Ievads Salamana mācītāja grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Salamana mācītāja grāmatas nosaukums ir tulkots no ebreju vārda koheleth, kas nozīmē „kāds, kurš sasaucis sapulci” jeb vienkārši „sprediķotājs” (skat. Bible Dictionary, „Ecclesiastes”). Šajā grāmatā rakstnieks nāk klajā ar vairākām jautājumu virknēm, tiecoties noskaidrot dzīves jēgu. Viņa jautājumos un vēlākajos secinājumos atainojas viņa paša personīgie meklējumi pēc izpratnes par to, kādēļ mēs esam nākuši šajā pasaulē. Studējot šo grāmatu, studenti varēs aizdomāties par laicīgās dzīves jēgu, kopā ar rakstnieku atklājot, ka ikvienam no mums kādudien būs jāstājas Dieva priekšā un jātiek tiesātam.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Par Salamana mācītāja grāmatas autoru ir zināms tikai tas, ka viņš pats sevi raksturo kā „mācītāju, Dāvida dēlu, Jeruzālemes ķēniņu” (skat. Salamans mācītājs 1:1).

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Par to, kad un kur tika sarakstīta šī grāmata, nav skaidrības. Salamana mācītāja 1:1–11 un 12:8–14 mācītāja vārdi ir rakstīti atstāstījuma veidā. Tas varētu nozīmēt, ka šos pierakstus un mācības ir apkopojis nevis pats mācītājs, bet gan kāds cits cilvēks, kurš pēc kāda laika pierakstījis viņa vārdus. Tieši tādēļ ir tik grūti noskaidrot, kad un kur tika sarakstīta šī grāmata.

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

Salamana mācītāja grāmata ir unikāla, jo, lai gan pats mācītājs ir ticīgs cilvēks, viņš bieži uzdod jautājumus un izdara secinājumus neticīga cilvēka skatījumā. Līdz ar to, visu, ko viņš saka, ir jāvērtē, paturot prātā viņa pēdējo secinājumu (Salamans mācītājs 12:13–14), ka visi tie darbi, kurus mēs esam veikuši šīs dzīves laikā, kādudien tiks Dieva izvērtēti. Šķiet, ka šīs grāmatas mācības ir domātas tiem, kuri netic Dievam vai kuriem vēl trūkst apņēmības Viņam sekot. Mācītājs uzdod jautājumus un izsaka apgalvojumus, kam daudzi no šiem cilvēkiem varētu sliekties piekrist, taču pēc tam viņš palīdz tiem saredzēt, ka mūsu dzīve var kļūt daudz jēgpilnāka un piepildītāka, ja vien mēs tiecamies dzīvot saskaņā ar Dieva gribu.

Satura izklāsts

Salamana mācītāja 1.–2. nodaļa Mācītājs secina, ka viss šajā dzīvē ir tukšība un niecība un kādreiz beigsies. Viņš pamato šo secinājumu, stāstot par saviem personīgajiem pūliņiem izprast dzīves jēgu un mērķi. Tiekdamies pēc vieglprātīgām baudām, paveicis „lielus darbus” (2:4) un iemantojis bagātību, viņš ir atklājis, ka nekas no tā viņam nesniedz apmierinājumu.

Salamana mācītāja 3. nodaļa Mācītājs paskaidro, ka ikvienam cilvēkam ir gan laba, gan slikta pieredze. Cilvēka darbi ir iznīcīgi. Taču Dieva darbi ir mūžīgi.

Salamana mācītāja 4.–8. nodaļa Mācītājs māca — lai gan šī dzīve ir laicīga un mēs visi kādudien nomirsim, mēs šajā dzīvē varam darīt tādus darbus, kas sniedz apmierinājumu. Viņš paskaidro, kādas lietas noteikti nepalīdzēs sajust piepildījumu, pieminot citu cilvēku apspiešanu, mantas uzkrāšanu tikai tālab, lai iegūtu vairāk, nekā ir citiem, un atsacīšanos tiekties pēc gudrības.

Salamana mācītāja 9.–10. nodaļa Mācītājs apgalvo, ka gan ļaunie, gan taisnīgie pieredzēs traģiskus atgadījumus. Katram cilvēkam uz šīs Zemes ir atvēlēts ierobežots laiks, un katrs cilvēks iegūs daudz vairāk tad, ja tieksies pēc gudrības, nevis pēc bagātības vai varas.

Salamana mācītāja 11.–12. nodaļa Mācītājs secina, ka, pretēji vairumam mūsu dzīves veikumu, paklausībai Dieva baušļiem ir nezūdoša nozīme, jo kādudien mēs nomirsim, mūsu gari atgriezīsies pie Dieva un Viņš mūs tiesās, spriežot pēc tā, kā mēs esam dzīvojuši savā laicīgajā dzīvē.