54. stunda: Lūkas 16. nodaļa

54. stunda

Lūkas 16. nodaļa

Ievads

Jēzus mācīja līdzību par negodīgo mājas pārvaldnieku. Farizeji dzirdēja Jēzus mācības un izsmēja Viņu. Tad Jēzus norāja farizejus un mācīja tiem līdzību par bagāto vīru un Lācaru.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 16:1–12

Jēzus māca līdzību par negodīgo mājas pārvaldnieku

Apsveriet iespēju atnest uz klasi lietas, kas varētu simbolizēt pasaulīgās bagātības un varu, tādas kā: nauda, kāda elektroniska ierīce, diploms, rotaļu mašīna vai kādas mājas attēls.

Sāciet stundu, uzdodot studentiem šādu jautājumu:

Kas ir dažas no lietām, kuras cilvēkiem bieži iekrīt sirdī, un viņi cenšas tās iegūt? (Ja jūs atnesāt uz stundu [ar šo jautājumu] saistītās lietas, parādiet tās, kad studenti tās piemin. Ja nē, tad palūdziet kādam studentam pierakstīt audzēkņu atbildes uz tāfeles.)
Kas ir dažas no bagātībām, kuras Debesu Tēvs vēlas, lai mēs meklētu? (Uzaiciniet kādu studentu uzskaitīt uz tāfeles audzēkņu atbildes, kuras varētu iekļaut: mūžīgās ģimenes, mieru, prieku un celestiālo godību. Palūdziet šim studentam virs saraksta uzrakstīt nosaukumu Mūžīgās bagātības.)

Vērsiet uzmanību uz to, ka dažas no šīm mūžīgajām bagātībām mēs varam baudīt šajā dzīvē. Aiciniet studentus padomāt, kuras no mūžīgajām bagātībām ir viņiem īpaši svarīgas. Studējot Lūkas 16. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesības, kas varētu viņiem palīdzēt iegūt mūžīgās bagātības.

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Glābējs bija mācījis līdzības par pazudušo avi, pazudušo grasi un pazudušo dēlu, Viņš mācīja līdzību par negodīgo mājas pārvaldnieku. Iespējams, jums vajadzētu paskaidrot, ka pārvaldnieks ir cilvēks, kurš atbild par citam cilvēkam piederoša biznesa darījumiem, naudu vai īpašumu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 16:1–2. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, ko bagātais vīrs uzzināja par savu mājas pārvaldnieku.

Ko mājas pārvaldnieks bija darījis ar bagātā vīra mantām?
Kādas bija sekas mājas pārvaldnieka izšķērdībai? (Viņš zaudētu darbu.)

Apkopojiet Lūkas 16:3–7, paskaidrojot, ka pārvaldnieks uztraucās par to, ko viņš darīs, ja pazaudēs darbu, jo viņš domāja, ka viņš nevarētu strādāt fizisku darbu un kaunējās diedelēt. Viņš izstrādāja plānu, kas, viņaprāt, viņam pavērtu jaunas darba iespējas citās mājsaimniecībās. Viņš apmeklēja divus vīrus, kas bija parādā bagātajam vīram, un ievērojami samazināja viņu parādus, kas, kā viņš cerēja, ļaus iegūt viņu labvēlību.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 16:8. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, ko bagātais vīrs atbildēja, kad uzzināja par sava mājas pārvaldnieka rīcību. Paskaidrojiet, ka „šīs pasaules bērni” ir pasaulīgi domājoši cilvēki, savukārt, „gaismas bērni” ir Dieva sekotāji jeb garīgi domājoši cilvēki.

Ko bagātais vīrs atbildēja, kad uzzināja par sava mājas pārvaldnieka rīcību? Ko bagātais vīrs uzslavēja? (Bagātais vīrs uzslavēja pārvaldnieka gudro rīcību, kā rezultātā viņš bija ieguvis labvēlību no bagātā vīra parādniekiem. Viņš neslavēja pārvaldnieka negodīgumu.)

Izdaliet studentiem eksemplārus ar šādu eldera Džeimsa E. Talmidža, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo izteikumu. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja, izmantojot līdzību par negodīgo mājas pārvaldnieku.

„Mūsu Kunga mērķis bija parādīt kontrastu starp rūpēm, smalkjūtību un ziedošanos, kas piemīt cilvēkiem, kuri ir saistīti ar naudas pelnīšanas laicīgajām lietām, un daudzu citu, kas sevi pasludinājuši par garīgo bagātību meklētājiem, vienaldzīgo dzīvesveidu. …

… Varam mācīties pat no negodīgā un ļaunā; ja viņi ir tik apdomīgi, lai nodrošinātu sevi tādai nākotnei, kādu vien tie spēj iedomāties, tad cik gan daudz vairāk vajadzētu spēt nodrošināt jums, kas ticat mūžīgajai nākotnei! … Līdzinieties negodīgajam mājas pārvaldniekam un mantu tīkotājiem, nevis viņu negodīguma, alkatības un skopas bagātību raušanas, kas labākajā gadījumā ir laicīgas, ziņā, bet gan viņu dedzībā, tālredzībā un [pūlēs] nākotnes nodrošināšanā.” (Jesus the Christ, 3. izd., 1916. g., 463., 464. lpp.)

Ko Glābējs vēlējās, lai Viņa mācekļi apjauš no tādiem pasaulīgi domājošiem cilvēkiem kā negodīgais mājas pārvaldnieks?

Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto apgalvojumu: Ja mēs gudri gatavojamies mūsu mūžīgajai nākotnei …

Aiciniet kādu studentu nolasīt Lūkas 16:10–12. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs ieteica mums darīt, lai mēs tiktu svētīti ar mūžīgajām bagātībām. Paskaidrojiet, ka vārds mamons nozīmē — pasaulīgās bagātības, ieskaitot naudu, īpašumus un attiecības.

Ko, jūsuprāt, nozīmē izteikums „vismazākā lietā … uzticams” (10. pantā)? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, papildiniet uz tāfeles uzrakstīto teikumu: un taisnīgi izmantojam pasaulīgās bagātības …)

Pievērsiet studentu uzmanību sarakstam ar mūžīgajām bagātībām uz tāfeles.

Kas ir domāts ar „patieso” 11. pantā?

Aiciniet studentus pabeigt uz tāfeles uzrakstīto teikumu tā, lai veidotos princips, kas parāda, kā mums iegūt mūžīgās bagātības. (Studentiem vajadzētu atklāt šādu principu: Ja mēs gudri gatavojamies mūsu mūžīgajai nākotnei un taisnīgi izmantojam pasaulīgās bagātības, mēs varam tikt svētīti ar mūžīgajām bagātībām.)

Kādēļ dažkārt ir grūti gudri un uzcītīgi gatavoties mūsu mūžīgajai nākotnei?
Kā mēs varam taisnīgi izmantot pasaulīgās bagātības?
Kā tas, ka mēs taisnīgi izmantojam pasaulīgās bagātības, atspoguļo mūsu cienīgumu, kas ļautu mums uzticēt mūžīgās bagātības?

Lūkas 16:13–31

Jēzus norāj farizejus un māca līdzību par bagāto vīru un Lācaru

Pievērsiet studentu uzmanību sarakstam uz tāfeles (vai, ja atnesāt, priekšmetiem, kas simbolizē pasaulīgās bagātības) un lūdziet viņus apdomāt, kā pasaulīgo bagātību iekārošana var liegt mums saņemt mūžīgās bagātības. Lūdziet audzēkņus meklēt atbildi uz šo jautājumu, studējot Lūkas 16:13–26.

Apkopojiet Lūkas 16:13–14, paskaidrojot, ka Glābējs mācīja, ka mēs „[nevaram] kalpot [abiem:] Dievam un mantai” (13. pants). Farizeji dzirdēja Jēzus mācības un „izsmēja” (14. pants) Viņu. Lūdziet studentus sameklēt Lūkas 16:14 vārdu, kas raksturo farizejus un sniedz skaidrojumu tam, kādēļ viņi izsmēja Glābēju Viņa mācību dēļ.

No tā, ko jūs esat uzzinājuši par farizejiem, kas ir tas, ko viņi iekāroja? (Pasaulīgu labklājību un varu [skat. Mateja 23:2–6, 14].)
Kāpēc, jūsuprāt, farizeju mantkārība lika viņiem izsmiet Glābēju?

Paskaidrojiet, ka Lūkas 16:16–23, Džozefa Smita tulkojums (Bībeles pielikumā), sniedz dziļāku izpratni par farizeju un Glābēja sarunu. Aiciniet kādu studentu nolasīt šādu šī tulkojuma kopsavilkumu:

Farizeji apgalvoja, ka Mozus likums un citi pravietiskie raksti (Vecā Derība) kalpoja kā viņu likums, un tādēļ viņi noraidīja Jēzu kā viņu soģi. Jēzus izskaidroja, ka Mozus likums un pravieši ir liecinājuši par Viņu. Viņš izjautāja farizejus, jo tie noliedza to, kas bija rakstīts, un norāja tos, jo tie „[sagrozīja] … patieso ceļu” (Lūkas 16:21, Džozefa Smita tulkojums). Lai palīdzētu farizejiem, kuru sirdis bija pievērstas pasaulīgajām bagātībām un varai, saprast savu rīcību un tās sekas, Glābējs pielīdzināja viņus bagātajam vīram līdzībā, ko var atrast Lūkas 16:19–31.

Aiciniet trīs brīvprātīgos piedalīties lasītāju teātrī. Nozīmējiet vienu brīvprātīgo izlasīt Glābēja vārdus no (Lūkas 16:19–23), otru brīvprātīgo — bagātā vīra teikto (Lūkas 16:24, 27, 28, 30), un trešo brīvprātīgo — Ābrahāma vārdus (Lūkas 16:25, 26, 29, 31). Aiciniet šos studentus skaļi nolasīt savas „lomas” no Lūkas 16:19–26. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, ko nabadzīgais vīrs, vārdā Lācars, un bagātais vīrs piedzīvoja.

Kā atšķīrās bagātā vīra un Lācara mirstīgās dzīves?
Kā atšķīrās viņu pēcmirstīgās dzīves? (Jūs varētu izskaidrot, ka frāze „Ābrahama [klēpis]” [22. pantā] simbolizē paradīzi garu pasaulē un „[elle]” [23. pantā] attiecināma uz garu cietumu [skat. Bībeles vārdnīca, „Ābrahāma klēpis”, „elle”].)
Kādā ziņā bagātajam vīram neizdevās taisnīgi izmantot savas pasaulīgās bagātības?

Atgādiniet studentiem, ka bagātais vīrs šajā līdzībā simbolizē mantkārīgos farizejus.

Ko mēs varam mācīties no šīs līdzības par to, kas notiks, ja mēs būsim mantkārīgi un neizmantosim pasaulīgās bagātības taisnīgi? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs esam mantkārīgi un neizmantojam pasaulīgās bagātības taisnīgi, mēs galu galā pieredzēsim ciešanas un nožēlu [skat. arī M&D 104:18].)

Lai sagatavotu studentus atpazīt papildus patiesības šajā līdzībā, aiciniet viņus padomāt par kādu, kurš viņiem rūp, taču izvēlas dzīvot, nepaklausot Glābēja mācībām.

Kas, jūsuprāt, varētu pārliecināt šo cilvēku nožēlot grēkus un mainīt viņa vai viņas dzīvesveidu?

Aiciniet [iepriekš] nozīmētos studentus izlasīt savas „lomas” Lūkas 16:27–31. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāds bija bagātā vīra lūgums.

Atbilstoši bagātā vīra vēlmēm, kam būtu jātiek izdarītam viņa piecu brāļu labā? Kāpēc?
Kas notiktu — atbilstoši bagātā vīra ticībai, ja Lācars parādītos viņa brāļiem?

Paskaidrojiet, ka bagātais vīrs ticēja: ja Lācars parādītos tiem, viņa brāļi nožēlotu grēkus un pievērstos patiesībai. Pievēršanās ir „ticības, sirds un dzīves izmainīšana, lai pieņemtu un dzīvotu saskaņā ar Dieva gribu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pievēršana, pievērsts”, scriptures.lds.org).

Saskaņā ar līdzību, kāpēc Ābrahāms nesūtīja Lācaru pie bagātā vīra brāļiem?

Uzsveriet, ka, pieminot „Mozu un praviešus” (Lūkas 16:29, 31), Glābējs atkal atsaucās uz Rakstiem, par kuriem farizeji teica, ka tiem tic un dzīvo saskaņā ar tiem, bet patiesībā tos noraidīja. Paskaidrojiet, ka kāds pavisam reāls cilvēks, vārdā Lācars, vēlāk tika „no miroņiem [celts] augšām” (31. pants), kad Glābējs atrieza viņu atpakaļ dzīvē (skat. Jāņa 11. nodaļu). Vēlāk Jēzus kļuva par To, kas no miroņiem uzcēlies, kad Viņš tika augšāmcelts. Tomēr abos gadījumos farizeji un citi cilvēki noraidīja pierādījumus, kas liecināja par Glābēja dievišķumu, un netika pārliecināti nožēlot grēkus.

Kādu patiesību par pievēršanos mēs varam mācīties no tā, ko Ābrahāms mācīja bagātajam vīram šajā līdzībā? (Studenti varētu saskatīt dažādas patiesības, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesību: Pievēršanās notiek caur ticību un paklausību praviešu vārdiem, nevis skatot brīnumus vai redzot eņģeļus.)
Kā jums šķiet, kādēļ pievēršanās notiek caur ticību un paklausību praviešu vārdiem, nevis skatot brīnumus vai redzot eņģeļus?
Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem ticēt un paklausīt praviešu vārdiem?
Kādas praviešu mācības ir ietekmējušas jūsu pievēršanos?

Aiciniet studentus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās veidus, kā viņi varētu vairāk ticēt un paklausīt praviešu mācībām un padomam, tādējādi stiprinot savu pievēršanos. Iedrošiniet studentus pielietot to, ko viņi uzrakstīja.

Komentāri un skaidrojumi

Lūkas 16:9. „Dariet sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem”

Darīt „draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem” nozīmē — pielietot pasaulīgo naudu, īpašumus, ietekmi un attiecības, lai sasniegtu taisnīgus nodomus. Šo padomu Glābējs deva gan Savas laicīgās kalpošanas laikā, gan pēdējo dienu svētajiem (skat. M&D 82:22). Prezidents Džozefs Fīldings Smits aprakstīja, kā svētie var pielietot šo padomu:

„Šī pavēle nenozīmē, ka, darot draugus ar „netaisnā mamona līdzekļiem”, brāļiem bija kopā ar viņiem jāgrēko; pilnībā viņus jāpieņem, jābūt cieši saistītiem vai kā citādi jānolaižas līdz viņu līmenim. Viņiem bija jādzīvo tā, lai starp viņiem un viņu ienaidniekiem būtu miers. Viņiem bija jāizturas pret viņiem laipni, jābūt draudzīgiem ar viņiem, cik to pieļauj pareizi un tikumīgi principi, taču nekādā ziņā viņi nedrīkstēja teikt rupjus vārdus, lietot alkoholu un dzīrot kopā ar viņiem. Ja šie cilvēki kliedētu aizspriedumus un būtu ar mieru sadarboties, un būt laipni, varbūt tas viņiem palīdzētu mazināt rūgtuma sajūtu. Gala spriedumu noteiks Tas Kungs” (Church History and Modern Revelation, 2. sēj., 1953. g., 1:323).

Mums kā Jēzus Kristus mācekļiem ir jābūt cieņpilnai attieksmei un draudzīgiem pret citiem. Šādi rīkojoties, mēs varam paplašināt paziņu loku un mācīties no citiem. Patiesi mijiedarbojoties, tiem, ar kuriem mums ir izveidotas attiecības, var veidoties pozitīvi viedokļi par mums un Tā Kunga baznīcu. Viņi pat varētu aizstāvēt mūs vai baznīcu, ja rastos tāda nepieciešamība.

Lūkas 16:1–12. Mācīšanās no līdzības par negodīgo mājas pārvaldnieku

Lai apgūtu papildus mācības no līdzības par negodīgo mājas pārvaldnieku, skat. Brālis Tsung–Tings Jangs, bijušais reģiona Septiņdesmitais, „Parables of Jesus: The Unjust Steward”, Ensign, 2003. g. jūl., 28.–31. lpp.

Lūkas 16:19–26. Nevērīgas izturēšanās — pret citu vajadzībām — sekas

Bagātais vīrs dzīvoja grezni, kamēr Lācars cieta trūkumu. Kaut arī šajā līdzībā nevar lasīt par kādu konkrētu grēku, kas būtu piemitis bagātajam vīram, Lācara apraksts, ieskaitot faktu, ka viņš „[bagātā vīra] durvju priekšā gulēja” (Lūkas 16:20), norāda uz to, ka bagātais vīrs atstāja novārtā Lācara lūgumus pēc palīdzības. Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, atgādināja mums, ka mēs visi esam Dieva žēlastības lūdzēji, un mācīja par mūsu pienākumu palīdzēt tiem, kam ir laicīgās vajadzības. Viņš izteica šādu solījumu tam, kā mēs varam zināt pareizo veidu, kā sniegt šo palīdzību:

„[Dievs] palīdzēs jums un vadīs jūs šajā līdzjūtības un māceklības darbā, ja vien jūs to apzināti vēlēsities, lūgsit par to un meklēsit iespējas ievērot bausli, ko Viņš mums atkārtoti devis.” („Vai mēs visi neesam ubagi?” Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 41. lpp.).

Lūkas 16:19–31. Mirstīgās dzīves netaisnību atlīdzināšana

Līdzībā par bagāto vīru un Lācaru bagātajam vīram tika pateikts: „Piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars — ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.” (Lūkas 16:25.) Bagātā vīra un Lācara dažādās pieredzes mirstīgajā dzīvē un garu pasaulē parāda Izpirkšanas spēku — apgriezt pretēji un atlīdzināt par šīs dzīves negodīgajām un netaisnīgajām pieredzēm. Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, taisnība darbojas taisnīgo labā un ir to draugs.

Elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:

„Glābējs padara visas lietas taisnīgas. Ikviena netaisnība mirstīgajā dzīvē ir īslaicīga, pat nāve, jo Viņš atjauno dzīvību. Ikviens aizvainojums, nespēja, nodevība vai pāridarījums beigās tiek atlīdzināts, pateicoties Viņa galīgajam taisnīgumam un žēlastībai.” („Jēzus Kristus Augšāmcelšanās”, Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 112. lpp.)

Lūkas 16:19–31. Garu pasaule līdzībā par bagāto vīru un Lācaru

„Līdzība par bagāto vīru un Lācaru attiecas uz diviem dažādiem stāvokļiem pēcmirstīgajā garu pasaulē: „Ābrahāma klēpis” un „elle” (skat. Lūkas 16:22–23). Pirmais [stāvoklis] ir atspoguļots kā patīkama vieta [citu] taisnīgo sabiedrībā (ko iemieso tēvs Ābrahāms), bet otrais — kā mocību vieta. … Starp vietu, kur uzturējās taisnīgie, un „elli” bija „liels bezdibenis” (Lūkas 16:26), kas nepieļāva savstarpēju samainīšanos vietām. …

… Pirms Kristus nāves, gari, kas bija paradīzē, nevarēja apciemot tos, kas bija garu cietumā. Viņa kalpošana garu pasaulē kļuva par tiltu pār bezdibeni starp paradīzi un garu cietumu, dodot iespēju gariem cietumā saņemt vēstījumu par evaņģēliju no pilnvarotiem kalpotājiem, kas bija sūtīti no paradīzes. (skat. M&D 138:18–37; Jāņa 5:25–29; 1. Pētera 3:18–21; 4:6)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 173. lpp.) Lai sniegtu vizuālu bezdibeņa starp šiem diviem stāvokļiem, ko Kristus savienoja, attainojumu, skatiet komentāru par Lūkas 16:19–31 New Testament Student Manual.

Džozefa Smita Tulkojums, Lūkas 16:16–23 (Svēto Rakstu ceļvedī). Farizeju ļaundarība

Kā rakstīts Džozefa Smita tulkojumā, Lūkas 16:16–23, Jēzus norāja farizejus, jo tie „[sagrozīja] … patieso ceļu” (Lūkas 16:21, Džozefa Smita Tulkojums [Svēto Rakstu ceļvedī]). Viens veids, kā farizeji to darīja, bija izlikšanās, ka viņi seko Mozus likumam un citiem Rakstiem, kamēr patiesībā tie tos izmantoja ļauniem nolūkiem. Jēzus atsaucās uz vienu šādu piemēru, kad Viņš nosauca farizejus par laulības pārkāpējiem, uz ko tie nikni atbildēja, atkal Viņu izsmiedami. Tad Jēzus aprakstīja farizeju netaisnīgo rīcību, pieļaujot šķiršanās, kas nebija saistītas ar laulības pārkāpšanu, tās cenšoties attaisnot, sagrozot Mozus doto likumu (skat. arī Mateja 19:3–9). Glābējs arī paziņoja, ka savās sirdīs šie vīri patiesībā nemaz neticēja Dievam.

Savas kalpošanas laikā Jēzus atkārtoti atmaskoja farizeju pāridarījumus un to Mozus likuma un citu seno praviešu mācību sagrozītās interpretācijas. Viņš kļuva par apdraudējumu farizeju sociālajai un politiskajai varai, ko tie bija ieguvuši — pateicoties savām ļaundarībām. Tādēļ daudzi farizeji meklēja, kā Jēzu nonāvēt.