Ievads Amosa grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Amosa grāmatā ir rakstīts par dažiem pravietojumiem un mācībām, ko Amoss sludināja Israēlas ķēniņvalstij ķēniņa Jerobeāma II valdīšanas laikā. Ļaudis noraidīja Amosa brīdinājumus un mācības, vēloties, kaut viņš ar savu ietekmīgo vēstījumu dotos kur citur. Studējot šo grāmatu, studenti var gūt dziļāku izpratni par praviešu izšķirošo lomu Tā Kunga darbā un daudz atzinīgāk novērtēt praviešu aicinājumu mūsu dienās.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Amosa mācību izlasi pierakstīja vai nu viņš pats, vai rakstveži, kuri sakopoja to Amosa grāmatā (skat. Amosa 1:1). Amoss bija gans, kurš dzīvoja Tekojas pilsētā, kas atradās aptuveni 19 km uz dienvidiem no Jeruzālemes (skat. Bible Dictionary, „Amos”). Tas Kungs aicināja Amosu sludināt Israēlas ziemeļu ķēniņvalstī, piešķirot tam aicinājumu, kuru tas nemaz nebija gaidījis, tomēr paklausīgi pieņēma (skat. Amosa 7:14–15).

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Kaut arī mēs nezinām, kad tieši tika sarakstīta Amosa grāmata, tā sākas ar skaidrojumu, ka Amoss sludināja laikā, kad Jūdejas valstī valdīja Usija, bet Israēlas valstī — Jerobeāms II —, jeb astotajā gadu simtenī pirms Kristus (skat. Amosa 1:1; Bible Chronology). Amoss varēja būt pravieša Hozejas līdzstrādnieks Israēlas ķēniņvalstī. Mums nav skaidras informācijas par to, kur tika sarakstīta šī grāmata.

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

Amosa grāmatā tiek uzsvērta praviešu loma (skat. Bible Dictionary, „Amos”). Amoss skaidroja, ka Dievs īsteno Savu darbu caur praviešiem (skat. Amosa 3:7). Amoss brīdināja par sodībām, kas nāks pār Israēla tautu praviešu noraidīšanas dēļ.

Papildus iepriekš minētajam, Amoss uzsvēra „Jehovas — visu tautu un ļaužu taisnīgā valdnieka — tikumīgo raksturu. Amoss [parādīja], ka upuris, kas Tam Kungam rūp vairāk par visu citu, ir taisnīga dzīve; dzīvnieku upuri, ja tie tiek pienesti personīgā taisnīguma vietā, ir velti [skat. Amosa 5:21–27].” (Skat. Bible Dictionary, „Amos”.)

Amoss pravietoja par gaidāmo badu, kad ļaudīm vairs nebūs iespējas „uzklausīt Tā Kunga vārdus” (Amosa 8:11). Šajā bada laikā cilvēki „[meklēs] pēc Tā Kunga vārda” jeb iedvesmotām un pilnvarotām praviešu mācībām, bet to neatradīs (skat. Amosa 8:12). Sākotnēji šis pravietojums īstenojās pēc Israēlas un Jūdejas ķēniņvalstu atkrišanas. Pēc Maleahija kalpošanas Israēlas zemē vairāk nekā 400 gadu garumā nebija neviena pravieša. Amosa pravietojums īstenojās arī vēlākajos gados. Kad Jēzus Kristus bija iedibinājis uz Zemes Savu Baznīcu, arī tā ar laiku nonāca līdz atkrišanai. Atklāsmes par Baznīcas vadību mitējās, un Zemes ļaudīm vairāk nekā 1700 gadus nebija iespējas uzklausīt Dieva vārdu, kas tiktu dots caur praviešiem.

Satura izklāsts

Amosa 1.–2. nodaļa Amoss pravieto par to, ka ļaužu ļaundarības dēļ Tas Kungs izlies sodības pār Sīriju, Filistiju, Tiru, Edomu, kā arī Amona un Moāba ļaudīm. Amoss pravieto arī par to, ka Jūdejas un Israēlas ļaudis tiks sodīti par pievēršanos ļaundarībām un Tā Kunga noraidīšanu.

Amosa 3.–4. nodaļa Amoss apraksta Tā Kunga vairākkārtējos centienus — glābt Savus ļaudis —, pieminot to, ka Viņš ir sūtījis praviešus, lai tie tos brīdinātu, aizturējis lietu un ļāvis, lai tie ciestu no sērgām un kara. Tomēr cilvēki nav kļuvuši pazemīgāki un nav atgriezušies pie Tā Kunga.

Amosa 5.–6. nodaļa Amoss māca: ja cilvēki nožēlos grēkus un sirsnīgi meklēs To Kungu, tie var glābties no draudošās iznīcības. Viņš jo sevišķi uzsver to, ka Tas Kungs nepieņem templī pienestos upurus, jo ļaužu sirdis ir pievērsušās viltus dieviem. Amoss pravieto par to, ka ļaužu paviršā pieeja Tā Kunga pielūgšanai novedīs pie iznīcības.

Amosa 7.–9. nodaļa Pēc pravietošanas par postošajām sekām, ko izjutīs Israēlas ļaudis, kuri ir noraidījuši To Kungu, Amoss sniedz cerības pilnu vēstījumu, apsolot, ka vēlāk Tas Kungs sapulcinās Savus ļaudis un atdos tiem viņu zemi.