Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā un parādīja viņam vīzijā Zemi un visus tās iedzīvotājus. Pēc tam Mozus sastapās ar Sātanu. Šajā nodarbībā tiek izskatīta Mozus gr. 1:1–23. Pārējā Mozus gr. 1. nodaļas sadaļa tiks izskatīta nākamajā nodarbībā.
Dievs runā ar Mozu vaigu vaigā, un Mozus redz Dieva godību
Pirms nodarbības sākuma uzrakstiet uz tāfeles vārdus: Es esmu …
Lūdziet, lai studenti uzraksta savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vienu vai divus teikumus, raksturojot to, kas viņi ir. Tad aiciniet, lai viņi pastāsta par uzrakstīto savam blakussēdētājam. Aiciniet, lai daži studenti pastāsta pārējiem, ko viņi ir uzrakstījuši.
Kā tas, ko mēs par sevi domājam, varētu iespaidot mūsu rīcību?
Attēls
Desmit baušļi
Parādiet studentiem Mozus attēlu (skat. Desmit baušļi, Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2008. g.), nr. 14; skat. arī lds.org/media-library) un pajautājiet, ko studenti zina par Mozu un viņa dzīvi. Var gadīties, ka jums vajadzēs paskaidrot: lai gan Mozus bija nācis pasaulē kā viens no Israēla tautas (viens no Dieva derības ļaudīm), viņš tika pieņemts ēģiptiešu valdnieka ģimenē. Galu galā viņam nācās bēgt no Ēģiptes, atstājot cilvēkus, kuri bija viņu audzinājuši.
Spriežot pēc šīs informācijas, kā Mozus varētu raksturot sevi šajā dzīves posmā?
Aiciniet, lai vairāki studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 1:1–6. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Mozus uzzināja par Dievu un pats par sevi. Pirms studenti sāk lasīt, jūs varētu atgādināt tiem, ka Mozus grāmata ir daļa no Džozefa Smita veiktā Vecās Derības tulkojuma. Džozefa Smita veiktajā Bībeles tulkojumā ir ietverti iedvesmoti labojumi un atjaunotās mācības par patiesību. Piemēram, Mozus gr. 1. nodaļā ir aprakstīti notikumi no Mozus dzīves, kuri nav minēti 2. Mozus grāmatā. Jūs varētu paskaidrot arī to, ka Mozus gr. 1. nodaļā Jēzus Kristus runā Debesu Tēva vārdā. Pilnvaras runāt Debesu Tēva vārdā tiek dēvētas par dievišķo pilnvaru investitūru.
Ko Mozus uzzināja par Dievu?
Kas no tā, ko Mozus uzzināja pats par sevi, varētu palīdzēt mums saprast, kas mēs esam? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu mācību: Mēs esam Debesu Tēva bērni. Jūs varētu pierakstīt šo mācību uz tāfeles.)
Kā jūs domājat, kādu iespaidu uz Mozu varēja atstāt zināšanas par to, ka viņš ir Dieva dēls?
Lai palīdzētu studentiem izprast un sajust, cik būtiska ir šī mācība par to, ka viņi ir Dieva bērni, uzdodiet tiem šādus jautājumus:
Ko jums nozīmē apziņa, ka jūs esat Debesu Tēva bērni?
Kas no jūsu pieredzētā ir palīdzējis jums pārliecināties, ka jūs esat Debesu Tēva bērni?
Kā šīs zināšanas iespaido to, ko jūs par sevi domājat? Kā šīs zināšanas varētu iespaidot to, ko jūs domājat par citiem?
Kā atminēšanās par to, ka mēs esam Dieva bērni, var palīdzēt mums ar katru dienu veikt aizvien labākas izvēles?
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem to, ko ir teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:
Attēls
Dīters F. Uhtdorfs
„Jūs esat kaut kas dievišķs — daudz daiļāki un lieliskāki, nekā varat iedomāties. Šīs zināšanas maina pilnīgi visu. Tās maina jūsu tagadni. Tās var mainīt jūsu nākotni. Un tās var mainīt pasauli. …
Pateicoties žēlastīgā Dieva atklātajam vārdam, … jūs esat sajutuši jūsos mājojošā, dievišķā Gara mūžīgo godību. Jūs it nemaz neesat parastas būtnes, mani dārgie, jaunie draugi visā pasaulē. Jūs esat lieliski un mūžīgi. …
Es svētu jūs un lūdzu par to, kaut, skatoties savā atspulgā, jūs spētu paraudzīties pāri savām nepilnībām un savai nedrošībai un atpazīt, ka jūs patiesībā esat visvarenā Dieva cildenie dēli un meitas.” (Dieter F. Uchtdorf, “The Reflection in the Water” [Church Educational System fireside for young adults, Nov. 1, 2009], lds.org/media-library.)
Lūdziet, lai studenti ieskatās pierakstos, ko viņi veica par sevi nodarbības sākumā. Aiciniet, lai viņi uzraksta vēl vienu vai divus teikumus, paskaidrojot, ko viņiem nozīmē apziņa, ka viņi ir Dieva bērni, un kā šīs patiesās mācības atminēšanās varētu tiem palīdzēt.
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 1:7–8. Aiciniet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs Mozum parādīja. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Pēc tam palūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 1:9–11, kamēr pārējie pievērš uzmanību tam, ko Mozus pamanīja, kad vairs neatradās Dieva klātbūtnē.
Lai palīdzētu studentiem izprast 11. pantu, jums, iespējams, nāksies paskaidrot, ka Mozum bija jātiek pārveidotam, lai viņš, būdams laicīgs cilvēks, spētu atrasties Dieva klātbūtnē. Pārveidošana ir īslaicīgas izskata un iedabas izmaiņas, kam ir jānotiek, lai laicīgais cilvēks varētu izturēt dievišķo būtņu fizisko klātbūtni un godību (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Pārveidotas būtnes”, scriptures.lds.org).
Ko Mozus uzzināja par sevi, kad vairs neatradās Dieva klātbūtnē?
Kaut arī Mozus uzzināja, ka, salīdzinājumā ar Dievu, cilvēks nav nekas, — kas mums apliecina, ka mēs esam ārkārtīgi svarīgi mūsu Debesu Tēvam?
Sātans kārdina Mozu, aicinot, lai tas viņu pielūgtu
Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles turpmāk minēto jautājumu, aicinot, lai studenti atbild rakstiski, kamēr jūs apspriedīsiet Mozus gr. 1:12–23:
Kā Mozus pretojās Sātanam?
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 1:12. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas notika pēc tam, kad Mozus bija guvis savu garīgo pieredzi.
Kā Sātans nosauca Mozu?
Kādēļ, jūsuprāt, Sātans gribēja, lai Mozus domātu nevis par saviem dievišķajiem vecākiem, bet gan par saviem laicīgajiem vecākiem? (Sātans negribēja, lai Mozus uzskatītu sevi par Dieva dēlu, un viņš negrib, lai mēs ticētu tam, ka esam Dieva bērni.)
Kā Sātans un citi cilvēki cenšas mūs maldināt, lai mēs neuzskatītu sevi par Dieva dēliem un meitām?
Aiciniet, lai daži studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 1:13–15, un lūdziet, lai pārējie pievēš uzmanību tam, ko Mozus atbildēja, kad Sātans centās to maldināt. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Kā Mozus lika lietā savu līdzšinējo garīgo pieredzi ar Dievu, lai atpazītu Sātana centienus viņu maldināt?
Ko Mozus atbilde māca mums par to, ko mēs varam iesākt, kad Sātans cenšas mūs maldināt? (Kaut arī studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Mēs varam turēties pretī Sātana maldiem, atceroties savu līdzšinējo garīgo pieredzi un paļaujoties uz to, ko esam no tās mācījušies.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā mēs varam smelties spēju savā līdzšinējā pieredzē, aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem, ko saka elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Baiļu, šaubu vai grūtību brīžos turieties pie tā, ko jau esat ieguvuši, — pat tad, ja jūsu ticības pamats ir nepilnīgs. … Kad pienāk šādi brīži un parādās grūtības, kam nav tūlītēja risinājuma, stingri turieties pie tā, ko jūs jau zināt, un cieši pastāviet uz to, līdz saņemsiet papildus zināšanas. … Jūsu ticības spēks vai zināšanu līmenis nav galvenais — svarīgākais ir tas, cik godprātīgi jūs turaties pie ticības, ko jau esat ieguvuši, un pie patiesības, kuru jau zināt.” (Džefrijs R. Holands, „Kungs, es ticu” (vispārējās konferences uzruna), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 93.–94. lpp.)
Ko tas, jūsuprāt, nozīmē — godprātīgi turēties pie patiesības, kuru jūs jau zināt?
Lai palīdzētu studentiem atpazīt vēl kādu no šajā stāstā ietvertajiem principiem, lūdziet, lai viņi pārskata 15. pantu, pievēršot uzmanību tam, kā Mozus spēja atšķirt Sātanu no Dieva.
Ko Mozus pieredze māca mums par to, kā atšķirt labu no ļauna? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja ar mums ir Gars, mēs daudz skaidrāk spējam atšķirt labu no ļauna.)
Kā Tā Kunga Gars ir palīdzējis jums atšķirt labu no ļauna?
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 1:16–18. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs Mozum pavēlēja. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto. Jums, iespējams, būs jāpaskaidro, ka Dieva piesaukšana ir tas pats, kas lūgšana.
Lūdziet, lai studenti klusībā izlasa Mozus gr. 1:19–22, pievēršot uzmanību tam, kā Mozus tika svētīts, paklausot pavēlei — piesaukt Dievu Dēla Vārdā.
Spriežot pēc 20. panta, ko Mozus saņēma, piesaucot Dievu? Ko šis Dieva dotais spēks ļāva Mozum paveikt?
Pavaicājiet studentiem, kādus principus mēs varam mācīties no šiem pantiem. Jūs varētu aicināt, lai studenti pieraksta šos principus uz tāfeles. Lūdziet, lai daži studenti pastāsta pārējiem par atpazītajiem principiem. (Kaut arī studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs būsim uzticīgi un piesauksim Dievu, mēs iegūsim spēku, lai pārvarētu Sātana ietekmi.)
Kā Dieva piesaukšana Dēla Vārdā var palīdzēt jums atpazīt Sātana kārdinājumus un pretoties tiem?
Lūdziet, lai studenti pārskata patiesās mācības un principus, ko viņi ir atpazinuši, studējot Mozus gr. 1. nodaļu. Pēc tam lūdziet, lai viņi padomā par notikumiem, pasākumiem un diskusijām, kurās tie šodien piedalīsies, un par izvēlēm, kuras tie veiks atlikušajā dienas daļā. Izvietojiet uz tāfeles turpmāk minētos jautājumus un lūdziet, lai studenti pieraksta atbildes savās pierakstu kladēs vai uz lapiņas, kuru tie varētu nēsāt līdzi, lai atcerētos par savu apņemšanos pilnveidoties:
Kurā brīdī jums šodien vajadzētu atsaukt atmiņā kādu no principiem vai mācībām, kuru jūs esat apguvuši, studējot Mozus gr. 1. nodaļu,, lai attiecīgi rīkotos?
Kā jums varētu nākt par labu šī principa vai mācības atcerēšanās un rīkošanās saskaņā ar to?
Nodarbības noslēgumā jūs varētu dalīties savā liecībā par šodien pārrunātajiem principiem.
Komentāri un skaidrojumi
Mozus gr. 1:1–6. Debesu Tēvs pilnvaroja Jēzu Kristu runāt Viņa vārdā
1916. gadā Augstākais prezidijs publicēja izvērstu doktrināru skaidrojumu ar nosaukumu „Tēvs un Dēls”, kas vēlāk tika pārpublicēts žurnāla Ensign 2002. gada aprīļa izdevumā. Šajā dokumentā viņi apraksta to, kā un kādēļ Jēzus Kristus Svētajos Rakstos tiek dēvēts par Tēvu, un to, kādēļ Viņš bieži runā mūsu Debesu Tēva Vārdā, runājot pirmajā personā, it kā Viņš pats būtu Tēvs:
„Visās Savās darīšanās ar cilvēces ģimeni Dēls Jēzus ir pārstāvējis un joprojām pārstāv Elohimu, Savu Tēvu, darbojoties ar spēku un pilnvarām. … Tēvs nodeva Savu Vārdu Dēlam; un Jēzus Kristus runāja un kalpoja Tēva Vārdā un caur to; un, cik vien tas attiecas uz spēku, pilnvarām un dievību, Viņa vārdi un darbi bija un ir Tēva vārdi un darbi.” (The First Presidency [1916], “The Father and the Son,” Ensign, Apr. 2002, 17.)
Prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) sniedza turpmāku aprakstu par Jēzus Kristus lomu attiecībā uz atklāsmju došanu cilvēcei un runāšanu Tēva vārdā, sakot:
Attēls
Džozefs Fīldings Smits
„Kopš Krišanas brīža visas atklāsmes ir tikušas dotas caur Jēzu Kristu, kurš ir Vecās Derības Jehova. Visās rakstvietās, kur tiek pieminēts Dievs un Viņa parādīšanās, tas ir Jehova, kurš runā ar Ābrahāmu, Nou, Ēnohu, Mozu un visiem praviešiem. … Kopš Krišanas pats Tēvs nekad nav tieši un personīgi uzrunājis cilvēkus, un Viņš nekad nav parādījies tiem citādi, kā tikai iepazīstinot ar Dēlu un liecinot par Viņu. …
Dodot atklāsmes, mūsu Glābējs dažkārt runā Savā Vārdā, bet citkārt Tēva vietā un Viņa Vārdā, it kā Viņš pats būtu Tēvs, un tomēr tas ir tieši Jēzus Kristus, mūsu Pestītājs, kurš nāk klajā ar attiecīgo vēstījumu.” (Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, comp. Bruce R. McConkie [1954], 1:27–28.)
Norādiet, ka Džozefs Smits — Vēsture 1:17–20 ir piemērs tam, kā Tēvs parādās, lai varētu „iepazīstināt ar Dēlu un liecināt par Viņu”. Bez tam, kad Jēzus Kristus tika kristīts, Tēvs runāja no debesīm un liecināja par Dēlu (skat. Mateja 3:13–17).
Mozus gr. 1:6. „Mans Vienpiedzimušais ir un būs Glābējs”
Viens no Jēzus Kristus tituliem ir Vienpiedzimušais Dieva Dēls. Dievs ir visas cilvēces garu Tēvs, taču Jēzus Kristus ir vienīgais cilvēks, kas nāca pasaulē, būdams Dieva Dēls miesā. Tā kā Jēzus Kristus māte bija mirstīga sieviete, Viņš varēja pieredzēt laicīgo dzīvi, kurā ietilpa nāve. Tā kā Jēzus Kristus Tēvs bija nemirstīga būtne, Viņam bija vara pār nāvi (skat. Jāņa 10:17–18). Šis spēks ļāva Jēzum Kristum īstenot Savu dievišķo misiju visas cilvēces labā.
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja par to, cik būtiski ir runāt par sevi kā par Dieva dēlu vai meitu, sakot:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Esiet uzmanīgi tajā, kā jūs sevi raksturojat. Nemēģiniet sevi raksturot, ņemot par pamatu laicīgās īpašības. Vienīgā īpašība, kurai būtu mūs jāraksturo, ir tā, ka mēs esam Dieva dēli un meitas. Šī īpašība paceļas pāri visam pārējam, ieskaitot rasi, nodarbošanos, fiziskās iezīmes, pagodinājumus un pat reliģisko piederību. …
Mums ir mūsu rīcības brīvība, un, raksturojot sevi, mēs varam izvēlēties jebkuru no savām īpašībām. Taču mums ir jāzina, ka tad, ja, raksturojot sevi vai iepazīstinot ar sevi, mēs izvēlamies kādu laicīgu vai mūžības skatījumā triviālu īpašību, mēs pievēršam pārāk mazu uzmanību tam, kas mūsos ir pats svarīgākais, un liekam pārāk lielu uzsvaru uz salīdzinoši mazsvarīgo. Tas var vest mūs pa nepareizo ceļu un kavēt mūsu mūžīgo progresu.” (Dallin H. Oaks, “How to Define Yourself,” New Era, June 2013, 48.)