131. stunda
2. Timotejam 1.–2. nodaļa
Ievads
Savā otrajā vēstulē Timotejam Pāvils mācīja, ka bailes nav no Dieva, un deva Timotejam padomu — nekaunēties no savas liecības par Jēzu Kristu. Pāvils mudināja Timoteju uzticīgi izturēt pārbaudījumus un deva viņam norādījumus — mācīt svētajiem, kā nožēlot grēkus.
Ieteikumi stundas mācīšanai
2. Timotejam 1. nodaļa
Pāvils dod padomu Timotejam — nekaunēties par evaņģēliju
Uz tāfeles uzrakstiet vārdu bailes un palūdziet studentiem pārdomāt, kā bailes var viņus ietekmēt. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu:
„Kurš no mums var pateikt, ka nekad nav izjutis bailes? Es nepazīstu nevienu, kurš būtu no tā pasargāts. Daži, protams, piedzīvo lielākas bailēs nekā citi. Daži spēj ātri tās pārvarēt, taču citus bailes sagūsta, bremzē un pat pakļauj sakāvei. Mēs ciešam no bailēm — būt smieklīgiem, no bailēm — kļūdīties, no bailēm — būt vientuļiem, no bailēm — nezināt. Daži baidās no tagadnes, citi — no nākotnes. Daži nes grēku nastu un atdotu gandrīz visu, lai atbrīvotu sevi no šīm nastām, taču baidās mainīt savu dzīvi” („God Hath Not Given Us the Spirit of Fear”, Ensign, 1984. g. okt., 2. lpp.).
-
Saskaņā ar prezidenta Hinklija teikto, kā bailes var mūs ietekmēt?
-
Kā bailes varētu ietekmēt mūsu spēju — dzīvot saskaņā ar evaņģēliju?
Studējot 2. Timotejam 1. nod., aiciniet studentus meklēt principu, kas var viņiem palīdzēt pārvarēt bailes.
Paskaidrojiet, ka īsi pirms savas nāves, atrodoties ieslodzījumā Romā, Pāvils uzrakstīja otro vēstuli Timotejam. Apkopojiet 2. Timotejam 1:1–5, paskaidrojot, ka Pāvils pauda vēlmi satikt Timoteju un atsauca atmiņā Timoteja patieso ticību.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Timotejam 1:6. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību Pāvila atgādinājumam Timotejam.
-
Ko Pāvils atgādināja Timotejam?
Paskaidrojiet, ka „Dieva dāvana”, kas saņemta ar roku uzlikšanu, visticamāk, norāda uz Svēto Garu. „Atdzīvināt” nozīmē — uzkurināt vai atjaunot. Pāvils iedrošināja Timoteju atjaunot Svētā Gara dāvanu jeb dedzīgi censties, lai Svētais Gars varētu būt kopā ar viņu.
Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto frāzi: Kad mēs patiesi cenšamies, lai Gars būtu kopā ar mums, …
Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt 2. Timotejam 1:7–8. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot kādas svētības varam saņemt, ja Gars būs kopā ar mums.
-
Saskaņā ar 7. pantu, kādas svētības mēs varam saņemt, ja Gars ir ar mums?
-
Ko šīs svētības palīdz mums pārvarēt?
Paskaidrojiet, ka Pāvils minēja pasaulīgas bailes, kas izraisa trauksmi, nenoteiktību un nemieru un atšķiras no tām bailēm, kuras Svētajos Rakstos sauktas par „Tā Kunga bijāšanu” (Salamana pamācības 9:10). Bailes no Tā Kunga nozīmē — „just bijību pret Dievu un klausīt Viņa pavēlēm” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Bailes”, scriptures.lds.org).
-
Atbilstoši 8. pantam, ko Pāvils aicināja Timoteju darīt, saprotot, ka Gars varētu viņam palīdzēt pārvarēt bailes?
Pajautājiet studentiem, kā viņi varētu pabeigt uz tāfeles uzrakstīto izteikumu, izmantojot Pāvila mācības 7.–8. pantā. Studentu vārdiem pabeidziet šo izteikumu tā, lai tas atbilstu šim principam: Kad mēs patiesi cenšamies, lai Gars būtu kopā ar mums, mēs varam pārvarēt bailes un nekaunēties no savas liecības par Jēzu Kristu.
-
Kā dievišķais spēks, mīlestība un laba spriestspēja, kuru saņemam caur Garu, var mums palīdzēt pārvarēt bailes?
-
Kā mēs varam parādīt, ka mēs nekaunamies no savas liecības par Jēzu Kristu?
-
Kad Gars ir jums palīdzējis pārvarēt bailes vai devis jums drosmi — būt nelokāmiem savā liecībā par Jēzu Kristu?
Lūdziet studentus pārdomāt, ko viņi var darīt, lai aicinātu Garu būt kopā ar viņiem un palīdzētu pārvarēt bailes un nekaunēties no savas liecības par Jēzu Kristu.
Apkopojiet 2. Timotejam 1:9–18, paskaidrojot, ka Pāvils mudināja Timoteju palikt uzticīgam patiesajai doktrīnai. Vēl Pāvils apliecināja, ka Baznīcā notika vispārēja atkrišana (skat. 2. Timotejam 1:15).
2. Timotejam 2. nodaļa
Pāvils deva norādījumus Timotejam — uzticīgi izturēt grūtības
Lūdziet studentus klusi izlasīt 2. Timotejam 2:1, meklējot kādu padomu Pāvils deva Timotejam.
-
Kādu padomu Pāvils deva Timotejam? (Paskaidrojiet, ka mēs saņemam Jēzus Kristus žēlastību jeb dievišķu palīdzību ar savu ticību [skat. Romiešiem 5:2].)
-
Kāpēc kādam cilvēkam varētu būt grūti palikt stipram savā ticībā Jēzum Kristum?
Paskaidrojiet, ka Pāvils deva padomu Timotejam — būt stipram Jēzus Kristus žēlastībā, jo viņš zināja, ka Timotejs, būdams Kristus māceklis, piedzīvos bēdas un vajāšanu.
Parādiet bildes, kurās attēlots kareivis, sportists un zemnieks. (Vai arī jūs varat aicināt studentus uzzīmēt šo trīs cilvēku attēlus uz tāfeles.)
Paskaidrojiet, ka Pāvils izmantoja līdzību par kareivi, sportistu un zemkopi (jeb zemnieku), lai mācītu Timotejam, kā palikt stipram ticībā, neskatoties uz grūtībām.
Pārzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu. Aiciniet studentus pārzīmēt šo tabulu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vai izdaliet to kā uzskates materiālu.
|
Līdzība |
Apraksts |
Ko šī līdzība māca par to, kā palikt stipram ticībā |
|---|---|---|
|
karavīrs |
|
|
|
sportists |
|
|
|
zemkopis (zemnieks) |
|
|
Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt 2. Timotejam 2:3–6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils raksturoja kareivi, sportistu un zemnieku. Paskaidrojiet, ka vārds ļaunums (3. pants) norāda uz bēdām vai grūtībām, un frāze „kāds cīnās” (5. pants) norāda uz sporta sacensībām.
-
Saskaņā ar Pāvila mācībām 3.–4. pantā, ko dara labs kareivis? (Tabulas pirmajā ailītē, zem „Apraksts”, uzrakstiet: Labs kareivis ar pienākuma apziņu iztur grūtības un atliek visus citus darbus, lai patiktu savam karakungam.)
-
Ko 5. pantā nozīmē tas, ka sportists nedabū „vainagu”, ja vien viņš vai viņa necīnās jeb nesacenšas „pareizi”? (Tabulas otrajā ailītē, zem „Apraksts”, uzrakstiet: Sportists var gūt uzvaru tikai tad, ja viņš vai viņa ievēro noteikumus.)
-
Saskaņā ar 6. pantu, kādu atlīdzību saņem zemnieks, kurš smagi strādā, lai novāktu savu ražu? (Tabulas trešajā ailītē, zem „Apraksts”, uzrakstiet: Zemniekam ir smagi jāstrādā, lai baudītu sava darba augļus.)
Aiciniet studentus pabeigt savas tabulas, trešajā ailītē pierakstot, ko katra līdzība māca par to, ko nozīmē — palikt stipram ticībā. Palūdziet dažus studentus dalīties savās atziņās.
Paskaidrojiet, ka Pāvils teica, ka viņš piedzīvoja daudzas grūtības tādēļ, ka bija Kristus māceklis (skat. 2. Timotejam 2:9). Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Timotejam 2:10–12. Lūdziet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot, kāpēc, Pāvila vārdiem runājot, viņš izcieta tik daudz grūtību. Paskaidrojiet, ka „izredzētie” (10. pantā) norāda uz uzticīgiem Baznīcas locekļiem un ka vārdi pastāvam ciešanās 12. pantā norāda uz izturību un nemainību.
-
Saskaņā ar Pāvila vārdiem 10. un 12. pantā, kāpēc viņš bija gatavs izciest grūtības un palikt uzticīgs Jēzum Kristum?
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Paula par to, kas var notikt, kad mēs izciešam grūtības un paliekam uzticīgi Tam Kungam? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāatpazīst līdzīgs princips: Kad mēs izturam grūtības un paliekam uzticīgi Tam Kungam, mēs varam palīdzēt sev un citiem iegūt pestīšanu caur Jēzu Kristu. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
-
Kā uzticīga savu grūtību izturēšana var palīdzēt citiem iegūt pestīšanu caur Jēzu Kristu?
Apkopojiet 2. Timotejam 2:13–19, paskaidrojot, ka Pāvils deva padomu Timotejam — atgādināt svētajiem, lai viņi izvairās no strīdiem un „atturas no netaisnības” (19. pants).
Parādiet attēlus ar vairākiem traukiem, piem., bļodu, kausu un vāzi. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Timotejam 2:20. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāda veida trauki ir „lielā namā”.
-
Saskaņā ar Pāvila teikto, kāda veida trauki ir „lielā namā”?
Paskaidrojiet, ka Pāvils līdzībai par Jēzus Kristus saimi jeb Baznīcu izmantoja dažādus traukus. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Timotejam 2:21. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas cilvēku padara par „trauku, … derīgu Tam Kungam”.
-
Saskaņā ar Pāvila vārdiem, ko mēs varam darīt, lai būtu „derīgi Tam Kungam”?
Norādiet, ka frāze „nošķīstās no tādām lietām” (21. pants) norāda uz pilnīgu atturēšanos no netaisnības (skat. 19. pants).
-
Balstoties uz Pāvila līdzību par traukiem, kādu principu mēs varam mācīties par to, ko mēs varam darīt, lai labāk kalpot Tam Kungam? (Studentiem vajadzētu atpazīt līdzīgu principu: Ja mēs atturamies no netaisnības, mēs varam labāk kalpot Tam Kungam.)
-
Ko mēs varam darīt, lai atturētos no nekrietnības?
Lūdziet studentus klusi izlasīt 2. Timotejam 2:22, meklējot, ko vēl mēs varam darīt, lai atturētos no nekrietnības. Lūdziet studentus dalīties atrastajā.
-
Kā atturēšanās no nekrietnības palīdz mums labāk kalpot Tam Kungam?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Lūdziet studentus ieklausīties, kā šis princips attiecas uz misionāriem, kas kalpo Tam Kungam:
„Neviens misionārs nevar būt nenožēlojis seksuāla rakstura grēkus vai vulgāru valodu, vai pornogrāfijas skatīšanos un aicināt citus nožēlot šos grēkus! Jūs to nevarat. Ar jums nebūs Gars, un vārdi noslāps jūsu mutē, kad jūs tos teiksiet. Lehija vārdiem runājot, jūs nevarat staigāt pa „aizliegtajām takām” [1. Nefija 8:28] un domāt, ka varēsiet vadīt citus pa „šauro jo šauro taku” [2. Nefija 31:18] — tas nav iespējams.
… Lai vai kas jūs būtu un lai vai ko jūs būtu izdarījis, jums var tikt piedots. Tas ir piedošanas brīnums; tas ir Tā Kunga, Jēzus Kristus, veiktās Izpirkšanas brīnums. Bet jūs to nevarat izdarīt bez aktīvas nodošanās evaņģēlijam, un jūs to nevarat izdarīt bez grēku nožēlošanas, kur tas ir nepieciešams. Es lūdzu jūs … būt aktīviem un būt tīriem. Ja nepieciešams, es jūs lūdzu — kļūstiet aktīvi un kļūstiet tīri („Mēs visi esam ieskaitīti” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 45. lpp.).
-
Kāpēc sludinot evaņģēliju ir būtiski būt tīriem no grēka?
Noslēgumā lieciniet par šī principa patiesumu. Aiciniet viņus pārdomāt, kas viņiem ir jānožēlo, lai varētu labāk kalpot Tam Kungam.
Komentāri un skaidrojumi
2. Timotejam 1:7. „Jo Dievs nav mums devis bailības Garu”
Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja par baiļu avotu un ietekmi:
„Apzināsimies, ka bailes nenāk no Dieva, bet gan šis postošais, iznīcinošais elements rodas no patiesības un taisnīguma pretinieka. Bailes ir pretstats [pretpols] ticībai. To sekas ir postošas, pat nāvējošas.
„Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu” [2. Timotejam 1:7].
Šie principi ir lielā pretinde bailēm, kas atņem mums spēku un dažkārt mūs sakauj. Tie dod mums spēku.
Kādu spēku? Evaņģēlija spēku, patiesības spēku, ticības spēku, priesterības spēku” („God Hath Not Given Us the Spirit of Fear”, Ensign, 1984. g. okt., 2. lpp.).
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā dievišķas bailes atšķiras no pasaulīgajām bailēm:
„Bailes, kas atšķiras, bet ar kurām mēs bieži saskaramies, ir tās, ko Svētajos Rakstos dēvē par „bijību” (Ebrejiem 12:28) jeb „bijību Tā Kunga priekšā” (Ījaba 28:28; Salamana pamācības 16:6; Jesajas 11:2–3). Pretēji laicīgās pasaules bailēm, kas rada trauksmi un satraukumu, bijība Tā Kunga priekšā ir miera, paļāvības un pārliecības avots.
Bet kā gan jebkas, kas ir saistīts ar bailēm, var būt pamācošs vai noderīgs garīgā ziņā?
Taisnīgās bailes, ko es cenšos aprakstīt, ietver dziļu godbijību, cieņu un bijību pret To Kungu, Jēzu Kristu (skat. Psalmi 33:8; 96:4), paklausību Viņa baušļiem (skat. 5. Mozus 5:29; 8:6; 10:12; 13:4; Psalmi 112:1) un Viņa spriestās un galīgās tiesas gaidas („Tāpēc viņi apklusināja savas bailes” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 48. lpp.).
2. Timotejam 1:7–8 „Nekaunies liecināt par mūsu Kungu”
Māsa Bonija L. Oskarsone, Jauno sieviešu vispārējā prezidente, dalījās šādā pierakstā par Mariju Madelainu Kardoni, jaunpievērsto no Itālijas, kura demonstrēja drosmi, aizstāvot savu jauno ticību:
„Nesen es lasīju stāstu pat Mēriju Madelainu Kardonu, kura 1850. gadā kopā ar savu ģimeni saņēma vēstījumu par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju no pirmajiem misionāriem, kas bija aicināti kalpot Itālijā. Kad viņi tika kristīti, viņai bija 17 vai 18 gadu. Kādu svētdienu, kad viņu ģimenes namā, augstu Alpu kalnos, Itālijas ziemeļos, notika dievkalpojums, mājai apkārt sapulcējās naidīgs ļaužu pūlis, tajā skaitā arī daži no vietējiem mācītājiem, un sāka saukt, kliegt un pieprasīt, lai misionāri tiktu izvesti ārā. Es nedomāju, ka viņi dedzīgi vēlējās mācīties evaņģēliju — viņu nolūks bija kaitēt tiem. Tieši jaunā Mērija iznāca no mājas, lai stātos pretī pūlim.
Viņi turpināja nikni kliegt un pieprasīt, lai misionāri tiktu izvesti ārā. Mērija pacēla savas rokas, turot tajās Bībeli, un pavēlēja viņiem atkāpties. Viņa pateica, ka elderi bija viņas aizsardzībā un ka viņi nedrīkst nodarīt pāri pat matiņam uz viņu galvas. Ieklausieties viņas vārdos: „Visi stāvēja šausmu pārņemti. … Dievs bija ar mani. Viņš ielika šos vārdus manā mutē, citādi es nebūtu varējusi tos izrunāt. Vienā mirklī visi kļuva rāmi. Šo vīriešu spēcīgie, niknie stāvi bezpalīdzīgi stāvēja vājas, trīcošas, tomēr bezbailīgas meitenes priekšā.” Mācītāji lūdza pūli doties prom, ko viņi arī klusi izdarīja, nokaunējušies, nobijušies un nožēlas pārņemti. Mazā draudze mierīgi turpināja savu sanāksmi.
Vai jūs varat iztēloties šo drosmīgo, jauno sievieti, kas bija tādā pašā vecumā, kā daudzas no jums, stājoties pūļa priekšā un ar drosmi un pārliecību aizstāvot savu jaunatklāto ticību? Bonija L. Oskarsone, „Ģimenes vēstījuma aizstāves” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 14.–17. lpp.