24. nodarbība

Ābrahāma gr. 3. nodaļa

Ievads

Pirms Ābrahāms devās uz Ēģipti, Tas Kungs runāja ar viņu vaigu vaigā un pamācīja viņu par kosmosa būtību un kārtību un Jēzus Kristus centrālo lomu glābšanas iecerē. Tas Kungs pavēlēja Ābrahāmam paziņot ļaudīm Ēģiptē to, ko viņš bija uzzinājis. Tas Kungs arī parādīja Ābrahāmam Debesu padomi, kas norisinājās, pirms pasaule vēl tika radīta, kā arī to, kā Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu par pasaules Glābēju.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācību materiālu izmantošana

Gatavojoties stundai, ar lūgšanu pārlasiet Svēto Rakstu kopas, kā arī studējiet mācību materiālus. Jūs varat izvēlēties lietot visus mācību materiālos sniegtos ieteikumus attiecībā uz Svēto Rakstu kopu vai tikai daļu no tiem vai pielāgot ieteiktās idejas savu audzēkņu vajadzībām un apstākļiem. Tā darot, Svētais Gars var palīdzēt jums pielāgot stundu jūsu studentu vajadzībām.

Ābrahāma 3:1–21

Tas Kungs māca Ābrahāmu par zvaigžņu kārtību

Uzrakstiet uz tāfeles tālāk dotos, nepabeigtos apgalvojumus. Aiciniet, lai audzēkņi pabeidz pirmo apgalvojumu savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

Pasaulē mani dēvē par diženu, ja es …

Patiesās diženuma īpašības ir …

Aiciniet dažus studentus dalīties ar pārējiem klasē tajā, kā viņi pabeidza pirmo apgalvojumu.

Paskaidrojiet, ka Ābrahāma 3. nodaļa ietver aprakstu, kā Tas Kungs mācīja Ābrahāmu par zvaigznēm, kas viņam palīdzēja saprast Jēzus Kristus diženumu un katra Dieva bērna nozīmīgumu. Ābrahāms saņēma šo atklāsmi caur Urīmu un Tumīmu — rīku, kas gaišreģiem palīdz saņemt atklāsmes un tulkot valodas. Studējot šo atklāsmi, aiciniet studentus sameklēt, ko Tas Kungs mācīja Ābrahāmam par patieso diženumu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ābrahāma 3:1–3. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, ko Ābrahāms uzzināja par zvaigznēm un planētām. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. Lai palīdzētu studentiem vizuāli iztēloties, ko redzēja Ābrahāms, uz tāfeles uzzīmējiet vai aiciniet kādu studentu uzzīmēt vienkāršu ilustrāciju tam, ko stāsta pārējie studenti.

• Kura zvaigzne ir „vistuvāk Dieva tronim” (2. pants)?

• Saskaņā ar 3. pantu, ar kādu frāzi Tas Kungs raksturoja Kolobu? („Tā lielā”.)

Sniedziet kopsavilkumu Ābrahāma 3:4–17, paskaidrojot, ka Ābrahāms uzzināja papildus aspektus par planētām un zvaigznēm. Piemēram, viena diena uz Koloba līdzinās tūkstoš gadiem uz Zemes (skat. 4. pantu). Tas Kungs arī parādīja Ābrahāmam to, ko Viņš bija radījis, un apsolīja, ka viņa pēcnācējus nebūs iespējams saskaitīt, gluži kā zvaigznes un smiltis. Tas Kungs pavēlēja Ābrahāmam paziņot šīs patiesās mācības ļaudīm Ēģiptē.

Jūs varētu īsi paskaidrot, ka „Faksimils no Ābrahāma grāmatas, Nr. 2” bija daļa no ēģiptiešu papirusa, ko kāds svētais iegādājās no senlietu pārdevēja Kērlandē, Ohaio. Šajā faksimilā var redzēt simboliskas figūras, kas saistītas ar planētām, zvaigznēm un Tā Kunga pestīšanas ieceri. Neskaitot pravieša Džozefa Smita skaidrojumu, mums nav pieejama nekāda papildus atklāsme par faksimilu no mūsdienu praviešiem.

Jūs varētu uzsvērt, ka Dieva norādījumi attiecībā uz zvaigžņu lielumu atšķirību bija paredzēti arī tam, lai Ābrahāmam mācītu par Jēzus Kristus diženumu un atšķirību starp Viņu un pārējiem Dieva gara bērniem. Palūdziet kādam studentam nolasīt Ābrahāma 3:18–19, 21. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Ābrahāms uzzināja par To Kungu, Jēzu Kristu.

• Kā jūs apkopotu to, ko Ābrahāms uzzināja par Jēzu Kristu? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu mācību: Jēzus Kristus ir visdiženākais un vissaprātīgākais no visiem Debesu Tēva bērniem.).

Norādiet uz frāzi „saprātīgāks” 19. pantā. Paskaidrojiet, ka Svētajos Rakstos ar vārdu saprātīgs bieži raksturo cilvēku, kurš ir saņēmis gaismu un patiesību. Mēs kļūstam saprātīgi, kad saņemam gaismu un patiesību, paklausot Dieva baušļiem; tādējādi, jo paklausīgāki mēs esam, jo lielāku saprātu varam iegūt. (Skat. M&D 93:28, 36.) Jēzus Kristus visvairāk līdzinās Debesu Tēvam, pateicoties tai gaismai un patiesībai, ko Viņš ir saņēmis caur Savu pilnīgo paklausību.

• Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus ir vissaprātīgākais un paklausīgākais no visiem Debesu Tēva bērniem, palīdz jums izrādīt ticību Jēzum Kristum?

Ābrahāma 3:22–28

Tas Kungs parāda Ābrahāmam Debesu Padomi

Aiciniet studentus padomāt par kādu notikumu, kad viņi iemācījās vai atklāja ko jaunu saistībā ar sevi. (Piemēram, kādu jaunu talantu vai interesi par kādu konkrētu vaļasprieku.) Aiciniet, lai daži no studentiem dalās savā pieredzē ar pārējiem.

Paskaidrojiet, ka no Ābrahāma 3:22–23 mēs uzzinām, ka Tas Kungs mācīja Ābrahāmam vairāk par viņu pašu, parādot vīziju par Debesu Padomi, kura norisinājās, pirms vēl tika radīta Zeme. Aiciniet kādu studentu nolasīt šos pantus. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Ābrahāms uzzināja par sevi.

Ābrahāma 3:22–23 ir prasmīgi pārzināmā mācību rakstvieta. Aiciniet audzēkņus atzīmēt prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietas tā, lai pēcāk viegli varētu atrast.

Saskaņā ar Ābrahāma vīziju, kas bija sapulcējušies debesīs?

Paskaidrojiet, ka Vārds saprāti 22. pantā tiek attiecināts uz Dieva gara bērniem.

• Ko Ābrahāms uzzināja par sevi no šīs vīzijas?

• Kādam mērķim uz Zemes Debesu Tēvs izraudzīja Ābrahāmu un citus „dižciltīgos un dižos” garus? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda mācība: Debesu Tēvs izraudzīja Savus dižciltīgos un dižos bērnus, pirms vēl viņi piedzima, lai uz Zemes kļūtu par Viņa valstības vadītājiem.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, ka arī viņi tika izraudzīti jeb iepriekš izredzēti pirmslaicīgajā dzīvē, lai uz Zemes paveiktu noteiktus pienākumus, aiciniet studentus izlasīt šo izteikumu no grāmatas Uzticīgi ticībai:

„Pirmsmirstīgā garu pasaulē Dievs nozīmēja noteiktus garus, lai tie veiktu specifisku misiju mirstīgās dzīves laikā. To sauc par iepriekš izredzēšanu. …

Doktrīna par iepriekš izredzēšanu attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem, ne tikai uz Glābēju un uz Viņa praviešiem. Pirms Zemes radīšanas uzticīgām sievietēm tika dotas noteiktas atbildības un uzticīgi vīrieši tika iepriekš izredzēti noteiktiem priesterības pienākumiem. Lai arī jūs to neatceraties, jūs noteikti piekritāt veikt nozīmīgus uzdevumus, kalpojot savam Tēvam” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005. g.], 71., 72. lpp.).

• Kā zināšanas par to, ka jūs tikāt izraudzīti jeb iepriekš izredzēti pirmslaicīgajā dzīvē „veikt nozīmīgus uzdevumus, kalpojot savam [Debesu] Tēvam”, ietekmē jūsu izvēles un rīcību laicīgajā dzīvē?

• Kas var atturēt cilvēku laicīgajā dzīvē no to uzdevumu paveikšanas, ko Dievs ir izredzējis jeb izvēlējies viņam vai viņai paveikt?

Nolasiet šo nepabeigto teikumu un pajautājiet studentiem, kā viņi to papildinātu: „Dzīves lielais pārbaudījums ir …”

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ābrahāma 3:24–25. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, kāds ir dzīves lielais pārbaudījums.

Kad esat izlasījuši Ābrahāma 3:24–25, kā jūs raksturotu, kas ir dzīves lielais pārbaudījums? (Kad studenti būs atbildējuši, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādu patiesu mācību: Dzīves lielais pārbaudījums ir noteikt, vai mēs darīsim visu to, ko Dievs mums pavēl darīt.)

Paskaidrojiet, ka šis pārbaudījums aizsākās mūsu pirmslaicīgā dzīvē jeb „pirmajā stāvoklī”. Apzīmējums turēt pirmo stāvokli Svētajos Rakstos ir attiecināms uz pirmslaicīgo izvēli — sekot Debesu Tēva iecerei. Aiciniet kādu studentu nolasīt Ābrahāma 3:26. Lūdziet studentus sekot līdzi un sameklēt, kādas svētības Debesu Tēvs ir iecerējis sniegt Saviem gara bērniem, kuri „turēs pirmo stāvokli”.

• Kādas svētības Debesu Tēvs ir iecerējis sniegt tiem, kuri „turēs pirmo stāvokli”? (Tiem tiks „pielikts klāt”.)

• Ko, tavuprāt, nozīmē — tiem tiks „pielikts klāt”? (Studenti varētu minēt: ja mēs izvēlējāmies sekot Debesu Tēva iecerei pirmslaicīgajā dzīvē, tad mums tika dota iespēja attīstīties, nonākot laicīgajā dzīvē un saņemot fizisko ķermeni.)

• Kādas sekas piedzīvoja tie gari, kuri izvēlējās „neturēt pirmo stāvokli”? (Viņi nesaņēma fizisko ķermeni un viņiem nav iespējas iegūt mūžīgo godību.)

• Ko, jūsuprāt, nozīmē — „turēt mūsu otro stāvokli”? („Otrais stāvoklis” ir laiks starp mūsu piedzimšanu laicīgajā dzīvē un Pēdējo tiesu. Lai „turētu savu otro stāvokli”, mums ir jāpieņem Jēzus Kristus evaņģēlijs un jādzīvo saskaņā ar to, kā arī jāklausa Debesu Tēvs, izpildot visas viņa pavēles.)

Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu: Ja mēs darām visu to, ko Debesu Tēvs mums ir pavēlējis, tad …

Vērsiet studentu uzmanību uz 26. pantu un pajautājiet, kā viņi pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto izteikumu, balstoties uz šo pantu. Uzaiciniet kādu studentu uzrakstīt pabeigto principu uz tāfeles. Kaut arī studenti var izteikties citiem vārdiem, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs darīsim visu, ko Debesu Tēvs mums ir pavēlējis, tad mums tiks pievienota godība mūžīgi mūžos.

• Ko, jūsuprāt, nozīmē — iemantot godību pār sevi uz mūžu?

Nolasiet Ābrahāma 3:27–28 un aiciniet studentus apdomāt, kuri divi gari atbildēja uz Debesu Tēva jautājumu par to, kuru Viņam sūtīt.

• Kuri divi gari atbildēja uz Debesu Tēva jautājumu? (Jēzus Kristus bija pirmais un Lucifers [jeb Sātans] — otrais.)

• Kā reaģēja Lucifers, kad Jēzus Kristus tika izvēlēts? (Lucifers bija dusmīgs un sacēlās pret Debesu Tēva ieceri. Viņš arī pārliecināja daudzus Debesu Tēva bērnus nesekot Tēva iecerei.)

Tā kā Sātans un viņa sekotāji „neturēja savu pirmo stāvokli”, viņi zaudēja iespēju saņemt fiziskos ķermeņus, piedzīvot laicīgo dzīvi un iemantot mūžīgo godību.

Noslēgumā aiciniet studentus pabeigt otro teikumu, ko jūs uzrakstījāt uz tāfeles stundas sākumā, bet studenti — savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās („Patiesās diženuma īpašības ir …”).

Aiciniet dažus studentus dalīties ar pārējiem tajā, ko viņi ir pierakstījuši. Lieciniet, ka mēs varam sasniegt patiesu diženumu, ja tuvojamies Debesu Tēvam un Jēzum Kristum, paklausot Viņu pavēlēm.

Komentāri un skaidrojumi

Ābrahāma 3:1. Urīms un Tumīms

Urīms un Tumīms ir „instrumenti, ko sagatavojis Dievs, lai palīdzētu cilvēkam iegūt atklāsmi no Tā Kunga un tulkot valodas. [Skat. 2. Mozus 28:30; 3. Mozus 8:8; 4. Mozus 27:21; 5. Mozus 33:8; 1. Samuēla 28:6; Ezras 2:63; Nehemijas 7:65; Džozefs Smits — Vēsture 1:35.]

„Urīma un Tumīma izmantošana gaišreģim ir īpaša privilēģija, un ir tikai loģiski secināt, ka šādi instrumenti tika izmantoti no Ādama laikiem” (Bible Dictionary, “Urim and Thummim”).

Daži cilvēki ir prātojuši par to, kā gan Ābrahāmam, gan Jareda brālim bija pieejams Urīms un Tumīms, atrodoties divos dažādos kontinentos. Svētie Raksti māca, ka pastāv vairāk par vienu Urīmu un Tumīmu (skat. 2. Mozus 28:30; Mosijas 28:11–20; Etera 3:21–28; Ābrahāma 3:1). Ārons, augstais priesteris Israēlā, nēsāja Urīmu un Tumīmu krūšu bruņās, kas bija daļa no viņa priestera apģērba. Pēdējās dienās pravietis Džozefs Smits saņēma Urīmu un Tumīmu, kas tika dots Jareda brālim un kuru Moronijs paslēpa kopā ar Mormona Grāmatas plāksnēm (skat. Etera 3:21–28; M&D 17:1). Daļējs šī instrumenta raksturojums ir atrodams Mosijas 28:13–14 un Džozefs Smits — Vēsture 1:35. Nefijieši šo instrumentu sauca par „izskaidrotājiem” (skat. Mosijas 8:13; 28:20; Almas 37:21; Etera 4:5).

Tas, ka pravietis Džozefs Smits izmantoja Urīmu un Tumīmu, ir apstiprinājums viņa dievišķajam aicinājumam — būt par Mormona Grāmatas tulkotāju un gaišreģi, kas gluži kā Ābrahāms varēja saņemt atklāsmes caur Urīmu un Tumīmu.

Ābrahāma 3:19. Jēzus Kristus ir „saprātīgāks nekā viņi visi”

Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, liecināja, ka Jēzus Kristus ir visdiženākais un vissaprātīgākais no visiem Dieva bērniem:

„Es liecinu, ka Viņu nav iespējams ne ar vienu salīdzināt attiecībā uz to, kas Viņš ir, ko Viņš zina, ko Viņš ir paveicis un ko pieredzējis. Un tomēr, cik tas ir aizkustinoši, ka Viņš sauc mūs par Saviem draugiem. (Skat. Jāņa 15:15.) …

Savās gara spējās un veiktspējā Viņš daudzkārt pārspēj visu to cilvēku, kas ir dzīvojuši, tagad dzīvo un vēl tikai dzīvos, individuālās un kopīgās spējas un sasniegumus! (Skat. Ābr. 3:19.)

Viņš priecājas par mūsu patieso labsirdību un sasniegumiem, taču, kad mēs novērtējam savu stāvokli, mēs saprotam, ka mēs nemaz nestāvam Viņam blakus! Mēs krītam ceļos!” (Neal A. Maxwell, “O, Divine Redeemer,” Ensign, Nov. 1981, 8).

Ābrahāma 3:22. „Dižciltīgi un diži”

Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) mācīja par iepriekš izredzēšanu:

„Katrs cilvēks, kam ir aicinājums kalpot pasaules iedzīvotājiem, tika ordinēts šim nolūkam Lielajā Debesu apspriedē, pirms šī pasaule tika vēl radīta. Es pieļauju, ka tajā Lielajā apspriedē es tiku ordinēts šai kalpošanai” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 507. lpp.).

Papildinot šo domu, prezidents Džozefs F. Smits (1838–1918) redzēja savā vīzijā garu pasauli, kur Džozefs un Hairams Smiti, Brigams Jangs, Džons Teilors, Vilfords Vudrafs „un citi izraudzītie gari … tika taupīti, lai nāktu laiku pilnībā piedalīties lielā pēdējo dienu darba pamatu likšanā” (M&D 138:53). Prezidents Smits „[ievēroja], ka viņi bija arī starp cēlajiem un dižajiem, kuri tika sākumā izraudzīti, lai būtu valdnieki Dieva baznīcā” (M&D 138:55).

Ābrahāma 3:24. „Mēs izveidosim Zemi”

Jēzus Kristus, sekojot Tēva norādījumiem, radīja debesis un Zemi (skat. Mozus 1:31–33; 2:1). Citiem, Mihaēlu un Ādamu ieskaitot, bija privilēģija palīdzēt Viņam Radīšanas darbā.

Attiecībā uz šo notikumu, prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) mācīja:

„Tā ir taisnība, ka Ādams palīdzēja radīt Zemi. Viņš strādāja kopā ar mūsu Glābēju — Jēzu Kristu. Man ir stingra pārliecība jeb viedoklis, ka bija arī citi, kas viņiem palīdzēja. Iespējams, Noa un Ēnohs, un kāpēc gan ne Džozefs Smits, un tie, kuri tika nozīmēti būt par valdniekiem, pirms Zeme vēl tika radīta?” (Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, comp. Bruce R. McConkie, [1954], 1:74–75).

Ābrahāma 3:27. „Kuru lai Es sūtu?”

Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

„Ir ļoti svarīgi, lai mēs skaidri saprotam, kas notika šajā pirmslaicīgajā padomē. Tā nebija neorganizēta sanāksme, ne arī tā bija plānu apspriede un ne ideju ģenerējoša sesija par to, kā formulēt un īstenot pestīšanas ieceri. Mūsu Tēva iecere bija zināma, un īstenais jautājums, kas tika uzdots, bija: „Kuru Tēvs sūtīs, lai šo plānu īstenotu?” (Ābrahāma 3:27.)” (Neal A. Maxwell, Deposition of a Disciple [1976], 11).

Lai gan Debesu Tēvs vaicāja: „Kuru lai Es sūtu?”, tas nebija tāpēc, ka Viņš nezinātu, kuru sūtīt uz Zemi, lai būtu par cilvēces Glābēju un Pestītāju. Viņš vienmēr zināja, kuru sūtīs, to paskaidrojot: „Mans Mīļotais Dēls, kurš bija Mans Mīļotais un Izraudzītais no sākuma” (Mozus 4:2; skat. arī 1. Pētera 1:20). Elders Maksvels liecināja, ka, „tā kā Jēzus bija bez grēka, Viņš arī bija Mūžīgā Tēva Pirmdzimtais garu pasaulē, un tas padarīja Viņu par vienīgo, absolūti piemēroto, lai īstenotu Izpirkšanu. Neviens cits nebija pilnīgāk atbilstošs saskaņā ar Tēva gribu” (Neal A. Maxwell, One More Strain of Praise [1999], 42–43).

Taču, ja Debesu Tēvs jau iepriekš zināja, kurš būs Glābējs, kādēļ Viņš jautāja: „Kuru lai Es sūtu?” Uzdodot šo jautājumu, mūsu Debesu Tēvs ļāva Viņa Pirmdzimtajam dēlam piedāvāt Sevi pēc brīva prāta un gribas (skat. 3. Mozus 1:3 angļu valodas versijā). Ar šo pakļāvīgo atbildi Jehova iedibināja paraugu, pēc kura īstenot visus nākotnes upurus, sniedzot tos „ar patiesu nolūku” (Moronija 7:6) un „ne smagu sirdi” (2. korintiešiem 9:7), gluži kā Viņš atdeva Savu dzīvību (skat. M&D 34:3).