93. stunda
Apustuļu darbu 16. nodaļa
Ievads
Svētais Gars vadīja Pāvilu un viņa biedrus, lai viņi sludinātu evaņģēliju Maķedonijā (Grieķijas ziemeļos). Kāda sieviete, vārdā Lidija, dzirdēja viņu vēstījumu un tika kristīta. Pēc tam, kad Pāvils izdzina nešķīsto garu no kādas verdzenes, viņš un Sīla tika sisti un apcietināti. Tajā naktī viņi brīnumainā kārtā tika atbrīvoti no cietuma, pēc kā viņi kristīja cietuma sargu un viņa saimi.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Ap. d. 16:1–15
Pāvils un viņa biedri sludina evaņģēliju Maķedonijā
Uzrakstiet uz tāfeles šādu prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu: (Šo izteikumu var atrast „The Spirit Giveth Life”, Ensign, 1997. g. jūn., 5. lpp.)
„Nekad nevilcinies rīkoties saskaņā ar pamudinājumu” (Tomass S. Monsons).
-
Pamudinājums ir no Svētā Gara saņemta sajūta vai iedvesma — kaut ko teikt vai darīt. Kas varētu notikt, ja kāds vilcinātos ieklausīties pamudinājumā?
Studējot Ap. d. 16. nodaļu, aiciniet studentus meklēt principu, kas var palīdzēt viņiem dziļāk izprast to, cik nozīmīgi ir ņemt vērā Svētā Gara pamudinājumus.
Apkopojiet Ap. d. 16:1–5, paskaidrojot, ka Pāvils, Sīla un citticībnieku pievērstais, vārdā Timotejs, devās pie vairākām Baznīcas draudzēm, lai paziņotu Baznīcas vadītāju Jeruzālemē pieņemtos lēmumus, kas ietekmēs visu Baznīcu un stiprinās Baznīcas locekļus viņu ticībā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 16:6–10. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils un viņa ceļabiedri (visticamākais, arī Lūka) zināja, kurp tiem jāiet.
-
Kā Pāvils un viņa ceļabiedri zināja, kurp tiem neiet? Kā viņi zināja, kurp iet?
-
Ko Pāvils redzēja vīzijā?
-
Kā Pāvils un viņa ceļabiedri reaģēja uz Pāvila vīziju?
Apkopojiet Ap. d. 16:11–13, paskaidrojot, ka Pāvils un Sīla ceļoja daudzas dienas, līdz nonāca Filipos, kādā Maķedonijas pilsētā. (Jūs varētu aicināt studentus atvērt Bībeles kartēs „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi”, karte nr. 13, un atrast Filipus.) Sabatā viņi pameta pilsētu, lai lūgtu netālu no upes krasta, un uzsāka sarunu ar sievietēm, kas tur bija sapulcējušās.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 16:14–15. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā kāda sieviete, vārdā Lidija, atbildēja uz Pāvila mācībām. (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze „purpura pārdevēja” [14. pantā] nozīmē to, ka Lidija pārdeva purpura krāsu, kas bija ļoti dārga, un, iespējams, norāda uz to, ka Lidija bija turīga un ietekmīga sieviete.)
-
Kā Lidija attiecās pret Pāvila mācībām? (Varat paskaidrot, ka atvērt sirdi nozīmē — būt gatavam ieklausīties, ņemt vērā.)
-
Kādas frāzes Ap. d. 16:14 norāda uz to, ka Lidija bija gatava pieņemt evaņģēliju?
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Pāvila pieredzes par to, kas notiek, kad mēs sekojam atklāsmei? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņiem ir skaidrs: ja mēs sekojam Dieva atklāsmei, mēs varam tikt vadīti pie tiem, kas ir gatavi pieņemt evaņģēliju. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Norādiet, ka, sekojot atklāsmei, mēs varam palīdzēt citiem sākt vai turpināt ceļu evaņģēlijā.
Lai palīdzētu studentiem dziļāk izprast šo principu, aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Palūdziet klases audzēkņiem saklausīt, kas mums ir jādara, lai mēs tiktu vadīti pie tiem, kas ir gatavi pieņemt evaņģēliju.
„Mums jālūdz pēc Tā Kunga palīdzības un vadības, lai mēs varētu būt instrumenti Viņa rokās tam, kurš ir gatavs, — tam, kuram šodien palīdzēt mūs sūta Viņš. Tad nu mums ir jābūt modriem, lai sadzirdētu un ņemtu vērā Svētā Gara pamudinājumus par to, kā mums jārīkojas tālāk.
Pamudinājumi nāks. Mēs to zinām no neskaitāmām personīgām pieredzēm, ka Tas Kungs sagatavo cilvēkus pieņemt Viņa evaņģēliju Viņa paša veidā un Viņa paša laikā. Šie cilvēki meklē, un, kad mēs cenšamies viņus atrast, Tas Kungs atbildēs uz viņu lūgšanām, atbildot vienlaicīgi arī uz mūsējām. Viņš iedvesmos un vadīs tos, kas vēlas un no sirds meklē vadību tam — kā, kur, kad un ar ko dalīties evaņģēlijā” („Sharing the Gospel”, Ensign, 2001. g. nov., 8. lpp.).
-
Saskaņā ar eldera Ouksa teikto, kas mums ir jādara, lai mēs tiktu vadīti pie tiem, kuri ir gatavi pieņemt evaņģēliju?
Apdomājiet iespēju dalīties savā pieredzē saistībā ar to, kā sekošana Gara pamudinājumiem ir vadījusi jūs pie kāda, kurš bija gatavs pieņemt evaņģēliju, vai saistībā ar kāda cita cilvēka ieklausīšanos Gara pamudinājumos, kas tam ļāvis atrast jūs, kad jūs bijāt gatavs(a) pieņemt evaņģēliju. Aiciniet dažus studentus dalīties pieredzēs, kad viņi vai kāds, ko viņi pazīst, ir tikuši vadīti pie kāda, kurš bija gatavs pieņemt evaņģēliju.
Aiciniet studentus apdomāt, kā, kur, kad un ar ko viņi var dalīties evaņģēlijā. Mudiniet viņus pierakstīt jebkādus saņemtos pamudinājumus un turpināt lūgt pēc vadības.
Ap. d. 16:16–40
Pāvils un Sīla tiek apcietināti un vēlāk atbrīvoti
Aiciniet vairākus studentus pa kārtai, pa dažiem pantiem, nolasīt Ap. d. 16:16–19. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils darīja, kad viņš sastapās ar jaunu verdzeni (16. pants), kura bija nešķīsta gara apsēsta. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka zīlēšana ir nākotnes pareģošana vai cenšanās pareģot nākotni, izmantojot cilvēku māņticību.
-
Ko galu galā Pāvils izdarīja ar nešķīsto garu, kas bija apsēdis meiteni?
-
Ar kādu problēmu verdzenes saimnieki pilsētā saskārās pēc tam, kad Pāvils izdzina nešķīsto garu no meitenes?
Apkopojiet Ap. d. 16:20–24, paskaidrojot, ka vīrs, kurš vairs nevarēja gūt peļņu no meitenes spējām, veda Pāvilu un Sīlu „pilsētas pārvaldnieku priekšā” (20. pants) un apgalvoja, ka Pāvils un Sīla ir mācījuši ļaudīm, ka tiem nevajadzētu ievērot romiešu likumu. Pēc pilsētas pārvaldnieku pavēles Pāvils un Sīla tika šaustīti rīkstēm un apcietināti, un to kājas tika saistītas, lai tie nevarētu staigāt.
Lai palīdzētu studentiem saprast Ap. d. 16:25–36 saturu, sadaliet studentus pa pāriem un iedodiet katram pārim papīra lapu. Pārzīmējiet tālāk doto tabulu uz tāfeles un aiciniet katru pāri uzzīmēt šo tabulu uz savām lapām.
Aiciniet katru pāri skaļi nolasīt tabulā dotos pantus un tad pa kārtai uzzīmēt vienkāršus zīmējumus, kas simbolizētu katru no sešām pantu grupām (viens students no pāra varētu zīmēt attēlus pirmajām trīs pantu grupām, un otrs students varētu zīmēt attēlus par atlikušajām trīs pantu grupām). Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus parādīt un īsi paskaidrot savus zīmējumus kādam citam pārim vai visiem klases audzēkņiem.
Lai palīdzētu studentiem padziļināt izpratni par Ap. d. 16:25–36, uzdodiet šādus jautājumus:
-
Kā Pāvils un Sīla atbildēja uz cietuma sarga jautājumu par to, kā viņš varētu tikt glābts?
-
Ko izdarīja cietuma sargs, lai parādītu savu ticību Jēzum Kristum?
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Ap. d. 16:31–33 attiecībā uz to, kas mums ir jādara, lai saņemtu glābšanu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Glābšana pieprasa ticību Jēzum Kristum, un mēs parādām savu ticību Viņam — kristoties.)
Paskaidrojiet, ka glābšana nozīmē — „tikt izglābtam gan no fiziskās, gan garīgās nāves” (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Glābšana”, scriptures.lds.org).
-
Kā kristīšanās parāda mūsu ticību Jēzum Kristum?
-
Papildus izvēlei kristīties, kādos vēl veidos mēs varam paust savu ticību Jēzum Kristum?
Apkopojiet Ap. d. 16:35–40, paskaidrojot, ka pilsētas pārvaldnieki cietuma sardzei sūtīja ziņu — atbrīvot Pāvilu un Sīlu. Pāvils atteicās doties projām, jo viņš zināja savas, kā Romas pilsoņa, tiesības un zināja, ka viņu izturēšanās pret viņu bija netaisna. Bija pretlikumīgi bez tiesas sprieduma sist Romas pilsoni. Kad pilsētas pārvaldnieki uzzināja, ka Pāvils un Sīla bija romieši, tie izbijās, jo viņi zināja: ja viņu vadoņi uzzinātu, ka viņi šādi izturējušies pret Romas pilsoni, viņus varētu sodīt pat ar nāvessodu. Pilsētas pārvaldnieki ieradās cietumā, atbrīvoja Pāvilu un Sīlu un lūdza tos pamest pilsētu.
Noslēgumā lieciniet par patiesībām, kas tika mācītas Ap. d. 16. nodaļā.
Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums
Izmantojiet doto tabulu, lai atkārtotu prasmīgi pārzināmās rakstvietas, ko līdz šim, šogad, studenti ir mācījušies. Nolasiet jautājumu vai problēmu, kas dota tabulas kreisajā ailē, un aiciniet studentus sameklēt prasmīgi pārzināmo rakstvietu, kas sniegtu atbildi (atbildes ir dotas tabulas labajā ailē). Jūs varētu lasīt jautājumus un problēmu aprakstus jauktā kārtībā. Kad studenti atraduši rakstvietu, pajautājiet viņiem, kā šī prasmīgi pārzināmā rakstvieta var palīdzēt kādam, kurš saskāries ar minēto problēmu.
|
Es baidos dzīvot saskaņā ar principiem, kuriem es ticu. Es raizējos, ko citi par mani padomās. | |
|
Jūtos pārlieku nomākts man uzlikto pārbaudījumu un izaicinājumu dēļ. | |
|
Kāpēc pravietis spēj saņemt atklāsmes visai Baznīcai? | |
|
Es mīlu Debesu Tēvu, bet man ir grūtības šobrīd mīlēt kādu draugu. Vai Dievs tiešām sagaida, lai es mīlētu arī viņu? | |
|
Es apzinos, ka man kā priesterības nesējam ir pienākums kalpot misijā, lai kur Tas Kungs mani aicinātu, taču es uztraucos par to, ka būšu tālu prom no ikviena, ko pazīstu, un par to, ka jutīšos vientuļi. | |
|
Kā mēs varam zināt, ka Jēzus Kristus patiesi tika augšāmcelts ar fizisku ķermeni no miesas un kauliem? | |
|
Vai tiešām, lai dzīvotu ar Dievu, ir nepieciešams kristīties? | |
|
Daži cilvēki apgalvo, ka nav nozīmes, vai es izvēlos sekot Jēzum Kristum vai kādam citam. Ja vien esmu labs cilvēks, es nokļūšu debesīs. | |
|
Kāds ir vislabākais veids, kā es varu parādīt Tam Kungam, ka mīlu Viņu? | |
|
Kāpēc ir svarīgi pazīt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu? | |
|
Kas man jādara, lai saņemtu Svētā Gara dāvanu? | |
|
Vai kāds, kurš dzīvoja Bībeles laikos, zināja un pravietoja, ka evaņģēlijs tiks atjaunots pēdējās dienās? |
Komentāri un skaidrojumi
Ap. d. 16:1–3. Kāpēc Pāvils veica apgraizīšanu Timotejam, kaut tas vairs nebija nepieciešams?
„Kaut arī citticībnieku pievērstajiem nebija nepieciešams tikt apgraizītiem … , Pāvils veica apgraizīšanu Timotejam pirms viņu kopīgā misionāru darba „jūdu dēļ, kas dzīvoja tanī apvidū” (Ap. d. 16:3). Pēc apgraizīšanas [šajā pārejas periodā] Timotejs varēja daudz efektīvāk darboties starp jūdiem, kuri varētu uzskatīt, ka neapgraizītam misionāram trūktu cieņas pret Israēla Dievu un Viņa likumiem. … Bija brīži, kad evaņģēlija vārdā Pāvils pats mainīja savu uzvedību, lai panāktu gan jūdu, gan citticībnieku labvēlību (skat. Ap. d. 21:20–26; 1. korintiešiem 9:20–22). Viņš arī mācīja citticībnieku pievērstos labprātīgi atturēties no jebkādas uzvedības, kas varētu no jūdu puses tikt uztverta kā aizvainojoša, pat tad, ja neviens no baušļiem neaizliedz šādu rīcību (skat. Romiešiem 14:13–15; 1. korintiešiem 8:9–13)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 312. lpp.).
Ap. d. 16:16–18. Kāpēc nešķīstā gara apsēstās meitenes liecība radīja problēmas?
Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja:
„Nešķīstā gara apsēstās verdzenes liecība bija patiesa. Pāvils un Sīla bija pravieši; tiem bija glābšanas vārdi un spēks. Taču patiesa liecība no Sātana kalpiem neved pie glābšanas. Būtībā verdzene teica šo: „Uz priekšu! Ticiet Pāvilam un Sīlam, un Jēzum, par kuru tie sludina! Es piekrītu, ka viņi un viņu Skolotājs ir no Dieva; un, tā kā šajā aspektā mūsu viedokļi sakrīt, jūs varat arī turpināt sekot man un izbaudīt manas zīlēšanas augļus.” Un cik gan daudz ir citu viltus mācību praktizētāju, kas vārdos „kalpo” Jēzum un Viņa mācībām, lai cilvēki labprātāk sekotu viņiem un viņu īpašās „glābšanas” labvēlībai. Tieši šī paša iemesla dēļ Jēzus aizliedza nešķīstajiem gariem, kurus Viņš bija izdzinis, liecināt, ka Viņš ir Dieva Dēls. (Lūkas 4:41.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 2:149).