14. stunda: Mateja 11.–12. nodaļa

14. stunda

Mateja 11.–12. nodaļa

Ievads

Jēzus Kristus liecināja, ka Jānis Kristītājs tika sūtīts, lai sagatavotu Viņam ceļu, un Viņš apsolīja atvieglināt visus, kas nāk pie Viņa. Jēzus atbildēja uz farizeju apgalvojumiem, ka Viņa spēks nāk no velna. Viņš tos brīdināja par viltus apsūdzībām un zīmju meklēšanu, un Viņš mācīja līdzību par tukšo namu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mateja 11. nodaļa

Jēzus Kristus liecina, ka Jānis Kristītājs tika sūtīts, lai sagatavotu Viņam ceļu

Parādiet studentiem attēlu ar policistu, ārstu un Jēzu Kristu.

Kādēļ ir svarīgi zināt, ka šie cilvēki tik tiešām ir tie, par ko uzdodas? Kā jūs varat zināt, ka šie cilvēki tik tiešām ir tie, par ko uzdodas?

Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus laicīgās kalpošanas laikā daudzi vēlējās uzzināt, vai Viņš tiešām ir tas, par ko uzdodas. Aiciniet studentus, pētot Mateja 11. nodaļu, meklēt patiesus principus, kas var viņiem palīdzēt veidot pašiem savu liecību par to, kas ir Jēzus Kristus.

Paskaidrojiet, ka ķēniņš Hērods apcietināja un ieslodzīja Jāni Kristītāju. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 11:2–3. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot jautājumu, kuru Jānis saviem mācekļiem lūdza uzdot Jēzum.

Kādu jautājumu Jānis uzdeva Jēzum caur saviem mācekļiem?

Norādiet, ka 3. pantā Jāņa mācekļi jautāja Jēzum, vai Viņš ir Mesija. Atgādiniet, ka Jānis Kristītājs jau zināja, ka Jēzus ir Mesija (skat. Mateja 3:11, 13–14; Jāņa 1:29–34).

Kāpēc, jūsuprāt, Jānis Kristītājs sūtīja savus mācekļus uzzināt, vai Jēzus ir Mesija, ja viņš jau to zināja? (Viņš vēlējās, lai viņa mācekļi saņem paši savu liecību par Jēzu Kristu.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 11:4–5. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Jēzus atbildēja uz viņu jautājumu.

Tā vietā, lai vienkārši apstiprinātu, ka Viņš ir Mesija, ko Jēzus aicināja darīt Jāņa Kristītāja mācekļiem?

Jūs varat paskaidrot, ka Jēzus varēja vienkārši pateikt Jāņa mācekļiem, ka Viņš ir Mesija. Tā vietā Viņš aicināja viņus „dzirdēt un redzēt” (4. pants) jeb pārdomāt Viņa darbus un tad atgriezties pie Jāņa Kristītāja, un liecināt par to, ko viņi bija dzirdējuši un redzējuši Jēzu darām.

Kā Jēzus atbilde varēja palīdzēt Jāņa mācekļiem saņemt spēcīgāku liecību par Glābēju nekā tad, ja Viņš vienkārši būtu pateicis tiem, kas Viņš ir?
Kādu principu mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, kā mēs varam stiprināt savu liecību par Glābēju? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šo patieso mācību: Kad mēs cenšamies mācīties par Jēzu Kristu un kad mēs liecinām par Viņu, mūsu liecība par Viņu var kļūt stiprāka.)

Aiciniet studentus pierakstīt, kā viņi paši ir uzzinājuši, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Jūs varat aicināt, lai daži studenti dalās ar pārējiem audzēkņiem tajā, ko viņi ir pierakstījuši.

Apkopojiet Mateja 11:7–27, paskaidrojot, ka pēc tam, kad abi mācekļi aizgāja, Jēzus pateica ļaužu pulkam, ka Jānis Kristītājs ir pravietis, kurš ir izraudzīts sagatavot ceļu Mesijai. Jēzus nosodīja tos, kas noraidīja Jāni Kristītāju, kā arī tos, kas bija saņēmuši nepārprotamu liecību par Tā Kunga dievišķumu un tomēr noraidīja Viņu. (Piezīme: Jēzus mācības par Jāni Kristītāju detalizētāk tiks pārrunātas stundā par Lūkas 7:18–35).

Tad Jēzus deva apsolījumu visiem tiem, kas pieņem Viņu kā Mesiju. Lai palīdzētu studentiem pārskatīt Mateja 11:28–30, ar kuru iepazīstinājāt 1. stundā, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šos pantus un lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, ko Tas Kungs aicina mūs darīt.

Ko tas Kungs aicina mūs darīt? Ko Viņš mums par to apsola? (Pēc tam, kad studenti ir dalījušies ar savām atbildēm, uz tāfeles uzrakstiet šo patieso mācību: Ja mēs nāksim pie Jēzus Kristus, Viņš atvieglinās mūsu nastas un dos mums mieru.)
Kā izpratne par šajā prasmīgi pārzināmajā rakstvietā ietverto patieso mācību var palīdzēt jums šajā gadā?

Mateja 12:1–42

Jēzus Kristus norāj farizejus par viņu viltus apsūdzībām un zīmju meklēšanu

(Piezīme: Notikumu, kas ietverti Mateja 12:1–21, detalizētāk tiks mācīti stundā par Marka 2–3.)

Apkopojiet Mateja 12:1–30, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus Sabata dienā dziedināja kādu vīru, daži no farizejiem sāka meklēt veidu, kā iznīcināt Viņu. Kad Viņš dziedināja cilvēku, kurā bija iemiesojies velns, tie centās Viņu nonievāt ļaužu priekšā, apsūdzot, ka Viņš paveicis šos darbus ar velna spēku. Jēzus zināja viņu domas un gluži pretēji apgalvoja, ka velna izdzīšana bija pierādījums tam, ka Viņš ir Mesija un ka Viņš dibina Dieva valstību. Lūdziet studentus klusi izlasīt Mateja 12:30, meklējot, ko Jēzus mācīja par tiem, kas nav ar Viņu. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Saskaņā ar 30. pantu, ja mēs vēlamies būt daļa no Dieva valstības, kas mums ir jādara? (Kad studenti dalās savās atbildēs, pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: Ja mēs vēlamies būt daļa no Dieva valstības, mums ir pilnībā jāziedojas Jēzum Kristum.)
Kādos veidos mēs varam demonstrēt pilnīgu ziedošanos Jēzum Kristum?

Apkopojiet Mateja 12:31–42, paskaidrojot, ka Jēzus atkal apliecināja, ka Viņa labie darbi ir pierādījums tam, ka Viņu sūtīja Dievs, nevis velns. Viņš brīdināja farizejus arī par to, ka Dievs liks viņiem atbildēt par viņu vārdiem. Pēc tam daži no rakstu mācītājiem un farizejiem lūdza kādu zīmi, un Jēzus viņus norāja par zīmju meklēšanu un par to, ka viņi neredzēja, ka Viņš ir dižāks par visiem iepriekšējiem praviešiem vai Israēla ķēniņiem.

Mateja 12:43–50

Jēzus māca līdzību par tukšo namu un to, ka tie, kas pilda Sava Tēva gribu, tiks ieskaitīti Dieva ģimenē.

Lūdziet studentus iztēloties, ka kāds no viņa draugiem ir lūdzis padomu, kā izvairīties no atgriešanās pie grēka, kuru viņš vai viņa cenšas atmest.

Kādu padomu jūs dotu savam draugam, lai viņam vai viņai palīdzētu pretoties kārdinājumam?

Paskaidrojiet, ka Mateja 12:43–45 ietver līdzību par nešķīstu garu, kas tiek izdzīts no kāda cilvēka. Aiciniet studentus šajā līdzībā meklēt principu, kas varētu palīdzēt viņu draugam pārvarēt kārdinājumu. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 12:43–44 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko nešķīstais gars darīja pēc tam, kad to izdzina no cilvēka.

Ko nešķīstais gars darīja pēc tam, kad nekur nevarēja rast dusu?
Kādiem vārdiem raksturots „nama” jeb cilvēka stāvoklis, kad atgriežas nešķīstais gars?

Aiciniet citu studentu skaļi nolasīt Mateja 12:45 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko nešķīstais gars darīja pēc tam, kad saprata, ka „nams” jeb vīrs ir tukšs. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Pēc tam, kad velns tika izdzīts, ko neizdarīja cilvēks, tādējādi ļaujot ļaunajam garam atgriezties? (Viņš ļaunumu neaizstāja ar taisnīgām domām, sajūtām, vārdiem un rīcībām.)
Kā cilvēka pieredze šajā līdzībā simbolizē kādu, kurš nožēlo grēku un cenšas pārvarēt kārdinājumu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Spensera V. Kimbala izteikumu:

„Atsakoties no grēka, cilvēks nevar tikai cerēt uz labākiem apstākļiem. Viņam tie ir jārada. …

… Tas, kas viņu aizrāva un nodarbināja viņa domas, ir zudis, un tukšumu vēl nav aizpildījis labāks saturs. Tā ir Sātana iespēja” (The Miracle of Forgiveness [1969], 171.–172. lpp.; uzsvērums pievienots).

Kādu principu mēs varam mācīties no šīs līdzības, kas var palīdzēt mums zināt, kā turpināt atvairīt ļaunas ietekmes pēc tam, kad esam tās izskauduši no savas dzīves? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Pēc tam, kad esam izskauduši no savas dzīves ļaunas ietekmes, mēs varam tās atvairīt, ja aizvietojam tās ar taisnīgumu.)

Lai palīdzētu studentiem saprast šo patieso principu, aiciniet vienu no viņiem nolasīt tālāk doto izteikumu. Lūdziet pārējos audzēkņus saklausīt, kāpēc nepietiek tikai ar grēka izskaušanu no mūsu dzīves.

„Nav pietiekami vienkārši mēģināt pretoties ļaunumam vai atbrīvot savu dzīvi no grēka. Jums jāpiepilda sava dzīve ar taisnīgumu un jāiesaistās pasākumos, kas sniedz garīgu spēku. …

Pilnīga paklausība sniedz jūsu dzīvei pilnīgu evaņģēlija spēku, tai skaitā lielāku spēku pārvarēt savas vājības. Šajā paklausībā ietilpst darbības, ko jūs varbūt sākotnēji neuzskatījāt par grēku nožēlošanas sastāvdaļu, tādas kā sanāksmju apmeklēšana, desmitās tiesas maksāšana, kalpošana un piedošana citiem” („Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 61. lpp.).

Kad mēs nožēlojam grēkus, ko mēs varam darīt, lai piepildītu savu dzīvi ar taisnīgumu un neatgrieztos pie grēka? (Jūs varat aicināt kādu studentu pierakstīt uz tāfeles pārējo studentu atbildes.)
Kā šīs lietas var nest lielāku garīgu spēku mūsu dzīvēs un dot mums iespēju pārvarēt ļaunas ietekmes?

Lieciniet, ka mūsu dzīvju piepildīšana ar taisnīgumu dos mums lielāku spēku atvairīt ļaunumu. Mudiniet studentus pārdomāt, kā viņi var piepildīt savas dzīves ar lielāku taisnīgumu un sekot tai iedvesmai, kuru viņi saņem pārdomu laikā.

Apkopojiet atlikušo Mateja 12. nodaļu, paskaidrojot: kamēr Jēzus mācīja, kāds Viņam pateica, ka daži Viņa ģimenes locekļi vēlējās runāt ar Viņu. Tad Tas Kungs mācīja, ka visi, kas pilda Tēva gribu, ir Viņa ģimenes locekļi.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Mateja 11:28–30

Lai palīdzētu studentiem iegaumēt Mateja 11:28–30, aiciniet audzēkņus izspēlēt ainas, kas varētu simbolizēt vārdus vai frāzes katrā pantā, un tad deklamēt šo rakstvietu, izspēlējot konkrētās ainas. Lieciet studentiem vairākas dienas vingrināties, citējot šos pantus, līdz viņi var to noskaitīt no galvas.

Komentāri un skaidrojumi

Mateja 11:11. „Bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu”

Pravietis Džozefs Smits paskaidroja, ka viens Mateja 11:11 skaidrojums var būt attiecināms uz pašu Jēzu Kristu:

„Par ko tieši Jēzus runāja kā par vismazāko? Par Jēzu domāja, ka Viņam ir vismazākās tiesības Dieva valstībā, un [acīmredzami] Viņu vismazāk uztvēra kā pravieti, uz ko Viņš it kā atbildēja: „Tas, kas tiek uzskatīts par vismazāko starp jums, ir lielāks par Jāni — tas Es esmu”” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 82. lpp.).

Mateja 12:31–32. „Zaimošana pret Svēto Garu”

Pravietis Džozefs Smits paskaidroja, kā cilvēks grēko, zaimojot pret Svēto Garu:

„Viņam ir jāsaņem Svētais Gars, jāļauj, lai debesis viņam atveras, jāpazīst Dievs, un tad jāgrēko pret to. Pēc tam, kad cilvēks ir grēkojis pret Svēto Garu, viņam nav grēku nožēlošanas. Viņam ir jāpasaka, ka saule nespīd, lai gan viņš redz, ka tā spīd; viņam ir jānoliedz Jēzus Kristus, kad debesis viņam ir bijušas atvērtas, un jānoliedz pestīšanas iecere ar atvērtām acīm tās patiesumam; un no tā brīža viņš top par ienaidnieku” (no History of the Church, 6:341).

Dažkārt studenti ir noraizējušies par Svētā Gara zaimošanas vai noliegšanas grēku. Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja:

„Lai grēkotu pret Svēto Garu, nepieciešamas tik lielas zināšanas, ka parastiem Baznīcas locekļiem praktiski nav iespējams pastrādāt šādu grēku” (The Miracle of Forgiveness [1969], 123. lpp.).

Elders Džeimss E. Talmidžs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, kāpēc Jēzus brīdināja farizejus no nepiedodamā grēka Mateja 12:31–32:

„Jēzus pauda žēlastību, apliecinot, ka vārdi, kas tika izteikti pret Viņu kā Cilvēku, var tikt piedoti; taču vārdi pret Viņam piešķirtām pilnvarām un it īpaši — šī spēka un pilnvaru piedēvēšana Sātanam — bija ļoti tuvu zaimošanai pret Svēto Garu, un šim grēkam nav piedošanas” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916], 269. lpp.).