115. stunda: 2. korintiešiem 6.–7. nodaļa

115. stunda

2. korintiešiem 6.–7. nodaļa

Ievads

Pāvils turpināja aizstāvēt savu rīcību kā Dieva kalps korintiešu svēto vidū. Viņš mudināja svētos nošķirt sevi no visas netaisnības. Viņš apliecināja savu nodošanos svētajiem un priecājās, ka viņi bija pieredzējuši dievišķās skumjas un nožēlojuši savus grēkus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. korintiešiem 6:1–13

Pāvils apraksta, kādiem jābūt Dieva kalpiem

Aiciniet studentus apdomāt šādu situāciju:

Kamēr jūs un citi no jūsu bīskapijas vai draudzes veic kādu kalpošanas projektu, daži cilvēki iet garām un izsaka rupjas piezīmes par Baznīcu. Kas varētu notikt, ja jūs vai citi no jūsu grupas atbildētu ar rupjībām?

Lūdziet studentiem padomāt par reizēm, kad viņi ir pieredzējuši pretestību vai izsmieklu, kamēr viņi ir kalpojuši Tam Kungam. Aiciniet studentus meklēt patiesos principus, kad viņi studē 2. korintiešiem 6:1–13, kas varētu viņus vadīt šādās situācijās.

Lai apkopotu 2. korintiešiem 6:1–2, paskaidrojiet, ka Pāvils sevi un savus tuvākos sekotājus salīdzināja ar vārdu „līdzstrādnieki” (1. pantā), kas nozīmē „līdzstrādnieki Kristū” saskaņā ar Džozefa Smita tulkojumu 2. korintiešiem 6:1. Pāvils atsaucās uz pravieša Jesajas vārdiem (skat. Jesajas 49:8), uzsverot, ka ir pienācis laiks svētajiem apdomāt savu pestīšanu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 6:3–7. Aiciniet pusi audzēkņu sameklēt vārdus vai frāzes, kas apraksta pretestību, ar ko saskārās Pāvils un viņa tuvākie sekotāji. Palūdziet otrai pusei audzēkņu sameklēt vārdus un frāzes, kas apraksta, kāda bija Pāvila un viņa tuvāko sekotāju reakcija uz pretestību.

Ar kādu pretestību saskārās Pāvils un viņa tuvākie sekotāji?
Kuri vārdi vai frāzes apraksta to, kāda bija viņu reakciju uz pretestību?

Pārlasiet 3. pantu un paskaidrojiet, ka vārds kalpošana tiek attiecināts uz Baznīcas darbu.

Kā Baznīcas locekļu rīcība mūsdienās ietekmē citu cilvēku viedokli par Baznīcu?
Kā jūs formulētu Pāvila mācītos principus no 3.–7. pantam? (Studenti varētu noteikt principu, kas līdzinās šim: Kad mēs atbildam uz pretestību ar mīlestību, laipnību un taisnīgumu, mēs varam palīdzēt citiem ieraudzīt Baznīcu pozitīvā skatījumā.)

Atgādiniet studentiem par doto situāciju stundas sākumā. Aiciniet viņus paskaidrot, kā cilvēks varētu reaģēt uz šo situāciju taisnīgā veidā un kāds varētu būt tās iznākums.

2. korintiešiem 6:14–18

Pāvils sniedz padomu svētajiem — aiziet no ļauno vidus

Sadaliet studentus pāros un katram studentam iedodiet kopiju ar šo izdales materiālu.

2. korintiešiem 6:14–18

Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 115. stunda

Padomi svētajiem	Tā Kunga apsolījumi

Aiciniet studentus pa pāriem izlasīt 2. korintiešiem 6:14–18. Lūdziet vienam studentam no pāra sameklēt Pāvila sniegto padomu svētajiem. Lūdziet otram studentam sameklēt Tā Kunga apsolījumus, kuri tiktu doti svētajiem, ja viņi paklausītu Pāvila padomam. Aiciniet viņus izmantot to, ko viņi ir atraduši, lai pabeigtu šo tabulu kopā. „Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible”, „Belial” un neticīgais tiek attiecināts uz kādu, kurš tic elkiem, nevis Debesu Tēvam. Turklāt Pāvils iepriekš pielīdzināja korintiešu svētos Dieva templim; tā vārds templis tika attiecināts uz viņiem kā cilvēkiem.

Atvēliet pietiekami daudz laika, lai pāri varētu dalīties viens ar otru tajā, ko atraduši, lai aizpildītu šo tabulu.

Paskaidrojiet, ka Pāvils īpaši brīdināja svētos nošķirt sevi no tā, „kas ir nešķīsts” (17. pantā), — ieskaitot elku pielūgšanu un sevis nošķiršanu no tiem, kas to darīja, — lai tā pasargātu sevi no grēkošanas. Elku pielūgšana nozīmē — mīlēt vai pielūgt jebkura cilvēka radītās lietas vairāk nekā Dievu.

Aiciniet studentus uzrakstīt uz saviem izdales materiāliem: Ja virs virsraksta „Padomi svētajiem” un Tad virs virsraksta „Tā Kunga apsolījumi”.

Kādus principus mēs varam mācīties no 2. korintiešiem 6:14–18? (Studenti var atpazīt vairākus principus, taču noteikti uzsveriet: kad mēs nošķiram sevi no kļūdainiem paradumiem un nešķīstām lietām, Tas Kungs mūs pieņems.)
Kādi varētu būt daži kļūdainu paradumu vai nešķīstu lietu piemēri mūsdienās?
Kā mēs varam sevi nošķirt no šīm lietām un tiem, kuri veicina to izplatīšanos?

Paskaidrojiet, ka šis princips nenozīmē to, ka mums jāizturas rupji vai jāizvairās no jebkādām saistībām ar viņiem, jo tiem ir citi uzskati, tomēr mums vajag ar cieņu apliecināt savus uzskatus un izvairīties no iesaistīšanās jebkura veida darbībās, kas varētu mūs novest pie grēkošanas.

Ko, jūsuprāt, nozīmē Tā Kunga sacītais: „Es jūs pieņemšu” (2. korintiešiem 6:17)?

Aiciniet studentus apdomāt kādu atgadījumu, kad viņi bija sajutuši, ka Tas Kungs ir ar viņiem, kad viņi nošķīra sevi no kļūdainiem paradumiem, kas varēja viņus vadīt prom no Tā Kunga. Lūdziet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.

Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai nošķirtu sevi no kļūdainiem paradumiem un nešķīstām lietām un varētu saņemt Tā Kunga svētības.

2. korintiešiem 7. nodaļa

Pāvils priecājas par svēto patieso grēku nožēlošanu

Aiciniet, lai kāds no studentiem izlasa šādu situāciju:

Kāda jauna sieviete tempļa rekomendācijas intervijas laikā pirms savām laulībām atzīstas dažos pagātnes grēkos savam bīskapam. Pēc tālākām pārrunām bīskaps saprot, ka šī jaunā sieviete nav patiesi nožēlojusi savus grēkus un ka viņas grēki ir pietiekami smagi, lai viņa nebūtu tempļa rekomendācijas cienīga. Bīskaps paskaidro, ka jaunajai sievietei vajadzēs pagaidīt, lai viņa varētu saņemt rekomendāciju, līdz viņas grēki būs pilnībā nožēloti. Viņa ir satraukta, sakot, ka viņa ir nožēlojusi, jo viņa jau sen nav atkārtojusi nevienu no šiem pagātnes grēkiem. Bīskaps paskaidro, ka grēka neturpināšana nav pilnīga tā nožēlošana, un viņš aicina viņu patiesi uzsākt grēku nožēlošanas procesu.

Kā, jūsuprāt, jaunā sieviete varētu justies šīs intervijas laikā?

Aiciniet studentu turpināt lasīt tālāk šo situāciju:

Jaunā sieviete paskaidro savam bīskapam, ka viņa ir ļoti apbēdināta, jo ielūgumi uz kāzām un kāzu svinībām jau ir izsūtīti. Viņa saka, ka viņa nespēs izturēt visus jautājumus un to apkaunojumu, kad kāzu plāni tiks aizkavēti. Viņa jautā, vai ir kāds cits veids, kā viņa varētu salaulāties templī, kad tas ir iecerēts, un tad vēlāk iziet cauri grēku nožēlošanas procesam.

Pamatojoties uz jaunās sievietes sniegtajām atbildēm bīskapam, par ko viņa ir visvairāk satraukta?

Aiciniet audzēkņus studēt 2. korintiešiem 7. nodaļu, meklējot patiesos principus, kas jaunās sievietes situācijā ir jāsaprot, pirms viņa patiesi var nožēlot savus grēkus.

Lai apkopotu 2. korintiešiem 7:1–7, paskaidrojiet, ka Pāvils turpināja sevi aizstāvēt pret tiem, kuri tiecās viņu apšaubīt, un pārliecināja korintiešu svētos, ka viņš nevienu nebija aizskāris.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. korintiešiem 7:8–9. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu iespaidu uz korintiešu svētajiem atstāja Pāvila iepriekš sūtītā vēstule.

Kādu iespaidu uz svētajiem atstāja šī vēstule?
Kādēļ Pāvils priecājās par viņu skumjām?

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 2. korintiešiem 7:10–11. Jūs varētu viņiem ieteikt atzīmēt divu veidu skumjas, par kurām minēja Pāvils, un to, ko katras no tām nes.

Par kādām divu veidu skumjām runāja Pāvils?

Uz tāfeles uzrakstiet virsrakstus: Dievišķas skumjas un Pasaulīgas skumjas. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu, kurš paskaidroja, ko nozīmē „pasaulīgas skumjas”:

„Pasaulē ir pa pilnam vīriešu un sieviešu, kuri nožēlo, ka rīkojušies nepareizi. Tas nav nekas neparasts. Dažkārt tā notiek tādēļ, ka viņu rīcība apbēdinājusi vai darījusi nelaimīgus viņus pašus vai viņu mīļos. Dažkārt šo nožēlu izraisa tas, ka viņi pieķerti un tikuši sodīti par savu nodarījumu. Šādas pasaulīgas izjūtas nevar aizstāt „dievišķās skumjas” (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons [2014. g.], 84. lpp.).

Kā jūs apkopotu to, kas ir pasaulīgas skumjas?
Saskaņā ar 10. pantu, uz ko mūs vada pasaulīgas skumjas? (Paskaidrojiet, ka vārds nāve 10. pantā attiecas uz garīgo nāvi, kas nozīmē atšķirtību no Dieva. Uz tāfeles, zem virsraksta „pasaulīgās skumjas”, uzrakstiet šo patieso principu: Pasaulīgās skumjas mums nes garīgo nāvi vai atšķirtību no Dieva.)
Kā pasaulīgās skumjas var nest cilvēkam garīgo nāvi? (Tās var atturēt cilvēku no patiesas grēku nožēlošanas un no Debesu Tēva piedošanas.)
Saskaņā ar 10. pantu, uz ko mūs vada dievišķas skumjas? (Uz tāfeles, zem virsraksta „dievišķas skumjas”, uzrakstiet šo patieso principu: Dievišķas skumjas vada mūs nožēlot savus grēkus un saņemt glābšanu.)

Lai palīdzētu studentiem labāk izprast, kādēļ dievišķās skumjas vada mūs nožēlot grēkus, aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu:

„Dievišķās skumjas ir Gara dāvana. Tā ir dziļa atskārsme par to, ka mūsu rīcība aizskārusi mūsu Tēvu un mūsu Dievu. Tā ir skaudra un griezīga apziņa, ka mūsu rīcība ir likusi Glābējam — Viņam, kurš nepazina grēka, diženākajam no visiem, — iziet caur ciešanām un mokām. Mūsu grēki lika Viņam asiņot katrā porā. Šīs īstenās mentālās un garīgās mokas Svētajos Rakstos tiek sauktas par „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu”. … Šāds gars ir absolūti nepieciešams, lai patiesi nožēlotu grēkus” (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons, 83. lpp.).

Kādēļ, jūsuprāt, dievišķās skumjas vada mūs uz patiesu grēku nožēlošanu?

Aiciniet studentus padomāt par situāciju, attiecībā uz šo jauno sievieti, kura vēlējās iegūt tempļa rekomendāciju.

Kas norāda uz to, ka šīs jaunās sievietes intervijas laikā ar bīskapu viņa nebija pieredzējusi dievišķas skumjas?
Ko mēs varam darīt, lai pasaulīgās skumjas aizvietotu ar dievišķām skumjām?

Ja nepieciešams, palīdziet studentiem saprast, ka dievišķās skumjas, kuras mēs piedzīvojam, kad mēs nožēlojam grēkus, var atšķirties — atkarībā no grēka nopietnības.

Lieciniet: ja mēs jūtam dievišķās skumjas, nevis pasaulīgās skumjas par saviem grēkiem, mēs patiesi varēsim nožēlot grēkus, tikt attīrīti no saviem grēkiem un galu galā saņemt glābšanu. Aiciniet studentus, nožēlojot grēkus, tiekties pēc dievišķajām skumjām.

Lai apkopotu 2. korintiešiem 7:12–16, paskaidrojiet, ka Pāvils izpauda savas rūpes un pārliecību par svētajiem.

Īsumā pārskatiet patiesos principus, kurus studenti mācījās, pētot 2. korintiešiem 6.–7. nodaļu, un mudiniet viņus sekot jebkuriem pamudinājumiem, kurus viņi ir sajutuši, lai pielietotu šos patiesos principus.

Komentāri un skaidrojumi

2. korintiešiem 6:17. „Aizeita no viņu vidus, un nošķirieties no tiem”

Elders Kventins L. Kuks, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, kādēļ mums vajag norobežot sevi no netaisnīguma, lai saņemtu svētības, tā darot:

„Vārds svētais no grieķu valodas nozīmē — iesvētīt, atšķirt [un] svēts” [red. Daniēls H. Ludlovs, Encyclopedia of Mormonism, 5. sēj. (1992. g.), 3:1249]. Ja mūsdienās mēs sevi dēvējam par svētajiem, mums sevi vajag norobežot no ļaunām darbībām un postošām nodarbēm, kas ir plaši izplatītas visā pasaulē.

Mēs tiekam pakļauti vardarbībai caur vizuālajiem attēliem un netiklību. Nepiedienīga mūzika un pornogrāfija kļūst arvien pieņemamāka. Narkotiku un alkohola lietošana ir plaši izplatīta. Mazāka uzmanība tiek pievērsta godīgumam un cilvēka personībai. Katrs cilvēks pieprasa savas tiesības, bet pienākumi, atbildība un saistības ir atstātas novārtā. Cilvēki ir rupji viens pret otru un ir pakļauti tam, kas ir zemisks un vulgārs. Pretinieks ir nerimstošs savos centienos, lai sagrautu laimes ieceri. Ja mēs nošķiram sevi no šīs pasaulīgās uzvedības, Svētais Gars būs mūsu dzīvēs un mēs piedzīvosim prieku, būdami cienīgi pēdējo dienu svētie” („Are You a Saint?” Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 95. lpp.).

2. korintiešiem 7:8–11. „Pasaulīgās skumjas nes nāvi”

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, Augstākā prezidija loceklis, paskaidroja, kāda ir atšķirība starp pasaulīgām skumjām un dievišķām skumjām:

„Pastāv nozīmīga atšķirība starp skumjām par grēku, kas ved uz grēku nožēlošanu, un skumjām, kas noved izmisumā.

Apustulis Pāvils mācīja, ka „dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, … bet pasaulīgās skumjas nes nāvi” [2. korintiešiem 7:10; uzsvars pievienots]. Dievišķas skumjas iedvesmo uz pārmaiņām un cerību caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Pasaulīgās skumjas sagrauj mūs, iznīcina cerību un pārliecina mūs padoties turpmākiem kārdinājumiem.

Dievišķas skumjas ved uz pievēršanos [skat. Apustuļu darbu 3:19] un sirds pārmaiņām [skat. Ecēhiēla 36:26; 2. korintiešiem 5:17; Mosijas 3:19]. Tās mums liek ienīst grēku un mīlēt labestību [skat. Mosijas 5:2]. Tās mūs mudina celties un staigāt Kristus mīlestības gaismā. Patiesa grēku nožēlošana ir saistīta ar pārmaiņām, nevis spīdzināšanu un mokām. Jā, sirsnīga nožēla un patiesi sirdsapziņas pārmetumi par nepaklausību bieži vien ir sāpīgi, taču ļoti svarīgi soļi grēku nožēlošanas svētajā procesā. Taču, kad vaina noved pie sevis neieredzēšanas vai kavē mūs atkal piecelties, tā drīzāk traucē, nevis veicina mūsu grēku nožēlošanu” („Tu to vari izdarīt tagad!” Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 56. lpp.).

Elders Nīls A. Maksvels, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, norādīja:

„Lepnums dod priekšroku lētai grēku nožēlošanai, samaksājot par to ar seklām skumjām. Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka meklētāji pēc lētas grēku nožēlošanas tiecas arī pēc virspusējas piedošanas, nevis patiesas samierināšanas. Tādējādi patiesa grēku nožēlošana ir daudz kas vairāk, nekā vienkārši vārdi — „man ir žēl” („Repentance”, Ensign, 1991. g. nov., 31. lpp.).