95. stunda: Apustuļu darbu 18.–19. nodaļa

95. stunda

Apustuļu darbu 18.–19. nodaļa

Ievads

Korintā Pāvils tika daudzu jūdu atraidīts, bet viņam veicās starp citticībniekiem. Kāds taisnīgs laulātais pāris, Akvila un Priskilla, palīdzēja Apollam izprast Dieva ceļu. Pāvils sludināja par Svēto Garu, darīja brīnumus un izvairījās no nevaldāma pūļa, kas bija sapulcējies teātrī Efezā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ap. d. 18:1–17

Pāvils sludina Korintā

Nolasiet šos jautājumus un aiciniet studentus uzrakstīt savas atbildes savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.

Kā jūs esat piedalījušies Tā Kunga darbā?
Ar kādiem izaicinājumiem esat saskārušies, cenšoties darīt Tā Kunga darbu?

Lūdziet dažus studentus dalīties savās atbildēs. Studējot Ap. d. 18. nodaļu, aiciniet studentus meklēt principu, kas var palīdzēt viņiem, kad viņi cenšas darīt Tā Kunga darbu.

Apkopojiet Ap. d. 18:1–4, paskaidrojot, ka Pāvils devās prom no Atēnām un ceļoja uz Korintu, kur sinagogās viņš mācīja par Jēzu Kristu. (Jūs varētu aicināt studentus Svēto Rakstu ceļvedī, Karšu un vietu nosaukumu rādītājā, atvērt karti nr. 6 „Apustuļa Pāvila pirmās un otrās misijas ceļojumi” un sameklēt Atēnas un Korintu.)

Lūdziet kādu studentu nolasīt Ap. d. 18:5–6. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ar kādām grūtībām Pāvils saskārās, Korintā mācot jūdus par Jēzu Kristu.

Kādas grūtības Pāvils piedzīvoja?
Ko Pāvils plānoja darīt, kad jūdi sinagogā bija noraidījuši viņa vēstījumu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 18:7–10. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas varēja sniegt Pāvilam iedrošinājumu.

Kas varēja sniegt Pāvilam iedrošinājumu?
Saskaņā ar 10. pantu, ko Tas Kungs apsolīja Pāvilam, ja viņš sludinās evaņģēliju?
Kādu principu no šiem pantiem mēs varam mācīties par to, ko Tas Kungs darīs to labā, kuri cienīgi dara Viņa darbu? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ja mēs dzīvojam cienīgi, Tas Kungs būs ar mums, kad darām Viņa darbu.)
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka Tas Kungs būs ar jums, kad jūs darāt Viņa darbu?

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt šo prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu:

„Daži no jums, iespējams, pēc dabas esat kautrīgi un uzskatāt sevi par nepiemērotiem, lai apstiprinoši atbildētu uz aicinājumu. Atcerieties, ka šis ir Tā Kunga darbs, un, kad mēs strādājam Tā Kunga labā, mēs esam tiesīgi saņemt Tā Kunga palīdzību. Atcerieties, ka Tas Kungs dos mums spējas, lai varētu panest uzliktās nastas” („Mācīties, darīt, būt”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 62. lpp.).

Kad Tas Kungs ir bijis ar jums, jums darot Viņa darbu? Kā jūs apjautāt, ka Viņš bija ar jums?

Apkopojiet Ap. d. 18:11–17, paskaidrojot, ka Pāvils turpināja sludināt Korintā pusotru gadu (un, visdrīzāk, šajā laikā uzrakstīja savas vēstules tesaloniķiešiem). Kamēr viņš bija Korintā, daži jūdi centās vest Pāvilu tiesas priekšā to lietu dēļ, kuras viņš mācīja, bet soģis atteicās tiesāt šo gadījumu.

Ap. d. 18:18–28

Akvila un Priskilla palīdz Apollam izprast Dieva ceļu

Apkopojiet Ap. d. 18:18–23, paskaidrojot, ka vīrs un sieva, vārdā Akvila un Priskilla, devās kopā ar Pāvilu uz Efezu. Pārim paliekot Efezā, Pāvils devās uz Jeruzālemes apgabalu un tad ziemeļu virzienā — uz Antiohiju. Antiohijā viņš pabeidza savas otrās misijas ceļojumu, kas ilga trīs gadus un bija apmēram 3000 jūdzes [3000 jūdzes ir aptuveni 4828 km] garš. Pēc kāda laika viņš pameta Antiohiju un uzsāka savas trešās misijas ceļojumu, apmeklējot draudzes, ko iepriekš bija izveidojis, un stiprinot Baznīcas locekļus.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 18:24–25. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot, kas notika Efezā, kad Pāvils bija devies projām.

Kas notika Efezā, kad Pāvils bija devies projām?
Ko Apolls jau saprata par Tā Kunga lietām? (Skat. 25. pantu.)
Kādas zināšanas Apollam trūka? (Zinot „tikai Jāņa kristību” [25. pants], Apollam trūka izpratnes par Glābēja evaņģēlija pilnību.)

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ap. d. 18:26. Lūdziet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, lai uzzinātu, ko Akvila un Priskilla darīja, izdzirdējuši Apolla mācību.

Ko Akvila un Priskilla darīja, kad tie dzirdēja Apolla mācību?
Ko nozīmē tas, ka viņi „viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu”? (26. pants.) (Akvila un Priskilla mācīja Apollam vairāk par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju, kas papildināja Apolla zināšanas un sapratni.)

Palūdziet kādu studentu nolasīt Ap. d. 18:27–28. Lūdziet pārējos sekot līdzi, meklējot pierādījumus tam, ka Akvila un Priskilla palīdzēja Apollam daudz skaidrāk izprast Dieva ceļu?

Kādas frāzes šajos pantos norāda uz to, ka Akvila un Priskilla palīdzēja Apollam daudz skaidrāk izprast Dieva ceļu?

Ap. d. 19:1–20

Pāvils dod Svētā Gara dāvanu un dara brīnumus

Paskaidrojiet, ka pēc ceļojumiem uz dažādām vietām Pāvils atgriezās Efezā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 19:2–6. Lūdziet pārējos sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils palīdzēja ļaudīm Efezā skaidrāk izprast Dieva ceļu?

Kādu doktrīnu Pāvils palīdzēja mācekļiem Efezā labāk izprast?

Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto, pravieša Džozefa Smita vadībā publicēto apgalvojumu un lūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kādēļ šiem ļaudīm bija nepieciešams atkārtoti kristīties:

„Šķiet, … ka kāds jūdu sektants tika kristījis [ļaudis], līdzīgi Jānim [Kristītājam], taču bija piemirsis tiem pateikt, ka bija jānāk vēl kādam — vārdā Jēzus Kristus, lai kristītu ar uguni un Svēto Garu, — kas parādīja šiem pievērstajiem, ka viņu pirmā kristīšanās bija nelikumīga, un, kad viņi izdzirdēja šo ziņu, viņi labprāt kristījās, un pēc tam, kad tiem tika uzliktas rokas, viņi saņēma dāvanas saskaņā ar apsolījumu” (redaktora slejas raksts „Baptism” publicēts Times and Seasons, 1842. g. 1. sept., 904. lpp.; pareizrakstība modernizēta; Džozefs Smits bija izdevuma redaktors).

Kāpēc dažiem cilvēkiem Efezā bija nepieciešams atkārtoti kristīties?
Kādu patiesību par kristīšanos mēs varam mācīties no Ap. d. 19:2–6? (Lai gan studenti varētu izmantot dažādus formulējumus, palīdziet viņiem atpazīt šādas patiesības: Kristīšanu var veikt tikai pilnvarots Dieva kalps. Lai kristīšana būtu pilnīga, pēc tās ir jāseko Svētā Gara saņemšanai.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo pravieša Džozefa Smita izteikumu:

„Tikpat labi jūs varat kristīt smilšu maisu cilvēka vietā, ja vien tas netiek darīts ar nolūku — saņemt grēku atlaišanu un Svēto Garu. Kristīšana ar ūdeni ir tikai puse no kristīšanās un nedod nekāda labuma bez otras puses — tas ir, kristīšanās ar Svēto Garu” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 96. lpp.).

Rezumējiet Ap. d. 19:7–10, paskaidrojot, ka Pāvils turpināja sludināt Efezā vairāk kā divus gadus.

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 19:11–12. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot, kādi brīnumi norisinājās Efezā, kamēr tur bija Pāvils.

Kādus brīnumus Dievs veica caur Pāvilu?
Kādu patiesību mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, ko Dievs dara caur Viņa pilnvarotajiem kalpiem? (Izsakoties saviem vārdiem, studentiem būtu jāatpazīst šāda patiesība: Viens no veidiem, kā Dievs parāda Savu spēku, ir caur Viņa pilnvarotajiem kalpiem.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 19:13–16. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika, kad daži jūdi mēģināja izdzīt ļaunos garus, kā to bija darījis Pāvils.

Kas notika, kad augstā priestera septiņi dēli centās izdzīt ļauno garu?
Kuru ļaunais gars atpazina? Ko ļaunais gars neatpazina?
Kādēļ ļaunais gars nepazina Skevas dēlus? (Tādēļ, ka tie nebija pilnvaroti kalpot Jēzus Kristus vārdā.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt Ap. d. 19:17–20. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko daudzi cilvēki darīja, kad uzzināja par šo notikumu. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka 19. pantā minētās „burvju mākslas” attiecas uz dažādām burvju un citām ļaunām nodarbēm.

Ko pēc šī notikuma daudzi cilvēki darīja, lai parādītu, ka viņi tic Jēzum Kristum? (Viņi atzinās un atmeta savas ļaunās darbības, sadedzinot ar šīm darbībām saistītās grāmatas.)
Kādu principu mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā parādīt savu ticību Jēzum Kristum? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Atzīstoties un atmetot ļaunas nodarbes, mēs parādām mūsu ticību Jēzum Kristum.)
Kādus upurus mums var nākties nest, lai atbrīvotos no grēka, kurā esam atzinušies?

Lieciniet par to, ka ir svarīgi parādīt mūsu ticību Jēzum Kristum, ne tikai atzīstoties savos grēkos, bet arī atmetot jebko, kas var novest mūs pie šiem grēkiem.

Aiciniet studentus padomāt, vai viņu dzīvēs ir kaut kas, ko Tas Kungs vēlētos, lai viņi atmet. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar jebkādiem pamudinājumiem, ko viņi varētu būt sajutuši stundas laikā.

Ap. d. 19:21–41

Elku dievietes Artemīdas pielūdzēji nostājas pret Pāvilu un izraisa pilsētā nemierus

Apkopojiet Ap. d. 19:21–41, paskaidrojot, ka daļa Efezas ekonomikas balstījās uz Artemīdas, kas bija romiešu elku dieviete, pielūgšanu. Pāvila mācīšanas dēļ, kas pauda pretnostāju elku dievu pielūgsmei, amatnieki, kas izgatavoja svētnīcas un Artemīdas pielūgšanas lietas, noskaņoja cilvēkus pret Pāvilu. Cilvēki apjukumā un kņadā sapulcējās pilsētas teātrī (kurā varēja sapulcēties līdz pat 24 000 cilvēku). Pāvils vēlējās uzrunāt pūli, taču daži mācekļi un pārvaldnieki viņu pārliecināja neiet iekšā teātrī. Pilsētas rakstvedis galu galā pūli nomierināja, un tie izklīda. Norādiet, ka aizsardzība, ko saņēma Pāvils, ir piemērs tam, ka Dieva darbs netiks kavēts, pat saskaroties ar ļauniem protestiem. (Šajā laikā [apmēram 57. g. pēc Kr.] Efezā Pāvils sarakstīja 1. vēstuli korintiešiem.)

Noslēgumā dalieties savā liecībā par stundā mācītajām patiesībām.

Komentāri un skaidrojumi

Ap. d. 18:11–12. Vai kādu var izdziedināt vienīgi ar kabatlakatiņu?

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Dziedināšana nāk ar ticības spēku; nav tāda apģērba gabala vai citas lietas, kam piemistu dziedinošs spēks, vai šī lieta piederētu Pāvilam, Jēzum vai jebkuram citam. Taču rituāli un priekšmeti var tikt izmantoti, lai palielinātu ticību” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965–1973], 2:169).

Ap. d.18:18. „Bija apcirpis savu galvu, jo viņš bija devis solījumu”

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, šādi izskaidroja šo pantu:

„Kā pamudinājums — palielināt personīgo taisnīgumu, bieža solījumu došana Tam Kungam — ir svētajiem vērtīga un atbilstoša rīcība. Tie ir svēti apsolījumi — izpildīt kādu pienākumu, atturēties no kāda grēka, ievērot kādu bausli vai virzīties uz priekšu varenākā kalpošanā šai valstībai. Tādā veidā Jēkabs solījās pieņemt Jehovu kā savu Dievu un maksāt godīgu desmito tiesu (1. Mozus 28:20–22), un Anna apsolīja dot Samuēlu Tam Kungam — Viņa kalpošanai. (1. Sam. 1:9–18.)

„Svētajiem vajadzētu izteikt savus solījumus gan Tā Kunga dienā, gan visās pārējās dienās (M&D 59:8–12); un reiz izteikti, tie ir jātur. (M&D 108:3; 4. Mozus 30:2; Salam. māc. 5:3–4.) …” (Mormon Doctrine, 2. izd., 825. lpp.)

Nav skaidrs, kāds bija Pāvila solījums. Ņemot vērā faktu, ka viņš apcirpa savu galvu, tiek pieļauts, ka viņš sekoja jūdu paražai, kas skāra nazīriešus. (4. Moz. 6. nodaļa.) Ja tā, tad viņš izpildīja nevajadzīgu un neatbilstošu rituālu, acīmredzot, ar mērķi — izpatikt vai nu Baznīcas jūdu locekļiem, vai topošajiem jūdu pievērstajiem, vai abiem. Salīdziniet ar Ap. d. 21:17–26” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965–1973], 2:165).

Ap. d. 19:13. „Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji”

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, par viltus priesteriem izteicās šādi:

„Atdarinot patieso kārtību, kādā no cilvēkiem tiek izdzīti ļaunie gari, viltus kalpotāji (kuriem nav priesterības spēka) cenšas tos izdzīt, izmantojot eksorcismu. Šī bezdievīgā prakse, iespējams, bija vairāk izplatīta senatnē, nekā tagad, jo maz cilvēku šodien tic brīnumiem vai burtiskai nešķīsto garu izdzīšanai. Tomēr, gadiem ejot, nav bijis nekas neparasts, ka tā sauktie „priesteri” cenšas izdzīt ļaunos garus no cilvēkiem vai pārvietot tos uz citu vietu, izmantojot buramvārdus, apvārdošanu vai zvērēšanu” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 259. lpp.).