Seminārs
Ievads 1. un 2. Laiku grāmatā


„Ievads 1. un 2. Laiku grāmatā”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata (2014. g.)

„1. un 2. Laiku grāmata”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata

Ievads 1. Laiku un 2. Laiku grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Laiku grāmata jeb hronika ir stāsts par vēsturiskiem notikumiem to vēsturiskajā secībā. 1. un 2. Laiku grāmatas studijas var palīdzēt studentiem gūt ieskatu visaptverošā seno Dieva ļaužu vēsturē no Ādama laikiem līdz pat Persijas ķēniņa Kīra valdīšanai. Kaut arī 1. un 2. Laiku grāmatā ir vēstīts par daudziem vēsturiskajiem notikumiem, kuri minēti arī 1. un 2. Ķēniņu grāmatā, abās Laiku grāmatās ir ietverta detalizētāka informācija, kas sniedz ieskatu tajā, kā Tas Kungs mijiedarbojās ar Saviem ļaudīm, it īpaši ķēniņu valdīšanas laikā.

Kas sarakstīja šīs grāmatas?

Kaut arī mēs nezinām, kurš pierakstīja vai apkopoja 1. un 2. Laiku grāmatā ietverto vēsturisko informāciju, „šajās grāmatās ir ietvertas vairākas norādes uz avotiem, no kuriem tikusi ņemta informācija; piemēram, pravieša Nātāna grāmatu, silonieša Ahijas pravietojumiem un gaišreģa Jedija vīzijām (skat. 2. Laiku 9:29; 12:15; 13:22; 20:34; 26:22; 32:32; 33:18). Šīs rakstvietas skaidri apliecina, ka cilvēki, kuri dzīvoja laikā, kad norisinājās aprakstītie notikumi, un parasti nāca no praviešu vidus, pierakstīja sava laika vēsturi jau kopš ķēniņvalsts pastāvēšanas pirmsākumiem. Šie pieraksti, līdz ar Samuēla grāmatu un abām Ķēniņu grāmatām, kalpo par materiālu, kas tika ņemts par pamatu, sakopojot abas Laiku grāmatas, kuru sastādītāji izvēlējās tās pierakstu sadaļas, kas vislabāk atbilda viņu sacerētā teksta mērķim” (Bible Dictionary, „Chronicles”).

Kad un kur tās tika sarakstītas?

Mēs nezinām, kad un kur tika sarakstīta 1. un 2. Laiku grāmata. Taču 2. Laiku grāmatā ir pieminēts Persijas ķēniņa Kīra izdotais lēmums, kas ļāva ebrejiem atgriezties Jeruzālemē (skat. 2. Laiku 36:22–23). Šī informācija varētu norādīt uz to, ka abas Laiku grāmatas vai vismaz daļa no tām tika sakopotas pēc 537. g. pirms Kr., kad ķēniņš Kīrs izdeva šo lēmumu. Sākotnēji 1. un 2. Laiku grāmata ietilpa vienā grāmatā (skat. Bible Dictionary, „Chronicles”).

Kādas ir šo grāmatu īpašās iezīmes?

Kaut arī Ķēniņu grāmatas un Laiku grāmatas aptver lielu daļu no viena un tā paša perioda Israēla tautas vēsturē, Laiku grāmatās tiek izcelta Jūdejas dienvidu ķēniņvalsts dzīve, parasti pieminot ziemeļu ķēniņvalsti tikai Jūdejas ļaužu kontekstā. Laiku grāmatās ir iekļauti dažādi fakti, kas neparādās Samuēla un Ķēniņu grāmatās, piemēram, Ēlijas pravietojums par ļauno ķēniņu Jorāmu (skat. 2. Laiku 21:12–15). „Lai gan [1. un 2. Laiku grāmatā] netiek ignorēti arī laicīgie notikumi, lasītāji vislabprātāk kavējas pie garīgajiem un reliģiskajiem vēstures aspektiem un pie tā, kā attīstījās pielūgsme Jeruzālemes templī” (Bible Dictionary, „Chronicles”).

Satura izklāsts

1. Laiku 1.–9. nodaļa Tiek izklāstīta patriarhu un Jēkaba dēlu ģenealoģija.

1. Laiku 10.–22. nodaļa Pēc Saula nāves pie varas nāk ķēniņš Dāvids, kurš valda pār visām Israēla ciltīm. Viņš atved Dieva derības šķirstu uz Jeruzālemi, kura kļūst par ķēniņvalsts galvaspilsētu. Tas Kungs aizliedz Dāvidam būvēt Tā Kunga namu un apsola, ka to uzcels Dāvida dēls. Ķēniņš Dāvids gūst uzvaru karā pret citām tautām un turpina taisnīgi valdīt Israēlā.

1. Laiku 23.–29. nodaļa Dāvids sagatavo savu dēlu Salamanu un levītus tempļa celtniecībai. Pēc Dāvida nāves turpina valdīt Salamans.

2. Laiku 1.–9. nodaļa Tas Kungs svētī ķēniņu Salamanu ar lielu gudrību un pārticību. Viņš uzceļ un iesvēta Jeruzālemes templi. Tas Kunga parādās Salamanam, apsolot svētīt Israēla ļaudis, saskaņā ar viņu paklausību. Pēc 40 gadu ilgas valdīšanas Salamans nomirst un valdīšanu turpina viņa dēls Rehabeāms.

2. Laiku 10.–35. nodaļa Desmit Israēla ciltis saceļas pret Rehabeāmu, un ķēniņvalsts sašķeļas. Jūdas un Benjamīna ciltis paliek Jūdejā. Jūdejas dienvidu ķēniņvalstī valda daudzi ķēniņi.

2. Laiku 36. nodaļa Babilonijas ķēniņš Nebukadnēcars iekaro dienvidu ķēniņvalsti un par Jeruzālemes pārvaldītāju ieceļ Cedekiju. Cedekija saceļas, un babilonieši sagrauj Jeruzālemi un tās templi, atlikušos ļaudis aizvedot gūstā. Kad Babiloniju pārņem Persijas impērija, ebrejiem tiek ļauts atgriezties un atjaunot savu templi.