129. stunda

2. tesaloniķiešiem

Ievads

Neilgi pēc pirmās vēstules uzrakstīšanas Tesalonīkes svētajiem, Pāvils uzrakstīja viņiem otru vēstuli, kurā viņš izskaidroja patiesās mācības par Otro atnākšanu. Viņš mācīja, ka Tas Kungs nenāks otro reizi, kamēr nebūs notikusi atkrišana. Pēc tam Pāvils sludināja pret elkdievību un deva svētajiem padomu — „nepiekust labu darot” (2. tesaloniķiešiem 3:13).

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. tesaloniķiešiem 1.–2. nodaļa

Pāvils iedrošina svētos, sludinot par Jēzus Kristus Otro atnākšanu

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Es saku visiem un īpaši Baznīcas jauniešiem: ja jūs vēl neesat to pieredzējuši, vienu dienu jums būs jāaizstāv sava ticība vai, iespējams, pat jāiztur kādi personīgi apvainojumi tikai tāpēc, ka esat Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis” („Māceklības cena un svētības” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 6. lpp.).

Lūdziet studentus pacelt roku, ja viņiem kādreiz ir bijis jāaizstāv sava ticība vai jāiztur pretestība tāpēc, ka viņi ir Baznīcas locekļi. Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.

Paskaidrojiet, ka Pāvils uzrakstīja otru vēstuli Tesalonīkes svētajiem un runāja par vairākām tēmām, tajā skaitā par pretestību, ar kādu saskārās svētie. Studējot 2. tesaloniķiešiem 1. nod., aiciniet audzēkņus meklēt principu, kas var viņiem palīdzēt izturēt pretestību un pārbaudījumus, ar kuriem viņi, būdami Baznīcas locekļi, var saskarties.

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt 2. tesaloniķiešiem 1:3–5. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāpēc Pāvils slavēja Tesalonīkes svētos.

• Kāpēc Pāvils slavēja Tesalonīkes svētos?

• Saskaņā ar 5. pantu, kādu atalgojumu saņems svētie par pretestības un pārbaudījumu izturēšanu „pacietībā un ticībā”?

• Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā mēs varam tikt svētīti, ja izturam pretestību un pārbaudījumus pacietībā un ticībā? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst līdzīgs princips: Ja mēs ar pacietību un ticību uzticīgi izturam pretestību un grūtības, mēs būsim Dieva valstības cienīgi.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk doto prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu. Lūdziet pārējiem klasē ieklausīties, ko nozīmē — pacietīgi izturēt:

„Pacietība nav pasīva samierināšanās. Būt pacietīgam nozīmē — aktīvi gaidīt, pastāvot līdz galam. Tas nozīmē — turēties pie kaut kā, darot visu, kas mūsu spēkos, — strādājot, cerot un pielietojot ticību; ar rakstura stingrību panesot grūtības, pat ja mūsu sirds vēlmes tiek atliktas. Būt pacietīgam nenozīmē — vienkārši izturēt, tas nozīmē — izturēt teicami!” („Continue in Patience”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 57. lpp.).

• Saskaņā ar eldera Uhtdorfa teikto, ko nozīmē — pacietīgi izturēt?

• Kāpēc mums ir nepieciešama ticība, lai pacietīgi izturētu pretestību vai pārbaudījumus?

Aiciniet studentus padomāt par kādu pazīstamu cilvēku vai personu Svētajos Rakstos, kurš pacietīgi izturēja pretestību un pārbaudījumus.

• Par ko jūs padomājāt, un kā viņš vai viņa demonstrēja uzticīgu un pacietīgu izturību pretestībā un pārbaudījumos?

Aiciniet studentus pārdomāt, ar kādām grūtībām vai pārbaudījumiem viņi šobrīd saskaras, un noteikt, kā viņi var izturēt šīs grūtības ar pacietību un ticību. Mudiniet studentus turpināt lūgt palīdzību.

Paskaidrojiet, ka atbilstoši 2. tesaloniķiešiem 1:6–10, Pāvils pravietoja par Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Sadaliet studentus grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Aiciniet katru grupu kopā izlasīt 2. tesaloniķiešiem 1:6–10 un pārrunāt šādus jautājumus. (Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles vai izdalīt studentiem kā uzskates materiālu.) Lūdziet studentus pierakstīt atbildes savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās.

• Ar kādiem vārdiem un frāzēm Pāvils raksturoja Otro atnākšanu?

• Kas notiks ar taisnīgajiem Otrās atnākšanas brīdī?

• Kas notiks ar bezdievīgajiem Otrās atnākšanas brīdī?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet, lai daži no viņiem pastāsta savas atbildes pārējiem. Uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Jēzus Kristus Otrās atnākšanas brīdī taisnīgie tiks atpestīti un bezdievīgie tiks pazudināti.

• No kā, jūsuprāt, taisnīgie tiks atpestīti?

• Kā šī mācība var sniegt mierinājumu tiem, kas pašlaik pārcieš grūtības tādēļ, ka ziedojas Jēzum Kristum?

Aiciniet studentus pacelt roku, ja viņi kādreiz ir domājuši, kad notiks Jēzus Kristus Otrā atnākšana. Paskaidrojiet, ka arī Tesalonīkes svētie par to domāja un ka Pāvils raizējās, ka viņi varētu tapt maldināti.

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt 2. tesaloniķiešiem 2:1–2. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Pāvila pārdomas par tesaloniķiešu spriedumu attiecībā uz Otrās atnākšanas laiku.

2. tesaloniķiešiem 2:1-3 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Prasmīgi pārzināmo rakstvietu studēšana audzēkņiem palīdzēs izprast pamata doktrīnas un būt sagatavotiem tās mācīt citiem. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atšķirīgā veidā, lai pēc tam viegli varētu tās atrast. Izmantojiet stundas beigās minēto mācību ideju, lai palīdzētu studentiem prasmīgi apgūt šo rakstvietu.

• Kādu pārliecību par Otro atnākšanu Pāvils negribēja pieļaut tesaloniķiešu starpā? (Ka tā notiks drīz.)

Aiciniet studentus klusi izlasīt 2. tesaloniķiešiem 2:3, meklējot, kas, saskaņā ar Pāvila vārdiem, notiks pirms Otrās atnākšanas. Paskaidrojiet, ka vārds „papriekš” norāda uz laiku — pirms Otrās atnākšanas.

• Kādas patiesas mācības mēs varam apgūt no šiem pantiem par to, kas notiks pirms Otrās atnākšanas? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst līdzīga patiesā mācība: Pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas notiks atkrišana.)

Norādiet, ka šajos pantos Pāvils sava laika Baznīcas locekļiem ieteica nopietnāk izturēties pret atkrišanu, kas bija jau sākusies viņu starpā, nevis domāt par to, kad notiks Tā Kunga Otrā atnākšana.

Lai palīdzētu audzēkņiem labāk saprast, kas ir atkrišana, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo paskaidrojumu:

„Pēc Jēzus Kristus nāves bezdievīgi cilvēki vajāja apustuļus un Baznīcas locekļus un daudzus no viņiem nogalināja. Līdz ar apustuļu nāvi priesterības atslēgas un augstākās priesterības pilnvaras tika paņemtas prom no Zemes. Apustuļi bija uzturējuši evaņģēlija doktrīnu skaidrību un Baznīcas locekļu cienīguma līmeni un standartu. Laika gaitā, kad apustuļu vairs nebija, cilvēki sagrozīja Kristus mācības un veica nesankcionētas izmaiņas Baznīcas organizācijā un tādu priesterības priekšrakstu veikšanā kā, piemēram, kristīšana un Svētā Gara dāvanas piešķiršana” (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata [2004. g.], 34.–35. lpp.).

• Vadoties no šī paskaidrojuma, kāpēc bija nepieciešama Jēzus Kristus evaņģēlija un Viņa Baznīcas atjaunošana?

Paskaidrojiet, ka „grēka cilvēks”, kas minēts 2. tesaloniķiešiem 2:3, norāda uz Sātanu. Evaņģēlija atjaunošana, tajā skaitā Mormona Grāmata, „parādīja” (3. pants) Sātana un viņa sekotāju maldus.

Apkopojiet 2. tesaloniķiešiem 2:4–17, paskaidrojot, ka Pāvils pravietoja, ka Tas Kungs ļaus Sātanam maldināt Zemes iedzīvotājus līdz pat Otrajai atnākšanai. Pāvils mudināja svētos „stāvēt stipriem” mācībās, kuras viņš bija tiem sniedzis (15. pants).

2. tesaloniķiešiem 3. nodaļa

Pāvils brīdina par tiem cilvēkiem, kuri nav disciplinēti, un sludina pašpaļāvību

Paskaidrojiet, ka laikā, kad Pāvils rakstīja savu otro vēstuli tesaloniķiešiem, Baznīcas locekļi regulāri rīkoja dzīres kopā ar Svētā Vakarēdiena pieņemšanu. Tomēr daži Tesalonīkes Baznīcas locekļi apmeklēja mielastu, lai ēstu, taču atteicās palīdzēt sagādāt vai sagatavot pārtiku maltītei.

• Kādas problēmas varēja rasties šajā situācijā?

Apkopojiet 2. tesaloniķiešiem 3:1–9, paskaidrojot, ka Pāvils uzteica uzticīgos svētos un brīdināja, lai viņi nesaistās ar tiem, kuri „nekārtīgi dzīvo” jeb nebija disciplinēti (6. pants). Vēl Pāvils rakstīja, ka viņš un viņa pārinieki bija parādījuši laicīgās pašpaļāvības piemēru un strādāja, lai sevi uzturētu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. tesaloniķiešiem 3:10–13. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils ieteica darīt ar tiem, kas atteicās strādāt.

• Saskaņā ar 12. pantu, kādus norādījumus Pāvils deva tiem, kas atteicās strādāt? („Strādāt un ēst pašiem savu maizi” jeb būt pašpaļāvīgiem, nodrošinot pašiem savas vajadzības.)

• Saskaņā ar 13. pantu, kādus papildu norādījumus Pāvils deva uzticīgajiem Svētajiem?

• Ko nozīmē — „nepiekust, labu darīdami”?

• Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no šiem pantiem? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst līdzīga patiesā mācība: Mums ir pavēlēts censties būt pašpietiekamiem un palīdzēt citiem.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo padomu no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai. Lūdziet, lai pārējie audzēkņi ieklausās, kā mēs varam censties kļūt pašpaļāvīgi.

„Viena no darba svētībām ir pašpaļāvības attīstīšana. Kad jūs esat pašpaļāvīgi, jūs izmantojat svētības un spējas, kuras jums ir devis Dievs, lai parūpētos par sevi un par savu ģimeni un rastu risinājumus savām problēmām. Pašpaļāvība nenozīmē, ka jums visu jāspēj paveikt pašiem. Lai kļūtu patiesi pašpaļāvīgi, jums ir jāmācās, kā sadarboties ar citiem cilvēkiem un vērsties pie Tā Kunga pēc Viņa palīdzības un spēka.

Atcerieties, ka Dievs jums ir sagatavojis lielu darbu. Viņš svētīs jūs, kad jūs pūlēsities, lai paveiktu šo darbu” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2011], 41. lpp.).

• Kā mēs varam censties būt pašpaļāvīgi?

• Kādas ir dažas no pašpaļāvības svētībām?

Lieciniet, kad mēs cenšamies būt pašpaļāvīgi, Tas Kungs mums palīdzēs piepildīt mūsu vajadzības un palīdzēs mums rast risinājumus mūsu problēmām.

Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi darīs, lai kļūtu pašpaļāvīgāki tagad un nākotnē. Mudiniet viņus izvirzīt mērķi, kas viņiem palīdzēs kļūt pašpaļāvīgākiem, un mudiniet viņus tiekties pēc Tā Kunga palīdzības, lai sasniegtu šo mērķi.

Apkopojiet 2. tesaloniķiešiem 3:14–18, paskaidrojot, ka Pāvils savas vēstules noslēgumā deva Svētajiem padomu — atteikties no bezdievības un nebūt kopā ar bezdievīgiem un nekārtīgiem cilvēkiem. Tomēr svētie nedrīkstēja pret viņiem izturēties kā pret ienaidniekiem, bet gan norāt viņus kā brāļus un māsas evaņģēlijā.

Noslēgumā dalieties savā liecībā par šodien stundā mācītajiem principiem.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: 2. tesaloniķiešiem 2:1–3

Aiciniet kādu studentu izmantot Svēto Rakstu studiju palīglīdzekļus (piem., zemteksta piezīmes, Svēto Rakstu ceļvedi) , lai atrastu pantus, kas papildus 2. tesaloniķiešiem 2:1–3 māca par atkrišanu. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus dalīties tajā, kādus pantus viņi ir atraduši, un paskaidrot, ko šie panti māca par atkrišanu. Jūs varat uz tāfeles pierakstīt studentu atrastās atsauces. Aiciniet studentus izvēlēties vienu pantu, kam veidojas krusteniskā atsauce ar 2. tesaloniķiešiem 2:1–3. Jūs varat ieteikt, lai studenti pieraksta šo atsauci savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās 2. tesaloniķiešiem 2:1–3. Paskaidrojiet, ka šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu visbiežāk izmanto, lai mācītu par atkrišanu un nepieciešamību pēc atjaunošanas. Aiciniet studentus izmantot 2. tesaloniķiešiem 2:1–3 un vienu no atsaucēm, kas uzrakstītas uz tāfeles, lai mācītu kādu citu studentu par atkrišanu.

Komentāri un skaidrojumi

2. tesaloniķiešiem 2:3 Atkrišana

„Atkrišana” ir tulkojums no grieķu valodas vārda apostasia, kas nozīmē „dumpošanās” vai „atkāpšanās no savas reliģijas un tās principiem”. Tādēļ Pāvils runāja par tīšu cīņu pret Jēzus Kristus evaņģēliju, nevis par pakāpenisku atteikšanos no tā. Mormona Grāmatā, Nefija vīzijā par nākotni, viņš mācījās, ka „Israēla nams” pievienojās tiem, kas atradās lielajā un plašajā ēkā, lai „cīnītos pret Jēra divpadsmit apustuļiem” (1. Nefija 11:35). Bieži vien atkrišana nav tikai pasīva atteikšanās no patiesības, bet gan aktīva pretošanās, kas rodas kopienā, kura noslēgusi derību” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 453. lpp.).

Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ka atkrišana notika tādēļ, ka ļaudis atteicās no Kristus un Viņa apustuļiem:

„Relatīvi īsajā laika posmā, kas aptver Jauno Derību, … cilvēki pavērsās pret Kristu un Viņa apustuļiem. Posts bija tik liels, ka mēs to pazīstam kā Lielo atkrišanu, kas noveda cilvēci pie gadsimtiem ilgas garīgās stagnācijas un neziņas, sauktiem par viduslaikiem.

Tagad man jārunā ļoti skaidri par šiem vēsturiski svarīgajiem atkrišanas periodiem un garīgo tumsu. Mūsu Debesu Tēvs mīl visus Savus bērnus un Viņš vēlas, lai viņi visi saņemtu evaņģēlija svētības savā dzīvē. Garīgā gaisma nav zudusi tādēļ, ka Dievs būtu novērsies no Saviem bērniem. Drīzāk tas rodas no tā, ka Viņa bērni visi kopā novēršas no Viņa” („Learning the Lessons of the Past”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 32. lpp.).

2. tesaloniķiešiem 2:3 Reformācija un atjaunošana

Daudzi cilvēki, kas dzīvoja pēc apustuļu nāves, turpināja sekot Tam Kungam. Viņu ziedošanās Tam Kungam bija tik spēcīga, ka viņi savas ticības dēļ brīvprātīgi izcieta pretestību un pat nāvi. Reformācijas periodā daudzi cilvēki saprata, ka dažas kristiešu mācības ir izmainītas un ir pretrunā Bībeles mācībām. Šie reformatori centās atjaunot kristietības atbilstību Svētajiem Rakstiem. Prezidents Džons Teilors par tiem, kas meklēja patiesību šajos tumsības gados, teica:

„Šajos tumsības gados bija vīri, kas varēja sarunāties ar Dievu un kuri ar ticības spēku varēja pavērt mūžības priekškaru un cieši ieskatīties neredzamajā pasaulē[,] … kuriem kalpoja eņģeļi un atklāja pasaules nākotnes likteņus. Ja tie bija tumsības gadi, es lūdzu Dievu man dot nelielu tumsību un atbrīvot mani no gaismas un sapratnes, kas valda mūsu dienās” (no Journal of Discourses, 16:197). (Papildu informācijai par šo reformatoru uzticīgajiem centieniem skatīt Thomas S. Monson, „The Way Home”, Ensign, 1975. g. maijs, 15.–16. lpp. skat. arī Sludini manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata(2005. g.), 44.–45. lpp.)

Pateicoties šo reformatoru un citu ticīgu Dieva sekotāju pūliņiem, atkrišanas laikā saglabājās patiesas mācības par Debesu Tēvu un Viņa plānu, un tās var atrast daudzās reliģijās uz šīs zemes. Tomēr patiesās mācības, kas nepieciešamas mūsu pestīšanai, kā arī priesterības pilnvaras, lai virzītu darbu un izpildītu pestīšanas priekšrakstus, bija zudušas. Tas Kungs apliecināja citu reliģiju pārstāvjiem, ka Baznīcas atjaunošana un Mormona Grāmata nepasludināja, ka viss, ko viņi mācīja, nav patiess: „Lūk, Es to nenesu, lai iznīcinātu to, ko viņi ir saņēmuši, bet lai nostiprinātu to” (M&D 10:52). Šī iemesla dēļ prezidents Gordons B. Hinklijs aicināja visus Zemes ļaudis „paņemt visu to labo, kas jums ir, un patiesību, ko jūs esat saņēmuši no jebkāda avota, un nākt, un paskatīties, vai mēs varam ko papildināt” („The Marvelous Foundation of Our Faith”, Ensign, vai Liahona, 2002. g. nov., 81. lpp.).