Seminārs
48. stunda: 2. Mozus 7.–11. nodaļa

„48. stunda: 2. Mozus 7.–11. nodaļa”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli (2018. g.)

„48. stunda”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli

48. stunda

2. Mozus 7.–11. nodaļa

Ievads

Kad faraons bija atteicies uzklausīt Mozu un Āronu, Tas Kungs atklāja, ka Viņš „[vairos] Savas zīmes un Savus brīnumus Ēģiptes zemē” (2. Mozus 7:3). Tomēr pat pēc tam, kad bija pieredzējis brīnumu un mocības, kas skāra Ēģipti, faraons nocietināja savu sirdi un atteicās atlaist Israēla bērnus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Prasmīgi pārzināmo doktrīnu atkārtošana — Jesajas 53:3–5 (5 minūtes)

Parādiet attēlu Jēzus lūdz Dievu Ģetzemanē (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 56; skat. arī vietnē lds.org/media-library).

Jēzus lūdz Dievu Ģetzemanē

Lūdziet studentus uzskaitīt dažas lietas, par ko Jēzus Kristus cieta, nesdams Savu Izpirkšanas upuri. Kad studenti ir dalījušies savās atbildēs, aiciniet viņus izlasīt 3.4 rindkopas pirmo teikumu Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojumā, lai redzētu, vai viņi nav kaut ko izlaiduši.

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Jesajas 53:3–5. Kad studenti ir izlasījuši šo rakstvietu, lūdziet viņus vērsties pie sava blakussēdētāja un pārrunāt, kā šī rakstvieta palīdz mācīt tālāk doto, doktrināri svarīgo apgalvojumu: īstenojot Izpirkšanu, Jēzus Kristus ne tikai cieta par mūsu grēkiem, bet arī uzņēmās uz sevis visas cilvēces sāpes, kārdinājumus, slimības un vājības.

2. Mozus 7:1–13

Dievs sūta Mozu un Āronu, lai atbrīvotu Israēla bērnus no verdzības

Lai palīdzētu saprast kontekstu notikumiem, kas pierakstīti 2. Mozus 7. nodaļā, nolasiet tālāk dotos apgalvojumus. Aiciniet studentus norādīt, vai katrs no šiem apgalvojumiem ir patiess vai nepatiess.

  1. Faraons teica, ka bija gatavs atlaist Israēla bērnus tāpēc, ka respektēja Tā Kunga spēku. (Nepatiess. Skat. 2. Mozus 5:1–2.)

  2. Pēc tam, kad Mozus un Ārons lūdza faraonam atlaist Israēla bērnus, israēlieši dedzīgi vēlējās uzklausīt Mozu un sekot viņa vadībai. (Nepatiess. Skat. 2. Mozus 5:19–21.)

  3. Mozus jutās pārliecināts par savām spējām un bija sajūsmā par savu pienākumu — atbrīvot Israēla bērnus no verdzības. (Nepatiess. Skat. 2. Mozus 3:11.)

  4. Mozum bija „grūta valoda”, un viņš šaubījās, kāpēc Tas Kungs sūtīja viņu atbrīvot Israēla bērnus. (Patiess. Skat. 2. Mozus 4:10; 5:22–23; 6:12, 30.)

Rezumējiet 2. Mozus 7:1–5, paskaidrojot, ka Tas Kungs pavēlēja Mozum un Āronam atgriezties pie faraona un vēlreiz likt viņam atbrīvot Israēla bērnus.

  • Kas šajā Tā Kunga pavēlē Mozum un Āronam varēja būt sarežģīts? Kāpēc?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 7:6. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, ko Mozus un Ārons izdarīja, atbildot uz Tā Kunga norādījumu — atgriezties un runāt ar faraonu.

  • Kad jūs domājat par izaicinājumiem, ar ko saskārās Mozus un Ārons, kas uz jums atstāj iespaidu par to, kā viņi izvēlējās rīkoties ticībā?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 7:8–10. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, kas notika, kad Mozus un Ārons izdarīja to, ko Tas Kungs bija viņiem pavēlējis.

Ja iespējams, paņemiet rokā nūju un izstiepiet roku (tas var būt slotaskāts vai kāds cits garš koka gabals). Nometiet nūju uz grīdas.

  • Kā, jūsuprāt, jūs būtu reaģējuši, ja būtu faraona vietā un būtu tikko redzējuši, kā Ārona zizlis pārvēršas par čūsku?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 7:11–12. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā faraons reaģēja, kad Ārona zizlis pārvērtās par čūsku. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Jūs varat paskaidrot, ka „faraona galma burvjiem bija spēks, ko viņiem bija devis Sātans, — atdarināt daudzus brīnumus, ko paveica Mozus” (Brūss R. Makonkijs, Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 462. lpp.).

  • Ko mēs varam mācīties no tā, ka Ārona zizlis aprija burvju zižļus. (Studentiem sniedzot savas atbildes, jūs varat paskaidrot, ka Tā Kunga spēks ir lielāks par visu cilvēku, velna un viltus dievu, ko cilvēki pielūdz, spēku. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles.)

Paceliet nūju no grīdas un atkal to parādiet audzēkņiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 7:13 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, kā faraons reaģēja, kad Ārona zizlis aprija burvju zižļus. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita Bībeles tulkojumā ir dots svarīgs paskaidrojums par 13. pantu.  Tajā ir paskaidrots, ka Tas Kungs nenocietināja faraona sirdi, bet faraons pats nocietināja savu sirdi. Kad pravietis Džozefs Smits caur iedvesmu tulkoja ķēniņa Jēkaba Bībeles versiju, viņš izlaboja katru vietu, kur bija teikts, ka Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, tāpēc ka katrā gadījumā faraons pats nocietināja savu sirdi. Jūs varat liecināt, ka Džozefs Smits bija pravietis un ka viņš atjaunoja daudzas skaidras un vērtīgas patiesās mācības.

  • Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi zināt, ka viņš pats, nevis Tas Kungs, nocietināja faraona sirdi?

2. Mozus 7:14 – 11:10

Tas Kungs sūta 10 mocības pār Ēģipti

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 5:2. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu jautājumu faraons uzdeva, kad Mozus pirmo reizi viņam pateica atlaist Israēla bērnus. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Vērsiet uzmanību uz patieso principu, kas rakstīts uz tāfeles. Paskaidrojiet, ka Tas Kungs uzsvēra šo patieso principu israēliešiem un ēģiptiešiem caur 10 mocībām; ar katru šo mocību tika nodemonstrēts, ka Viņa spēks bija lielāks par ēģiptiešu un viņu viltus dievu spēku, un tika sniegta pilnīga atbilde uz faraona jautājumu. Paskaidrojiet, ka katrā no tālāk dotajām Svēto Rakstu norādēm ir aprakstīta viena no 10 mocībām, ko Tas Kungs sūtīja pār Ēģipti. (Uzrakstiet šīs Svēto Rakstu norādes uz tāfeles pirms stundas sākuma vai iedodiet studentiem sarakstu ar šīm norādēm.)

10 mocības

  1. 2. Mozus 7:14–25

  2. 2. Mozus 8:1–15

  3. 2. Mozus 8:16–19

  4. 2. Mozus 8:20–32

  5. 2. Mozus 9:1–7

  6. 2. Mozus 9:8–12

  7. 2. Mozus 9:13–35

  8. 2. Mozus 10:1–20

  9. 2. Mozus 10:21–29

  10. 2. Mozus 11:4–10; 12:29–33

Tālāk dotajās trīs aktivitātēs ir ierosināts, kā jūs kopā klasē varētu studēt 10 mocības. Izvēlieties to aktivitāti, kas vislabāk atbilst studentu vajadzībām. (Jūs pēc vajadzības arī varat pielāgot šos ierosinājumus.)

  1. Dodiet studentiem 10–15 minūtes, lai klusībā izstudētu katru no 10 mocībām. Aiciniet studentus atzīmēt katru no 10 mocībām savos Svētajos Rakstos. Aiciniet viņus arī sameklēt, kā faraons reaģēja uz katru no mocībām.

  2. Lūdziet studentus sadalīt papīra gabalu 10 daļās. Aiciniet studentus apzīmēt katru daļu ar kārtas skaitli un attiecīgās mocības Svēto Rakstu norādi, kā tās ir dotas 10 mocību sarakstā. Paskaidrojiet, ka viņiem būs 10–15 minūtes, lai izlasītu Svēto Rakstu norādes un uzzīmētu katras mocības attēlu atbilstošajā lauciņā uz savas papīra lapas. Aiciniet viņus arī sameklēt, kā faraons reaģēja uz katru no mocībām. Jūs varat savākt viņu zīmējumus un parādīt tos pārējiem audzēkņiem.

  3. Uzdodiet vienam vai vairākiem studentiem izstudēt vienu no 10 mocību sarakstā ietvertajām Svēto Rakstu norādēm, līdz visas norādes ir uzdotas. Aiciniet viņus arī sameklēt, kā faraons reaģēja uz katru no mocībām. Dodiet studentiem 5–7 minūtes, lai izlasītu viņiem uzdoto norādi un uzzīmētu uz tāfeles vai papīra lapiņām mocību, kas tajā ir aprakstīta.

Kad viņi būs paveikuši uzdoto, aiciniet studentus pastāstīt pārējiem audzēkņiem, ko viņi iemācījās par katru no mocībām. (Ja studenti zīmēja attēlus, jūs varat mudināt viņus izmantot šos attēlus, lai palīdzētu paskaidrot mocības pārējiem audzēkņiem.)

Kad studenti ir rezumējuši 10 mocības, uzdodiet audzēkņiem šādus jautājumus:

  • Kā šīs 10 mocības parāda Dieva spēku pār cilvēci, velnu un viltus dieviem, ko cilvēce pielūdz?

  • Kā sapratne par to, ka Dievs ir spēcīgāks par cilvēku un velnu, palīdz stiprināt jūsu ticību Dievam?

  • Kad jūs vai kāds, ko pazīstat, ir redzējis, ka Dieva spēks ir lielāks par jebkuru citu spēku?

Lai palīdzētu studentiem saprast vēl kādu principu, pajautājiet:

  • Kā faraons reaģēja uz katru no mocībām? (Viņš nepārtraukti nocietināja savu sirdi un atteicās atlaist Israēla bērnus.)

  • Kādu principu mēs varam mācīties no sekām, kas radās tāpēc, ka faraons atteicās mīkstināt savu sirdi? (Studenti var atpazīt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet to, ka tad, ja mēs atteiksimies mīkstināt savu sirdi un nenožēlosim savus grēkus, tad mēs radīsim negatīvas sekas sev un citiem. Jūs varat uzrakstīt šo patieso principu uz tāfeles.)

  • Kādas negatīvas sekas var iestāties, ja cilvēks nolemj nocietināt savu sirdi un nenožēlot grēkus?

Paskaidrojiet, ka faraons jebkurā brīdī varēja izvēlēties mīkstināt savu sirdi, un, ja viņš to būtu izdarījis agrāk, daudzas ciešanas, ko viņš un viņa tauta piedzīvoja, varēja tikt novērstas. Līdzīgi ir ar mums, ja mēs atsakāmies mīkstināt savu sirdi, tad sekas, ko mēs vai citi piedzīvo, var kļūt arvien smagākas.

  • Kā cilvēks var mīkstināt savu sirdi? (Jūs varat uzrakstīt studentu atbildes uz tāfeles.)

  • Kā mēs varam tikt svētīti, izvēloties nožēlot grēkus un sekot Tam Kungam pēc iespējas savlaicīgāk?

Kad studenti ir atbildējuši, jūs varat aicināt kādu studentu nolasīt šo apgalvojumu:

„Ja jūs esat grēkojis, jo ātrāk jūs nožēlosiet grēkus, jo ātrāk jūs sāksiet savu atpakaļceļu pie Dieva un atradīsiet mieru un prieku, ko sniedz piedošana. Ja jūs atliekat grēku nožēlošanu, jūs varat zaudēt svētības, iespējas un garīgo vadību. Jūs varat vēl vairāk sapīties grēkos, kā rezultātā jums būs grūtāk atrast atgriešanās ceļu” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2011. g.], 28. lpp.).

Aiciniet studentus uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās atbildes uz šādiem jautājumiem:

  1. Kad tu esi pieredzējis, ka tava sirds tiek mīkstināta? Ko tu mācījies par To Kungu no šīs pieredzes?

  2. Ja tu sajūti, ka tev kaut kādā veidā ir jāmīkstina sava sirds, ko tu vari darīt, lai sāktu šo procesu?

Dalieties savā liecībā par patiesajiem principiem, ko noteicāt un pārrunājāt šajā stundā, un varat arī aicināt dažus studentus dalīties savās liecībās.

Komentāri un skaidrojumi

2. Mozus 7:11–13. „Ēģiptes burvji”

Kad Tas Kungs bija pārvērtis Ārona zizli par čūsku, faraons pasauca Ēģiptes burvjus — Ēģiptes viltus dievu priesterus —, kuri atdarināja šo brīnumu. Burvji arī atdarināja pirmās divas mocības (skat. 2. Mozus 7:21–22; 8:6–7).

Prezidents Dalins H. Oukss, Augstākā prezidija loceklis, mācīja: „Velns ir melu tēvs, un viņš vienmēr dedzīgi vēlas izjaukt Dieva darbu, izmantojot savas viltīgās imitācijas” („Saziņas veidi” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 84. lpp.).

Prezidents Džozefs Fīldings Smits minēja faraona burvjus kā piemēru Sātana spēkam, ar ko viņi atdarināja dažus brīnumus, ko Dievs bija paveicis caur Mozu un Āronu. Tad viņš teica: „Jāatceras, ka Sātanam ir lielas zināšanas, un tāpēc viņam ir vara, un viņš pat var zināmā mērā kontrolēt elementus, kad neiejaucas kāds lielāks spēks” (Answers to Gospel Questions, apkop. Džozefs Fīldings Smits, jaun. [1966. g.],  1:178).

Lai arī Ēģiptes burvji varēja atdarināt dažus brīnumus, viņi nekad nevarēja pārvarēt mocības, ko Tas Kungs sūtīja pār Ēģipti. Patiesībā tas, ka viņi atdarināja pirmās divas mocības, padarīja situāciju sliktāku Ēģiptes iedzīvotājiem. Kontrasts starp Tā Kunga priesterības spēku, ko pielietoja Mozus, un atdarinājumiem, ko paveica Ēģiptes burvji, uzskatāmi parāda, ka Dieva spēks ir lielāks par jebkuru citu spēku.

2. Mozus 7.–11. nodaļa. Ēģiptes mocības

Ēģiptes mocībām bija svarīgs nolūks. Tās parādīja faraonam, Ēģiptei un israēliešiem, ka Jēzus Kristus (Jehova) ir spēcīgāks par ēģiptiešu viltus dieviem. Ēģiptiešiem bija daudz viltus dievu, tajā skaitā pats faraons. „[Daži] interpretētāji ierosina, ka pastāv simboliska saistība starp katru mocību un kādu ēģiptiešu dievību, pieņemot, ka katras mocības nolūks bija nodemonstrēt Jehovas pārākumu pār kādu konkrētu dievu. Šo skaidrojumu ir grūti apstiprināt katrā gadījumā. … [Tomēr] nav šaubu, ka kopumā mocību nolūks bija nodemonstrēt Jehovas spēku pār ēģiptiešu panteonu [dievu kopumu], kurā bija iekļauts arī pats dievišķais faraons” (Richard Neitzel Holzapfel, Dana M. Pike, and David Rolph Seely, Jehovah and the World of the Old Testament: An Illustrated Reference for Latter-day Saints [2009. g.], 90. lpp.).