Seminārs
Ievads Ecēhiēla grāmatā


„Ievads Ecēhiēla grāmatā”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata (2014. g.)

„Ecēhiēla grāmata”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata

Ievads Ecēhiēla grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Ecēhiēla grāmatā ir ietvertas vīzijas un pravietojumi, ko pierakstīja Ecēhiēls, kuru Tas Kungs bija aicinājis kalpot ebreju gūstekņiem Babilonijā. Šī grāmata apliecina, ka Tam Kungam rūp Viņa ļaudis, lai kur tie atrastos. Studējot šo grāmatu, studenti mācīsies par to, ka Dievs aicina praviešus par sargiem, lai tie brīdinātu Viņa bērnus par briesmām.

Par spīti tam, ka Ecēhiēla grāmatā aprakstītie notikumi norisinājās Jeruzālemes izpostīšanas laikā, tā ir cerības pārpilna. Pravietis Ecēhiēls redzēja ne tikai sava laikmeta traģēdijas, bet arī paredzēto atjaunošanu, kas notiks tad, kad Tas Kungs sapulcinās Savus ļaudis, piešķirot tiem „jaunu sirdi un jaunu garu”, lai palīdzētu dzīvot saskaņā ar Viņa likumiem (skat. Ecēhiēla 36:21, 24–28). Studējot Ecēhiēla grāmatu, studenti var stiprināt savu ticību tam, ka Tas Kungs spēj mainīt indivīdu un veselu tautu sirdis. Studenti var mācīties, ka visi, kuri nožēlo savas nekrietnības, saņems Dieva žēlastību, mīlestību un piedošanu.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Ecēhiēla grāmatas autors ir pravietis Ecēhiēls. Pierakstot visu notiekošo no sava skatījuma, Ecēhiēls aprakstīja vīzijas un atklāsmes, kuras bija saņēmis no Tā Kunga. Ecēhiēls bija priesteris un viens no sagūstītajiem ebrejiem, kuru ķēniņš Nebukadnēcars aptuveni 597. g. pirms Kr. aizveda uz Babiloniju (skat. Ecēhiēla 1:3). Spriežot pēc 2. ķēniņu 24:14–16 ietvertā apraksta, starp tiem, kurus babilonieši tolaik saņēma gūstā, pārsvarā bija zemes pārvaldītāji. Līdz ar to Ecēhiēls, visdrīzāk, bija nācis no prominentas un ietekmīgas ģimenes (skat. Bible Dictionary, „Ezekiel”). Ecēhiēls pravietoja un nodeva Tā Kunga vārdus ebreju trimdiniekiem Babilonijā aptuveni tajā pašā laikā, kad Jūdejas valstī pravietoja Jeremija, bet Babilonijas galmā — Daniēls.

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Ecēhiēla grāmata tika sarakstīta, kamēr Ecēhiēls atradās gūstā Babilonijā. Viņš pravietoja no aptuveni 592. līdz 570. g. pirms Kr. (skat. Bible Dictionary, „Ezekiel”). Pēc saņemšanas gūstā Ecēhiēls, līdz ar citiem ebrejiem, apmetās vietā, ko dēvēja par Tel-Abibu, kas atradās pie Ķebaras upes (skat. Ecēhiēla 1:1–3; Bible Dictionary, „Ezekiel”). Spriežot pēc Ecēhiēla pierakstiem, tieši tur viņam atvērās debesis un viņš redzēja dievišķās vīzijas (skat. Ecēhiēla 1:1).

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

Ecēhiēla grāmatā mēs varam vairākkārt lasīt par to, kā Tas Kungs pielīdzina Savu pravieti sargam, kurš atrodas sargtornī (skat. Ecēhiēla 3:17; 33:1–9). Ar šī salīdzinājuma palīdzību Tas Kungs uzsver, ka praviešu pienākums ir brīdināt Viņa ļaudis par draudošajām briesmām, bet cilvēku pienākums ir atsaukties šo sargu brīdinājumiem. Papildus iepriekš minētajam, mēs varam mācīties arī to, ka mēs visi esam atbildīgi par savu personīgo rīcību un ka mēs tiksim sodīti vai atalgoti, izvērtējot mūsu personīgās izvēles (skat. Ecēhiēla 18. un  33. nodaļu).

Ecēhiēla grāmatā ir papilnam stāstu par vīzijām un pravietojumiem. Tas Kungs, piemēram, parādīja Ecēhiēlam vīziju par Israēla nama augšāmcelšanos, apliecinot, ka Tā Kunga derības ļaudis beigu beigās tiks sapulcināti savās mantojuma zemēs (skat. Ecēhiēla 37:1–14). Tas Kungs aprakstīja arī Israēla sapulcināšanu pēdējās dienās, pielīdzinot to Jāzepa vēzdas (Mormona grāmatas) apvienošanai ar Jūdas vēzdu (Bībeli) (skat. Ecēhiēla 37:15–28). Ecēhiēla grāmatā ir ietverts pravietojums par vareno kauju, kas norisināsies pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas (skat. Ecēhiēla 38.–39. nodaļu). Turklāt, Ecēhiēla 40.–48. nodaļā ir ietverts apraksts par templi, kas pēdējās dienās tiks uzcelts Jeruzālemē.

Satura izklāsts

Ecēhiēla 1.–3. nodaļa Ecēhiēls redz To Kungu un Viņa godību. Viņš tiek aicināts par Israēla nama sargu, lai brīdinātu, norātu un aicinātu nožēlot grēkus.

Ecēhiēla 4.–24. nodaļa Tas Kungs norāda, lai Ecēhiēls izmanto simbolus, aprakstot Israēla ļaužu nekrietnības un Jeruzālemes izpostīšanu. Ecēhiēls pravieto par sodībām, kuras Tas Kungs sūtīs pār Jeruzālemi, un paskaidro, kādēļ pār Israēla zemi nāks bads, iznīcība, karš un posts.

Ecēhiēla 25.–32. nodaļa Tas Kungs pavēl Ecēhiēlam sludināt par Israēla apkārtējo tautu ļaundarībām un pravietot par to iznīcināšanu.

Ecēhiēla 33.–48. nodaļa Tas Kungs norāj Israēla ļaužu vadītājus par to, ka tie nav bijuši pietiekami labi gani saviem ļaudīm. Tas Kungs kļūs par Israēla ļaužu patieso ganu. Ecēhiēls apraksta savu vīziju par Israēla tautas atjaunošanu pēc to trimdas, kā arī pēdējās dienās. Tas Kungs apsola sapulcināt Israēla ļaudis, atbrīvojot tos no gūsta un palīdzot tiem atgriezties apsolītajās zemēs, atjaunot Savu derību ar tiem un no jauna apvienot Israēlas un Jūdejas ķēniņvalstis.

Drukāt