118. stunda
Galatiešiem 1.–4. nodaļa
Ievads
Apustulis Pāvils norāja Galatijas svētos par sekošanu viltus mācībām un mācīja, ka tie var kļūt par Dieva mantiniekiem, ticot un sekojot Jēzum Kristum.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Galatiešiem 1.–2. nodaļa
Pāvils norāj Galatijas svētos par sekošanu viltus skolotājiem un mudina tos atgriezties pie evaņģēlija
Lūdziet, lai studenti iztēlojas, ka viens no viņu brāļiem, māsām vai draugiem atzīst, ka vairs nav pārliecināts par to, vai Baznīcas mācības ir patiesas. Tādēļ šis cilvēks ir pārstājis apmeklēt Baznīcu un vairs nedzīvo pēc evaņģēlija. Aiciniet studentus pierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā, ko viņi varētu teikt šim cilvēkam, lai palīdzētu viņam/viņai saprast, ka Baznīcas mācības ir patiesas.
Aiciniet, lai, studējot Galatiešiem 1. nodaļu, studenti pievērš uzmanību principam, kas var palīdzēt tiem iemācīties atpazīt patiesās mācības.
Paskaidrojiet, ka Galatija bija ziemeļcentrālās Mazāzijas reģions, kurā ietilpa daudzas no pilsētām, ko Pāvils apmeklēja savā otrajā un trešajā misijas ceļojumā (skat. Ap. d. 16:6; 18:23). (Jūs varētu parādīt studentiem karti, kur parādīta Galatijas atrašanās vieta.) Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 1:6–7. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību problēmai, ar ko saskārās Galatijas svētie.
-
Kādēļ daudzi Galatijas svētie turpināja atkrist no patiesā evaņģēlija?
Paskaidrojiet, ka cilvēki, kuri sagādāja grūtības galatiešiem un sagrozīja evaņģēlija mācības, apšaubīja Pāvila mācību par to, ka glābšana nāk vienīgi caur Jēzu Kristu. Šie viltus skolotāji bija ebreju izcelsmes kristieši, kuri apgalvoja, ka Galatijas svētajiem jātiek apgraizītiem (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Apgraizīšana”) un jāievēro Mozus bauslības rituāli, lai viņi varētu tikt glābti.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 1:8–9. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils saka par tiem, kuri sludina evaņģēliju, nonākot pretrunā ar to, ko sludinājis viņš pats kā Tā Kunga apustulis. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi uzgājuši.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Galatiešiem 1:10–12. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kurš ir Pāvila mācību pirmavots.
-
Saskaņā ar 12. pantu, kurš ir Pāvila mācību pirmavots?
-
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no tā, ko Pāvils teica 10.–12. pantā, runājot par patieso mācību? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šo patieso principu: Jēzus Kristus atklāj patieso mācību Saviem praviešiem.)
-
Kā šis princips var mums palīdzēt, kad mums rodas jautājumi par praviešu mācībām?
Paskaidrojiet: tāpat kā Jēzus Kristus atklāj patieso mācību Saviem praviešiem, Viņš var atklāt mums to, ka pravieša mācības ir patiesas.
-
Ko mēs varam darīt, lai saņemtu atklāsmi no Tā Kunga un paši personīgi uzzinātu, ka praviešu mācības ir patiesas?
Atgādiniet studentiem par stundas sākumā minēto gadījumu. Aiciniet, lai daži studenti paskaidro pārējiem, kā viņi liktu lietā patieso principu par atklāsmi, runājot ar kādu, kurš apšauba Baznīcas mācības.
Lieciniet, ka mēs varam atpazīt patieso mācību, studējot praviešu mācības un tiecoties pēc atklāsmes no Tā Kunga.
Veiciet kopsavilkumu par Galatiešiem 1:13 – 2:21, paskaidrojot, ka šajos pantos Pāvils stāsta par savu pievēršanos un sākotnējiem misijas ceļojumiem. Viņš paskaidro, ka glābšana ir rodama nevis Mozus bauslības ievērošanā, bet piedošanā jeb attaisnošanā, kas nāk caur ticību Jēzum Kristum.
Galatiešiem 3.–4. nodaļa
Pāvils aicina galatiešus iegūt visas Ābrahāmam apsolītās svētības caur Jēzus Kristu
Pastāstiet par šādiem gadījumiem: Pēc katra stāstījuma lūdziet, lai studenti paskaidro, kādēļ minētajam cilvēkam varētu šķist, ka viņš ir neizdevīgākā stāvoklī, nekā tie Baznīcas locekļi, kuri bijuši uzticīgi evaņģēlijam kopš mazotnes.
-
Kāds jaunietis ir uzaudzis mazaktīvā ģimenē, un viņam mazotnē netika mācīts evaņģēlijs. Tagad viņa ģimene ir atsākusi apmeklēt Baznīcu, sākot apgūt evaņģēliju un dzīvot pēc tā.
-
Kāda sieviete tika kritizējusi Baznīcu daudzu gadu garumā. Nesen viņa piedzīvoja sirds pārmaiņas un tika kristīta.
Aiciniet, lai, studējot Galatiešiem 3.–4. nodaļu, studenti pievērš uzmanību patiesajam principam, kas palīdz saprast, ka svētības ir pieejamas ikvienam, neatkarīgi no dzīves apstākļiem un agrākajām izvēlēm.
Paskaidrojiet, ka daudzi no Galatijas svētajiem bija kristietībai pievērsti citticībnieki, nevis tiešie Ābrahāma pēcnācēji, kam tikušas apsolītas visas Dieva svētības. Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 3:7–9. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils mācīja par tiem, „kas tic” (7. pants), jeb tiem, kas tic Jēzum Kristum.
-
Ko Pāvils mācīja par tiem, kas tic Jēzum Kristum?
-
Saskaņā ar 8. pantu, ko Tas Kungs apsolīja Ābrahāmam?
-
Saskaņā ar 9. pantu, kas notiks ar tiem, kuri tic Jēzum Kristum?
Paskaidrojiet, ka frāze „tikt svētītam līdz ar ticīgo Ābrahāmu” nozīmē — saņemt svētības, kas nāk caur derību, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu, sakot, ka caur viņu visi cilvēki varēs baudīt evaņģēlija svētības (skat. Ābrahāma 2:11).
Veiciet kopsavilkumu par Galatiešiem 3:10–25, paskaidrojot, ka, saskaņā ar Pāvila mācību, Mozus bauslība tika dota, lai palīdzētu Israēla tautai nākt pie Jēzus Kristus un tikt attaisnotai caur ticību Viņam.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 3:26–27. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas mums jādara, lai saņemtu Ābrahāmam apsolītās svētības.
-
Kas mums jādara, lai saņemtu Ābrahāmam apsolītās svētības?
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu teikumu: Visi, kuri pielieto ticību Jēzum Kristum un noslēdz evaņģēlija derību, tiks …
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 3:28–29. Lūdziet pārējos sekot līdzi, meklējot vārdus vai frāzes, ko varētu izmantot, lai pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto teikumu.
-
Saskaņā ar 28. pantu, par ko kļūst dažādie indivīdi, slēdzot evaņģēlija derību?
-
Saskaņā ar 29. pantu, par ko vēl kļūst tie, kuri caur Jēzu Kristu tiek pieskaitīti Ābrahāma dzimumam?
Paskaidrojiet, ka mantinieks ir cilvēks, kam likums dod tiesības iegūt mantojumā īpašumu, iedzīvi vai citu mantību.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Galatiešiem 4:7. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, par kuras personas mantiniekiem varam kļūt mēs.
-
Par kuras personas mantiniekiem mēs varam kļūt? (Izmantojot studentu teikto, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto teikumu, lai tas paustu šo patieso principu: Visi, kuri pielieto ticību Jēzum Kristum un noslēdz evaņģēlija derību, tiks vienoti Kristū un kļūs par Dieva mantiniekiem.)
-
Kādēļ ir svarīgi saprast, ka Dievs apsola šīs svētības ikvienam, kurš noslēdz ar Viņu derību, neatkarīgi no cilvēka dzīves apstākļiem?
Lieciniet, ka Debesu Tēva apsolījumi ir paredzēti ikvienam, kas slēdz evaņģēlija derību. Mudiniet, lai studenti turpinātu būt uzticīgi noslēgtajām derībām.
Veiciet kopsavilkumu par Galatiešiem 4:8–31, paskaidrojot, ka Pāvils aicināja Galatijas svētos atgriezties pie Kristus un izbēgt no verdzības Mozus bauslībai.
Komentāri un skaidrojumi
Galatiešiem 1:8–10. „Eņģelis no debesīm”
Galatiešiem 1:8–10 ietvertās Pāvila mācības dažkārt tiek izmantotas kļūdaini, noliedzot eņģeļu parādīšanos un atjaunotā evaņģēlija sludināšanu. Taču Pāvils nemācīja, ka visas eņģeļu parādīšanās būtu jānoraida, jo Svētie Raksti liecina, ka pēdējās dienās pie mums tik tiešām parādīsies eņģeļi, lai no jauna sludinātu evaņģēliju (skat. Jāņa atkl. 14:6). Drīzāk jau Pāvils mācīja: ja kādreiz pie mums ierastos eņģelis, kas mēģinātu novirzīt cilvēkus no patiesā evaņģēlija, tad šādu eņģeli vajadzētu noraidīt (skat. arī Almas 30:53). Patieso evaņģēliju mūsdienās, tāpat kā Pāvila dienās, atklāj pilnvaroti pravieši un apustuļi (skat. Efeziešiem 2:19–20; 4:11–14), kas pamatojas „Kristus žēlastībā” (Galatiešiem 1:6; skat. arī 2. Nefija 2:8; 10:24).
Galatiešiem 2:11–16. Pāvila nesaskaņas ar Pēteri
Lai iegūtu vairāk informācijas par Pāvila nesaskaņām ar Pēteri, kad tika apmeklēti Antiohijas svētie, skat. New Testament Student Manual (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 413. lpp.
Galatiešiem 3:10–14. „Bauslības lāsts”
Kā rakstīts Galatiešiem 3:10, Pāvils mācīja, ka tiem, kuri cenšas tiks attaisnoti caur Mozus bauslību, tā jāievēro visā pilnībā. „Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā,” teic Pāvils. Šīs neizpildāmās prasības atstāj visus, kuri tiecas tikt attaisnoti caur bauslību, zem „bauslības lāsta” (Galatiešiem 3:13). Pāvils vēlāk izskaidroja, ka Jēzus Kristus izcieta par „bauslības lāstu”, „mūsu labā kļūdams par lāstu” caur Savu īstenoto Izpirkšanu (Galatiešiem 3:13). Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs visi varam iegūt Ābrahāma svētības, īstenojot ticību Jēzum Kristum un noslēdzot evaņģēlija derību.
Galatiešiem 3:24. „Bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja”
Elders Pauls V. Džonsons no Septiņdesmitajiem paskaidroja, ka daudzi cilvēki Jaunās Derības laikos pārprata to, ar kādu mērķi tika dots Mozus likums:
„Daudzi ebreji un pat ebreju kristieši … bija zaudējuši izpratni par bauslības mērķi un tās īsto vietu. Viens no iemesliem bija nepilnvaroti prasību un tradīciju papildinājumi, kas tika pievienoti bauslībai, aizēnojot tās patieso nolūku. Šie pielikumi un tradīcijas vairs nekalpoja par audzinātāju, kas ved pie Kristus (skat. Galatiešiem 3:24) un „vērš mūsu dvēseles uz Viņu” (Jēkaba gr. 4:5), bet bija tik apgrūtinoši un visaptveroši, jo daudzi ebreji „centās palūkoties aiz noliktās zīmes” (Jēkaba gr. 4:14) un nostādīt šo sagrozīto bauslību paša bauslības Devēja vietā.” („Responding Appropriately to Change” (uzruna Baznīcas Izglītības sistēmas reliģijas pasniedzējiem, 2013. g. 8. feb.), 1. lpp., si.lds.org.)
Galatiešiem 3:28. „Jūs visi esat viens Kristū Jēzū”
Dažkārt cilvēki vilcinās kristīties vai pilnībā iesaistīties Baznīcas dzīvē, jo raizējas, ka tiem vajadzēs atteikties no savas kultūras vai ka tie neiederēsies starp pārējiem. Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija mācīja, ka Baznīcas locekļi var būt vienoti, nezaudējot atšķirīgās iezīmes:
„Kļūstot par šīs Baznīcas locekļiem, mēs nezaudējam savu identitāti. Mēs kļūstam par Dieva valstības mantiniekiem, pievienojoties Kristus saimei un atmetot dažas personiskās garīgās iezīmes, lai apvienotos dižākam garīgajam mērķim. Uzrunājot visus, kas pievienojušies Baznīcai, mēs sakām: paturiet visu, kas jūsu kultūrā un personībā ir cēls, labs un pacilājošs. Lai kā arī būtu, ja mēs tiecamies kļūt par Dieva valstības mantiniekiem, ar priesterības atslēgu pilnvarām un spēku visas atšķirības tiek nogludinātas.” („Heirs to the Kingdom of God”, Ensign, 1995. g. maijs, 62. lpp.)