Bibliotēka
7. stunda: Mateja 3. nodaļa

7. stunda

Mateja 3. nodaļa

Ievads

Jānis Kristītājs sludināja un kristīja Jūdejā. Jēzus Kristus no Galilejas devās uz Jordānas upi, kur Viņu kristīja Jānis. Dievs Tēvs liecināja, ka Jēzus ir Viņa Mīļotais Dēls.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mateja 3:1–12

Jānis Kristītājs sludina Jūdejā

Lieciet studentiem iedomāties, kā viņi justos, ja viens no klases studentiem pieceltos un bez atļaujas paņemtu kāda cita studenta personīgās mantas. Pēc tam palūdziet viņus iedomāties, ka pēc šo mantu paņemšanas students atvainojas, bet turpina bez atļaujas ņemt citu studentu mantas. Pavaicājiet:

  • Ko jūs domātu par šī studenta atvainošanos?

  • Vai šādu studenta rīcību varētu salīdzināt ar nepatiesu grēku nožēlošanu?

Aiciniet studentus, pētot Mateja 3. nodaļu,, pievērst uzmanību patiesībai, kas palīdz mums saprast, kas mums ir jādara, lai patiesi nožēlotu grēkus.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 3:1–4. Aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, kas palīdzēja sagatavot cilvēkus Glābēja kalpošanai.

  • Kas bija Jānis Kristītājs? (Viņš bija Caharijas un Elizabetes dēls, un viņi bija Marijas radinieki. Viņam bija Ārona priesterības atslēgas [skat. M&D 13. nodaļu; 84:27–28].)

  • Ko Jānis darīja?

  • Ko Jānis pārliecināja darīt cilvēkus, kuri viņu uzklausīja?

Paskaidrojiet, ka Jāņa misiju bija pareģojis Jesaja un citi pravieši (skat. Jesajas 40:3; Maleahija 3:1; 1. Nefija 10:7–10). Jānim bija jāsagatavo Mesijas (Jēzus Kristus) ceļš, sludinot grēku nožēlošanu un kristīšanos ar ūdeni.

  • Kā, jūsuprāt, sludināšana par grēku nožēlošanu un kristīšanu ar ūdeni palīdzēja sagatavot Tā Kunga ceļu?

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 3:5–6. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā ļaudis uzņēma Jāņa vēstījumu.

  • Kā ļaudis uzņēma Jāņa vēstījumu? (Viņi izsūdzēja savus grēkus un tika kristīti. Paskaidrojiet, ka vēlēšanās izsūdzēt savus grēkus Debesu Tēvam un, kad tas ir nepieciešams, nozīmētam priesterības vadītājam ir būtiska grēku nožēlošanai [skat. Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 134. lpp.].)

Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 3:7. Palūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tiem, ko Jānis uzrunāja.

  • Saskaņā ar šo pantu, ko Jānis uzrunāja?

Paskaidrojiet, ka farizeji bija reliģiska grupa starp jūdiem, kuru nosaukums nozīmē, ka tie ir atsevišķi vai savrup. Viņi lepojās ar to, ka stingri ievēro Mozus likumu, un ticēja: cilvēku radītie, tā sauktie, mutvārdu likumi, bija tikpat svarīgi, kā Mozus likums (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Farizeji”). Saduķeji bija maza, taču politiski spēcīga grupa starp jūdiem, kuri ticēja burtiskai Mozus likuma paklausībai. Viņi neticēja mācībai par augšāmcelšanos vai mūžīgo dzīvi (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Saduķeji”).

  • Kā Jānis nosauca farizejus un saduķejus?

Palestīnas odze

Palestīnas odze

© taviphoto/Shutterstock.com

Ja iespējams, parādiet attēlu ar Palestīnas odzi un paskaidrojiet, ka tā ir visizplatītākā indīgā čūska Izraēlā. Odzes ir aktīvas naktī un parasti medī, slēpjoties un pielavoties pie sava upura. Kad odzes jūtas apdraudētas, tās izliec savu ķermeni, šņāc un uzbrūk pretiniekam.

  • Kāpēc, jūsuprāt, Jānis farizejus un saduķejus nosauca par odžu dzimumu? (Jūs varat uzsvērt, ka farizeji un saduķeji uzskatīja, ka Jānis viņus apdraud, jo viņš novērsa daudzus cilvēkus no viņu ļaunās ietekmes un maldus mācībām.)

Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita tulkojumā ir ietverti papildus vārdi, ko Jānis teica farizejiem un saduķejiem. Palūdziet, lai studenti nolasa Džozefa Smita veikto Mateja 3:34–36 tulkojumu: „Kādēļ jūs nepieņemat tā sludināšanu, kuru Dievs ir sūtījis?” Ja jūs nepieņemat to savās sirdīs, jūs nepieņemat mani; un, ja jūs nepieņemat mani, tad jūs nepieņemat viņu, par kuru es esmu sūtīts sniegt liecību; un jūsu grēki nevar tapt apslēpti. Tādēļ nožēlojiet grēkus un nesiet pienācīgus atgriešanās augļus; un neiedomājieties sacīt: mēs esam Ābrahāma bērni, un tikai mēs varam radīt pēcnācējus mūsu tēvam Ābrahāmam; jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.”

  • Saskaņā ar Jāņa teikto, ko vēl noraida farizeji un saduķeji, nicinot viņa sludināšanu?

  • Kā jūs apkopotu Jāņa sniegto vēstījumu?

Uzrakstiet uz tāfeles frāzi: Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.

Lai palīdzētu studentiem saprast šo frāzi, uzsveriet, ka dažkārt Svētajos Rakstos cilvēki tiek salīdzināti ar kokiem, kas dod vai nu labus, vai sliktus augļus. Parādiet vai uzzīmējiet kādu augli un paskaidrojiet, ka tas attēlo mūsu vēlmes un rīcību. Jūs varat paskaidrot, ka vārds „pienācīgs” nozīmē „vērtīgs” (skat. Mateja 3:8).

Vēlreiz atgādiniet studentiem situāciju, ko lūdzāt viņiem iedomāties nodarbības sākumā (kāds students bez atļaujas paņem cita studenta personīgās mantas un turpina to darīt arī pēc tam, kad par to ir lūdzis piedošanu).

  • Vai šis students pienācīgi parādīja grēku nožēlošanas principu, tā turpinot rīkoties? Kāpēc ne? (Students turpināja ņemt citu studentu mantas pat pēc tam, kad bija par to lūdzis piedošanu.)

  • Kā jūs izskaidrotu frāzes „nest pienācīgus atgriešanās augļus” nozīmi? (Mateja 3:8). (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šāda patiesība: Tad, kad mēs mainām mūsu vēlmes un rīcību, lai sekotu Tā Kunga mācībām, mēs Viņam izrādām patiesu grēku nožēlošanu.)

  • Kādas vēlmes un rīcība norāda uz to, ka mēs patiesi esam nožēlojuši savus grēkus?

Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, uzrakstiet uz tāfeles tālāk sniegtos piemērus: krāpšanās skolā, slikta izturēšanās pret māsām un brāļiem, nelaipna attieksme pret citiem studentiem jeb viņu izsmiešana; lamāšanās un pornogrāfijas skatīšanās. Palūdziet studentiem paskaidrot, kā cilvēkam, kurš ir nožēlojis kādu no šiem grēkiem, būtu jādomā un jārīkojas?

Nolasiet Mateja 3:10. Aiciniet studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādas sekas mūs piemeklē, ja mēs patiesi nenožēlojam grēkus. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. Paskaidrojiet, ka „top nocirsts un iemests ugunī” nozīmē, ka cilvēki, kuri nenožēlo grēkus, zaudē Svētā Gara ietekmi un galu galā neiegūst celestiālās valstības svētības.

Palūdziet studentiem apdomāt, kādas vēlmes vai rīcība viņiem būtu jāmaina, lai patiesi nožēlotu grēkus. Mudiniet viņus izrādīt patiesu nožēlu, izmainot tās vēlmes un rīcību, kas nav saskaņā ar Dieva mācībām.

Aiciniet studentus izlasīt Mateja 3:11, pievēršot uzmanību Jāņa vārdiem attiecībā uz to, ko darīs Glābējs.

  • Saskaņā ar 11. pantu, kas bija jādara Jēzum, ko Jānis nespēja? (Jēzus kristīja „ar Svēto Garu un uguni”. Paskaidrojiet, ka Jānis atsaucās uz Svētā Gara dāvanas saņemšanu, kas ir kristīšanās priekšraksta un derības otrā daļa. Svētais Gars iesvēta un attīra mūsu dvēseles gluži kā ar uguni [skat. 2. Nefija 31:13–14, 17].)

Apkopojiet 12. pantu, paskaidrojot, ka tajā simboliski tiek aprakstīts tas, kas notiks ar taisnīgajiem, kuri pieņems Jēzu Kristu (kvieši), un ar ļaunajiem, kuri Viņu atraidīs (pelavas).

Mateja 3:13–17

Jēzus Kristus tiek kristīts un Tēvs Viņu pasludina par Savu Mīļoto Dēlu

Palūdziet tiem studentiem, kuri ir kristījušies, atsaukt atmiņā savas kristības. Palūdziet viņiem pastāstīt, ko viņi atceras.

Paskaidrojiet, ka Mateja 3:13–17 tiek stāstīts par Glābēja kristībām. Studējot šos pantus, aiciniet studentus pievērst uzmanību līdzībām starp Glābēja un viņu kristībām.

Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus:

Kurš?

Kā?

Kāpēc?

Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet katram pārim pēc kārtas nolasīt Mateja 3:13–17 un sameklēt atbildes uz šiem trīs jautājumiem. Pēc pietiekami ilga laika pajautājiet:

  • Kurš kristīja Jēzu? (Uz tāfeles blakus jautājumam Kurš? uzrakstiet — Jānis Kristītājs.)

  • Kāpēc Jēzus no Galilejas devās uz Jordānas upi, lai Jānis Kristītājs Viņu nokristītu? (Atgādiniet studentiem, ka Jānim bija Ārona priesterība un viņš tolaik bija vienīgais vīrietis, kuram bija pilnvaras izpildīt kristīšanas priekšrakstu. Uz tāfeles blakus vārdiem Jānis Kristītājs uzrakstiet — atbilstošas pilnvaras.)

  • Kura frāze 16. pantā norāda uz to, kā Jēzus tika kristīts? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka tas, ka Jēzus tūdaļ „izkāpa no ūdens”, norāda, ka Viņš tika kristīts ar pagremdēšanu — tas nozīmē, ka Viņš pilnībā tika iegremdēts ūdenī. Uz tāfeles blakus jautājumam Kā? uzrakstiet — ar pagremdēšanu.)

Aiciniet studentus iedomāties, ka laikā, kad Jēzus atnāca uz Jordānas upi, lai tiktu kristīts, viņi atradās tur.

  • Kāpēc Jānis sākotnēji nevēlējās kristīt Glābēju? (Viņš zināja, ka Jēzus un Viņa pilnvaras ir daudz varenākas, nekā viņējās.)

  • Saskaņā ar 15. pantu, kādēļ Jēzus teica, ka Viņam ir jātiek kristītam? („Lai piepildītu visu taisnību.” Uzrakstiet šo frāzi uz tāfeles blakus jautājumam Kāpēc?)

  • Ko šī frāze, jūsuprāt, nozīmē?

Paskaidrojiet, ka „[piepildīt] visu taisnību” nozīmē — darīt visu, ko Debesu Tēvs no mums prasa, lai mēs atkal varētu dzīvot kopā ar Viņu. Tas ietver glābšanas priekšrakstu saņemšanu, ko Dievs prasa no visiem Saviem bērniem, tai skaitā no Jēzus. Kristoties Jēzus mums parādīja pilnīgu piemēru, kā sekot, izrādīt pazemību, paklausīt Viņa Tēva baušļiem un saņemt priekšrakstus, kas nepieciešami mūžīgās dzīves iegūšanai (skat. 2. Nefija 31:4–11).

Izmantojot uz trīs jautājumiem dotās atbildes, kas tika uzrakstītas uz tāfeles, lieciet studentiem noformulēt doktrīnu, ko mēs varam mācīties no Mateja 3:13–17. Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šāda mācība: Kristīšana ar pagremdēšanu, ko veic kāds, kuram ir pilnvaras, ir būtiska glābšanai.

  • Kā jūsu kristības līdzinās Glābēja dotajam piemēram?

Paskaidrojiet, ka Mateja 3:16–17 mums palīdz mācīties arī doktrīnu par Dievību. Aiciniet studentus pārlasīt šos pantus, pievēršot uzmanību tam, kas tajos tiek mācīts par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

  • Kur atradās katrs no Dievības locekļiem Glābēja kristību laikā? (Jēzus Kristus bija Jordānas upē, Svētais Gars nolaidās pār Viņu kā balodis, un Debesu Tēvs runāja no debesīm. Paskaidrojiet, ka Svētais Gars patiesībā nepārvērtās par balodi. Balodis bija zīme jeb simbols tam, ka Svētais Gars bija nolaidies pār Jēzu.)

  • Kāda doktrīna šajos pantos mums tiek mācīta par Dievību? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāsaprot šāda doktrīna: Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir trīs atšķirīgas un atsevišķas būtnes.)

Uzsveriet, ka daudziem cilvēkiem nav pareizu vai pilnīgu zināšanu par Dievību. Jo vairāk mēs izprotam Dievības patieso dabu, jo lielāku mīlestību mēs pret Viņiem varam izjust un daudz labāk spējam sagatavoties, lai mācītu un liecinātu par Viņiem citiem cilvēkiem.

Lai palīdzētu studentiem iegūt labāku izpratni par katras Dievības locekļa identitāti, sadaliet viņus grupās pa trīs un palūdziet viņiem izlasīt vārdu „Dievs, Dievība” Svēto Rakstu ceļvedī. Lieciet studentiem katrā grupā pieņemt kāda Dievības locekļa lomu. Palūdziet viņiem izlasīt šo sadaļu, pievēršot uzmanību informācijai par to Dievības locekli, kura lomu viņi ir pieņēmuši. Pēc kāda laika aiciniet studentus savas grupas locekļiem pastāstīt to, ko viņi ir uzzinājuši, un paskaidrot, kāpēc šo patiesību ir tik svarīgi zināt.

Stundas nobeigumā aiciniet studentus dalīties liecībā par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

Komentāri un skaidrojumi

Mateja 3:11. „Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni”

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ko nozīmē tikt kristītam ar uguni:

„Mums ir pavēlēts un norādīts dzīvot tā, lai mūsu kritušā cilvēka daba tiktu mainīta ar Svētā Gara svētību dodošo spēku. Prezidents Merions G. Romnijs mācīja, ka kristības ar uguni, ko veic Svētais Gars, „pārvērš [mūs] no miesiskuma garīgumā. Tās attīra, dziedina un šķīsta dvēseli. … Ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, grēku nožēlošana un kristības ūdenī ir priekšdarbi un priekšnoteikums kristībām ar uguni, taču [kristības ar uguni] noslēdz šo darbu. Saņemt [kristības ar uguni] nozīmē — mazgāt savas drānas Jēzus Kristus Izpirkšanas asinīs” (Learning for the Eternities, apkop. George J. Romney [1977. g.], 133. lpp.; skat. arī 3. Nefija 27:19–20).

Tādējādi, kad mēs piedzimstam no jauna un tiecamies saņemt pastāvīgu Viņa Gara klātbūtni, Svētais Gars iesvēta un attīra mūsu dvēseles gluži kā ar uguni (skat. 2. Nefija 31:13–14, 17). Galu galā mums ir jāstāv neaptraipītiem Dieva priekšā” („Nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 81. lpp.).

Mateja 3:12. „Tam vēteklis rokā”

„„Vēteklis”, kas pieminēts Mateja 3:12, ir sijāšanas ierīce, kurā ar vēdekļa palīdzību pelavas tiek aizpūstas pa gaisu. Tādējādi graudi tiek atdalīti no pelavām. Graudi nokrīt uz zemes, bet ar vēdekli radītais vējš vieglās pelavas aizpūš projām. Pēc tam graudi tiek savākti glabātavā jeb noliktavā, bet pelavas tiek sadedzinātas. Jānis Kristītājs mācīja, ka Glābējs, kurš nāks pēc viņa, atdalīs ticīgos no neticīgajiem tādā pašā veidā, kā graudi tiek atdalīti no pelavām (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014.g.], 17. lpp.).

Mateja 3:16. Baloža zīme

Pravietis Džozefs Smits izskaidroja, ka Svētais Gars pēc Jēzus Kristus kristībām neparādījās baloža izskatā. Balodis, kurš nolaidās uz Jēzu, simbolizēja, ka Svētais Gars šajā brīdī bija klāt. Džozefs Smits mācīja:

„Baloža zīme tika iedibināta pirms pasaules radīšanas, tā ir liecība par Svēto Garu, un velns nevar iemājot baloža zīmē. Svētais Gars ir persona un Viņš izskatās pēc personas. Tas pats sevi neiesloga baloža formā, bet baloža zīme Viņu simbolizē. Svēto Garu nevar pārveidot par balodi; bet Jānim tika dota baloža zīme, lai apliecinātu Kristus kristīšanās patiesumu, jo balodis ir patiesības un nevainības simbols jeb zīme.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 82. lpp.)

Mateja 3:13–17. Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir trīs atšķirīgas un atsevišķas būtnes

Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ka Dievības locekļi ir vienoti, tomēr tie ir atsevišķas būtnes:

„Mēs ticam, ka šīs trīs dievišķās personas, kas rada vienu Dievību, ir vienotas mērķī, rīcībā, liecībā un misijā. … Es domāju, ir pareizi teikt: mēs ticam, ka Viņi ir Viens ikvienā nozīmīgā un mūžīgā aspektā, kuru varam iedomāties, izņemot tajā, ka Viņi ir trīs personas, kas apvienotas vienā būtnē. Svētajos Rakstos nekad nav bijis rakstīts par Trīsvienību tāpēc, ka tā nav patiesība.” („Vienīgais patiesais Dievs un tas, ko Viņš ir sūtījis, Jēzus Kristus” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 40. lpp.).

Elders Holands paskaidroja, ka viens no iemesliem, kas radīja neskaidrību par Dievības dabu, ir tas, ka Lielās Atkrišanas laikā „garīdznieki, filozofi un baznīcas amatpersonas” spriedelēja par Dievības dabu un galu galā nolēma, ka Dievs ir nesaprotams un neaptverams (skat. „Vienīgais patiesais Dievs un tas, ko Viņš ir sūtījis, Jēzus Kristus”, 40.–41. lpp.).