Tas Kungs atklāja Mozum, kā organizēt Israēla bērnus. Tas Kungs arī deva papildu likumus Israēla bērniem, lai tos vadītu tuksnesī. Kad israēlieši ceļoja tuksnesī, Mozu nomāca viņu kurnēšana un viņš piesauca To Kungu pēc palīdzības. Tā rezultātā Tas Kungs izvēlējās 70 vadītājus, lai palīdzētu Mozum vadīt Israēla tautu. Mirjama un Ārons kritizēja Mozu, un Tas Kungs sodīja viņus par runāšanu pretī Viņa izvēlētajam kalpam.
Norāde: Šajā nodarbībā diviem studentiem tiek dota iespēja mācīt. Lai palīdzētu studentiem sagatavoties, dažas dienas iepriekš katram studentam iedodiet kopiju no tās sadaļas, kas viņam jāmāca. Jūs varat izvēlēties mācīt šīs sadaļas arī pats.
Paskaidrojiet, ka 4. Mozus grāmata sākas ar to, ka Tas Kungs liek Mozum saskaitīt Israēla bērnus (skat. 4. Mozus 1. nodaļu).
Norādiet uz shēmu, kas ir uz tāfeles, un paskaidrojiet, ka Tas Kungs mācīja Mozu, kā organizēt Israēla nometni.
Kas pievērš jūsu uzmanību Israēla nometnē? (Saiešanas telts atradās nometnes vidū.)
Paskaidrojiet, ka Israēla nometnē katrai ciltij tika piešķirta vieta Saiešanas telts apkārtnē, bet levītiem tika dota atbildība par pašu Saiešanas telti. Katrai ciltij tika iecelts savs vadītājs. Mozus arī norādīja, kā Israēla nometnei ir jāceļo, kad Tas Kungs vadītu viņus ar mākoni. Kad mākoņa stabs stāvēja uz vietas, viņi apmetās nometnē, bet, kad mākoņa stabs pārvietojās, viņi ceļoja. „Uguns stabs” apgaismoja Saiešanas telti naktī. (Skat. 4. Mozus 9:15–20.) Levītu pienākums bija kalpot Saiešanas teltī un to pārvadāt ceļojumu laikā. Tas Kungs deva Israēla bērniem norādījumus caur Mozu arī par slimībām, grēku nožēlošanu un piedošanu, netikumības gadījumiem, kā arī par upurēšanu un citiem rituāliem.
Nākamā nodarbības daļa ir paredzēta diviem studentiem, lai tie mācītu. Šie studenti–skolotāji var pēc kārtas mācīt klasi, vai arī klasi var sadalīt divās grupās, kur skolotāji savā starpā mainās. Iedaliet katram studentam–skolotājam apmēram astoņas minūtes mācīšanai.
Uzaiciniet savus klasesbiedrus aprakstīt dažas atšķirības starp pilnlaika misionāru dzīvesveidu un viņu pašreizējo dzīvesveidu.
Kādi ir daži no iemesliem, kāpēc pilnlaika misionāriem tiek lūgts ievērot šos standartus un noteikumus?
Paskaidrojiet, ka līdzīgā veidā israēliešu grupa, kas pazīstama kā nazīrieši, deva solījumu (vārds solījums nozīmē apsolījumu vai derību) uz noteiktu laiku pilnībā veltīt sevi Dievam (līdzīgi kā misionāri atvēl pusotru līdz divus gadus, lai kalpotu Tam Kungam). Nazīrieša solījums varēja ilgt mūža garumā.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas izlasīt 4. Mozus 6:1–8. Pirms lasīšanas norādiet, ka šajos pantos vārds atturēties attiecas uz vīriešiem un sievietēm, kas noslēdza nazīrieša solījumu (skat. 4. Mozus 6:2). Lūdziet pārējo klasi sekot līdzi, meklējot standartus, kas saistīti ar nazīrieša solījumu. Jūs varat viņiem ieteikt atzīmēt atrastās atbildes.
Kādus nazīriešu standartus jūs atradāt?
Kāds vārds tiek lietots 8. pantā, lai aprakstītu israēliešus, kas izvēlējās dzīvot saskaņā ar nazīrieša solījumu?
Paskaidrojiet, ka cilvēki, kas noslēdza nazīrieša solījumu, to darīja, lai ziedotu sevi Tam Kungam un Viņa darbam.
Ko mēs varam mācīties no nazīriešiem, kuri parādīja savu ziedošanos Dievam? (Studenti var atklāt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet kaut ko līdzīgu šim: mēs parādām Dievam savu apņemšanos, kad stingri ievērojam Viņa standartus.)
Kādas konkrētas lietas mēs varam darīt, lai parādītu Dievam savu apņēmību? (Palīdziet studentiem saprast, ka sevis nošķiršana no pasaules nenozīmē — atteikties kontaktēties ar citiem. Drīzāk, mēs nošķiramies no darbībām un uzskatiem, kas ir pretrunā ar Tā Kunga baušļiem un standartiem.)
Kādus piemērus jūs esat redzējuši tam, ka cilvēki ziedo sevi Dievam?
Uz tāfeles uzrakstiet šādus nepabeigtus apgalvojumus un aiciniet studentus tos pabeigt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā:
Es sevi nošķiršu no pasaules, …
Es ziedošu sevi Dievam, …
Noslēgumā jūs varat dalīties savā liecībā par principu, ko jūs mācījāt. Mudiniet studentus dzīvot saskaņā ar izteikumiem, kurus viņi tikko pierakstīja.
Uzaiciniet savus klasesbiedrus apdomāt, kā viņi parasti reaģē, pieredzot izaicinājumus un vilšanos? Jūs varētu aicināt dažus studentus dalīties savās domās ar pārējiem, ja viņi tam piekrīt.
Paskaidrojiet, ka 4. Mozus 11.nodaļa apraksta dažus izaicinājumus un vilšanos, ko Mozus un israēlieši piedzīvoja, ceļojot pa tuksnesi uz apsolīto zemi. Studējot 4. Mozus 11.nodaļu, aiciniet studentus meklēt principus, kas var palīdzēt viņiem uzzināt, kā tikt galā ar izaicinājumiem un vilšanos, kad viņi tās pieredz.
Aiciniet kādu studentu izlasīt 4. Mozus 11:1. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību, ko israēlieši darīja, saskaroties ar izaicinājumiem un vilšanos. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Ko Tas Kungs darīja pēc tam, kad daži cilvēki bija kurnējuši?
Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs nebija apmierināts ar israēliešu kurnēšanu? (Viņu kurnēšana bija nepateicības izrādīšana Tam Kungam par visu, ko Viņš bija darījis viņu labā.)
Apkopojiet 4. Mozus 11:2–3, paskaidrojot, ka cilvēki kliedza uz Mozu. Tad Mozus lūdza To Kungu, un uguns mitējās degt.
Aiciniet, lai kāds no studentiem izlasa 4. Mozus 11:4–9. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot vārdus vai frāzes, kas norāda uz dažu israēliešu nepateicību, neskatoties uz Tā Kunga svētībām. (Jūs varat paskaidrot, ka frāzes „kļuva stipri kārīgi” un „kas mums dos ēst gaļu” 4. pantā nozīmē to, ka cilvēki vēlējās ēst gaļu vai zivis.)
Kādi vārdi vai frāzes norāda uz to, ka daži Israēla bērni bija nepateicīgi, neskatoties uz Tā Kunga svētībām? (Kad studenti dalās savās atbildēs, jūs varētu viņiem pajautāt, kādā veidā šis vārds vai frāze, ko viņi atrada, var norādīt uz nepateicību.)
Lai apkopotu 4. Mozus 11:10, paskaidrojiet, ka Mozus dzirdēja, kā cilvēki turpināja raudāt jeb kurnēt par saviem apstākļiem. Tas Kungs un Mozus bija neapmierināti šo nepārtraukto sūdzību dēļ.
Kādu principu mēs varam mācīties no israēliešu sliktā piemēra? (Studenti varētu atklāt dažādus principus, ieskaitot šādu: Nespēja saskatīt savas svētības ir nepateicības izrādīšana Tam Kungam.)
Ko mēs varam darīt, lai labāk atpazītu savas svētības? Kā svētību atpazīšana jums ir palīdzējusi?
Noslēgumā jūs varētu dalīties savā liecībā par principu, ko jūs mācījāt. Daloties savā liecībā, jūs varētu pieminēt savu pieredzi, kad jūsu pateicība Tam Kungam pieauga, saskatot Viņa svētības savā dzīvē.
Mozu nomāc viņa atbildības slogs, un Ārons ar Mirjamu nostājas pret viņu
Aiciniet kādu studentu izlasīt 4. Mozus 11:11–14. Aiciniet klasi sekot līdzi un atrast tos izaicinājumus, ar ko Mozus saskārās un kurus viņš pauda Tam Kungam.
Kādu izaicinājumu Mozus pauda Tam Kungam?
Kamēr studenti atbild, uz tāfeles uzrakstiet šo izaicinājumu:
Mozus jutās nomākts, cenšoties vadīt lielo cilvēku masu, kuri bija egoistiski un nepateicīgi.
Aiciniet kādu studentu izlasīt 4. Mozus 11:16–17. Palūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot risinājumu, kuru Tas Kungs deva Mozum.
Kādu risinājumu Tas Kungs deva, lai palīdzētu Mozum atvieglot viņa vadītāja slogu?
Ko Tas Kungs teicās dāvāt 70 Israēla vecajiem, lai palīdzētu viņiem nest tautas nastu?
Aiciniet kādu studentu izlasīt 4. Mozus 11:18–20. Palūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Tas Kungs reaģēja uz israēliešu kurnēšanu par gaļas ēšanu. Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Sniedziet kopsavilkumu par 4. Mozus 11:21 – 12:16, paskaidrojot, ka Tas Kungs svētīja 70 vīrus, kurus Mozus izvēlējās, lai tie saņemtu atklāsmi un runātu atbilstoši Svētā Gara iedvesmai. Kā solīts, Tas Kungs arī deva pārpilnībā paipalas, lai israēlieši varētu tās ēst. Kad cilvēki salasīja paipalas, daudzi aizrāvās un salasīja vairāk, nekā viņiem bija nepieciešams. Tas Kungs atkal bija dusmīgs uz viņiem (acīmredzami tāpēc, ka viņu kāre pēc gaļas vai viņu pārlieku aizrautīgā paipalu vākšana jau atkal norādīja uz nepateicību). Pēc tam Tas Kungs sūtīja mocības un daudzi israēlieši nomira. Ārons un Mirjama runāja pretī Mozum. Mirjama kritizēja Tā Kunga izraudzīto kalpu, tāpēc viņa tika sista ar spitālību un tika izraidīta no nometnes uz septiņām dienām. Pēc tam Tas Kungs viņu izdziedināja un viņa atgriezās nometnē.
Noslēgumā aiciniet vienu vai divus studentus liecināt par šīm patiesajām mācībām, ko viņi ir mācījušies no 4. Mozus 1.–12. nodaļai.
Israēla tautas nākamā skaitīšana pēc 2. Mozus grāmatas bija 603 550 vīri, iekļaujot tos, kas ir divdesmit gadus veci un vecāki un kas var piedalīties karā (skat. 3., 46. pantu). Starp tiem netika ieskaitīti levīti (skat. 47. pantu), to bija 22 000 (skat. 4. Mozus 3:39). Tāpat netika skaitītas sievietes, veci cilvēki, puiši, kas jaunāki par divdesmit gadiem, un vīri, kuri nespēja pacelt ieročus. Pateicoties šim pierakstam, daži pētnieki aprēķināja Israēla tautas kopskaitu, kas bija vairāk kā divi miljoni dvēseļu (skat. Keil and Delitzsch, Commentary, 1:3:4–5). Citi pētnieki uzskata, ka gadsimtu gaitā ir notikušas pārrakstīšanās kļūdas un ka kopējais israēliešu skaits bija tuvāk pusmiljonam (skat. Enrichment Section E, „The Problem of Large Numbers in the Old Testament” [Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 193. lpp.]). Lai arī kāds bija viņu skaits, uzdevums, kas Mozum bija jāpaveic, bija neticami liels. Vadot pat piecsimt tūkstošus cilvēku pa skarbu un neauglīgu tuksnesi un mēģinot apmierināt viņu izsalkumu un slāpes, kā arī vajadzību pēc pajumtes un aizsardzību no dabas stihijām, kā arī panākt, lai viņi nonāktu garīgā briedumā un paklausības stāvoklī — nerada izbrīnu nevienā, ka Mozus kliedza: „Es viens pats nevaru nest visu šo tautu, jo tas man ir pārāk smagi!” (4. Mozus 11:14)” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 197. lpp.).
Termins nazīrietis nāk no ebreju valodas, kas attiecas uz kādu, kas ir iesvētīts, uzticīgs vai sevi pakļāvis solījumam. Tam nav nekāda sakara ar vārdu Nācarete vai ar tiem, kas nāk no Nācaretes. Nazīrieša solījums varēja būt īss vai ilgstošs, uz noteiktu laiku vai uz visu mūžu (skat. Bible Dictionary, “Nazarite”).
Nazīrietis solīja trīs lietas: pilnībā atturēties no vīna un reibinošiem dzērieniem, tai skaitā no visa, kas saistīts ar vīnogām (skat. 4. Mozus 6:3–4); skujamais nazis nedrīkstēja iet pār viņa galvu, ļaujot matiem augt dabiski, simbolizējot Tā Kunga kroni (skat. 4. Mozus 6:5); un viņš nedrīkstēja tuvoties mironim, pat ja tas būtu viņa ģimenes loceklis (skat. 4. Mozus 6:6). Viņa dzīve un visi viņa pūliņi bija pilnībā un nepārprotami veltīti Tam Kungam. Šī ziedošanās dzīve bija līdzīga augstā priestera dzīvei (skat. 3. Mozus 21:10–12). Starp tiem, kas pieņēma šādus solījumus, vai vecāki, kas pieņēma šos solījumus viņu vietā, bija Simsons (skat. Soģu 13:5), Samuēls (skat. 1. Samuēla 1:11, 28) un Jānis Kristītājs (skat. Lūkas 1:15). Dažos gadījumos, šie nazīrieša solījumi ilga visu mūžu, bet visbiežāk tie bija uz noteiktu laika periodu, pēc kura cilvēks atgriezās savā ierastajā dzīvē. (Jaunajā Derībā ir minēti divi gadījumi, kas varētu attiekties uz šo solījumu, tie ir Apustuļu darbi 18:18–19 un 21:23–26.) (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. red. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 199. lpp.).
4. Mozus 11:29. „Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši”
Vārds pravieši, kas tiek lietots 4. Mozus 11:29, neattiecas uz prezidējošiem Baznīcas pilnvarotajiem. Drīzāk, šis vārds tiek lietots vispārējā nozīmē, lai aprakstītu ikvienu, kurš saņem atklāsmi caur Svēto Garu. Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Atklāsmes gars ir pieejams ikvienam cilvēkam. … Šī svētība ir pieejama ne tikai Baznīcas prezidējošiem pilnvarotajiem, tā pieder un tai ir jādarbojas katra vīrieša, sievietes un bērna dzīvē, kurš ir sasniedzis atbildības vecumu un noslēdzis svētās derības. Patiesas vēlmes un cienīgums ieaicina atklāsmes garu mūsu dzīvē” ( Deivids A. Bednārs, „Atklāsmes gars”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 87. lpp.).
Šis apgalvojums 4. Mozus 12:3, ka „Mozus bija ļoti lēnprātīgs”, liecina par to, ka viņš bija iecietīgs pret Mirjamu un Āronu, kad viņi runāja viņam pretī. Elders Ulisess Soaress no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Ulisess Soaress
„Lēnprātībai ir ļoti būtiska loma tajā, lai mēs arvien vairāk līdzinātos Kristum. Bez tās mēs nespētu izkopt citas svarīgas īpašības. Būt lēnprātīgam nenozīmē būt vājam — tas nozīmē izturēties pret citiem labestīgi un laipni, parādot garīgo spēku, mieru, veselīgu pašcieņu un paškontroli.
Lēnprātība ir viena no tām īpašībām, kas visspilgtāk izpaudās Glābēja dzīvē. Viņš mācīja Saviem mācekļiem: „Mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs” [Mateja 11:29]” (Ulisess Soaress, „Esiet lēnprātīgi un no sirds pazemīgi” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 9. lpp.).
