — saņemt apliecinājumu no Dieva, ka jūs iegūsiet mūžīgo dzīvi. Vēl Pēteris uz to atsaucās, sakot: „Praviešu vārds kļūst jo stiprs” [2. Pētera 1:19. Skat. arī M&D 131:5].)
Kādu principu par to, kāpēc mums vajadzētu būt uzcītīgiem, izkopjot savu potenciālu, mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs uzcītīgi izkopjam savu dievišķo potenciālu šajā dzīves laikā, mēs varam saņemt apliecinājumu no Dieva, ka iemantosim mūžīgo dzīvi. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Jūs varētu dalīties savā liecībā par to, ka dievišķo īpašību izkopšana palīdz mums iepazīt Jēzu Kristu un sagatavo mūs iegūt mūžīgo dzīvi.

Aiciniet studentus savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās ierakstīt vienu no dievišķajām īpašībām, kuru viņi visvairāk vēlētos izkopt. Aiciniet viņus uzrakstīt vienu konkrētu darbību, kas viņiem būtu jāveic, lai izkoptu šo īpašību.

Pētera 2. vēstules 1:12–21

Pēteris liecina par Jēzu Kristu un māca par Rakstiem

Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles dažu vecāko mūsdienu apustuļu vecumu. Nolasiet tālāk sniegto eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Citi saka, ka mēs esam pārāk veci. Tā ir taisnība, ka deviņi no apustuļiem ir vecāki par 80 gadiem!” Man ir 85” („Be Still, and Know That I Am God” [uzruna Baznīcas izglītības sistēmas rīkotajā svētbrīdī 2014. g. 4. maijā], broadcasts.lds.org).

Kāpēc, jūsuprāt, daži cilvēki izturas kritiski par dažu apustuļu un praviešu vecumu?
Kā jūs atbildētu uz kritiku par to, ka mūsdienu pravieši un apustuļi ir pārāk veci, lai būtu darbspējīgi?

Kad studenti pēta 2. Pētera 1. nodaļu, aiciniet viņus pievērst uzmanību patiesiem principiem par praviešiem un apustuļiem, kas ir svarīgāki par viņu vecumu.

Paskaidrojiet, ka 2. Pētera 1:12–19 Pēteris dalījās savā aculiecinieka liecībā par Jēzu Kristu.

Palūdziet kādam studentam nolasīt 2. Pētera 1:20–21 un pēc tam paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktajā 2. Pētera 1:20 tulkojumā tiek izskaidrota panta daļa, kurā teikts, ka „neviens svēto rakstu pravietojums nav patvaļīgi nododams cilvēku gribai”. Aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, ko Pēteris mācīja par „Dieva vīru”, šajā gadījumā praviešu, nozīmīgumu.

Ko Pēteris mācīja par praviešu nozīmīgumu? (Audzēkņiem vajadzētu noteikt: Pravieši saņem Svētos Rakstus caur Svēto Garu. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kas ir Svētie Raksti, aiciniet kādu no viņiem nolasīt šo izteikumu:

„[Svētie Raksti ir] vārdi, gan rakstītie, gan runātie, kas nāk no Dieva svētajiem vīriem, kad tie ir Svētā Gara iedvesmoti” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Svētie Raksti”, scriptures.lds.org; skatīt arī M&D 68:2–4). Daži Svētie Raksti ir kanonizēti. Kanonisks nozīmē „atzīts, pilnvarots svēto grāmatu sakopojums. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā kanoniskās grāmatas tiek sauktas par Baznīcas pamatdarbiem un ietver Veco un Jauno Derību, Mormona Grāmatu, Mācību un Derības un Dārgo Pērli” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Kanons”, scriptures.lds.org).

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet klasi saklausīt viņa liecību, ka pravieši turpina saņemt Svētos Rakstus mūsdienās.

„[Pravieši ir] kanāls, caur kuru Dievs ir uzrunājis Savus bērnus caur Svētajiem Rakstiem senatnē. Tas ir veids, kā Viņš šobrīd uzrunā mūs caur pašreizējā pravieša, apustuļu un citu iedvesmoto vadītāju mācībām un padomiem („Saziņas veidi” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 84).

Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi zināt, ka Dievs izmanto šo veidu, lai sagatavotu Svētos Rakstus Saviem bērniem?
Kā tas, ka izprotam šo veidu, palīdz jums gūt lielāku pārliecību par sendienu un mūsdienu praviešu runāto un rakstīto vārdu?

Nolasiet šos jautājumus un aiciniet studentus uzrakstīt savas atbildes savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

Kuras rakstvietas, vai nu no senajiem, vai mūsdienu praviešiem, ir ietekmējušas jūsu dzīvi? Kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties šīm rakstvietām?

Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem. Jūs arī varat dalīties, kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties Svētajiem Rakstiem.

Atsaucieties uz iepriekšējo eldera Ouksa izteikumu un aiciniet studentus gara vadītiem liecināt citiem par praviešu un Svēto Rakstu īstenumu.

Komentāri un skaidrojumi

2. Pētera 1:10. „Darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek”

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka aicināšanas un izredzēšanas stiprināšana nozīmē — tikt aizzīmogotam mūžīgai dzīvei; tas nozīmē — saņemt beznosacījumu garantiju, ka tiksi paaugstināts augstākajās celestiālās pasaules debesīs … pirms tās dienas, kad uzticīgie ieies dievišķajā klātbūtnē, lai sēdētu ar Kristu Viņa tronī” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. g.], 3:330–331).

Elders Makonkijs mācīja:

„Katrs Baznīcā, kurš ir uz taisnās un šaurās takas, kurš cenšas un cīnās, un vēlas darīt to, kas ir pareizs, lai gan ir vēl tālu no pilnības šajā dzīvē, ja viņš atstāj šo dzīvi, atrazdamies uz taisnās un šaurās takas, viņš saņems mūžīgo atlīdzību sava Tēva valstībā.

… Ja tu esi uz šīs takas un virzies uz priekšu, un tu nomirsti, tu nekad nenomaldīsies no takas. … Tev ir jāpaliek Baznīcas galvenajā novirzienā un jādzīvo tā, kā taisni un kārtīgi cilvēki dzīvo Baznīcā, — turot baušļus, maksājot desmito tiesu, kalpojot Baznīcas organizācijās, mīlot To Kungu, paliekot uz taisnās un šaurās takas. Ja tu esi uz tās takas, kad pienāks nāve, — jo šis ir tas laiks un diena nolikti, šis ir sagatavošanas stāvoklis, — tu nekad no tās neatkritīsi, un visādā ziņā, no praktiskā viedokļa, tava aicināšana un izredzēšana ir darīta stipra. Tā nav šī jēdziena definīcija, bet gala rezultāts būs tāds pats” („The Probationary Test of Mortality”, no Soltleikas universitātes reliģijas institūta svētbrīža, 1982. g. 10. janv., 12.–13. lpp.).

2. Pētera 1:19. „Praviešu vārds kļūst jo stiprs”

Mūsdienu atklāsme apstiprina un padara skaidrāku frāzes „praviešu vārds kļūst jo stiprs” (2. Pētera 1:19) nozīmi. Mācības un Derību 131:5 ir teikts: „Stiprāks pravietojuma vārds nozīmē, ka cilvēks zina, ka viņš ir aizzīmogots mūžīgajai dzīvei ar atklāsmi un pravietojuma garu, caur svētās priesterības spēku.”

Uzticīgi Baznīcas locekļi, kā sievietes, tā vīrieši, var iegūt aicināšanas un izraudzīšanas stiprināšanas apsolījuma svētību jeb saņemt stiprāku pravietojuma vārdu.

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Tie Baznīcas locekļi, kuri pilnīgi nododas taisnīgumam un dzīvo pēc katra vārda, kas nāk no Dieva mutes, stiprina savu aicināšanu un izredzēšanu. Tas ir, viņi saņem stiprāku pravietojuma vārdu, kas nozīmē, ka Tas Kungs aizzīmogo viņu paaugstināšanu, kamēr viņi joprojām dzīvo šo dzīvi. Pēteris apkopoja taisnīguma mācību, kuru svētajiem būtu nepieciešams iegūt, lai stiprinātu savu aicināšanu un izredzēšanu, un tad (atsaucoties uz viņa pieredzi Apskaidrošanas kalnā ar Jēkabu un Jāni), ir teikts, ka šie trīs ir saņēmuši stiprāku pravietojuma vārdu. (2. Pētera 1. nodaļa.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. (1966. g.), 109.)

Pravietis Džozefs Smits mācīja:

„Pēc tam, kad cilvēks ir sācis ticēt Kristum, nožēlojis grēkus un ir ticis kristīts savu grēku atlaišanai, un saņem Svēto Garu (ar roku uzlikšanu), kas ir pirmais Mierinātājs, tad ļaujiet viņam pazemoties Dieva priekšā, alkstot taisnīguma un dzīvojot pēc katra Dieva vārda, un Tas Kungs drīz viņam teiks: „Dēls, tev jātop paaugstinātam.” Kad Tas Kungs ir rūpīgi pārbaudījis viņu un noskaidrojis, ka tas ir nolēmis Viņam kalpot jebkādu briesmu gadījumā, tad šis cilvēks sapratīs, ka viņa aicināšana un izredzēšana ir nodrošināta un ka tā būs viņa privilēģija — saņemt citu Mierinātāju. …

Kas ir šis Mierinātājs? Tas nav neviens cits, kā Tas Kungs, Jēzus Kristus; … katrs, kurš saņem šo pēdējo Mierinātāju, tiks Jēzus Kristus apmeklēts jeb Viņš tam parādīsies” (skat. History of the Church, 3:380–381).

2. Pētera 1:20–21 „Dieva cilvēki”

Elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par priekšrocībām, ja Baznīcas prezidējošās padomēs ir nobrieduši un pieredzējuši vadītāji:

„Baznīcas vadītāju personīgā un vienotā gudrība ir kas tāds, kam vajadzētu sniegt mierinājumu. Mēs esam pieredzējuši visu, ieskaitot to, kādas sekas ir dažādu valstu likumiem un politikai, kā arī vilšanos, traģēdijas un ģimenes locekļu nāvi. Mēs neesam atrauti no tā, kas notiek jūsu dzīvē.

Ļaujiet man arī pieminēt, ka neviens no Divpadsmitajiem nav bikls. Mēs katrs esam spēcīga personība. Kad mēs vienoti pieņemam lēmumu, jūs varat būt droši, ka mēs esam kopā apspriedušies un nonākuši pie šī lēmuma daudzu lūgšanu un nopietnu diskusiju rezultātā. …

Savā sirdī mēs esam jauni, un Tas Kungs mūs svētī, lai virzītu Viņa darbu uz priekšu brīnišķīgos veidos” („Be Still, and Know That I Am God” [uzruna Baznīcas izglītības sistēmas rīkotajā svētbrīdī 2014. g. 4. maijā], broadcast.lds.org).