25. stunda: Mateja 22:15–46

25. stunda

Mateja 22:15–46

Ievads

Kamēr Jēzus turpināja mācīt templī, farizeji un saduķeji centās pieķert Viņu maldu vārdos, uzdodot sarežģītus jautājumus. Viņš veiksmīgi atbildēja uz viņu jautājumiem un mācīja tiem paklausīt zemes likumiem un ievērot divus augstākos baušļus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mateja 22:15–22

Farizeji centās pieķert Glābēju maldu vārdos, pajautājot, vai ir likumīgi maksāt nodevas

Kādi ir daži no svarīgākajiem likumiem, kurus valdība ir noteikusi mūsu sabiedrībā? Kāpēc, jūsuprāt, tie ir svarīgi?

Lūdziet studentus klusām pārdomāt, vai ir kādi likumi, kurus viņi neievēro tik precīzi, kā viņiem to vajadzētu darīt. Aiciniet studentus, pētot Mateja 22:15–22, meklēt, ko Jēzus Kristus mācīja par laicīgo likumu ievērošanu.

Atgādiniet studentiem, ka Glābēja dzīves pēdējās nedēļas laikā Viņš katru dienu mācīja Jeruzālemes templī (skat. Lūkas 19:47; 22:53). Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:15 un lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, ko farizeji centās nodarīt Glābējiem.

Ko nozīmē frāze „pieķert kādā vārdā”?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 12:16–17 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, kā farizeji centās apmānīt Glābēju. Paskaidrojiet, ka vārds nodeva 17. pantā nozīmē nodokļus un ka Cēzars bija Romas impērijas imperators, kurš tajā laikā valdīja pār Israēlu.

Kādā ziņā viņu uzdotais jautājums Jēzum Kristum bija potenciālas lamatas? (Ja Glābējs teiku, ka bija pareizi maksāt nodokļus Romas impērijai, jūdi viņu varētu uzskatīt par Romas atbalstītāju un nelojālu Savai tautai. Ja Glābējs viņiem teiktu, ka nav likumīgi maksāt nodokļus, farizeji varētu apsūdzēt Jēzu nodevībā un ziņot par Viņu romiešu pilnvarotajiem.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:18–21 un lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, kā Glābējs atbildēja uz farizeju jautājumu. Paskaidrojiet, ka frāze „dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder” 21. pantā attiecas uz mūsu pienākumu paklausīt civilajiem likumiem, piemēram, likumam — maksāt nodokļus. Parādiet kādu monētu un pajautājiet:

Kāpēc Glābēja atbilde uz farizeju jautājumu bija nevainojama?
Kādu patiesu mācību mēs varam apgūt no Glābēja mācības, ka mums „jādod ķeizaram tas, kas pieder ķeizaram”? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: Tas Kungs vēlas, lai mēs būtu labi pilsoņi un paklausītu zemes likumiem [skat. arī Ticības apliecinājumi 1:12].)
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, lai mēs kā Jēzus Kristus mācekļi būtu labi pilsoņi un paklausītu zemes likumiem? (Skat. M&D 58:21.)

Aiciniet studentus klusi izlasīt Mateja 22:22, meklējot, kā farizeji reaģēja uz Glābēja atbildi. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada.

Mateja 22:23–34

Glābējs māca saduķejiem par laulību un Augšāmcelšanos

Paskaidrojiet: kad Glābējs mācīja templī, arī saduķeji centās noķert Viņu lamatās ar Viņa paša vārdiem. Lai palīdzētu studentiem saprast saduķeju uzskatus, aiciniet viņus klusi izlasīt ierakstu Svēto Rakstu ceļvedī „Saduķeji”. Lūdziet studentus sameklēt, kam saduķeji ticēja un kam neticēja.

Kādus uzskatus saduķeji noliedza?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 12:23–28 un lūdziet pārējos audzēkņus sameklēt, kā saduķeji centās apmānīt Glābēju.

Kā jūs rezumētu jautājumu, kuru saduķeji uzdeva Glābējam?

Paskaidrojiet, ka saduķeji ar nolūku nevietā lietoja Vecās Derības paražu, kas bija noteikta, lai parūpētos par atraitnēm (skat. 5. Mozus 25:5–6; Bible Dictionary, „Levirate marriage”). Viņi centās pārspīlēt šo paražu, lai noniecinātu augšāmcelšanās doktrīnu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:29–30 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, kā Glābējs atbildēja uz saduķeju jautājumu.

Kā Glābējs atbildēja uz šo jautājumu?

Lai palīdzētu studentiem saprast Glābēja atbildi, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt eldera Brūsa R. Makonkija, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„[Jēzus Kristus] nenoliedz, bet ierobežo valdošo uzskatu, ka debesīs būs precēšanās un precēšana. Viņš saka, ka tik tālu, cik tas attiecas uz „viņiem” (saduķejiem), ka tik tālu, cik tas attiecas uz „viņiem” („šīs pasaules bērniem”), ģimenes vienība neturpinās un neturpināsies pie augšāmcelšanās. …

Tādējādi, kad tie, [kas nedzīvos, nedzīvo vai nevar dzīvot saskaņā ar mūžīgās laulības likumu], vairāk nav šajā pasaulē, viņi nevar ne precēt, ne tikt precēti” [M&D 132:16].

Tas nozīmē, ka tie, kurus Jēzus uzrunāja, debesīs nedz precēs, nedz tiks precēti; tie, kas netic augšāmcelšanai, nemaz nerunājot par visām citām glābšanas patiesajām mācībām” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:606).

Lai palīdzētu studentiem padziļināti izprast Glābēja vēstījumu Mateja 22:29–30, paskaidrojiet, ka Tas Kungs Džozefam Smitam atklāja daudz svarīgu, patiesu mācību par mūžīgo laulību. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mācības un Derību 132:15–17. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs atklāja Džozefam Smitam.

Kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, pēc augšāmcelšanās „nedz precēs, nedz taps precēts” (16. pantā)?
Kādas patiesas mācības Glābējs sniedza Mateja 22:30 un Mācības un Derību 132:15–17 par laulībām un pēcmirstīgo dzīvi? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: Tie, kas ar priesterības pilnvarām mirstībā vai caur aizstājošu priekšrakstu nav saistīti ar saviem laulātajiem, netiks laulāti nākamajā pasaulē.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:31–33 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, kādas vēl patiesas mācības Glābējs mācīja par augšāmcelšanos.

Ko Glābējs pateica 32. pantā, kas norāda, ka augšāmcelšanās ir patiesa?
Kāda bija cilvēku reakcija pēc tam, kad viņi dzirdēja Glābēju sniedzam šīs mācības?

Mateja 22:34–40

Glābējs māca par diviem augstākajiem baušļiem

Aiciniet studentus pierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās tik daudz baušļu, cik viņi var iedomāties vienas minūtes laikā. Lūdziet studentus ziņot, cik daudz baušļu viņi spēja pierakstīt.

Paskaidrojiet, ka jūdaisms māca, ka Mozus likums ietver 613 baušļus. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:35–36. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu jautājumu farizeji uzdeva Glābējam par šiem baušļiem.

Kādu jautājumu farizeji uzdeva Glābējam?

Pirms studenti meklē Glābēja atbildi aiciniet viņus savos baušļu sarakstos apvilkt to bausli, kuru viņi uzskata par „augstāko” jeb vissvarīgāko bausli. Aiciniet dažus studentus ziņot, kuru bausli viņi apvilka, un paskaidrot, kāpēc viņi to izdarīja.

Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:37–40. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, kā Glābējs atbildēja uz farizeju jautājumu.

Kas ir augstākais bauslis? Kas ir otrs augstākais bauslis? (Paskaidrojiet, ka šie divi baušļi tika rasti Mozus likumā [skat. 5. Mozus 6:5; 3. Mozus 19:18]. Vēl paskaidrojiet, ka Tā Kunga norādījums „mīlēt savu tuvāko” attiecas uz to, kā mēs izturamies pret citiem.)
Kāpēc, jūsuprāt, šie divi baušļi tiek uzskatīti par augstākajiem baušļiem?
Ko 40. pantā nozīmē, ka „šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši”? (Palīdziet studentiem saprast, ka visi baušļi, kurus Dievs atklāja Mozus likumā un caur Vecās Derības praviešiem, bija paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem parādīt savu mīlestību pret Dievu un saviem tuvākajiem.)
Ja visi baušļi ir paredzēti, lai palīdzētu mums ievērot divus augstākos baušļus, kādu principu mēs varam mācīties no 40. panta par to, cik svarīgi ir ievērot Dieva baušļus? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs tiešām mīlam Dievu un savus tuvākos kā sevi paši, mēs centīsimies ievērot visus Dieva baušļus.)

Lai ilustrētu šo principu, aiciniet studentus apskatīt to baušļu sarakstu, kuru viņi izveidoja savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Lūdziet viņus ar zvaigznīti atzīmēt tos baušļus, kas pauž mīlestību pret Dievu, un ar kvadrātu tos baušļus, kas parāda mīlestību pret mūsu tuvākajiem. (Daži baušļi var tikt atzīmēti gan ar zvaigznīti, gan kvadrātu.) Lūdziet studentus izvēlēties vienu no baušļiem savos sarakstos un paskaidrot, kā paklausība šim bauslim ļauj mums parādīt mūsu mīlestību pret Dievu, pret savu tuvāko vai — abiem.

Kādas sajūtas jums ir bijušas, kad esat izvēlējušies paklausīt kādam konkrētam bauslim, lai parādītu savu mīlestību pret Dievu vai kādu cilvēku?

Dalieties savā liecībā par principu: ja mēs tiešām mīlam Dievu un savus tuvākos kā sevi paši, mēs centīsimies ievērot visus Dieva baušļus. Aiciniet studentus apdomāt, kuru bausli viņi varētu uzticīgāk ievērot, lai parādītu savu mīlestību pret Debesu Tēvu vai kādu citu personu, un aiciniet viņus izvirzīt mērķi to darīt. Aiciniet viņus pierakstīt šo mērķi savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.

Mateja 22:41–46

Glābējs jautā farizejiem, ko viņi domā par Kristu

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs veiksmīgi atbildēja uz farizeju un saduķeju jautājumiem, Viņš uzdeva farizejiem dažus jautājumus.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 22:41–42 un aiciniet pārējos audzēkņus meklēt, ko Glābējs pajautāja farizejiem.

Kādu jautājumu Jēzus Kristus uzdeva farizejiem?
Kā farizeji atbildēja?

Paskaidrojiet, ka lielākā daļa jūdu zināja, ka Kristus jeb Mesija būs ķēniņa Dāvida pēctecis. Farizeji uzskatīja, ka Mesija būs kronēts Israēla ķēniņš un palīdzēs viņiem aizstāvēties no ārvalstu ienaidniekiem (piemēram, romiešiem), un iegūs viņiem brīvību, kā to agrāk bija darījis ķēniņš Dāvids. Apkopojiet Mateja 22:43–46, paskaidrojot, ka Jēzus mācīja farizejiem, ka, atbilstoši viņu pašu rakstiem, Kristus bija kas vairāk par Dāvida Dēlu — Viņš bija arī Dieva Dēls. Vai, kā vēlāk atklāja mīļotais māceklis Jānis, Kristus ir „Dāvida sakne un dzimums” (Jāņa atkl. 22:16); Viņš ir gan Dāvida Kungs, gan viņa pēctecis.

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi atbildētu uz jautājumu: „Kristus, kā dēls Viņš ir?” Noslēgumā dalieties savā liecībā par Glābēju.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Mateja 22:36–39

Atvēliet studentiem laiku, lai viņi pierakstītu Mateja 22:36–39 vārdus uz piezīmju vai citām nelielām lapiņām. Aiciniet studentus nēsāt šīs lapiņas sev līdzi un periodiski dienas laikā tās pārlasīt, lai palīdzētu viņiem atcerēties ievērot pirmo un otro bausli.

Komentāri un skaidrojumi

Mateja 22:21. „Tad dodiet ķeizaram to, kas ķeizaram pieder”

Frāze „tad dodiet ķeizaram to, kas ķeizaram pieder” Mateja 22:21 attiecas uz mūsu pienākumu paklausīt valsts likumiem, piemēram, maksāt nodokļus. Tomēr, ko mēs varam darīt, ja valsts likumi nav saskaņā ar Dieva likumiem? Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, deva šādu padomu:

„Būs reizes, kad mums vajadzēs apšaubīt likumus, kas mazinās mūsu brīvību pielietot savu ticību, tā izmantojot mūsu konstitucionālās tiesības uz reliģijas brīvību” („Balancing Truth and Tolerance”, Ensign, 2013. g. febr., 27. lpp.).

Elders Dalins H. Oukss mums arī mācīja: pat ja valsts likumi pieļauj grēcīgu uzvedību, mēs tik un tā esam pakļauti Dieva likumiem:

„Mūsu divpadsmitais Ticības apliecinājums nosaka, ka mēs ticam tam, ka mums ir jāpakļaujas valsts varai, „paklausot, godājot un atbalstot likumu”. Taču cilvēku pieņemtie likumi nevar padarīt par tikumīgu to, ko Dievs pasludinājis par amorālu. Uzticība mūsu augstākajai prioritātei — mīlēt Dievu un kalpot Viņam — prasa, lai savu uzvedības standartu noteikšanā mēs vērstos pie Viņa likuma. Piemēram, mēs turpinām ievērot dievišķo pavēli — nepārkāpt laulību un nepiekopt netikumīgu dzīvesveidu, pat ja tas vairs netiek uzskatīts par prettiesisku pēc to štatu un valstu likumiem, kur mēs dzīvojam. Tāpat likumi, kas legalizē tā dēvēto „viendzimuma laulību”, nemaina Dieva likumu par laulību un Viņa baušļus, un mūsu standartus saistībā ar tiem” („Neturiet citus dievus!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 75. lpp.).

Mateja 22:23–30. Laulība augšāmcelšanās cēlienā

„Lai saprastu Glābēja vārdus, ir svarīgi atcerēties, ka tie tika teikti saduķejiem, kuri apgalvo, ka „augšāmcelšanās neesot” (Mateja 22:23). Tādējādi jautājums, kuru viņi uzdeva Glābējam, nebija patiess — viņiem nebija patiesas intereses uzzināt par laulību augšāmcelšanās cēlienā. Glābēja atbilde, ka „augšāmcelšanās cēlienā viņi nedz precējas, nedz tiek precēti” (Mateja 22:30; slīpraksts pievienots) norādīja uz individuāliem jautājuma uzdevējiem, kas bija saduķeji, jo jautātāji teica, ka „pie mums bija septiņi brāļi” (Mateja 22:25; slīpraksts pievienots). Tiem, kas nelaulājas uz mūžību, laulība beidzas līdz ar šīs dzīves beigām (skat. M&D 132:15–17). Šajās pēdējās dienās Tas Kungs atklāja, ka laulība var būt mūžīga tikai tad, ja tajā stājas saskaņā ar Viņa likumu, to izpildījis pilnvarots cilvēks un tā ir saistīta ar apsolījuma Svēto Garu (skat. M&D 132:19).

Vēl viens būtisks aspekts, lai saprastu Glābēja vārdus, ir apzināties, ka tad, kad saduķeji norādīja uz Mozus vārdiem (skat. Mateja 22:24), viņi pieminēja paražu, ko dažkārt dēvē par „levītu laulību”. Atbilstoši Mozus likumam, kad vīrietis nomira un viņam palika sieva bez bērniem, viņa brālim ir pienākums precēt aizgājēja sievu, lai par viņu rūpētos un audzinātu bērnus mirušā vīrieša vietā (skat. 5. Mozus 25:5; Bible Dictionary, „Levirate marriage”)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g., 66.–67. lpp.).

Mateja 22:35–40. Divi augstākie baušļi

Prezidents Ezra Tafts Bensons par pirmo un otro augstāko bausli teica šādi:

„Mīlēt Dievu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka — tā ir visaptveroša nodarbe, kas prasa visus mūsu spēkus. Tā nav remdena nodarbe. Tā ir pilnīga apņemšanās pakļaut visu savu būtību — gan fizisko, gan mentālo, gan emocionālo, gan garīgo — mīlestībai pret To Kungu.

Šai dziļajai un visaptverošajai mīlestībai pret Dievu vajadzētu ietekmēt katru mūsu dzīves jomu. Mūsu vēlmēm — vai tās būtu garīgas vai laicīgas — būtu jāizriet no mīlestības pret To Kungu. Mums vajadzētu vērst savas domas un sirds jūtas pret To Kungu. …

Kādēļ Dievs atklāja šo bausli kā pirmo? Viņš zināja: ja vien mēs patiesi Viņu mīlēsim, tad vēlēsimies ievērot arī visus pārējos baušļus. …

Kad mēs izvirzām Dievu pirmajā vietā, visas pārējās lietas atrod savu vietu vai atkrīt no mūsu dzīves. Mīlestība pret To Kungu nosaka, kam mēs pieķeramies, kā pavadām laiku, ar kādām interesēm aizraujamies un kā nosakām savas prioritātes.

Mums vajadzētu likt Dievu pirmajā vietā savā dzīvē — augstāk par visiem pārējiem. …

Mēs vislielākajā mērā svētām savus līdzcilvēkus, kad pirmo bausli liekam pirmajā vietā” („The Great Commandment — Love the Lord”, Ensign, 1988. g. maijs, 4.–6. lpp.; skat. arī Marka 12:28–34).

Mateja 22:45. „Ja nu Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Tas var būt viņa dēls?”

Elders Džeimss E. Talmidžs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, ka Jēzus Kristus bija Jehova:

„Jēzus Kristus ir Dāvida Dēls fiziskajā izcelsmē. … Taču, lai arī Jēzus bija piedzimis miesā gadsimtus vēlāk — „laika zenītā”, Viņš bija Jehova, Tas Kungs un Dievs, pirms uz Zemes bija zināms Dāvids, Ābrahāms vai Ādams” (Jesus the Christ, 3. izd., [1916], 552. lpp.).