26. stunda
Mateja 23. nodaļa
Ievads
Glābējs Savas pēdējās kalpošanas nedēļas laikā nosodīja rakstu mācītāju un farizeju liekulību un bija apbēdināts, jo Jeruzālemes ļaudis nepieņēma Viņa mīlestību un aizsardzību.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Mateja 23:1–12
Glābējs nosoda rakstu mācītāju un farizeju liekulību
Palūdziet studentiem, lai viņi viens otram parāda savus Svētos Rakstus un pasaka, kuram pēc izmēra ir vislielākie Svētie Raksti.
-
Ko jūs teiktu, ja kāds apgalvotu, ka cilvēks, kuram ir vislielākie Svētie Raksti, ir vistaisnīgākais?
-
Kāpēc šis nav efektīvs veids, lai noteiktu, cik taisnīgs ir cilvēks?
-
Kas notiks, ja mēs pēc ārējā izskata spriedīsim, cik cilvēks ir taisnīgs? (Citu problēmu vidū, tas var likt daudziem cilvēkiem rīkoties liekulīgi.)
-
Kas ir liekulība? („Ar šo vārdu parasti tiek apzīmēts cilvēks, kurš izliekas, ka ir ticīgs, taču tāds nav” [Bible Dictionary, „Hypocrite”]. Ar to var apzīmēt arī cilvēku, kurš izliekas, ka nav ticīgs, bet patiesībā ir.)
Paskaidrojiet, ka Glābējs daļā no Sava pēdējā publiskā vēstījuma, ko Viņš sniedza Jeruzālemes templī Savas laicīgās kalpošanas pēdējā nedēļā, nosodīja rakstu mācītāju un farizeju liekulību.
Aiciniet studentus pievērst uzmanību patiesajiem principiem Mateja 23. nodaļā, kas viņiem palīdzēs saprast, kas viņiem būtu jādara, redzot citus rīkojamies liekulīgi, un ko viņi var darīt, lai paši nebūtu liekulīgi.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mateja 23:1–7. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kāpēc, saskaņā ar Glābēja teikto, rakstu mācītāji un farizeji bija liekulīgi. Paskaidrojiet, ka frāze „uz Mozus krēsla ir nosēdušies” (2. pantā) nozīmē, ka rakstu mācītāji un farizeji bija ieņēmuši svarīgus amatus, lai mācītu doktrīnu un izskaidrotu un pildītu likumu. Frāze varētu arī burtiski attiekties uz sēdvietām, kas atradās vairākās senās sinagogās un bija paredzētas tiem, kuri uzskatīja, ka ir cienīgāki, nekā citi, kuri atradās sinagogā.
-
Kāpēc rakstu mācītāji un farizeji bija liekulīgi?
Ebrejs ar lūgšanu siksnām
Ja iespējams, parādiet attēlu ar kādu cilvēku, kurš nēsā lūgšanu siksnas, ko sauc arī par tefilinām. Paskaidrojiet, ka ebreji bija paraduši nēsāt lūgšanu siksnas — tās bija nelielas ādas kastītes, kas ar ādas siksnām tika piesietas pie pieres un rokas. Ādas kastītēs atradās nelieli pergamenta ruļļi, uz kuriem bija uzrakstīti ebreju Svēto Rakstu fragmenti. Ebreji nēsāja lūgšanu siksnas, lai atcerētos sekot Dieva baušļiem (skat. 5. Mozus 6:4–9; 11:13–21; 2. Mozus 13:5–10, 14–16). Tas Kungs nenosodīja tos, kuri nēsāja lūgšanu siksnas, bet nosodīja tos, kuri tās liekulīgi izmantoja vai padarīja tās platākas, lai liktu citiem tās pamanīt vai izliktos daudz svarīgāki.
-
Saskaņā ar Mateja 23:5, kāpēc rakstu mācītāji un farizeji savas lūgšanu siksnas veidoja platas un darināja „drēbēm garus pušķus”?
-
Kā vēl viņi centās panākt, „lai ļaudis tos redzētu” (5. pants) jeb iegūt pasaulīgu godu?
-
Saskaņā ar padomu, ko Tas Kungs deva Saviem mācekļiem Mateja 23:3, ko mēs varam darīt, ja redzam, ka citi rīkojas liekulīgi vai izliekas, ka ir taisnīgi, taču patiesībā tādi nav? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot tālāk sniegtā principa būtība: Mēs varam paklausīt Dieva likumiem, pat ja redzam, ka citi rīkojas liekulīgi.)
-
Kāpēc ir svarīgi, lai mēs mūsdienās sekotu šai patiesībai?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 23:8 un aiciniet pārējos studentus sekot līdzi tam, ko Tas Kungs teica ļaudīm nedarīt. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir izlasījuši.
Uzsveriet frāzi „jūs visi esat brāļi” (8. pants) un paskaidrojiet, ka Glābējs cilvēkiem mācīja neuzskatīt, ka viņi ir labāki par citiem, jo viņi visi ir Dieva bērni un Viņa acīs ir vienlīdzīgi.
Apkopojiet Mateja 23:9–10, paskaidrojot, ka Glābējs liecināja, ka Debesu Tēvs ir mūsu Radītājs un ka Viņš, Kristus, tika Tēva sūtīts un ir mūsu vienīgais Skolotājs, Kurš sniedz mūžīgo dzīvi (skat. Džozefa Smita tulkojums, Mateja 23:6 ; Mateja 23:7).
Paskaidrojiet, ka rakstu mācītāji un farizeji uzskatīja, ka amats un stāvoklis sabiedrībā viņus padara varenus. Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 23:11–12 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, kuru Glābējs uzskatīs par lielāko Dieva valstībā.
-
Saskaņā ar 11. pantu, kurš tiks uzskatīts par lielāko Dieva valstībā?
-
Saskaņā ar 12. pantu, kas notiks, ja mēs, tāpat kā farizeji, mēģināsim sevi „paaugstināt” (likt sevi augstāk par citiem)? (Uzklausot studentu atbildes, pārliecinieties, ka viņi saprot šo principu: Ja mēs centīsimies sevi paaugstināt, mēs tiksim pazemoti. (Paskaidrojiet, ka tikt pazemotam nozīmē tikt pazeminātam, noniecinātam vai kļūt mazāk ievērojamam.)
-
Saskaņā ar 11.–12. pantu, kas ar mums notiks, ja mēs būsim pazemīgi un kalposim citiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šis princips: Ja mēs būsim pazemīgi un kalposim citiem, Tas Kungs mūs paaugstinās.)
Paskaidrojiet, ka frāze „tas tiks paaugstināts” (12. pantā) nozīmē, ka Tas Kungs mūs paaugstinās un palīdzēs mums kļūt līdzīgiem Viņam.
-
Pamatojoties uz to, ko iemācījāties Mateja 23. nodaļā, ko nozīmē — būt pazemīgam?
Uzzīmējiet uz tāfeles tālāk sniegto līkni. Aiciniet studentus apdomāt, ko labu viņi ir paveikuši skolā, mājās un baznīcā. Palūdziet viņiem apdomāt, kurā vietā uz šīs līknes viņi ir, ņemot vērā iemeslus, kāpēc viņi dara labus darbus un pūlas būt pazemīgi.
Mudiniet studentus atcerēties, ka mēs visi esam Debesu Tēva bērni. Jūs varat viņus mudināt arī izvirzīt mērķi — katru nākamā mēneša dienu kalpot kādam cilvēkam. Aiciniet viņus aprakstīt šo pieredzi savās dienasgrāmatās.
Mateja 23:13–36
Jēzus Kristus rakstu mācītājiem un farizejiem paredz bēdas, sakot — „vai jums”
Pirms stundas sākuma sagatavojiet trīs necaurspīdīgas krūzes. Apsmērējiet ar dubļiem vai taukiem pirmās krūzes ārpusi, otrās krūzes iekšpusi, bet trešo krūzi atstājiet tīru. Parādiet tasītes studentiem un pajautājiet, no kuras tases viņi vēlētos padzerties. Palūdziet kādam studentam apskatīt krūžu iekšpuses un paskaidrot, no kuras krūzes viņš vēlētos dzert un kāpēc.
-
Kādā ziņā netīrās krūzes simbolizē liekuļus?
Apkopojiet Mateja 23:13–36, paskaidrojot, ka Glābējs paziņoja, ka rakstu mācītāji un farizeji ir liekuļi. Aiciniet studentus rūpīgi izlasīt šos pantus, pievēršot uzmanību vārdam, ko Glābējs atkārtoja vairāku pantu sākumā. Palūdziet viņiem pastāstīt, ko viņi ir izlasījuši. Jūs varat ierosināt, lai studenti šajos pantos pasvītro vārdu vai. Paskaidrojiet, ka vai nozīmē ciešanas, bēdas un skumjas.
Uzrakstiet uz tāfeles tālāk sniegtās Svēto Rakstu atsauces un jautājumus:
Kāpēc rakstu mācītāji un farizeji bija liekulīgi?
Vai mēs šāda veida liekulību varam redzēt mūsdienās? Nosauciet piemērus.
Sadaliet studentus pa pāriem. Lieciet katram pārim nolasīt visas uz tāfeles uzrakstītās atsauces un pēc katras no tām pārrunāt uz tāfeles uzrakstītos jautājumus. (Encourage students to read the Joseph Smith Translation excerpts in the footnotes for their assigned passages.)
Pēc kāda brīža palūdziet studentiem dalīties ar savām atbildēm.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 23:26 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Glābējs ieteica farizejiem, lai viņi pārvarētu savu liekulību.
-
Ko Glābējs ieteica farizejiem?
-
Pamatojoties uz to, ko Glābējs mācīja farizejiem, kas ar mums notiks, ja mēs centīsimies kļūt iekšēji garīgi tīri? (Uzklausot studentu atbildes, pārliecinieties, ka viņi saprot šo principu: Ja mēs centīsimies kļūt iekšēji garīgi tīri, tas atspoguļosies mūsu veiktajās izvēlēs.)
-
Kas mums ir jādara, lai mēs kļūtu iekšēji garīgi tīri?
-
Kā mūsu taisnīgums var atspoguļoties mūsu veiktajās izvēlēs?
Aiciniet studentus apdomāt, kura krūzīte vislabāk attēlo viņu pašreizējo garīgo stāvokli. Lieciniet par iepriekš sniegto principu un mudiniet studentus izvirzīt mērķi, kas viņiem palīdzēs būt garīgi tīriem.
Mateja 23:37–39
Glābējs ir apbēdināts, jo Jeruzālemes ļaudis nenāk pie Viņa
Parādiet vai uzzīmējiet attēlu ar vistu, kura aizsargā savus cālēnus.
-
Kāpēc vistas sapulcina cālīšus zem saviem spārniem? (Lai tos pasargātu no briesmām. Uzsveriet, ka vista upurētu savu dzīvību, lai pasargātu savus cālīšus.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 23:37–39. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs Sevi salīdzināja ar vistu.
-
Kā Glābēju var pielīdzināt vistai, kas sapulcina savus cālīšus?
-
Ko nozīmē — tikt Glābēja sapulcinātiem?
Uzsveriet frāzi „jūsu nams tiks jums atstāts postā” (38. pantā) un paskaidrojiet, ka postā nozīmē, ka tas būs tukšs jeb pamests. Tāpēc, ka cilvēki nevēlējās tikt Glābēja sapulcināti, viņi palika neaizsargāti. Šī frāze var attiekties gan uz cilvēku garīgo stāvokli, kuri dzīvoja Jēzus laikā, kā arī uz nākotni, kad Jeruzālemei vajadzēja tikt iznīcinātai.
-
Pamatojoties uz to, ko Jēzus mācīja par vistu un viņas cālīšiem, ko mēs varam iegūt, ja vēlamies tikt Glābēja sapulcināti? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šis princips: Ja mēs vēlamies tikt Glābēja sapulcināti, tad Viņš mūs pasargās un par mums parūpēsies.)
-
Kā mēs varam parādīt Glābējam, ka vēlamies tikt Viņa sapulcināti? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā viņi var tikt Glābēja sapulcināti, palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:
„Ne vienu reizi vien [Glābējs] ir teicis, ka Viņš mūs sapulcinās pie Sevis, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš spārniem. Viņš saka, ka mums ir jāizvēlas nākt pie Viņa. …
Viens no veidiem, kā mēs to varam izdarīt, ir pulcēties kopā ar svētajiem Viņa Baznīcā. Dodieties uz savām baznīcas sanāksmēm pat tad, kad tas šķiet grūti. Ja jūs būsiet apņēmības pilni, Viņš jums palīdzēs rast spēku to izdarīt” („In the Strength of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 18. lpp.).
-
Kas, saskaņā ar prezidenta Airinga vārdiem, mums ir jādara, lai mēs parādītu, ka vēlamies tikt Glābēja sapulcināti?
Aiciniet studentus pievērst uzmanību sarakstam uz tāfeles, kurā ir norādīts, kā mēs varam parādīt, ka vēlamies tikt Glābēja sapulcināti. Palūdziet viņiem padalīties savā pieredzē, kā viņi ir sajutuši rūpes un aizsardzību kādā no šiem uzskaitītajiem veidiem, tiekot Glābēja sapulcināti.
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi darīs, lai tiktu Glābēja sapulcināti, lai viņi varētu turpināt sajust Viņa rūpes un aizsardzību.
Komentāri un skaidrojumi
Mateja 23. nodaļa. Liekulības veidi
Prezidents N. Eldons Teners, Augstākā prezidija loceklis, paskaidroja, ka ir divu veidu liekulība:
„Harijs Emersons Fosdiks mācīja, ka ir divu veidu liekulība: kad mēs cenšamies izlikties labāki, nekā esam un kad mēs izliekamies sliktāki, nekā esam. Mēs esam raduši runāt par to liekulības formu, kad cilvēki izliekas labāki, nekā viņi ir patiesībā. Tomēr pārāk bieži mēs varam novērot, ka Baznīcas locekļi zina, ka evaņģēlijs ir patiess un no sirds tam tic, taču, baidoties no sabiedrības viedokļa, neaizstāv patiesību un taisnību. Šī liekulības forma ir tikpat nopietna, kā pirmā” („Woe unto You … Hypocrites”, Improvement Era, 1970. g. dec., 33. lpp.).
Mateja 23:35. „Caharijas, Barakija dēla, asinīm, ko jūs nokāvuši starp Dieva namu un altāri”
1842. gada septembra Times and Seasons izdevumā, kas tika izdots laikā, kad pravietis Džozefs Smits strādāja par žurnāla redaktoru, tika izskaidrots Caharijas, Jāņa Kristītāja tēva, liktenis:
„Kad Hērods pavēlēja, ka visiem maziem bērniem ir jātiek nogalinātiem, Jānis bija tikai sešus mēnešus vecāks par Jēzu un arī tika pakļauts šai velnišķīgajai pavēlei, tāpēc Caharija lika Jāņa mātei viņu aizvest uz kalniem, kur viņš tika uzaudzināts, pārtiekot no siseņiem un savvaļas medus. Tajā gadā, kad Jāņa tēvs atteicās atklāt dēla slēptuvi, viņš pildīja tempļa augstā priestera amatu un, saskaņā ar Hēroda pavēli, tika nogalināts, kā Jēzus sacīja, starp Tempļa priekštelpu un altāri” („Persecution of the Prophets”, Times and Seasons, 1842. g. 1. sept., 902. lpp.).