114. stunda: 2. korintiešiem 4.–5. nodaļa

114. stunda

2. korintiešiem 4.–5. nodaļa

Ievads

Savā vēstulē Korintas svētajiem Pāvils mācīja, ka šīs dzīves pārbaudījumi un ciešanas ir īslaicīgas un nelielas, salīdzinot ar mūžības svētībām. Viņš arī mācīja svētajiem par Tiesu un liecināja par to, ka Jēzus Kristus radīja mums iespēju — tapt samierinātiem ar Dievu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. korintiešiem 4. nodaļa

Pāvils liecina: lai gan viņš piedzīvo ciešanas, viņu nemāc bailes vai nemiers.

Parādiet 1. attēlu.

Kas šajā attēlā ir redzams?
Ko, iespējams, domā cilvēks, kuru grūž, par to cilvēku, kurš to dara?

Parādiet 2. attēlu.

cilvēks grūž otru cilvēku prom no ielas, pa kuru brauc mašīna

Kā, ieraugot pirmo attēlu plašākā kontekstā, jūsu spriedums mainās par to, kas tur ir attēlots?

Paskaidrojiet, ka Pāvils rakstīja Korintas svētajiem, lai palīdzētu viņiem saskatīt savas ciešanas plašākā kontekstā. Studējot 2. korintiešiem 4. nodaļu, aiciniet studentus uzmeklēt patiesos principus, ko Pāvils mācīja Korintas svētajiem attiecībā uz viņu ciešanām.

Rezumējiet 2. korintiešiem 4:1–7, paskaidrojot — Pāvils apliecināja svētajiem, ka viņš patiesi sludinājis viņiem evaņģēliju. Viņš mācīja, ka Sātans, „šīs pasaules dievs” (4. pants), strādā pie tā, lai cilvēki nepieņemtu evaņģēliju. Pāvils pielīdzināja sevi un savus biedrus, sludinātājus, māla traukiem, kas glabā „mantu” jeb „Dieva godības atziņas gaismu” (6.–7. pants).

Palūdziet kādam studentam nolasīt 2. korintiešiem 4:8–9. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils raksturoja sava misionāra darba izaicinājumus.

Kā Pāvils raksturo sava misionāra darba izaicinājumus?
Ar kādām frāzēm Pāvils raksturoja savu attieksmi pret šiem izaicinājumiem?
Kādēļ Pāvils, jūsuprāt, šo izaicinājumu laikā varēja saglabāt pozitīvu attieksmi?

Rezumējiet 2. korintiešiem 4:11–14, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja — lai gan daži cilvēki mirs Jēzus Kristus evaņģēlija dēļ, viņu nāve būs tikai pagaidu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 4:14–16. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādas zināšanas palīdzēja Pāvilam stāties pretī pārbaudījumiem un vajāšanai.

Kādas zināšanas palīdzēja Pāvilam stāties pretī pārbaudījumiem un vajāšanai?
Ko nozīmē izteiciens „lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas” (16. pants)? (Lai gan Pāvils un viņa biedri fiziski nomirs, viņu gari ik dienu tiek garīgi stiprināti.)

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katru pāri kopā izlasīt 2. korintiešiem 4:17–18, meklējot, kādus patiesos principus Pāvils mācīja svētajiem attiecībā uz pārbaudījumiem un ciešanām. Palūdziet pāriem, strādājot kopā, atbildēt uz tālāk sniegtajiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Jūs varētu sagatavot šos jautājumus kā izdales materiālus vai uzrakstīt tos uz tāfeles.

2. korintiešiem 4:17–18

Rokasgrāmata Jaunās Derības semināra skolotājam — 114. stunda

Kādas patiesās mācības Pāvils mācīja svētajiem attiecībā uz pārbaudījumiem un ciešanām?
Kāpēc ir svarīgi redzēt mūsu ciešanas plašākā Debesu Tēva ieceres kontekstā?
Kad jūs esat novērojuši, kā cilvēks paliek stiprs pārbaudījumu laikā, jo viņš pieredz savas ciešanas plašākā Debesu Tēva ieceres kontekstā?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus uz tāfeles uzrakstīt savas atbildes uz pirmo jautājumu. Studenti var uzrakstīt vairākas patiesās mācības, tajā skaitā arī šīs: Mūsu šīs dzīves pārbaudījumi un ciešanas ir nelielas, salīdzinot ar mūžības svētībām un izaugsmi, ko gūstam, to visu uzticīgi izturot. Tā kā īslaicīgas ciešanas var atnest mums mūžīgo izaugsmi un godību, mums nav jāizjūt izmisums grūtību brīžos. Mūsu ciešanas ir dotas ar mūžīgu nolūku arī tad, kad mēs to nevaram saredzēt laicīgajā dzīvē.

Aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs uz otro jautājumu. Kad viņi būs to izdarījuši, apdomājiet, vai vēlaties uzdot vēl šādus papildu jautājumus:

Kādā ziņā mūsu pārbaudījumi un ciešanas var nest izaugsmi?
Kā, paturot šīs patiesās mācības prātā, mēs varam uzticīgi izturēt pārbaudījumus un ciešanas?

Aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs uz trešo jautājumu. Apsveriet iespēju — dalīties kādā no savām pieredzēm.

2. korintiešiem 5. nodaļa

Pāvils māca svētajiem par Tiesu un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu

Katram studentam iedodiet papīra lapu. Palūdziet katram no viņiem pārlocīt šo lapu uz pusēm un vienā lapas pusē uzrakstīt savu vārdu, bet otrā — Debesu Tēvs. Paskaidrojiet: kad mēs ieradāmies uz Zemes, mēs atstājām Debesu Tēva klātbūtni. Aiciniet studentus pārplēst papīra lapu uz pusēm, sadalot to divās daļās.

Kādā ziņā pārplēstā lapa simbolizē to, ka mēs atstājām Debesu Tēva klātbūtni un ieradāmies uz Zemes, lai piedzīvotu mirstību?

Studējot 2. korintiešiem 5. nod., aiciniet studentus uzmeklēt patiesās mācības, kuras palīdzēs viņiem saprast, kas mums ir jādara, lai atgrieztos Debesu Tēva klātbūtnē.

Rezumējiet 2. korintiešiem 5:1–6, paskaidrojot, ka Pāvils apliecināja — lai gan laicīgajā dzīvē mēs esam nošķirti no Dieva un galu galā mirsim, mēs tiksim augšāmcelti un dzīvosim atkal.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 2. korintiešiem 5:6–7, meklējot, ko Pāvils mācīja svētajiem darīt, zinot, ka laicīgajā dzīvē viņi ir nošķirti no Dieva.

Kādu patiesu principu Pāvils mācīja par mūsu nošķiršanu no Dieva laicīgajā dzīvē? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patieso mācību: Tā kā laicīgajā dzīvē mēs esam nošķirti no Dieva, mums ir jādzīvo saskaņā ar ticību, nevis ar to, ko redzam. Aiciniet katru studentu uzrakstīt šo patieso mācību uz papīra lapas, uz kuras ir uzrakstīts viņa vai viņas vārds.)
Ko nozīmē — „[dzīvot] ticībā, ne skatīšanā”? (7. pants.)
Miniet piemērus situācijām vai lēmumiem, ar kuriem jums varētu nākties sastapties un kas prasītu no jums dzīvot saskaņā ar ticību, nevis ar to, ko redzat! (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles. Viņu atbildes varētu būt šādas: Baznīcas standartu ievērošana, lēmums kalpot misijā vai dalīšanās savā liecībā.)

Aiciniet studentus padomāt par kādu reizi, kad viņi (vai kāds, ko pazīst) rīkojās saskaņā ar ticību, nevis ar to, ko redz. Palūdziet dažiem no viņiem dalīties savā pieredzē.

Aiciniet studentus padomāt par kādu šī brīža situāciju vai lēmumu, attiecībā uz kuru viņiem ir grūti dzīvot saskaņā ar ticību. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar ticību gan šajā situācijā, gan visās pārējās.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 5:8–10. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Pāvila vārdiem, mums ir jādara laicīgajā dzīvē, kad esam nošķirti no Dieva.

Saskaņā ar 9. pantu, kas pēc Pāvila vārdiem mums ir jādara laicīgajā dzīvē, kad esam nošķirti no Dieva?
Balstoties uz Pāvila mācībām, kas pierakstītas 10. pantā, kādas patiesās mācības mēs varam apgūt attiecībā uz to, kāpēc mums šajā dzīvē ir jāveic labi darbi? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst patiesā mācība, kas līdzinās šai: Jēzus Kristus tiesās katru no mums pēc mūsu darbiem laicīgajā dzīvē. Aiciniet studentus atzīmēt tās frāzes 10. pantā, kas māca šo patieso principu.)

Aiciniet studentus apdomāt, kas viņiem būtu jāizmaina, lai sagatavotos brīdim, kad Jēzus Kristus viņus tiesās. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 5:15–16. Palūdziet šim studentam arī nolasīt Džozefa Smita tulkojumu 2. korintiešiem 5:16 (Svēto Rakstu ceļvedī). Lūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus Kristus paveica mūsu labā, lai mēs varētu atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē.

Saskaņā ar 15. pantu, ko Jēzus Kristus izdarīja, palīdzot mums atgriezties pie Debesu Tēva?
Saskaņā ar 15.–16. pantu, ko ticīgie dara, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai? (Ticīgie dzīvo uz Kristu vērstu dzīvi un neseko pasaulīgajām tendencēm, kā arī nepadodas miesas kārēm. Aiciniet katru studentu uzrakstīt šo teikumu uz tās papīra lapas, uz kuras ir uzrakstīts viņa vai viņas vārds.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 5:17–19. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot, kā Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana var palīdzēt svētajiem atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē.

Kā Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana var palīdzēt mums atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu mēs varam kļūt par jaunām radībām un tapt samierināti ar Dievu. Aiciniet studentus uzrakstīt šo patieso mācību uz tās papīra lapas, uz kuras ir uzrakstīts „Debesu Tēvs”.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — kļūt par „jaunu radījumu”? (17. pants.)

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mosijas 27:23–26, meklējot, ko nozīmē — kļūt par jaunām radībām. Pēc zināma laika aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko viņi atrada.

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet pārējiem ieklausīties viņa skaidrojumā, kā mēs varam kļūt par jaunām radībām.

„Jēzus Kristus evaņģēlija būtība ir saistīta ar fundamentālām un paliekošām pārmaiņām mūsu raksturā, kas ir iespējamas, pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai. Patiesa pievēršanās ticībai nes cilvēka uzskatu, sirds un dzīves pārmaiņas, lai pieņemtu Dieva gribu un pakļautos tai (skat. Apustuļu darbu 3:19; 3. Nefija 9:20), un ietver sevī apzinātu apņemšanos — kļūt par Kristus mācekli.

… Kad mēs godājam glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstus un derības (skat. M&D 20:25), „[virzāmies] uz priekšu ar nelokāmību Kristū” (2. Nefija 31:20) un pastāvam ticībā līdz galam (skat. M&D 14:7), mēs kļūstam par jaunām radībām Kristū (skat. 2. kor. 5:17)” („Pievērsti Tam Kungam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 107. lpp.).

Aiciniet katru studentu salikt abas papīra lapas kopā. Paskaidrojiet, ka samierināt nozīmē — savest kopā divas puses, kas iepriekš bija šķirtas. Ādama krišanas un arī mūsu grēku dēļ mēs tiekam garīgi atšķirti no mūsu Debesu Tēva. Caur īstenoto Izpirkšanu Jēzus Kristus sniedz mums iespēju — samierināties ar Tēvu un atjaunot mūsu attiecības ar Viņu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 5:20–21. Palūdziet klases audzēkņiem uzmeklēt, ko Pāvils pamācīja svētajiem darīt.

Ko Pāvils pamācīja Korintas svētajiem darīt?
Ko Pāvils mācīja par Jēzu Kristu 21. pantā? (Kaut gan Jēzus Kristus bija bez grēka, Viņš cieta par mūsu grēkiem, lai mēs varētu tapt taisnīgi.)

Lieciniet par patiesajām mācībām, kuras šajā stundā tika atklātas. Aiciniet studentus pārskatīt patiesās mācības, ko viņi pierakstīja, un apdomāt, kas viņiem jādara, lai taptu vai būtu samierināti ar Dievu. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem.

Komentāri un skaidrojumi

2. korintiešiem 4:5–10. „Visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti”

Kādā grūtā brīdī Džordžs A. Smits, Brigama Janga pirmais padomnieks, saņēma padomu no sava brālēna, pravieša Džozefa Smita, kas līdzinājās Pāvila mācībām Korintas svētajiem:

„Viņš man teica, ka nevajag zaudēt drosmi, lai kādas grūtības arī gadītos. Ja es būtu nogrimis Jaunskotijas dziļākajā šahtā un visi klinšu kalni būtu sagruvuši man virsū, man vajadzētu nevis zaudēt drosmi, bet turpināt izrādīt ticību un pacietīgi panest šo pārbaudījumu, un es spētu iznirt šīs grēdas virsotnē” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 233. lpp.).

2. korintiešiem 4:17. Saskatot mūsu mirstīgās ciešanas plašākā perspektīvā

Elders Pauls V. Džonsons no Septiņdesmitajiem ar Pāvila vārdiem centās palīdzēt mums saskatīt savas mirstīgās ciešanas mūžīgā perspektīvā:

Apustulis Pāvils mācīja: „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu, mūžīgu godību” [2. korintiešiem 4:17]. Interesanti, ka Pāvils izmanto terminu „vieglas grūtības”. Un to mēs dzirdam no cilvēka, kurš tika vardarbīgi sists, apmētāts ar akmeņiem, cieta kuģa katastrofā, tika apcietināts un piedzīvoja vēl daudzus citus pārbaudījumus (skat. 2. korintiešiem 11:23–28). Es šaubos, vai daudzi no mums raksturotu savas ciešanas kā vieglas. Tomēr salīdzinājumā ar svētībām un izaugsmi, ko beigu beigās gūstam gan šajā dzīvē, gan mūžībā, mūsu ciešanas patiesi ir vieglas” („Pārpārim … uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 79. lpp.).

2. korintiešiem 5:19. „Salīdzināja pasauli ar sevi”

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir paskaidrojis Pāvila mācību par salīdzināšanu:

„Salīdzināšana ir process, kurā cilvēks tiek izpirkts no sava grēcīgā un garīgās tumsības stāvokļa un tiek atjaunots saskaņas un vienotības stāvoklī ar Dievību. Caur šo procesu Dievs un cilvēks pārstāj būt ienaidnieki. Cilvēks, kurš reiz bija miesīgs un ļauns, kurš dzīvoja saskaņā ar miesas tieksmēm, kļūst par Svētā Gara jaunu radību; viņš ir no jauna piedzimis un, gluži kā mazs bērns, ir dzīvs Kristū” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 2:422–423).