Bibliotēka
90. stunda: Apustuļu darbu 12. nodaļa


90. stunda

Apustuļu darbu 12. nodaļa

Ievads

Hērods nogalināja apustuli Jēkabu un pēc tam arestēja, un apcietināja Pēteri. Naktī, pirms tās dienas, kad Pēterim tiktu izpildīts nāves sods, eņģelis palīdzēja viņam izbēgt no cietuma. Hērodu satrieca Dieva sūtīts eņģelis, un evaņģēlijs tupināja izplatīties.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Apustuļu darbu 12:1–17

Hērods nogalina Jēkabu un apcietina Pēteri, kurš brīnumainā veidā izbēg no cietuma

Parādiet kompasu, vai arī uzzīmējiet to uz tāfeles. Aiciniet kādu studentu paskaidrot, kā kompass darbojas un kādam nolūkam to lieto.

kompass
  • Tādēļ, ka kompass vienmēr norāda uz ziemeļiem, kā kompasa izmantošana var palīdzēt mums pieņemt lēmumus par to, kurp mums vajadzētu doties?

Uzzīmējiet uz tāfeles X netālu no kompasa (bet ne tuvu kompasa Ziemeļu atzīmei) un palūdziet audzēkņiem iedomāties, ka X simbolizē magnētu.

  • Kā šis magnēts ietekmētu kompasa adatas uzvedību? (Adata rādītu uz blakus esošo magnētu, jo tā poli radītu traucējumus ziemeļu magnētisma uztveršanā.)

  • Kā šis magnēts ietekmētu jūsu spējas pieņemt pareizu lēmumu par to, kādā virzienā jums būtu jādodas?

Kamēr studenti pēta Ap. d. 12. nodaļu, aiciniet tos meklēt ietekmi, kas var traucēt mūsu spējai pieņemt pareizus lēmumus.

Lai palīdzētu studentiem izprast Ap. d. 12. nodaļas kontekstu, paskaidrojiet, ka kopš Stefana mocekļa nāves kristieši Jeruzālemē un ap to bija piedzīvojuši pieaugošas vajāšanas.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 12:1–4. Lūdziet klasi sekot līdzi, meklējot to, kā ķēniņš Hērods Agripa I veicināja šīs vajāšanas.

  • Ko ķēniņš Hērods nogalināja ar zobenu?

  • Saskaņā ar 3. pantu, kurš bija apmierināts ar Jēkaba nāvi?

Paskaidrojiet, ka vārds „jūdi” (3. pantā) attiecas uz ietekmīgiem jūdu vadoņiem Jeruzālemē, kuri iedrošināja Jēzus Kristus Baznīcas vajāšanu. Hērods vēlējās izpatikt šiem jūdu vadoņiem (skat. Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Herod”). Blakus X atzīmei uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu apgalvojumu: Ja mēs izvēlamies izpatikt citiem, nevis Dievam, tad …

  • Ko Hērods darīja pēc tam, kad viņš redzēja, ka jūdu vadoņiem Jēkaba nāve bija pa prātam? (Viņš plānoja publiski sodīt ar nāvi Pēteri.)

Norādiet uz kompasa zīmējumu uz tāfeles un pajautājiet:

  • Kā Hēroda vēlme izpatikt citiem, nevis Dievam ietekmēja Hēroda dzīves virzienu?

  • Ņemot vērā to, ko varam mācīties no Hēroda piemēra, kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto izteikumu? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu tā, lai tas paustu šādu patiesību: Ja mēs izvēlamies izpatikt citiem, nevis Dievam, tad mēs varam tikt ievesti vēl dziļāk grēkā.)

  • Kādi ir daži piemēri, kas parāda, ka cenšanās izpatikt citiem, nevis Dievam var novest pie grēka?

Aiciniet studentus apdomāt, kādos veidos viņi ļauj savai vēlmei — izpatikt citiem — attālināt viņus no Tēva Debesīs.

Paskaidrojiet, ka studenti tiks lūgti izspēlēt notikumus, kas aprakstīti Ap. d. 12:5–17. Aiciniet vairākus studentus nospēlēt šādas lomas: Pētera, divu sargu, eņģeļa, Rodes un viena vai divu mācekļu, kas bija Marka mātes, Marijas, mājā. Jūs vai kāds students var spēlēt teicēja lomu.

  • Aiciniet teicēju nolasīt Ap. d. 12:5–6 un lūdziet studentus, kuru lomas tiek pieminētas, notēlot to, kas tiek izlasīts. Lai palīdzētu studentiem saprast saturu, ieturiet pauzi pēc katra nolasītā un izspēlētā pantu bloka un pēc tam uzdodiet ar lasīto saistītos jautājumus.

  • Ko šajā laikā darīja Baznīcas locekļi?

Aiciniet teicēju nolasīt Ap. d. 12:7–10, kamēr nozīmētie studenti izspēlē to, kas tiek lasīts.

  • Kādus ierobežojumus un šķēršļus Pēteris pārvarēja šīs bēgšanas laikā?

Aiciniet teicēju nolasīt Ap. d. 12:11–15, kamēr nozīmētie studenti izspēlē to, kas tiek lasīts.

  • Kad Pēteris saprata, kas bija noticis?

  • Kas notika, kad Pēteris pieklauvēja pie Marijas nama vārtiem?

Lūdziet teicēju nolasīt Ap. d. 12:16–17 un aiciniet nozīmētos studentus notēlot to, kas tiek lasīts. Kad šie panti ir nolasīti un izspēlēti, aiciniet studentus atgriezties savās vietās.

  • Saskaņā ar 17. pantu, kādēļ, pēc Pētera domām, viņam izdevās izbēgt no cietuma? (Norādiet, ka Jēkabs, kas tiek pieminēts 17. pantā, ir viens no Jēzus brāļiem [skat. Mateja 13:55].)

Palūdziet studentiem pārskatīt Ap. d 12:5 un sameklēt, kā šis pants ir saistīts ar to, kas notika ar Pēteri.

  • Ko, pēc jūsu domām, (5. pantā) lietotā frāze „bez mitēšanās … lūdza” liek noprast par Baznīcas locekļu lūgšanu patiesumu un dedzību?

  • Kādu principu mēs varam mācīties no šī apraksta par to, kā mūsu lūgšanas var iespaidot mūs vai citus? (Studentiem vajadzētu noteikt principu — līdzīgu šim: Mūsu patiesās un dedzīgās lūgšanas ieaicina Dieva brīnumus un svētības mūsu un citu cilvēku dzīvē. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

  • Ko nozīmē — patiesi un dedzīgi lūgt?

Paskaidrojiet, ka šis princips nenozīmē to: ja mūsu lūgšanas ir patiesas un dedzīgas, tad mēs automātiski saņemsim to, ko lūdzam. Citi noteicošie faktori, lai saņemtu Dieva brīnumus un svētības, ir: Dieva griba un Viņa noteiktais laiks, kā arī personīgā rīcības brīvība.

Lūdziet kādam studentam nolasīt šo izteikumu. Palūdziet studentiem ieklausīties, kā mūsu patiesās un dedzīgās lūgšanas ietekmē Dieva gribu.

„Lūgšana ir darbība, ar kuru Tēva griba un bērna griba tiek savstarpēji saskaņotas. Lūgšanas mērķis nav izmainīt Dieva gribu, bet nodrošināt mums un citiem tās svētības, kuras Dievs ir gatavs mums dāvāt, bet kuras mums ir jālūdz, lai tās iegūtu. Pirms mēs saņemam svētības, no mums tiek pieprasīts zināms darbs jeb piepūle. Lūgšana ir kā darba veids, un [tā] ir noteikta kā līdzeklis, lai iegūtu augstākās no visām svētībām” (skat. Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Prayer”).

  • Saskaņā ar šo apgalvojumu, kāds lūgšanas nolūks ir patiesi nozīmīgs?

  • Kāpēc ir svarīgi atcerēties, ka lūgšanas nodoms nav izmainīt Dieva gribu?

Lūdziet, lai studenti savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās ieraksta atbildi uz šādu jautājumu:

  • Kad lūgšana ir ieaicinājusi Dieva brīnumus un svētības jūsu dzīvē vai to cilvēku dzīvēs, par kuriem esat lūguši?

Pēc pietiekami ilga laika apsveriet iespēju — uzaicināt dažus studentus dalīties tajā, ko viņi ir pierakstījuši. Pēc tam, kad studenti ir izteikušies, aiciniet viņus apdomāt, kā viņi varētu lūgt vēl sirsnīgāk un dedzīgāk, lai aicinātu svētības un brīnumus, ko Dievs vēlas dāvāt viņiem un tiem, par kuriem viņi lūdz.

Apustuļu darbu 12:18–25

Dievs satriec Hērodu, un evaņģēlijs tupina virzīties uz priekšu

Apkopojiet Ap. d. 12:18–22, paskaidrojot, ka, uzzinot par Pētera izbēgšanu, Hērods nākamajā dienā sodīja ar nāvi sargus, kurus viņš uzskatīja par vainīgiem Pētera izbēgšanā. Vēlāk Hērods uzrunāja ļaudis, kas slavēja viņu par viņa runu.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 12:23–24. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika ar Hērodu.

  • Kas notika ar Hērodu? Kāpēc?

  • Kas notika ar Baznīcas misionāru darbu — par spīti vajāšanām, ar kurām saskārās Baznīcas locekļi?

Noslēgumā mudiniet studentus pārskatīt patiesības, ko viņi ir apguvuši, un apdomāt, kā viņi pielietos šīs patiesības savās dzīvēs.

Komentāri un skaidrojumi

Ap. d. 12:1–17. Pēteris un Jēkabs liek Dievu pirmajā vietā

Ap. d. 12. nodaļa parāda, ka Pēteris un Jēkabs savās dzīvēs lika Dievu pirmajā vietā, nedomājot par sodu, ko viņi varētu saņemt. Kādēļ ir tik svarīgi mīlēt Dievu un likt Viņu pirmajā vietā mūsu dzīvē? Elders Lins G. Robins, no Septiņdesmito prezidija, atstāstīja šādu pieredzi, kas palīdzēja viņam izprast, cik liela nozīme ir tam, ko mēs savās dzīvēs pārstāvam:

„„Ko tu pārstāvi?” Prezidents Boids K. Pekers pārsteidza mani ar šo mīklaino jautājumu, kad es, būdams jauns Septiņdesmitais, kopā ar viņu devos savā pirmajā norīkojumā. Nesaņēmis paskaidrojumu, kas ļautu uztvert kontekstu, jutos apmulsis. „Septiņdesmitais,” viņš turpināja „nepārstāv cilvēkus pravieša priekšā, bet gan pravieti cilvēku priekšā. Nekad neaizmirsti, ko tu pārstāvi!” Tā bija iespaidīga mācība.

Cenšoties izpatikt citiem vairāk nekā Dievam, pirmais no augstākajiem baušļiem tiek samainīts vietām ar otro (skat. Mateja 22:37–39). Mēs aizmirstam, ko mēs pārstāvam. Tomēr mēs visi esam pieļāvuši šo kļūdu aiz bailēm no cilvēkiem. Jesajas grāmatā Tas Kungs mūs brīdina: „Nebīstieties no cilvēku nievāšanām.” (Jesajas 51:7; skat. arī 2. Nefija 8:7) Lehija sapnī minētās bailes izsauca izsmiekls, kas nāca no lielās un plašās ēkas un kura dēļ daudzi aizmirsa, ko viņi pārstāv, un „nokaunējušies” atstāja koku (skat. 1. Nefija 8:25–28)” („Ko tu pārstāvi?” Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 9. lpp.).

Ap. d. 12:5. „Bez mitēšanās … lūdza”

Prezidents Tomass S. Monsons pauda pateicību par tiem, kas lūdz par viņu un Baznīcas vadītājiem:

„Es paužu savu pateicību par jūsu laipnību, lai kurp es dotos. Es pateicos jums par jūsu lūgšanām par mani. Es esmu sajutis šīs lūgšanas un esmu ļoti pateicīgs par tām” („Mums atkal pulcējoties”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 5. lpp.).

„Es mīlu jūs, es lūdzu par jums. Es vēlreiz vēlētos lūgt — atcerieties mani un visus Augstākos pilnvarotos savās lūgšanās. Ar jums mēs esam kā viens — virzot uz priekšu šo apbrīnojamo darbu. Es jums varu liecināt, ka šajā darbā mēs visi esam kopā un ka katram vīrietim, sievietei un bērnam ir sava loma spēlējama. Lai Dievs dod mums spēku un spējas, un apņēmību labi nospēlēt savas lomas” („Līdz mēs atkal tiksimies”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 109. lpp.).

Prezidents Harolds B. Lī sniedza šādu ieskatu par varenas lūgšanas teikšanu:

„Jums tas ir kvēli jāvēlas ar visu dvēseli! Jums jāpieliek visa intensitāte, uz ko jūs esat spējīgi, un vēlme, ka tas, pēc kā jūs tiecaties, ir visvērtīgākā lieta visā pasaulē!” (Teachings of Harold B. Lee, red. Klaids Dž. Viljamss [1996], 125. lpp.).

Ap. d. 12:21–23. Hēroda Agripas I nāve

Hērods Agripa I bija Hēroda Antipas, kurš nogalināja Jāni Kristītāju, brāļa dēls, kā arī „Hēroda Lielā mazdēls. Viņš bija plaši pazīstams starp farizejiem, jo viņš rūpīgi ievēroja jūdu paražas. Iespējams, ka vēlme — būt ievērojamam starp jūdiem — bija iemesls, kādēļ viņš lika nonāvēt Jēkabu (skat. Ap. d. 12:1–2). Agripa nomira 54 gadu vecumā, m.ē. 44. gadā, tajā pašā gadā, kad Jēkabs mira mocekļa nāvē. Lūka Agripas pēkšņo nāvi uzskatīja par dievišķu sodu, ko izpildīja Tā Kunga eņģelis” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 302. lpp.; skat. arī Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Herod”).