21. stunda: Mateja 18. nodaļa

21. stunda

Mateja 18. nodaļa

Ievads

Jēzus Kristus Saviem mācekļiem mācīja principus, kas palīdzētu viņiem vadīt Viņa Baznīcu pēc Viņa uzkāpšanas debesīs. Atbildot uz Pētera jautājumu par piedošanu, Tas Kungs mācīja līdzību par nepateicīgo kalpu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mateja 18:1–20

Jēzus Kristus māca Saviem mācekļiem principus, kas palīdzēs viņiem vadīt Baznīcu

Uz tāfeles uzrakstiet šādus aizvainojuma iemeslus: kāds tev ir samelojis; tev kaut kas ir nozagts; tevi ir nodevis draugs. Palūdziet studentiem pie sevis novērtēt šos aizvainojuma iemeslus no 1 līdz 10, ar 10 atzīmējot to, kuru būtu visgrūtāk piedot. Aiciniet dažus studentus, kas vēlas dalīties, pastāstīt, kā viņi vērtējuši katru no šiem aizvainojuma iemesliem.

Aiciniet studentus apdomāt, kāpēc mums vajadzētu piedot citiem pat tad, kad to ir grūti izdarīt.

Aiciniet studentus, pētot Mateja 18. nodaļu, meklēt patiesas mācības, kas var viņiem palīdzēt saprast, kāpēc viņiem vajadzētu piedot citiem.

Apkopojiet Mateja 18:1–14, paskaidrojot, ka Jēzus deva norādījumus Saviem mācekļiem — būt pazemīgiem un kļūt kā maziem bērniem. Viņš arī paskaidroja, ka tie, kas „apgrēcina” mazus bērnus, ved tos neceļos vai liek tiem šaubīties par ticību, tiks pakļauti Dieva tiesai (skat. 6.–7. pantu ). Pēc tam Glābējs deva Saviem mācekļiem padomu — izslēgt no savas dzīves to, kas viņus varētu apgrēcināt vai likt paklupt (skat. 9. pantu). (Piezīme: Glābēja mācības, kas atrodamas Mateja 18:1–14, padziļināti tiks pārrunātas stundās par Marka 9. nod. un Lūkas 15. nod.)

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs deva Saviem mācekļiem padomu — izslēgt no viņu dzīves to, kas varētu likt viņiem paklupt, Viņš pateica, kā cilvēkam vajadzētu rīkoties, ja kāds pret viņu izdara pārkāpumu vai grēku. Viņš apustuļiem mācīja arī Baznīcas disciplīnas principus.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 18:15 un lūdziet audzēkņus meklēt, ko Jēzus teica Saviem mācekļiem par to, kas tiem jādara, ja kāds izdara pārkāpumu pret tiem.

Ko mēs varam mācīties no šī panta par to, kā mums vajadzētu rīkoties, ja kāds izdara pret mums pārkāpumu?

Apkopojiet Mateja 18:16–17, paskaidrojot, ka Glābējs Saviem apustuļiem teica: ja cilvēks atsakās atzīt savus pārkāpumus un atzīties savos grēkos un ja divi vai vairāk liecinieki liecina pret viņu, šis cilvēks jāizslēdz no Baznīcas. Jūs varat arī paskaidrot, ka šodien Baznīcā prezidējošās personas disciplinārajās padomēs, kurās tiek pieņemti šādi lēmumi, vienmēr tiecas uzzināt Tā Kunga gribu, vai cilvēks ir jāizslēdz no Baznīca jeb jānošķir no tās.

Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 18:18–20. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādas pilnvaras apustuļi bija saņēmuši.

Kādas pilnvaras apustuļi ir devuši viņiem? (Paskaidrojiet, ka Glābējs bija devis apustuļiem priesterības atslēgas, kas viņus pilnvaroja Pētera vadībā veikt saistīšanas priekšrakstus un pieņemt saistošus lēmumus par Baznīcu, tajā skaitā, vai grēcinieks var turpināt būt Baznīcas loceklis [skat. Mateja 16:19].)
Ko Tas Kungs apsolīja Saviem apustuļiem 19.–20. pantā? (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē 20. pantā doto apsolījumu.)

Mateja 18:21–35

Tas Kungs sniedz līdzību par nekrietno kalpu

Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Tomasa S. Monsona pierakstu par kādu ģimeni, kurā bija nomiris viņu divus mēnešus vecais bērniņš:

„Tēvs bija mēbeļu meistars, un viņš uztaisīja skaistu zārku sava dārgā bērna ķermenim. Bēru diena bija drūma, tādējādi atspoguļojot skumjas, kuras viņi izjuta par savu zaudējumu. Kad ģimene gāja uz lūgšanu namu, tēvam nesot mazo zārciņu, bija sapulcējies neliels skaits draugu. Tomēr lūgšanu nama durvis bija slēgtas. Aizņemtais bīskaps bija aizmirsis par bērēm. Centieni viņu sameklēt bija veltīgi. Nezinot, ko darīt, drēgnajā lietū tēvs paņēma zārku un nesa to mājās ar ģimeni sev līdzās” („Hidden Wedges”, Ensign, 2002. g. maijs, 19. lpp.).

Ja jūs būtu bijis šīs ģimenes loceklis, kā jūs būtu jutušies, ja bīskaps nebūtu atnācis uz bērēm?
Kāpēc būtu bijis grūti piedot bīskapam?

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs deva norādījumus apustuļiem, Pēteris uzdeva Tam Kungam jautājumu par piedošanu. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 18:21 un lūdziet pārējiem audzēkņiem atrast Pētera jautājumu.

Ko Pēteris jautāja Glābējam?

Paskaidrojiet, ka daži reliģiskie vadītāji Pētera dienās mācīja, ka cilvēkam nav jāpiedod citam vairāk kā trīs reizes. Jautājot Tam Kungam, vai viņam būtu jāpiedod septiņas reizes, iespējams, Pēteris domāja, ka viņš ir augstsirdīgs (skat. Bruce R. McConkie, The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 3:91). Aiciniet studentus klusām izlasīt Mateja 18:22, meklējot Glābēja atbildi Pēterim.

Saskaņā ar Glābēja vārdiem, cik reižu mums vajadzētu piedot tiem, kas mūs aizvaino vai grēko pret mums? (Paskaidrojiet, ka „septiņdesmit reiz septiņas reizes” nozīmē, ka mums nevajadzētu noteikt skaitu, cik reižu mēs piedosim.)
Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no Glābēja par piedošanu citiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: Tas Kungs mums ir pavēlējis piedot tiem, kas mūs aizvaino vai grēko pret mums.)
Ko nozīmē — piedot citiem? (Paskaidrojiet, ka piedot citiem nozīmē — izturēties ar mīlestību pret cilvēku, kas mūs izvainojis vai sāpinājis, un neturēt ļaunu prātu pret tiem, kas mūs ir aizskāruši [skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Piedot”,scriptures.lds.org; M&D 64:9–11]. Piedošana nenozīmē, ka mēs turpinām ļaut citiem nodarīt mums pāri vai ka vainīgajam likumīgi vai citādi nav jāatbild par savu rīcību.)

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs atbildēja uz Pētera jautājumu, Viņš Saviem mācekļiem mācīja līdzību, kas var mums palīdzēt saprast, kāpēc mums ir jāpiedod citiem.

Sadaliet studentus pa pāriem un aiciniet katru pāri kopā izlasīt Mateja 18:23–35, meklējot, kāpēc mums vajadzētu piedot citiem. Pēc pietiekami ilga laika palūdziet studentus dalīties izlasītajā.

Lai palīdzētu studentiem padziļināti izprast šo līdzību, uz tāfeles uzrakstiet šos vārdus:

ķēniņš	kalps	darba biedrs

Cik daudz kalps bija parādā ķēniņam? (Uzrakstiet: aizdeva kalpam 10 000 talentu.)

Paskaidrojiet, ka Jēzus dienās „10 000 talentu bija pielīdzināmi 100 000 000 denāriju [romiešu valūta]. Viens denārijs bija parastā dienas alga ierindas darbiniekam” (Jay A. Parry un Donald W. Parry, Understanding the Parables of Jesus Christ [2006], 95. lpp.). Lūdziet studentus aprēķināt, cik gadu kalpam būtu nepieciešams, lai apmaksātu šo parādu, dalot 100 000 000 denārijus ar 365 dienām (100 000 000/365 = 273 973). Uzrakstiet 273 973 gadi uz tāfeles zem bija parādā ķēniņam 10 000 talentus.

Cik daudz darba biedrs bija parādā kalpam? (Uzrakstiet bija parādā 100 denārijus zem darba biedrs.)

. Tādējādi darba biedra parāds kalpam bija aptuveni 100 darba dienu vērtībā vai gandrīz trešdaļa no viņa gada algas. Uzrakstiet 100 dienas uz tāfeles zem bija parādā 100 denārijus.

Kāpēc, jūsuprāt, ķēniņš teica kalpam, ka viņš bija nekrietns kalps, jo nepiedeva parādu savam darba biedram?

Pajautājiet studentiem, ko, viņuprāt, varēja simbolizēt katrs no šiem trīs cilvēkiem. Kad viņi atbild, uzrakstiet uz tāfeles iespējamos skaidrojumus: Ķēniņš = Debesu Tēvs, kalps = mēs, darba biedrs = tie, kas mūs ir aizvainojuši.

Kādu principu, jūsuprāt, Glābējs centās iemācīt Saviem mācekļiem par to, kāpēc mums vajadzētu piedot citiem? (Studentiem vajadzētu atpazīt līdzīgu principu: Ja mēs vēlamies, lai Dievs mums piedod, mums ir jābūt gataviem piedot citiem. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko cilvēks var darīt, ja viņam ir grūti piedot kādam cilvēkam?

Lai palīdzētu studentiem saprast, ko mēs varam darīt, lai būtu gatavāki piedot citiem, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šādu prezidenta Džeimsa E. Fausta, no Augstākā prezidija, izteikumu. Ja iespējams, sagatavojiet izdales materiālu katram studentam.

„Mums ir jāapzinās un jāatzīst savas dusmas. Lai to izdarītu, būs nepieciešama pazemība, taču, ja mēs metīsimies ceļos un lūgsim Debesu Tēvu, lai Viņš dāvā mums piedošanas apziņu, Viņš mums palīdzēs. Tas Kungs pieprasa, lai mēs „piedotu visiem cilvēkiem” [M&D 64:10] mūsu pašu dēļ, jo „naids kavē garīgo izaugsmi” [Orsons F. Vitnijs, Gospel Themes (1914), 144. lpp.]. Tas Kungs mūsu sirdīm sniedz mierinājumu tikai tad, kad mēs atbrīvojamies no naida un rūgtuma. …

… Saskaroties ar traģēdiju, mums nav uz to jāatbild ar personīgu atriebību, bet gan jāļauj taisnībai darīt savu daļu un tad jāatlaiž dusmas. Nav viegli atlaist dusmas un atbrīvot savas sirdis no gruzdoša aizvainojuma. Glābējs mums visiem ir sniedzis vērtīgu mieru caur Viņa Izpirkšanu, taču to mēs varam sajust tikai tad, kad mēs esam gatavi atteikties no negatīvām dusmu, spīta vai atriebības sajūtām. Ikvienam no mums, kas piedod „saviem parādniekiem” [Džozefa Smita tulkojums, Mateja 6:13], pat tiem, kas izdarījuši smagus noziegumus, Izpirkšana sniedz ievērojamu mieru un mierinājumu” („The Healing Power of Forgiveness”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 69. lpp.)

Kādu padomu prezidents Fausts mums deva, kas mums palīdzēs piedot citiem?
Saskaņā ar prezidenta Fausta teikto, kas var notikt, kad mēs piedodam citiem?

Atgādiniet studentiem prezidenta Monsona stāstu, ar kuru iepriekš dalījāties, un palūdziet kādu studentu izlasīt stāsta noslēgumu:

„Ja šai ģimenei nebūtu tik cēls raksturs, viņi varētu vainot bīskapu un sajust dusmas. Kad bīskaps uzzināja par šo traģēdiju, viņš apmeklēja ģimeni un atvainojās. Ar sāpēm, kas vēl joprojām bija redzamas viņa sejas izteiksmē, taču ar asarām acīs tēvs pieņēma šo atvainošanos, un viņi abi izbaudīja sapratnes garu” („Hidden Wedges”, Ensign, 2002. g. maijs, 19. lpp.)

Kā Tas Kungs ir palīdzējis jums piedot kādam, kas ir grēkojis pret jums vai jūs aizvainojis?
Kas jums ir palīdzējis piedot citiem? (Apsveriet iespēju — aicināt studentus atbildēt uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.)

Aiciniet studentus pārdomāt, vai nav kāds, kam viņi nespēj piedot. Aiciniet viņus lūgt pēc vēlmes piedot un spējas atbrīvoties no sāpēm un dusmām, lai Jēzus Kristus var palīdzēt viņiem sajust mieru un mierinājumu caur Viņa veikto Izpirkšanu.

Komentāri un skaidrojumi

Mateja 18:20. „Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā”

Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, šis apsolījums par sapulcēšanos kopā Jēzus Kristus vārdā attiecas uz mums gadījumos, kad sapulcēšanos prezidē ar atbilstošām pilnvarām:

„Tas Kungs mums ir teicis: „Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20; skat. arī M&D 6:32.)

Ir droši mācīties doktrīnu tādās pulcēšanās vietās, kuras atbalsta atbilstošs pilnvarotais” („Reverence Invites Revelation”, Ensign, 1991. g. nov., 21. lpp.).

Mateja 18:21–22. „Septiņdesmit reiz septiņas reizes”

„Atbilde „septiņdesmit reiz septiņas” (hiperbolisks lielums, kas nozīmē — bezgalīgi) domāts tiem, kas grēko pret mums, taču nožēlo grēkus. Un tiem, kas grēko pret mums un atsakās nožēlot grēkus, mums ir pienākums piedot pirmās trīs reizes, taču ceturtajā reizē liecības pret grēcinieku ir jānes Tā Kunga priekšā. Ja seko patiesa grēku nožēlošana un grēka atmaksāšana, ir jāpiedod; taču, ja nožēlas nav, grēcinieks tiek nodots Dieva tiesai. Visi šie papildu norādījumi ir doti piedošanas likumā Mācības un Derību 98:39–48” (D. Kelly Ogden and Andrew C. Skinner, Verse by Verse: The Four Gospels [2006], 371.–372. lpp.).

Ņemiet vērā, ka frāze „tev nebūs viņam piedot” Mācības un Derību 98:44 nozīmē, ka no vainīgajiem, kas nenožēlo grēkus, ir jāpieprasa pilna atbildība par viņu rīcībām. Tas nenozīmē, ka mums nav jāpiedod vai jāturpina būt naidīgiem pret viņiem (skat. Doctrine and Covenants and Church History Seminary Teacher Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2013], 349. lpp.).

Mateja 18:22. Piedošana un Baznīcas disciplīna

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, kā Mateja 18:22 attiecas uz situācijām, kas saistītas ar disciplīnu Baznīcā:

„Nav ierobežots skaits, cik reižu brāļiem vajadzētu piedot cits citam viņu personīgos pārkāpumus ar nosacījumu, ka ir patiesa grēku nožēlošana. Tomēr tas nenozīmē, ka Baznīca turpinās neskaitāmas reizes piedot un paturēt Baznīcā tās noklīdušos locekļus. Ir gadījumi, kad grēcinieki ir jāizraida no valstības, neņemot vērā, cik ļoti viņi nožēlotu savas netaisnīgās rīcības” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj., [1965–1973], 1:423).

Mateja 18:23–30. Tas Kungs mums ir pavēlējis piedot tiem, kas mūs aizvaino

Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, palīdzēja mums saprast, kā mēs tiekam svētīti, ja piedodam citiem:

„Piedošana dziedina briesmīgas, traģiskas rētas, jo tā ļauj Dieva mīlestībai attīrīt jūsu sirdi un prātu no naida indes. Tā attīra jūsu sirdsapziņu no vēlmes atriebties. Tā atbrīvo vietu attīrošai, dziedinošai, atjaunojošajai Tā Kunga mīlestībai” („Healing the Tragic Scars of Abuse”, Ensign, 1992. g. maijs, 33. lpp.).

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, no Augstākā prezidija, par piedošanu mācīja šādi:

„Atcerieties, ka debesīs ir daudz tādu, kam ir kas kopīgs: viņiem ir piedots. Un viņi piedod” („Žēlsirdīgais saņem žēlsirdību” (vispārējās konferences runa),Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 77. lpp.).